Upju pilsētā Bauskā vienmēr pastāv riski

2021. gada 11. jūnijs 00:00

Ugunsdzēsēji glābēji pirms aktīvās peldsezonas Mēmelē rīko mācības glābšanas darbos uz ūdens

Otrdien, 8. jūnijā, siltā un saulainā dienā, vairāki peldēt kārotāji jau bija iebriduši Mēmelē un pārliecināti baudīja peldētpriekus. «Ugunsdzēsēji brauc!» pēkšņi izbrīnā un sajūsmā iesaucās bērni, ieraugot divus sarkanus spožus specializētos automobiļus ar laivu piekabē.

Transportlīdzekļi piestāja Mēmeles krastā – vietā, kur pēc iepriekšējām lietavām vēl oda pēc dūņām un bija dubļi, bet tā tomēr bija īstā vieta, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes (ZRB) Bauskas daļas ugunsdzēsējiem glābējiem trenēties glābšanas darbos uz ūdens. Tas notika netālu no gājēju tiltiņa, aiz atpūtas vietas.

Komandas darbs
Seši ugunsdzēsēji glābēji naski izkāpa no mašīnām, Vairis Untāls un vada komandiera vietnieks Pāvels Sedovs ātri uzģērba ūdensnecaurlaidīgus tērpus, pirms tam rokas sasmērējot ar šampūnu, lai tos vieglāk uzvilkt un lai viens uz brīdi varētu pārtapt par slīcēju, otrs – par glābēju. Gumijotais tērps sverot ap trim kilogramiem.

Kad «slīcējs» bija upē, viņš iesaucās: «Kas teica, ka ūdens auksts?!» Pēc tam Vairis pārliecināti un droši virzījās tālāk – upes dziļumā. Krastā gaidīja glābšanas laiva un «Hansa» dēlis, kā arī darboties gatavi kolēģi. Aivars Levans, VUGD ZRB Bauskas daļas vada komandiera vietnieks, stāsta, ka glābšana parasti notiek komandā un allaž izvērtējot apstākļus un slīcēja stāvokli. Ja viņš ir nomocījies, ar spēku izsīkumu, tad parasti izvēloties glābšanas laivu. Citos gadījumos var arī piekļūt ar «Hansa» dēli, turklāt tas der glābšanai visos gadalaikos, ziemā tikai tiek lietoti «Hansa» dēļa irbulīši, kas nezinātājam mazliet atgādina skrūvgriežus. Tos tad, ar virvīti pārliekot abiem pleciem, dur ledū un uz vēdera ar dēli virzās pa ledu. Tiekot izmantots arī glābšanas pludiņš, ko, piepeldot klāt, var iedot cietušajam, var arī pa straumi pamest glābšanas riņķi, kas profesionāļiem ir krietni smagāks un no plastikāta, nevis gumijas «rotaļlieta», ko būtu viegli saplēst ikdienas darbos. Turklāt glābšanas priekšmetiem piesiets striķis, ar ko pēc tam ērti vilkt krastā slīcēju. Ar laivu glābšana kopumā esot vieglāka, jo dēlis varot apgāzties, vērtē vīri. «Tomēr mūsu upēs ar dēli labāk,» iebilst kolēģis.

Noteikta kārtība
Pajūk ūdens šļakatas, un laiva ir klāt pie glābjamā. Jābrauc pret straumi, tuvojoties ir jāizslēdz dzinējs, lai cietušo neierauj dzenskrūvē, skaidro ugunsdzēsēji glābēji. Ar laivu parasti glābj divi, ar dēli tā izmēru dēļ – viens, bet citi ir krastā. Tā «slīcējs» vismaz trīs reizes tika izglābts un atkal atdots ūdens varai.

Pēc nogādāšanas krastā cilvēks nododams mediķiem, ja viņi jau ir paguvuši ierasties. Ja ne, pašiem ugunsdzēsējiem glābējiem jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība. Arī letālos gadījumos noslīkušais nonāk pie mediķiem, jo tas ir viņu pienākums un prasme pareizi novērtēt cilvēka stāvokli, tikai pēc tam darbs ir policijai. Bauskā gan mediķi parasti ierodoties vienā laikā ar ugunsdzēsējiem glābējiem.

VUGD vīriem mācības notiekot vismaz reizi trijos mēnešos – uz ledus vai ūdenī.

Nelaimju iemesli un rīcība negadījumos
Kāpēc cilvēki slīkst? «Iemesli var būt dažādi – nereti tie ir pazemes avoti, tas, ka peldētājs meties ūdenī sasvīdis un viņu sarāvuši krampji. Citreiz vainojams alkohola reibums, ar ko pavisam noteikti nebūtu savienojama došanās peldēt. Arī nepietiekama peldētprasme var novest pie nelaimes,» iemeslus uzskaita A. Levans.

Savukārt ziemā ļaudis nereti pārvērtējot ledus biezumu. Ieraugot tajā iesalušu priekšmetu, nodomā, ka ledus ir gana biezs, kas nebūt tā nav, īpaši upju sašaurinājumos.

Kas būtu jāievēro peldēšanas sezonā? «Noteikti no straujas ūdenī iešanas būtu jāizvairās,» uzsver A. Levans. Tāpat adekvāti jāizvērtē peldētprasme un vieta – vai tā ir zināma. Turklāt attiecībā uz bērniem vīri uzsver: «Aproces un piepūšamie glābšanas riņķi ir tikai «rotaļlietas».»

Skatoties uz gājēju tiltiņu, atmiņā nāk skati ar bērniem un pieaugušajiem, kas redzēti lecam upē no tiltiņa vidus. Vai tas ir droši? «To noteikti nedrīkst darīt, jo tieši pa vidu ir arī akmens. Citreiz esam dzinuši nost lēcējus,» Mēmeles konkrētās vietas un lēkšanas bīstamību akcentē ugunsdzēsēji glābēji. Vēl jāatceras, ka līdz 12 gadu vecumam bērniem glābšanas veste laivā ir obligāta.

Ko darīt, ja kāds slīkst? «Jāzvana uz 112, īpaši bērni lai neglābj citus bērnus! Turklāt jāmin konkrēti, kurš izsauc palīdzību, nevis tikai vispārīgi nosaka, ka tas jādara. Uz brīdi, ja ir, slīcējam var pamest bumbu vai dēli, pie kā turēties, kamēr atbrauc ugunsdzēsēji glābēji. Arī pieaugušajiem jāizvērtē, vai spēs izglābt. Ja ir pārliecība par savām spējām, tomēr drošāk to darīt divatā, jo slīcējs intuitīvi glābēju rauj zem ūdens, lai pats tiktu ārā, vai labāk – zvanīt uz 112,» padomus sniedz A. Levans, kam jau teju 15 gados šajā darbā gana liela pieredze uzkrāta.

Smagākie darbi gan esot ugunsgrēkos, jo dūmos grūti redzēt, paaugstināta bīstamība, ūdenī savukārt izšķirīgs ir ātrums un precizitāte, bet toties viss ir redzams, teic vīri.

FAKTI

Peldsezonas statistika
- Latvija ir pirmajā vietā Eiropā noslīkušo skaita ziņā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju («Eurostat» dati).

- 2020. gada peldsezonā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm Bauskas pusē izcēla vienu bojāgājušo – Lielupe Rundāles novadā paņēma vienu dzīvību, Zemgalē – 9 cilvēkus, bet visā Latvijā izcelti 49 noslīkušie.

- 2019. gada peldsezonā Bauskas pusē no ūdenstilpēm netika izcelts neviens bojāgājušais, Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izvilka 5 bojāgājušos, bet visā Latvijā – 42 bojāgājušos.

- 2019. gada 8. jūnijā Rundāles novadā izglābts viens cilvēks, kas slīka upē.

Avots: VUGD informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Upju pilsētā Bauskā vienmēr pastāv riski

Kategorijas