Rosina apvedceļus būvēt publiskā un privātā partnerībā

2021. gada 8. jūnijs 00:00

Satiksmes ministrijas priekšlikums gan pašlaik nenozīmē ātrākus termiņus

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi valdībai saskaņošanai priekšlikumu, ar kuru valsts SIA «Latvijas Valsts ceļi» uzdotu izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļus būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Ziņu aģentūra LETA informē, ka gadījumā, ja priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

Ministrs ir sajūsmā
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas skaidro, ka pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana – ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. «Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020. – 2040. gadam īstenošanai,» tā T. Linkaits.

«Nozīmīgs pavērsiena punkts! Ilgstošs darbs un nepārtraukta sadarbība ar Satiksmes ministriju un «Latvijas Valsts ceļiem» iezīmē cerīgu attīstības virzienu – Ministru kabinets jau drīz lems par iespēju Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu. Tas faktiski nozīmē – ja valdība atbalstīs šo priekšlikumu, tuvāko gadu laikā Bauskas un Iecavas apvedceļš kļūs par realitāti. Protams, būvdarbi nesāksies ne rīt, ne parīt, taču darbs ar partneriem pie šīs iedzīvotājiem svarīgās iniciatīvas turpinās un turpināsies, jo infrastruktūras labiekārtošana ir viens no līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatnosacījumiem. Paldies Satiksmes ministrijai par iepriecinošo ziņu!» sajūsmināts bija Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs no «Attīstībai/PAR!».

Sarežģīti līgumi
Tiesa, šāda ziņa gan nebūt nenozīmē, ka apvedceļa izbūve noteikti sāksies agrāk, nekā gaidīts. Arī Ķekavas apvedceļa izbūve bija gana ilga. Kā atzīst eksperti – tas nozīmē tikai to, ka potenciāli projekts varētu sākties agrāk.

«Publiskā un privātā partnerība – tie līgumi, kur ar savu finansējumu nāk investors. Pašlaik tā būvē Ķekavas apvedceļu. Ideja – investors būvē, investē un kaut kādā veidā naudu atgūst. Ja nerunā par ceļiem, tad var minēt tādus modeļus – uzņēmējs, piemēram, uzceļ bērnudārzu un nodrošina pakalpojumu pēc pašvaldības pasūtījuma, un pašvaldība lēnām atmaksā naudu pēc līguma. Rīgā ir tādi projekti. Izdevīgi, jo nav uzreiz jāiegulda finansējums, – tā kā pakalpojums uz naudas izmaksu laikā. Tomēr šādi līgumi ir sarežģīti, un vispirms vajag atrast šādu investoru. Tas nenozīmē, ka tas notiks ātri. Tas ir sarežģīti, laikietilpīgi, un apvedceļš ir liels objekts,» vērtē Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka.

Dažādi vērtējumi
Tikmēr Satiksmes ministrija pauž divējādus viedokļus. No vienas puses, atzīst, ka valsts galvenais autoceļš A7 ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā šosejas posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem. Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, palielina radīto izmešu apjomu pilsētās un rada sastrēgumus. Palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Tomēr Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūves prioritāti nedomā mainīt. «Rīgas apvedceļš ir visa Latvijas valsts autoceļa tīkla centrālais elements, no kura iziet un kurā satiekas gandrīz visi valsts galvenie autoceļi, kā arī tas nodrošina visblīvāk apdzīvotās vietas Rīgas apbraukšanu un Rīgā esošo Eiropas transporta tīkla elementu – starptautiskās lidostas «Rīga» un Rīgas Brīvostas – savienošanu ar Eiropas transporta tīklu un tālāk ar Latvijas reģioniem un Eiropu. Turklāt Rīgas apvedceļš atrodas daudz blīvāk apdzīvotā teritorijā ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar Bauskas apvedceļu, un to izmanto vairāk autobraucēju. Rīgas apvedceļā satiksmes intensitāte ir ievērojami lielāka – vidēji no 13 000 līdz 22 700 transportlīdzekļiem diennaktī, bet uz valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posmā no Iecavas līdz Lietuvas robežai – vidēji no 9000 līdz 12 670 transportlīdzekļiem diennaktī,» skaidro Baiba Gulbe, Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja.

Ir gan dati, kas parāda citādāku ielu noslogojumu tieši Bauskas pilsētas teritorijā. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes absolventes Zandas Apines 2019. gadā veiktais maģistra darba pētījums uzrāda, ka Zaļajā ielā satiksmes intensitāte pārsniedz 16 tūkstošus auto dienā, bet kustība pa Kalna un Zaļās ielas apli Bauskas pilsētas centrā var pārsniegt pat 30 tūkstošus auto.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rosina apvedceļus būvēt publiskā un privātā partnerībā

Kategorijas