Jāiet un jābalso

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 4. jūnijs 08:36

668

«Izmanto savu ietekmi!» – ar šādu saukli Centrālā vēlēšanu komisija mudina vēlētājus rīt doties uz iecirkņiem un nobalsot pašvaldību vēlēšanās. 1334 Bauskas novada iedzīvotāji to jau izdarījuši iepriekšējās balsošanas dienās. Ja rīt nav iespējas vai vēlmes apmeklēt iecirkni, tad savu izvēli ikviens var izdarīt arī šodien, kad vēlēšanu iecirkņi atvērti no pulksten 13 līdz 20.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde intervijā «Latvijas Radio» norādīja– aizbildinājumus neaiziet uz vēlēšanām vienmēr viegli atrast, taču nav pareizi domāt, ka katra vēlētāja individuālam balsojumam nav nozīmes.

«Te var nostrādāt iekšējā neticība, ka visi lielā novadā, var nostrādāt Covid-19 ierobežojumi iecirkņos ar domu, ka labāk no mājas ārā nesperšos. Var nostrādāt arī dārza darbu faktors, saulaina laika faktors vai arī lietaina laika faktors. Vai arī viss kopā,» pieļāva eksperte.

Piedalīšanās vēlēšanās ir arī iespēja savam tagadējam novadam nekļūt par apvienotās pašvaldības nomali, uzsver politoloģe.

«Lai izvairītos no tā nomales efekta un sajūtas, ka mēs esam bāra bērni un mūs vairs neviens neuzklausīs, šajā brīdī vienīgais veids, kā no tā izvairīties, ir iet un nobalsot, un izvēlēties to kandidātu, par kuru vēlētājs ir pārliecināts, ka šis patiešām ir tas kandidāts, kurš pārstāvēs mana pagasta vai vairāku pagastu intereses. Tas ir ļoti pragmatisks lēmums šajās vēlēšanās un nevajag paļauties uz to, ka apvienotajā domē varbūt būs mazāk mūsu deputātu un mēs neko nevarēsim ietekmēt. Nē, ir, bet ir jāizdara mazais mājas darbs!» uzsvēra politoloģe.

Līdzīgi to vērtēja arī sociālās psiholoģijas un politikas psiholoģijas pētnieks Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš, kurš intervijā «Latvijas radio» norādīja – iedzīvotāja iesaiste pašvaldības darbā neaprobežojas tikai ar dalību vēlēšanās, bet arī ar tiešiem jautājumiem pašvaldībai pēc tām.

Lēmums iet balsot vai palikt mājās ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēks identificējas ar vietu, kurā dzīvo un kuras nākotnes vārdā gatavs izmantot pilsoniskās aktivitātes iespēju un balsot. Tas, vai vēlētājs saredz iespēju ar savu balsi ietekmēt politiskos procesus pašvaldībā vai valstī kopumā, saistīts ar uzticēšanos politiskajai sistēmai un konkrētām politiskajām institūcijām. Pašvaldībām tradicionāli uzticas vairāk, bet vienalga pārāk maz. Vēl veicinošs faktors var būt netaisnības sajūta, ka administratīvi teritoriālā reforma notikusi pretēji viņu vēlmēm, norādīja profesors.

«Mēs nezinām, vai kāds no mūsu pašvaldības būs ievēlēts vai nē, tad mēs vienkārši atmetam ar roku un klusi rūgstam savā noslēgtajā vidē. Savukārt, ja izveidojusies izjūta, ka es ar savu balsi vēlēšanās vai savu aktivitāti pēc tām varu gūt panākumus, tad – gluži pretēji – novadu apvienošana var nospēlēt pretēju lomu, ka mēs tajā mazākajā pašvaldībā jūtamies tā, ka mūs var nesadzirdēt, ja viens mēs nemobilizēsimies un neizdarīsim visu, lai mēs būtu maksimāli pārstāvēti. Tāda netieša, bet būtiska ietekme var būt uzticēšanās momentam. Ja cilvēki jutīsies nesadzirdēti vai šī te reforma kopumā nav saprotama, kas pazemina uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā, tam atkal, protams, var būt demotivējošs efekts uz piedalīšanos vēlēšanās,» klāstīja Dimdiņš.

Baušķenieks Guntars Simanovičs portālam norādīja, ka noteikti dosies balsot. «Vienmēr tā esmu darījis. Vēlos, lai Bauska attīstītos kā pilsēta, lai būtu vairāk iedzīvotāju, lai parādītos klubi, atdzīvotos boulings, būtu izklaides vietas. Citādi atbrauc uz Bausku, un vienīgā vieta, kur var aizvest cilvēkus, ir pilskalna estrāde. Izklaides vietām nav jābūt tikai bāriem, bet tādas vajag – boulingu, biljardu, citu veidu izklaidi. Mūzika vienmēr ir bijusi, būs un ir vajadzīga, bet paši redzam, ka nav nedz klubu, nedz kā cita.

Iepriekš bija tā, ka vēlēju, izlemjot pēdējā brīdī balsot par kādu. Tagad es zinu, par ko balsot. Iepriekš uz vēlēšanām gāju bez īstas pārliecības, vairāk ķeksīša pēc, tagad ar pārliecību. Reklāmas nāk daudz, arī uz pastkastīti, bet īpaši nav bijis laika tām pievērst uzmanību.

Tagad neuztraucos pirms balsošanas, jo zinu cilvēkus, kas jau dara labu. Labākā reklāma ir paša cilvēka paveiktais, nevis vārdi un solījumi. Tāpēc izvēlējos cilvēku, kurš parāda, kas ir darbība, kurš daudz iesaistījies dažādās jomās. Esmu daudz saskatījis labo, ko viņš Bauskai dara. Un redzu, ka cilvēks dara un arī pats ar savām rokām, nevis sēž krēslā un sola, ka darīs. Tāpēc man ir viegli nobalsot,» teic G. Simanovičs.

Vecumnieku novada Valles pagasta iedzīvotājs Arvīds Zvirbulis norādīja, ka pašvaldības pārvaldību veido mūsu pašu sabiedrība – cilvēki, kuri uzdrošinās un kandidē, un tie, kuriem dotas tiesības ar savu balsi lemt par viņu piemērotību. «Tāda iespēja ir tikai reizi četros gados! Šīs tiesības un pienākums izvēlēties un izvirzīt savus priekšstāvjus domē tehniski daudz laika no ikdienas dzīves neaizņem, taču kopīgais viedoklis ir ļoti nozīmīgs pašvaldības turpmākajā attīstībā.

Neticība un savas domas nepaušana mūsu kopējo labklājību nevairos. Tas, kurš balsojumā nepiedalās, pēc būtības savu balsi atdod citam, proti, piekrīt tam, kurš novēlējis, tādējādi dodot divreiz lielāku svaru cita izvēlei. Katra personīgi nodotā balss precīzāk atspoguļo sabiedrības kopējās intereses, savukārt neticība, inertums un izvēle palikt mājās pie patiesuma līdzsvara neļaus nonākt.

Mūsu tautai iegūto brīvību jāprot izmantot, un vēlēšanas ir viens patiess brīdis – īss, bet ļoti atbildīgs un vajadzīgs, lai kopīgi izraudzītos darbus un priekšstāvjus turpmākajam laikam. Piedāvājums ir gana plašs, un katram, kurš dodas balsot, ir iespēja izvēlēties savu patronu – rīcības cilvēku, kuram uzticēties. Jaunais novads, pagasti un sabiedrība būs tāda, kādu paši to veidosim un cik atbildīgi būsim,» tā A. Zvirbulis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāiet un jābalso

Kategorijas