Rundāles pils muzeju atver ar jaunu izstādi

2021. gada 11. jūnijs 00:00

Ievērojami sarucis apmeklētāju skaits, būs nepieciešams papildu finansējums no valsts

No pagājušās nedēļas, 3. jūnija, durvis apmeklētājiem vēris Rundāles pils muzejs. Šajā dienā sagaidīti 37 kultūras cienītāji, bet kopumā līdz 9. jūnijam muzejā pabijušas 558 personas.

Lai apmeklētu šo kultūrvietu, iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama. Kultūras ministrijas izstrādātās vadlīnijas nosaka, ka iepriekšēja reģistrācija ir vēlama, bet, ņemot vērā Rundāles pils muzeja platību un noteiktos kvadrātmetrus uz vienu personu, izlemts sākotnēji iepriekšēju pieteikšanos neorganizēt, skaidro Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa, piebilstot, ka situācija tiks vērota un, ja interese par muzeja apskati pieaugs, tiks organizēta apmeklējumu reģistrēšanas sistēma.

Liela interese par pasākumu iespējām
Tūristu daudzuma kritumu ilustrē salīdzinājums ar raksta sākumā minētajiem skaitļiem un pirmspandēmijas laiku, kad, piemēram, 2019. gadā no 3. līdz 9. jūnijam Rundāles pili apmeklējuši 8306 interesenti. Iepriekšējos apmērus plānots sasniegt tikai pēc pāris gadiem, lēš muzejā.

I. Kusiņa pastāstīja, ka jautājumus par muzeja apskates iespējām ik pa laikam uzdevuši gan apmeklētāji, kas bija ieradušies apskatīt franču dārzu, gan cilvēki, kas vēl tikai plānoja braucienu uz Rundāles pili. Muzeja ekskursiju organizatori telefoniski regulāri atbildējuši uz visdažādākajiem jautājumiem – par darba laiku, cenām, atpūtas iespējām Rundāles novadā un tuvējā apkārtnē, pasākumu un fotosesiju norises iespējām, kā arī par muzeja atvēršanas datumu. «Pēc saņemtajiem telefona zvaniem un jautājumiem esam izjutuši, ka cilvēki ar nepacietību gaida, kad tiks mazināti ierobežojumi, lai plānotu laulību ceremonijas, fotosesijas, pasākumus un vienkārši kopīgus izbraucienus lielākās grupās,» situāciju apraksta I. Kusiņa.

Viņa sacīja, ka interesi par iespējām apmeklēt Rundāles pils muzeju ekskursiju organizatori ir saņēmuši arī no vairākiem ārvalstu tūristiem un tūrfirmām, konkrētāk, no Spānijas, Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Ungārijas un Lietuvas.

Kurzemes hercoga mazmazmeitas zīmējumi un dokumenti
Rundāles pils muzejs, atzīmējot pils pamatakmens likšanas 285. gadadienu, sagatavojis izstādi «Kurzemes princese ceļo. Fanijas Bīronas akvareļi un zīmējumi», kurā apskatāmi pils cēlēja Kurzemes hercoga Ernsta Johana mazmazmeitas Fanijas Bīronas (1815–1888) radītie mākslas darbi.

Mākslas vēsturniece Baiba Vanaga intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka Kurzemes princese Fanija Bīrona, precējusies fon Boijena, bijusi amatiermāksliniece, kas laikā no 19. gadsimta 30. gadu otrās puses līdz 70. gadu beigām aizrautīgi apceļojusi Eiropu, iespaidus fiksējot skiču albumos un nelielos zīmējumos vai akvareļos. Daļu no tiem – aptuveni 170 darbu – Rundāles pils muzejs 2006. gadā saņēma dāvinājumā.

Fanijas Bīronas mākslas darbi, ceļojumu pases un vēstules liecina, ka viņa braukusi gan atpūsties uz tādiem augstākās sabiedrības iecienītiem kūrortiem kā Karlsbāde (tagad Karlovi Vari Čehijā), gan vairākus mēnešus baudījusi Parīzes jaukumus, gan kopā ar pavadonēm vai vīru apceļojusi Austriju, Franciju, Spāniju un Itāliju. Fanijas Bīronas ceļojumu skiču blociņos, nelielajos akvareļos un zīmējumos redzam Reinas ielejas pilis un klintis, Šveices kalnu ainavas, Romas antīkās arhitektūras pieminekļus un Franču Rivjēras skatus, tāpat arī vairākas ar Bīronu dzimtas vēsturi saistītas pilis, piemēram, Lielvartenberga un Gintersdorfa Silēzijā (tagadējā Sicova un Zatone Polijā), Roškota Francijā. 1876. gadā viņa mantoja Kurzemes hercogienes Dorotejas iekārtoto Lēbihavas pili Saksijā.

Izstāde veidota kā 19. gadsimta salons ar Fanijas Bīronas akvareļiem un zīmējumiem, ar attiecīgā laika mēbelēm un interjera priekšmetiem no Rundāles pils muzeja krājuma. To papildina viņas skiču albumi no Kurzemes prinča Ernsta Johana Bīrona kolekcijas, kā arī Fanijas Bīronas portretu, ceļojumu pasu un citu dokumentu kopijas no Vācijas muzejiem un arhīviem. Ekspozīcija būs aplūkojama līdz 2022. gada 30. aprīlim. Rudens un ziemas sezonā plānota īpaša pasākumu programma.

Būs Senās mūzikas festivāls un gadatirgus
I. Kusiņa atklāja, ka jūnijā Rundāles pils muzejā un tā teritorijā publiski pasākumi nav plānoti, bet 3. jūlijā pils franču dārzā norisināsies Senās mūzikas festivāls, savukārt 17. jūlijā gaidāms Rundāles pils muzeja rīkotais vasaras gadatirgus, kurā aicināti piedalīties stādaudzētāji, mājražotāji un amatu meistari, kas darina latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus.

Uz jautājumu, vai ir kādas aplēses, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai muzejs atgūtos no pandēmijas izraisītās krīzes un kā vispār šajos apstākļos muzejam izdodas savilkt galus, Rundāles pils muzeja direktores pienākumu izpildītāja Inga Pudenko atbildēja, ka līdzšinējā bagātā pieredze ļauj pielāgoties un turpināt darbu, rēķinoties ar esošo situāciju tūrisma nozarē.

«Prognozējam, ka vēl vismaz līdz 2023. gadam tūristu plūsma neatgriezīsies iepriekšējo gadu līmenī. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu finansējums no valsts, jo esam viens no nedaudzajiem muzejiem, kam valsts budžeta dotācija ir 50% un mazāk. Jau kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā muzeja budžets ir veidots izteiktas taupības režīmā, proti, gandrīz pilnībā pārtraukta krājuma priekšmetu iepirkšana izsolēs, līdz minimumam samazināti saimnieciskie un infrastruktūras attīstības darbi, saglabāti izdevumi, lai nodrošinātu esošo komunikāciju funkcionēšanu un minimālo prasību nodrošināšanu. Rūpīgi pārskatīta un izvērtēta sezonas strādnieku nodarbināšana,» izklāsta I. Pudenko.

Jau sāk ziedēt rozes
Dārza apmeklētāji «Bauskas Dzīvei» minējuši – radusies sajūta, ka apkārtne kļūst nesakoptāka – mauriņi nepļauti, apstādījumi nav rūpīgi izravēti, dzīvžogiem trūkst formējuma. Tostarp tiek taujāts, vai šajā gadījumā uzsvars tiek likts uz dabisku vidi, jo daudzviet dabiskas pļavas tagad esot moderns risinājums iepretim glīti «nofrizētiem» zālieniem.

Rundāles pils muzeja parka nodaļas vadītāja vietniece Ieva Reinvalde skaidro, ka ir atsevišķi bosketi, kur katru gadu tiek ļauts uzziedēt margrietiņām un citām pļavu puķēm. Šogad šāda veida zāliens redzams Rotaļu un Holandes bosketā, kā arī daļā rietumu puses ābeļdārza. Arī pils kanālmalās un mežaparkā atļauts augiem noziedēt, pļauj vien pēc Jāņiem. Pārējo bosketu zālienu pļauj regulāri, to neataudzē kā dabiskās pļavas. Mitrais, siltais laiks veicina straujāku zāles augšanu, tāpēc varbūt reizēm rodas iespaids, ka zāliens netiek pietiekami pļauts, pieļauj I. Reinvalde.

Viņa atzīmēja, ka pils austrumu puses kanāla malā speciāli audzē puķu pļavu, kurā tiek veidots labirints, kas būs papildu izklaide muzeja apmeklētājiem. Blakus pļavas puķu labirintam iesētas sējas kaņepes. Kad tās būs pietiekami izaugušas, tiks veidotas labirinta ejas.

Savukārt dzīvžogu formēšana notiekot pēc plāna, tiek ievēroti noteikti principi. I. Reinvalde skaidro, ka dzīvžogiem vispirms jāataug garākiem, lai formēšanas laikā tajos nebūtu tukšu posmu un lai tie labāk zarotos. Pirmos formē zemos dzīvžogus rožu dārzā, tas jau pašlaik notiek. Pēc tam – pārējos zemos dzīvžogus bosketos un vilkābeļu dzīvžogus pils teritorijā. Liepas un skābaržu dzīvžogus formē jūlijā.

Pašlaik franču dārza tālākajos stūros uzziedējuši pirmie rožu krūmi, bet pie Dārznieka mājas apmeklētājus priecē peonijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles pils muzeju atver ar jaunu izstādi

Kategorijas