Dzīve mūžīgā ritenī

2021. gada 11. jūnijs 00:00

681

Ivars Prīsis savu 70 gadu jubileju atzīmē uz velosipēda

Bijušais Bauskas Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs, treneris, tagad velosipēdists un fotogrāfs Ivars Prīsis savu apaļo jubileju atzīmēja svētdien, 6. jūnijā, ar kārtējo velotreniņu pa mūspuses ceļiem.

Ivaru Prīsi atceras daudz skolēnu, jo viņš turēja rūpi par sporta dzīvi Bauskas Valsts ģimnāzijā, attīstīja ne tikai sporta stundas, bet arī nodarbības vadīja līdzīgi kā treniņus. Sevi viņš raksturo tā: «Katrs mēs esam citādāks. Uz mērķi es eju diezgan stingri, neatkāpjoties no uzdevuma. Nekad tie «augstie amati» un karjeras iespējas nav interesējušas.»

Dienā – 100 kilometru
Ivara ikdiena sākas ar viņa velosipēdu un treniņu 100 kilometru garumā pa Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada ceļiem. Simt kilometrus viņš nobrauc vasaras sezonā, bet 70 kilometrus – ziemā. Braukt ar velosipēdu viņš sācis trenēties 2014. gadā. «Sākumā kustējos tik, cik man atļāva laiks, jo man mājās bija mamma, kuru vajadzēja kopt, līdz ar to laiks bija ļoti ierobežots,» atklāja I. Prīsis.

Ivara Prīša divas aizraušanās – velobraukšanu un fotografēšanu – viņš prot apvienot. Tad, kad dodas kādos garākos treniņbraucienos vai ceļojumos ar divriteni, tad fotokamera vienmēr ir līdzi. Ivars Prīsis ar velosipēdu ir apceļojis gan Igauniju, gan Lietuvu, bet pašlaik viņš plāno ceļojumu pa visām trim Baltijas valstīm. Viņa kolēģi uzskata, ka Ivars ir ļoti labs stratēģis un plānotājs, šīs īpašības parādījās darbā skolā, bet tagad tās tiek realizētas, plānojot ceļojumus.

Ceļojumā uz Igauniju garākais dienas brauciens ar velosipēdu Ivaram bija 228 kilometri, bet parasti šādos braucienos viņš veic 160 – 180 kilometru dienā. «Izbraucot Latviju, sapratu, ka tā ir ļoti skaista. Lietuvas un Igaunijas ceļojumi ir kas unikāls, kad ir iespējams fotografēt, aprunāties ar cilvēkiem. Vakarā var «salikt» savas domas par braucienu,» «Bauskas Dzīvei» stāstīja Ivars Prīsis. Ceļotājam ir savs «svētbrauciens» – viņš ar velosipēdu dodas uz dzimtas kapsētu Lielvārdes pusē. «Kad ceļojums beidzies, ir patīkama gandarījuma izjūta, ka tik lielu ceļa posmu ir iespējams nobraukt ar divriteni. Pirms brauciena vienmēr ir domas, vai es to spēšu, vai man izdosies,» saka velobraucējs.

Treneris skolā
Gan Bauskas 2. vidusskolā, gan Bauskas Valsts ģimnāzijā Ivars Prīsis strādājis par sporta skolotāju. «Esmu no Zosēniem, tur ir cita daba un klimats, bija grūti šai vietai pielāgoties. Tad, kad pēdējā kursā bija sadale pa skolām, no sākuma vēlējos strādāt Cēsīs, kas manai dzīvesvietai bija daudz tuvāk nekā Bauska. Uz šejieni mani pierunāja nākt strādāt augstlēcējs Viktors Bondars, kurš pats bija no Krāslavas. Pirms galējās valsts sadales man bija uzņemšana Bauskas sporta skolā,» atminas Ivars Prīsis.

Baušķenieks Aivars Melderis, kas ir viens no Ivara Prīša audzēkņiem, par treniņprocesu kopā ar skolotāju saka tā: «Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās mums bija sporta stunda, Ivars iznāca priekšā klasei kā jauns skolotājs un piedāvāja nodarboties ar vieglatlētiku toreiz Bauskas 1. vidusskolā. Atceros pirmo grūto treniņu. Vispārējā fiziskajā sagatavotībā viens no elementiem bija kross sešu kilometru garumā, kur pats Ivars Prīsis skrēja līdzi. Sekas bija tādas, ka es divas dienas turējos uz rokām. Kājas sāpēja tik ļoti, ka skolā nevarēju uzkāpt pa kāpnēm.»

Atmiņās atstāj ainavas un fotogrāfijas
Ivaram Prīsim patīk ar fotoaparātu uzņemt ainavas no vietām, kur viņš ir bijis. «Ja nav paņemts fotoaparāts un netiek uzņemta neviena atmiņa, tad brauciens sanāk maznozīmīgs. Tad, kad gatavoju jubilejas fotoizstādi, skatījos fotogrāfijas, atmiņā uzausa noteikti brīži, tā veidojās mans dzīvesstāsts, kuru varu redzēt šodien. Tā kā darbs pašam bija saistīts ar sportu, tad arī sporta fotogrāfijas tika uzņemtas. Reti, bet bija arī portreti,» atklāja jubilārs.

2016. gadā viņš kļuvis par biedru tautas fotostudijā «Bauska», iegādājies fototehniku, papildinājis zināšanas fotogrāfiju uzņemšanā. Drīzumā gaidāma viņa jubilejas personālizstāde Jauncodes bibliotēkā.

«Atmiņā palikusi bilde no mākslas plenēra Jūrmalā, kur Ivars uzņēma fotogrāfiju ar jūru un cilvēkiem tajā,» sacīja Arnis Indriks, tautas fotostudijas «Bauska» vadītājs.

«Ivars nav vienkārši fotogrāfs, viņš ķer mirkļus no saviem braucieniem,» teic viņa bijusī kolēģe Bauskas Valsts ģimnāzijā Vija Cerusa.

Kaimiņš, kolēģis un skolotājs
Atzīmējot Ivara Prīša 70 gadu dzimšanas dienu, «Bauskas Dzīves» žurnālisti par viņu izveidoja dokumentālo videofilmu «Mūžīgā ritenī». Video skatāms platformā «YouTube». Uz sarunu par Ivaru Prīsi tika aicināti viņa kolēģi, bijušie skolēni un kaimiņi – Vija Cerusa, Aivars Melderis, Aiva Aišpure, Līga Rimševica, Arnis Indriks, Raimonds Žabovs.

Ivara Prīša bijušais kolēģis, skolotājs Raimonds Žabovs viņu raksturo tā: «Ivars ir sava ceļa gājējs, nopietns vīrs, kurš zina, ko grib sasniegt, un to, ko grib, pakāpeniski arī īsteno.»

Sporta centra «Mēmele» vadītāja, trenere Līga Rimševica Ivaru Prīsi raksturo kā mērķtiecīgu, tiešu, taisnu kā lineālu, bet Aiva Aišpure, kas ir gan Ivara bijusī kolēģe, gan audzēkne, uzskata, ka skolotājs ir neatlaidīgs, mērķtiecīgs, kas ir vienas no galvenajām īpašībām, lai būtu spēcīgs sportists. Vija Cerusa Ivaru salīdzina ar «perpetuum mobile» jeb mūžīgo dzinēju, jo uzskata, ka skolotājs Prīsis Bauskā ir vienīgais, kurš tik mērķtiecīgi ir skrējis un brauc ar velosipēdu. Ivara Prīša audzēknis Aivars Melderis pamanījis, ka Ivars ir vērsts uz konkrētu rezultātu, viņam ir skaidrs, kā to sasniegt.

«Ivara māmuļa nodzīvoja garu mūžu, pēdējos dzīves gadus viņa bija kopjama. Par tādām dēla rūpēm par māti, kādas redzējām Ivara attieksmē, mēs visi kaimiņi viņu apbrīnojām. Kā viņš kā vīrietis spēja aprūpēt māti un ar kādu godbijību viņš izvadīja savu māmuļu pēdējā dzīves ceļā!»
Kolēģe un kaimiņiene Vija Cerusa

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve mūžīgā ritenī

Kategorijas