BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunajā lielnovadā aicina rūpēties par ceļiem un neaizmirst «Bordertaunas»

Jaunajā lielnovadā aicina rūpēties par  ceļiem un neaizmirst «Bordertaunas»

Vecumnieku pusē pieprasīti veikali, tirgus un aptieka, bet pie vēlēšanu iecirkņiem rindas neveidojas

Vecumnieku novada septiņos iecirkņos vēlētāju aktivitāte 5. jūnijā bija ievērojami zemāka nekā pirms četriem gadiem, kad izraudzīti deputāti Vecumnieku novada domē. Toreiz savu gribu izteica 3111 jeb 47,04% balsstiesīgo, bet šogad, kad jāievēlē tautas priekšstāvji jaunajā Bauskas novada domē, Vecumnieku pusē nobalsoja vien 1862.

Arī citur Latvijā būtiski sarukusi vēlētāju aktivitāte, ļaujot secināt, ka tie, kuri uz vēlēšanām neaizgāja, klusējot pievienojušies vairākuma viedoklim. Jau nākamajā dienā tie, kuri savas tiesības neizmantoja un pienākumu neizpildīja, čakli rakstīja komentārus «Bauskas Dzīves» portālā un sociālajos tīklos, kritizējot jaunās Bauskas novada domes sastāvu.

Ar ko izskaidrojams iedzīvotāju kūtrums, kādus politiķus jaunajā domē grib redzēt tie, kuri nebija vienaldzīgi un nobalsoja, kādi ir vēlēšanu iecirkņu komisiju pārstāvju vērojumi – to «Bauskas Dzīve» centās noskaidrot, apmeklējot Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.

Vecumniekos
Pie Vecumnieku tautas nama plkst. 7 «Bauskas Dzīve» sagaidīja pirmo balsotāju. Ēriks Strikaitis uz vēlēšanu iecirkni nācis agrāk – kas zina, varbūt dienas vidū veidošoties rinda. «Dzīvoju uz dzelzceļa pusi, un rīta agrumā šoseja mierīgāka, mašīnas gājējiem tik daudz netraucē,» teic pensionārs. Par ko balsot, vēl padomāšot. Īstas pārliecības par izvēli nebija arī Aigaram Sinavskim, kurš nolēmis novēlēt no rīta, jo vēlāk būšot aizņemts ar citām lietām. Jūtoties mazliet pārsteigts, ka pie iecirkņa nav cilvēku, jo iepriekšējās vēlēšanās pat veidojusies rinda. «Neesmu interesējies par sarakstiem un kandidātiem. Paskatīšos, ko pazīstu, un tad izlemšu,» atklāj vīrietis. Ar pašvaldības darbu esot apmierināts, taču «vienmēr jau var izdarīt vēl vairāk un labāk».
Atbilstīgi epidemioloģiskajai situācijai iekārtotajā zālē vienlaikus var uzņemt septiņus astoņus vēlētājus. Ja plūsma būs lielāka, nākšoties pagaidīt ārpusē. Komisijas locekle Ineta Karaseva vēlēšanu norisē iesaistījusies jau trešo reizi, taču pirmoreiz apstākļos, kad jālieto sejas aizsargmaskas un jāievēro citi drošības noteikumi. «Pašlaik viss rit gludi, elektroniskā uzskaites sistēma darbojas, strādāt ir interesanti, jo arvien nākas apgūt ko jaunu,» procesu vērtē iecirkņa darbiniece. Komisijas priekšsēdētājs Aivars Petruševics atzīmē, ka tehnoloģijas strauji attīstās un šajās vēlēšanās pirmo reizi tiek izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas cilvēkiem ļauj balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Neliels satraukums tomēr esot, taču viņš cer, ka sistēma nepievils; ja kas atgadīšoties, komanda ir gatava darbu turpināt citā režīmā.

«Piektdien, kad varēja nobalsot iepriekš, jau pirms iecirkņa atvēršanas – ap plkst. 12.30 – veidojās neliela rinda. Cilvēki nāca uz tirgu un pie reizes arī novēlēja. Šodien arī ir tirgus, tāpēc, cerams, pieplūdums būs. Parasti ražīgākais laiks komisijai ir līdz pusdienai,» teic A. Petruševics. Neierasti, ka šoreiz mazs pieprasījums pēc balsošanas atrašanās vietā, saņemti vien 12 iesniegumu. Citkārt daudz vēlētāju ir veco ļaužu un invalīdu pansionātā «Atvasara», taču balsot gribētāji atvesti uz iecirkni, un tikai viens jāapmeklē sociālās aprūpes iestādē.

«Pēc idejas šodien jāatnāk ap tūkstoš vēlētājiem. 2013. gadā nobalsoja 1160, bet 2017. gadā – 1205,» optimistisku prognozi rīta agrumā izteica komisijas priekšsēdētājs. Vēlāk gan novērotā zemā aktivitāte lika šaubīties, vai balsstiesīgo skaits maz sasniegs 800, un tā arī bija – Vecumnieku tautas nama iecirknī šajās vēlēšanās nobalsoja 763 cilvēki. «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka 5. jūnijā pieprasīts bija tirgus, veikali un aptieka, kur pat veidojās rinda, taču vēlēšanu iecirknim daudzi vienaldzīgi pagāja garām.

Kā pasīvo attieksmi skaidro tie, kuri paši novēlējuši? «Cilvēki vairs nekam netic, zināmu iespaidu atstājis arī «Covid-19», jo vecākā paaudze baidās un piesardzības dēļ izlemj publiskās vietās lieki negrozīties. Jaunos nodarbina citas rūpes, viņus politika maz interesē,» vērtē sieviete pirmspensijas vecumā, kura gribēja palikt anonīma. Savs redzējums ir Vecumnieku iedzīvotājam Marekam Aplokam: «Cilvēki vīlās nevis iepriekšpēdējā, bet pēdējā domes sastāvā. Tika liktas lielas cerības, jo tās bija «jaunas asinis», bet diemžēl vēlētā vara izpildvaras uzsākto kursu neizmainīja. Tradicionāla problēma lielākajā tiesā Latvijas mazo pašvaldību ir tā, ka pie teikšanas ir administratīvais aparāts, un to nevar ietekmēt nelielas izmaiņas deputātu sastāvā. Nenākšana balsot – tā ir protesta forma. Visi zina, ka izpildinstitūcija te paliks, funkcijas tiks nodrošinātas, tāpēc par to, kas notiks Bauskā, kur pieņems lēmumus, interese ir stipri mazāka. Lai gan Bauskā pēdējo pāris gadu laikā ir bijusi interese par to, kas notiek Vecumniekos, ir vairāki procesi, kas nodrošinājuši progresu, tikai neviens to nezina. Komunālo jautājumu risināšanā Bauskas būvvalde un domes juridiskais aparāts izrādījis spēku te iejaukties. Arī attiecībā uz sasāpējušo komunālo saimniecību jau veikti uzlabojumi, iedzīvotājiem palīdzēts ar juridiskām procedūrām, taču par to zina retais. Ja būtu vairāk informēti un zinātu, ka šī reforma – pašvaldību apvienošana – dos zināmu labumu, būtu atsaucīgāki.»

Misā
Misas ciemā pirmajā stundā tautas nama durvis vēra vien divi vēlētāji. Rīta pusē godam savus pienākumus pildīja kontrolējošo institūciju pārstāvji – pārbaudi veica gan Valsts drošības dienesta, gan policijas darbinieki. Cilvēki pastaigājās ar sunīšiem, gāja uz veikalu, un tikai pēc plkst. 9 iecirkņa darbinieki sagaidīja vēlētājus.

«Šķiet, katrs dzīvo «savā burbulī». Informācija bija pietiekama, bet daudzi brīnās, ka varēja nākt un nobalsot iepriekš, šoreiz nav saņemti arī pieteikumi apmeklēt vēlētājus dzīvesvietā. Pēc tam skaļi bļaustīsies, ka «nekā nav» un «tādi vai šādi savēlēti»,» sarūgtinājumu pauž komisijas priekšsēdētājs An-dris Beinārs. Kādreiz sarakstos bijis ap 900 balsstiesīgo. Pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā savu gribu pauda 304 iedzīvotāji, bet Saeimas vēlēšanās 2018. gada rudenī – 332. Kā skaidroja komisijas sekretāre Sandra Vēvere, rudens esot labvēlīgāks laiks, jo «oktobrī cilvēki vairs neskraida uz dārzu, nebrauc arī uz «tusiņiem»».

Toms Jaunzemis komisijas darbā iesaistījies pirmoreiz, un arī viņam ir savi vērojumi. Daudzi domājot, ka vēlēt nevar doties, ja ir tikai personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte. «Informācija ir, taču acīmredzot tā līdz cilvēkiem nenonāk,» spriež jaunietis. Tam piekrīt arī S. Vēvere. Iecirkņos bija pieejami dažādi materiāli, arī ziņas par deputātu kandidātiem, taču «neviens nenāca neko skatīties». Citi negribot vēlēt, jo jau savā galvā izgudrojuši, ka «Bauskai neinteresēs, kā mēs te dzīvosim» vai «tāpat saliks domē tos, ko vajadzēs», izskan, ka «neesot neviena pazīstama», lai gan starp kandidātiem bija Misas pamatskolas direktore Anna Balgalve. Maz par vēlēšanām interesējoties jaunie, un arī seniori atzīst, ka par to vairs nedomājot, esot vienalga.

Pie veikala «Bauskas Dzīve» satika Ligitu Bēku, kura jau piektdien nobalsojusi «par Vecumniekiem». Viens no uzrunātajiem kungiem, jūrmalnieks, atbraucis ciemos pie meitas, savukārt otrs nevar vēlēt, jo ir nepilsonis. «Priekš kam man jāpērk pilsonība, ja esmu dzimis Latvijā? Kamēr pie mums netiek atbalstīts «nulles variants», kāds pieņemts Lietuvā un citās valstīs, principa pēc nemēģināšu iegūt pilsonību citā ceļā, par to vēl maksājot,» savu nostāju pauž Vladimirs.

Dale Oškalne balsot ieradās kopā ar dzīvesbiedru Andreju. «Mums katram ir savs viedoklis, es izvēlējos sev zināmus cilvēkus, uz kuriem paļaujos, un zinu, kādā jomā viņi spēj darboties, savukārt vīrs atdeva balsi par sev svarīgiem deputātu kandidātiem. Izvēlē noteicošais ir cilvēki, nevis partijas,» teic D. Oškalne.

Par savu lēmumu nešaubījās pie iecirkņa satiktā pensionāre Ērika: «Esmu tikai par Bausku! Tāpat turp braucu pie ārstiem. Kalniņu un Melgaili – ārā, neko labu nav devuši!»

Stelpē
Stelpes pagasta pārvaldē iekārtotajā iecirknī, kur jau ierasts vēlēšanu dienā priecēt acis ar vāzēs kārtoto ziedu daudzveidību, ik pa laikam nāca cilvēki, taču aktivitāte ir zemāka nekā iepriekš. Balsošanai mājās pieteiktas vien divas adreses, agrāk komisija apmeklējusi daudz vairāk vēlētāju.

Iepriekš nobalsojuši 49, savu balsi nav varējis atdot kāds puisis, kuram pietrūka trīs dienu, lai viņš šajā vēlēšanu apgabalā būtu savu dzīvesvietu deklarējis 90 dienu pirms vēlēšanām, kā paredz noteikumi.

«Šodien pirmajā stundā nobalsoja trīs cilvēki. Diez vai pagastā vairs ir 600 balsstiesīgo, kā bija kādreiz,» teic komisijas priekšsēdētāja Mārīte Grantiņa-Podiņa. 2017. gadā, kad bija jāievēlē deputāti Vecumnieku novada domē, nobalsoja 271, bet šogad dikti liels kritums – vien 117. Pat Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījās vairāk – 140 jeb 23,18% no reģistrētajiem 604 balsstiesīgajiem.
Stelpes pagasta ļaudīm par izvēles trūkumu šoreiz būtu grēks žēloties, jo dažādu partiju listēs bija četri deputāta kandidāti no pašu vidus: Dagmāra Venclova, Arta Manuša, Inga Pīlādze un Ilvija Špundzāne. Vairāki vēlētāji atzina, ka jau mājās izlēmuši, par ko balsot, jo «jāievēlē tādi, kuri mazāk sola, bet vairāk izdara». «Dariet lietas! Vajag ceļu – taisiet ceļu, vajag ko citu – dariet to! Svarīgi ievēlēt kādu no sava pagasta, lai ir, kas mūs pārstāv,» spriež vietējie.

Bārbelē

Bārbeles tautas namā iekārtotajā iecirknī iepriekšējā balsošanā piedalījās 87 vēlētāji, bet īstajā dienā līdz pusdienlaikam izvēli bija izdarījuši 69, atklāj Dace Starta, komisijas priekšsēdētāja. «Nāk diezgan raiti,» vērtē darbinieces, «tikai žēl, ka visi nevarēja novēlēt. Līdz šim trīs cilvēki devušies mājās nenobalsojuši, jo, izrādās, šajā vēlēšanu apgabalā dzīvesvietu deklarējuši mazliet īsāku laika posmu, nevis noteiktās 90 dienas pirms 5. jūnija. Tehnoloģisko iespēju laikmetā šis nosacījums īsti pareizs nešķiet.»

Komisijas pārstāvji apliecināja, ka cilvēki apbrīnojami labi zinot gan epidemioloģiskās drošības prasības, gan vēlēšanu norises kārtību.
Iecirknī vien īsu brīdi pabija Viesturs Reķis, jo nav šaubījies, par ko balsot, – atlika vien izdarīt atzīmi biļetenā, ielikt to aploksnē un iemest kastē. Viņš novēlējis par cilvēku, kurš ir lojāls Bārbelei un spēj ar atdevi aktīvi strādāt iedzīvotāju labā.

Šoreiz pieteikts vairāk apmeklējumu mājās nekā citkārt – astoņi, parasti dodoties pie trim četriem balsstiesīgajiem, teic D. Starta. Viņa piemin arī izmaiņas komisijā – no «vecajiem kadriem» palikuši divi, diviem ir neliela pieredze, bet trim darbiniecēm šīs vēlēšanas ir pirmās.

Skaistkalnē

Skaistkalnes tautas namā pirmajā stundā nobalsoja trīs cilvēki, bet līdz 12 savu izvēli bija izdarījuši 78. «Iepriekšējās dienās novēlēja 92, tāpēc uzskatu – bija vērts vērt iecirkņu durvis pirms 5. jūnija,» teic komisijas priekšsēdētāja Inese Skustā. Pirmo reiz gan nav pieteikta balsošana mājās.

Zālē vietas ir daudz un vienlaikus var uzņemt vairākus apmeklētājus, taču pirms pusdienas ārā izveidojusies pat neliela rinda – savu kārtu gaidīja četri cilvēki. «Saraksti ir gari, kamēr izpēta, izvēlas, saliek plusiņus vai kādu izsvītro, paiet laiks. Cilvēki izteikušies, ka diezgan neuzkrītošs ir plakāts, kur atainots paraugs, kā pareizi likt plusiņu vai veikt svītrojumu, instrukcijai vajadzētu būt uzskatāmākai,» teic I. Skustā. Viņa ieteiktu nākotnē no papīra formāta saraksta veidošanas atteikties un to izmantot tikai krīzes apstākļos, jo jaunā elektroniskā sistēma darbojas labi.

Vietējie atzina, ka pagasts ir plaši pārstāvēts, gandrīz katrā sarakstā ir kāds, tāpēc atliek vien pašiem būt aktīviem, lai Skaistkalne Bauskas novadā nepazustu.

Kurmenē

Pēcpusdienā «Bauskas Dzīve» Kurmenes tautas namā sastapa tikai komisijas pārstāvjus, jo tobrīd neviens vēlēt nebija atnācis. Komisijas priekšsēdētāja Sarmīte Ķīse atklāj, ka pirmās stundas laikā novēlējis tikai viens, bet visaktīvāk nākuši ap plkst. 10 – 11. Vēlmi balsot mājās izteikuši 16 balsstiesīgo, kas ir novadā augstākais rādītājs.

«Vēlētāji ir ļoti pasīvi, maz jaunu cilvēku. Līdz pusdienlaikam bija nobalsojis tikai katrs desmitais, ja vērtētu kā agrāk – pēc iecirknī reģistrēto skaita. Reizēm cilvēku rīcību grūti izskaidrot, piemēram, atbrauc ģimene, vīrs nobalso, bet sieva paziņo, ka nevēlēšot,» tendences iezīmē S. Ķīse.

«Braucu no absolūtas Kurmenes pagasta nomales, no Taurkalnes puses. Dzīvojam netālu no Tenteniem, kas robežojas jau ar Jaunjelgavas novadu,» teic Inta Krauja. «Esmu nolēmusi, par ko vēlēt, bet sarakstus vēl pārskatīšu. Mulsinoši, ka jaunais novads būs tik milzīgs, mēs vienmēr esam bijuši kā tāda «Bordertauna», Jaunjelgava mums daudz tuvāk nekā Kurmene.»

Vallē
Krietni mazāka interese par vēlēšanām nekā citreiz bija arī Vallē. Līdz plkst. 16 ceļu uz iecirkni saieta namā bija mērojuši 65 balsstiesīgie, piecus plānots apmeklēt mājās, atklāja komisijas priekšsēdētāja Sintija Kreimane.

«Tik maz kā šoreiz iepriekš nav bijis, turklāt satraucoši, ka balsot nenāk jaunie. Kad iepriekš interesējos, vai cilvēki dosies vēlēt, vairāki teikuši, ka nezinot, par ko balsot, kandidātus nepazīstot un tāpēc nepiedalīsies. Vēl rīta pusē cerējām, ka aktivitāte būs lielāka, bet nu vairs neceram,» pēcpusdienā sacīja komisijas pārstāve Rita Zvirbule. Viņa piebilst, ka skumjākais ir tas, ka nav skaidrs, kāpēc no deviņiem sarakstiem tikai vienā ir deputāta kandidāte no Valles. «Kur ir tā vaina? Vai cilvēki nav uzrunāti, vai nepiekrita kandidēt? Varbūt Valle nevienam nav saistoša? Nebūs, kas mūs pārstāv un aizstāv. Pēc pieredzes zināms, kā ir tad, ja pie teikšanas nav savējo.»
Janīna Bērziņa novēlēt bija atnākusi pēcpusdienā. «Nebija grūti izvēlēties, balsoju par labu, zināmu cilvēku. Nevienam nepiesienos, bet no jaunajiem deputātiem gribētu sagaidīt lielāku aktivitāti, domājot par ceļiem. Jau padomju laikā solīja asfaltēt autoceļu Bauska–Aizkraukle, kas ved gar Valles kapsētu, pieminekļi tik ļoti apkūpējuši… Nezinu, par ko vajadzēja novēlēt, lai šo ceļu sakārtotu,» teic pensionāre.


20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem