Mēra un vicemēra amats pienākas uzvarētājiem
Pēcvēlēšanu intervija ar Bauskas novada domē visvairāk vietu ieguvušā Nacionālās apvienības saraksta līderi, Rundāles novada domes pašreizējo priekšsēdētāju Aivaru Okmani
Kopumā 11 no 19 mandātiem Bauskas novada domē pašvaldību vēlēšanās ieguvusi nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (NA). Tās līderis Aivars Okmanis atklāja, ka NA optimālā programma bijusi septiņas vietas, bet pats personīgi prognozējis 11 vietas, kas arī apstiprinājies.
Jau bijušas sarunas ar partijām par sadarbību
Par A. Okmani savu balsi atdevuši 5052 (1415 plusi un 576 svītrojumi). Viņš atzīmēja, ka ar šo balsojumu vēlētāji apliecinājuši savu atbalstu viņam arī kā domes priekšsēdētāja amata kandidātam.
«Nav akmenī gan cirsts, bet es domāju, ka tā tam vajadzētu būt, ka novada domes priekšsēdētājam jānāk no uzvarētāju partijas. Arī vicemēra amatam vajadzētu virzīt kandidatūru no NA. Tas nepieciešams, arī lai realizētu visu, ko esam solījuši priekšvēlēšanu laikā un ne tikai. Arī pārējām iekļuvušajām partijām nebūt nav slikti mērķi, un es vēlētos sadarboties ar pilnīgi visām, jo pret šīm nekādu «sarkano līniju» nav un nevar arī būt. Pret dažām, kuras nav iekļuvušas, varētu kādi jautājumi rasties, bet tagad tie nav aktuāli. Lai kopīgi varētu īstenot tos mērķus, kas ir gana līdzīgi visiem politiskajiem spēkiem, labāk būtu sadarboties jau lēmumu sagatavošanā, nevis to kritizēšanā. Mēģināšu šādu modeli arī piedāvāt,» teic A. Okmanis.
Viņš pavēstīja, ka jau svētdien bijusi saruna ar partijas «Latvijas attīstībai» vadību, kas apliecinājusi atbalstu A. Okmaņa kandidatūrai mēra krēslā. Vienojušies, ka vēlāk tiks spriests par sadarbību detaļās. A. Okmanis ir sazinājies arī ar kolēģiem no citiem sarakstiem. Viņu konkurentu rezultāti nav pārsteiguši. «Es personīgi domāju, ka «Latvijas attīstībai», iespējams, vairāk vietu iegūs, nekā tas ir, bet par pārējiem prognozes bija līdzīgas,» atklāj A. Okmanis. Latvijā kopumā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), to veidojošās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» un Latvijas Zaļā partija, kā arī sadarbības partneri – Liepājas partija un «Latvijai un Ventspilij» – ieguvuši absolūti lielāko deputātu skaitu Latvijas pašvaldībās.
A. Okmanis akcentēja, ka mūsu novados šis politiskais spēks nebija dominējošais. «Tur, kur tiem ir pārsvars kā, piemēram, Dobeles novadā, Jelgavas novadā, pilsētā, tur arī palika, bet ne tik lielā vairākumā kā, piemēram, NA Bauskas novadā. Šajās vēlēšanās Bauskas novadā «zaļzemniekiem» tikai viena vieta. Tāda bija vēlētāju izvēle, acīmredzot nebija piedāvājuma, iepriekš nebija ieņemtas augstas pozīcijas mūspuses novados, tāpēc vēlētājam nebija, ko novērtēt,» analizē A. Okmanis.
Nevajadzētu mētāties ar tukšiem solījumiem
A. Okmanis neņemas vērtēt NA panākumus šajās vēlēšanās. «Pēc četriem gadiem varēs spriest, kā mēs būsim strādājuši,» viņš paziņo.
Zemo vēlētāju aktivitāti viņš skaidro, ka tas ir vienas daļas iedzīvotāju protests pret reģionālo reformu, pret varas attālināšanos. «Cilvēki tā arī sacījuši – ko es tur iešu balsot, jo tāpat nevienu tur nepazīstu?! Izteikta vienaldzība pret tiem, kuri tur būs un pieņems lēmumus par to, kas notiek Gailīšos, Kurmenē vai Viesturos. Vēl viens aspekts – katra cilvēka balss kļuvusi procentuāli mazvērtīgāka. Savulaik mazajā pulciņā balss bija no svara, tagad lielajā 32 tūkstošu balsstiesīgo kopumā tikai viena trīsdesmittūkstošā daļa no tās vērtības, salīdzinot ar to, kā tas bija mazākos novados. Rundāles novadā vēlētāja balss samazinājusies desmit reizes vismaz,» komentē A. Okmanis.
Viņaprāt, lai kaut ko mainītu, politiķiem, pirmkārt, nevajadzētu mētāties ar tukšiem solījumiem, arī cilvēkiem nevajadzētu uzķerties uz populistiskiem solījumiem. «Jāstiprina saikne ar vēlētāju, jānodrošina solījumu izpilde. Vajadzīgs arī darbs ar jaunatni, lai viņus iesaistītu šajā procesā. Mums lēnām aiziet tā paaudze, kas dzīvojusi laikā, kad obligāti bija jāiet uz vēlēšanām. Tas bija nerakstīts likums jau asinīs iekšā, bet tagad ir ļoti daudz vēlētāju, kas dzimuši neatkarīgā Latvijā, un viņiem šādas vēsturiskās pieredzes nav. Tas nozīmē, ka jāveido darbs tā, lai viņi sajustos piederīgi savai pašvaldībai, lai vietvara viņiem būtu draudzīga, atsaucīga, ne tikai deputāti, bet katrs pašvaldības darbinieks, kas ir ļoti būtiski. Tad arī cilvēki jutīs, ka vietvara ir no svara, būs ieinteresētāki un jau vēlēšanās varēs sniegt atbalstu tiem, kurus grib redzēt tur strādājam,» pārliecināts ir A. Okmanis.
Viņš izsaka pateicību biedrībai «Laiks jauniešiem», kas veiksmīgi organizējusi priekšvēlēšanu diskusijas. Viņaprāt, ar to nav jāapstājas un šis dialogs ar jauniešiem, kā arī darbs ar jaunatni nopietni jāturpina.
Izveidot darbspējīgu pašvaldības struktūru
Kā iespējamam pašvaldības vadītājam pirmie risināmie jautājumi būs saistīti ar darbspējīgas pašvaldības struktūras izveidošanu tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas mazāk izjustu pārmaiņas administratīvajā iedalījumā un varētu turpināt saņemt pašvaldības pakalpojumus arī savās ierastajās vietās, lai maksimāli lietderīgi izmantotu esošo pašvaldības darbinieku potenciālu jaunajā struktūrā, izveidotu labu sadarbību starp visām apvienojamo novadu struktūrām, kā arī ievēlētajiem deputātiem. Tāpat arī nākamā gada pašvaldības budžeta sagatavošana, izvērtējot visus iesāktos projektus un iestrādājot jaunās iniciatīvas.
Otrdien, 8. jūnijā, visi līdzšinējo novadu vadītāji tiksies, lai spriestu par jaunās pašvaldības struktūras shēmas izveidošanu, kas būs jāiesniedz jaunajai domei.
Vaicājot, kā tiks apturēta lauku iztukšošanās un panāktas līdzvērtīgas attīstības iespējas visā novada teritorijā, A. Okmanis atbildēja, ka tas tiks darīts, turpinot radīt labvēlīgu dzīves vidi visā novada teritorijā, gan abās pilsētās, gan pagastu ciemos un lauku teritorijā, sakārtojot ceļu tīklu, sabiedrisko transportu un sakarus. Jānodrošina iedzīvotājiem iespējami tuvu pieejamas kvalitatīvas izglītības iestādes un kultūras un sporta pasākumi, saprotama un viegli pieejama sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, rosīga uzņēmējdarbība un atbalsts uzņēmējiem jaunu produktu un jaunu darba vietu radīšanā. Uz esošo novadu attīstības programmu bāzes paredzēts izstrādāt jaunā novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu un konkrētu investīciju plānu katrai apdzīvotai vietai teritorijā.
Neatbalsta sēžu straumēšanu tiešsaistē
Portāla bauskasdzive.lv lietotāji bija norādījuši, ka A. Okmanis nepiekritīs tam, ka novada domes sēdes tiek straumētas tiešsaistē internetā. «Bauskas Dzīvei» A. Okmanis apstiprināja, ka turpmāk nav plānota domes sēžu pārraidīšana internetā: «Likums par pašvaldībām to paredz no 2022. gada, taču vēl aizvien tas ir tikai likumprojekts un nav pieņemts. Es uzskatu, ka tas ir ļoti lielu kaitējumu nodarījis pašreizējam Bauskas novadam, šādi sēdes padarot par dekonstruktīvām. Izveidota plaisa starp administrācijas darbiniekiem un deputātiem, tas radījis ļoti negatīvu noskaņu par pašvaldību. Ja mēs nevaram normāli strādāt, priekš kam tādu cirku rādīt visai pasaulei?! Domes sēžu audioieraksti ir pieejami, kā to paredz pašreizējie normatīvie akti. Domes sēdes ir atklātas, visticamāk, jau drīz visi vakcinētie varēs nākt uz pašvaldības sēdēm arī klātienē.» Tomēr A. Okmanis piebilst – ja deputātu vairākumam būs vēlme, ka ir nepieciešama straumēšana tiešsaistē, viņš pakļausies vairākumam.
A. Okmanis atklāja, ka noteikti tiks veidota Bauskas pilsētas pārvalde. «Faktiski tagad sanāk, ka pilsētas saimnieka nav. Līdzšinējā vadība bieži skatījās pāri, jutās atbildīga par visu lielo teritoriju, un bieži vien pilsēta palikusi tāda pabērna lomā. Lai tā tas nebūtu, Bauskai būs savi atbildīgie,» nākotnes ieceres ieskicē A. Okmanis.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»