Robežu maiņa dzīvi nomaļajā ciemā neietekmēs

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 4. jūnijs 19:30

300

Robežu maiņa dzīvi nomaļajā ciemā neietekmēs

Valles pagasta Taurkalnē iedzīvotāji 5. jūnijā gribētu sagaidīt «vēlēšanu busiņu»

Darbdienas vidū Vecumnieku novada Valles pagasta Taurkalnes ciema ieliņas ir klusas. Par to, ka te kāds tomēr dzīvo, liecina automašīnas pagalmos, bet, palūkojoties rūpīgāk, izdodas arī kādu ieraudzīt dārzā lokām muguru.

Grūti noticēt, ka ciemā, kur pašlaik savu dzīvesvietu deklarējuši vien 120 iedzīvotāju, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ļaužu bijis pat vairāk nekā trīs tūkstoši. Vēl 80. gados Taurkalnē valdījusi rosība – cilvēkiem bijis darbs mežrūpniecības saimniecībā un uz dzelzceļa, ciemā darbojušies vairāki veikali, sēņu pieņemšanas punkts, diennakts bērnudārzs, stacijā piestājuši pasažieru vilcieni un kino vagons, kur rādītas filmas, bijis klubs, ēdnīca. Pašlaik ir tikai bibliotēka un medpunkts. Pēdējā laikā ciemu par savu dzīvesvietu izvēlējušies vairāki rīdzinieki, kuri iegādājušies īpašumus. Nesen nopirkta bijušā veikaliņa māja, bet pie pasta ēkas izsolē ticis vietējais mednieks.

Bibliotēka un medpunkts
«Bauskas Dzīve» Taurkalni apmeklēja otrdien, 1. jūnijā. Attālo ciemu no Vecumnieku novada centra šķir 35 km, no Bauskas – 55 km, bet no Aizkraukles – 25 km. Sastaptos iedzīvotājus administratīvi teritoriālā reforma neuztrauc, jo gadu gaitā vairākkārt «raustīti šurpu turpu», tāpēc vienalga, kuram novadam piederēšot, tik un tā būšot nomale. Taču – lai katram tāda tiek! Ar egļu biezokņiem, slaikiem priežu stāviem, rosīgiem skudru pūžņiem, putnu dziesmu «raidstaciju», maijpuķīšu klajumiem, meža veltēm un tīru gaisu. «Mums uz kūrortu vai sanatoriju braukt nevajag. Viss ir uz vietas! Te ir tāda priežu gaisa terapija! Iebraucējiem varētu nodokli prasīt par svaiga gaisa elpošanu,» joko pie bibliotēkas satiktās dāmas.

«Paldies Dievam, ka bērnudārza ēka ir saglabāta un pašvaldības uzturēta, citādi te nebūtu nekā,» teic bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova. Pēc grāmatām un preses izdevumiem regulāri nāk ap 10 – 15 aktīvāko taurkalniešu, taču daudziem ikdienā vajadzīgs cita veida atbalsts – kas jāuzzina vai jānokārto, kāda izziņa jānosūta, jāveic maksājums. Tiesa, «Covid-19» pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ pakalpojumu loks sarucis. Tāpat kā bez bibliotēkas, vietējie savu ikdienu nespējot iedomāties arī bez iespējas aprunāties ar ģimenes ārsta palīdzi Aiju Bērziņu. Cits uz medpunktu nākot pēc receptes, bet daudziem svarīgi ir gluži vienkārši aprunāties. «Aijiņa visus pazīst vairākās paaudzēs un ir mums vislabākā daktere un psihoterapeite,» labo sadarbību raksturo taurkalnieši.

Vēsture atkārtojas
Pirms pusdienas ceļu uz bibliotēku mērojušas māte un meita Margevičas – pensionāre Irēna un mājsaimniece Baiba. Abas ir cītīgas lasītājas. B. Čebatarova smej, ka nespējot piepirkt grāmatas – tik ātri visu izlasot. «Ko citu darīt? Ziemā jo īpaši – kā acis vaļā, tā pie grāmatām. Visādas gudrības salasos. Vasarā būs mazāk laika, «sāksies mežs». Ogas un sēnes nododam uzpircējiem – tā ir «dzīva» naudiņa! Meža zemenes zied kā trakas, arī mellenes, bet uzreiz pēc Jāņiem sāksies gailenes. Labākās vietas zinām, tikai slikti, ka mežu izzāģē. Un no lāčiem baidāmies. Tepat pie Sileniekiem mednieku kamerā viens uzfilmēts,» stāsta Irēna un atklāj, ka kabatā vienmēr turot «buldurjāņus». Nepajautāju tikai, vai pašai, ar ko izbīli kliedēt, vai ķepaiņa atvairīšanai…

Par dzīvi Taurkalnē sievietes nesūdzas. Bieži braucot autoveikali – divreiz nedēļā no Birzgales, arī no Bauskas un Aizkraukles, bet ceturtdienās centrā piestāj zivju busiņš. Dodoties pēc pirkumiem, var satikt cilvēkus, papļāpāt un uzzināt jaunumus. Pa reizei iznākot aizbraukt uz Jaunjelgavu, Aizkraukli vai Valli. «Vakar gan nebija autobusa. Nogaidījos, un tā arī neatbrauca. Gribēju tikt uz Jaunjelgavu, labi, ka kaimiņš izpalīdzēja,» teic Irēna. «Jēkabpilietis» maršrutā Bauska–Jēkabpils kursē reizi dienā, un ar to pašu arī varot atgriezties mājās, taču pasažieru gan maz. «Viendien autobuss man pabrauca garām pilnīgi tukšs. Šitādu gaisa gabalu triekties un – neviena cilvēka!» pārsteigumu neslēpj pensionāre. Sliktās satiksmes dēļ Baiba nevarot iekārtoties darbā. Izmācījusies par pārdevēju, tagad pat – Jaunjelgavas «top!» meklē veikalnieku, bet kā izbraukāt? Darbā jāpavada garas stundas, bet autobuss kursē reizi dienā… Agrāk bieži gājuši autobusi, arī vilciens, tagad nekā. Savulaik arī Irēna strādājusi tirdzniecībā, bet toreiz patērētāju biedrības veikals bijis tepat, Taurkalnē. Darba gadi aizritējuši arī Jaunjelgavas MRS un SIA «Colla».

Vērtējot gaidāmās teritoriālās pārmaiņas, Irēna smej, ka vēsture atkārtojas un būs atkal vecās robežas, jo 60. gadu vidū, kad mācījusies Valles skolā, Taurkalne «piederējusi» Bauskas rajonam. Par vēlēšanām gan vēl neskaidrība, jo iecirkņa ciemā neesot, bet mērot 15 km uz Valli nav tik vienkārši. «Te ir daudz pensionāru, skaidrs, ka pašiem meklēt transportu un braukt – tas daudziem ir par dārgu. Mūsu balsis atkritīs… Sarakstus un reklāmas lasīju, bet, par ko balsot, vēl neesmu izdomājusi. Nepazīstam tos cilvēkus,» teic Irēna.

B. Čebatarova paredz, ka daudz taurkalniešu paliks nenobalsojuši. «Kāpēc nevarēja te atbraukt vēlēšanu busiņš, tāpat kā autoveikals? Izziņotu, un cilvēki noteiktā laikā aizietu novēlēt. Mums būtu labi un viņiem!» teic bibliotēkas vadītāja.

Lai nekašķējas par krēsliem!
Vēlēšanu komisijas pārstāvjus mājās plāno sagaidīt pensionāre Lija Ratkeviča, varbūt vēl kāds, kurš veselības dēļ nekur netiek un būs izteicis gribu nobalsot.

«Kā nu vēlēšanas bez manis! Piedalos katru reizi, savulaik pati biju komisijā, kad te darbojās iecirknis,» atklāj Lija. Viņa zinot, par ko balsot, informācija esot, un izvēli izdarīt palīdzējušas arī debates televīzijā. Vienā sarakstā ir arī deputāta kandidāte no Valles pagasta.

Ko gribētu sagaidīt no deputātiem? «Lai viņi nekašķētos par krēsliem, cits citu neapsaukātu un neceltu gaismā visādas lietas. Katram skapī kāds «skelets», un lai pirmais ar akmeni met tas «svētais», kurš «balts un tīrs»! Pats svarīgākais – lai deputāti neaizmirst nomales,» uzsver pensionāre. Līdz šim izjutusi Vecumnieku novada pašvaldības atbalstu, gribētos, lai tā būtu arī jaunajā Bauskas novadā.

Vietējie vairākas reformas jau piedzīvojuši un uzskata – kārtējās pārmaiņas viņu dzīvi neietekmēšot. «Esam Vecumnieku novadā, bet cik bieži bijusi vajadzība uz Vecumniekiem aizbraukt… Vairāk darīšanas Aizkrauklē, Jaunjelgavā. Kad gāju Pētermuižas skolā Vallē, Taurkalne bija Jaunjelgavas rajonā. Mums reforma neko nemainīs,» spriež pensionāre.

Neparko nesūdzas
L. Ratkeviča labprāt atceras laikus, kad strādājusi Valles slimnīcā par feldšeri. Tur bijusi arī laboratorija, rentgens, dzemdību nodaļa. Slimnīca atradusies tur, kur vecā pasta ēka, netālu no kūdras pārstrādes ražotnes SIA «Florabalt». Vēlāk pārgājusi uz Jaunjelgavas slimnīcu. Kad ārstniecības iestādi likvidēja, sākusi medmāsas darba gaitas Taurkalnes bērnudārzā, kas tikko bijis uzbūvēts un durvis vēra 1972. gadā 1. aprīlī. Pieskatīšanai uz nedēļu vesti ap 50 bērnu no visas apkaimes.

«Esmu bijusi arī laborante katlumājā, meistare šķeldas ražotnē, strādājusi zāģētavā. Toreiz bija iespējas un cilvēki tās arī izmantoja, tagad daudzi iet ar «izstieptu roku». Pa kādam vēl strādā mežā un uz dzelzceļa, taču pietiekami daudz ir tādu, kuri saņem pabalstus,» teic Lija. Sezonā aktīvākie dodas mežā un vāc ogas, sēnes, bet agrāk katrs centies ko papildus nopelnīt. Melleņu laikā ar vilcienu no Aizkraukles uz Rīgu veduši nodot ogas «Latvijas balzamam», tirgojušies arī Centrāltirgū. Taurkalnes sēņu punktā uzpirktais turpat uz vietas arī pārstrādāts un mucās sālīts.

«Bija tāda kustība! Pavisam cits dzīves ritms. Tagad ir sajūta, ka laiks apstājies,» vērtē taurkalnieši.

Lijai dzīve Taurkalnē patīk, jo – kā to vadīt un kādā vidē būt, tas atkarīgs no katra paša. «Man ir dārzs un labi kaimiņi, esmu pozitīvi noskaņota. Lasu žurnālus un avīzes un neparko nesūdzos,» viņa teic.

Cilvēkiem būtu jāizlemj
Marina Janpavle dzimusi Taurkalnē, bet dzīvo un strādā Jelgavā. «Man te visi radi, mammas dzīvoklītis. Kā tik varu, braucu šurp. Jūtos kā kūrortā, un Alfijam arī te patīk – svaigs gaiss un var izskraidīties,» turot klēpī sunīti, teic sieviete. Vērtējot teritoriālo reformu, Marinai ir savs viedoklis: «Šādos jautājumos galavārds būtu jāsaka iedzīvotājiem. Kāpēc nerīkoja referendumu? Cilvēkiem vajag prasīt, ko viņi vēlas!»

Par reformu neko daudz nav dzirdējušas māsas Samanta un Sanija Osītes. Meitenes uzaugušas Taurkalnē, taču nu vairāk dzīvojas pa Rīgu, uz kluso un nomaļo vietu atbraucot pie omes paciemoties. «Viņa par reformu neko nav stāstījusi. Pašlaik svarīgākais tikt galā ar dārza darbiem,» uzskata māsas. Abas ir pilngadīgas, dzīvesvietu deklarējušas Jaunjelgavā, taču, vai piedalīsies jaunā Aizkraukles novada pašvaldības vēlēšanās, vēl nezinot.

Palikuši vien pensionāri
«Dzīvojam nomaļus, taču noteikti uzrakstiet, ka cilvēki te nav nodzērušies,» teic mežstrādnieks Santis Golovļins. «Ciems ir kluss, varbūt kādi simt cilvēku salasītos, lielākā daļa te pensionāru, jaunie izbraukuši. Pa brīvdienām jau sarodas, cits tāpat atbrauc, cits – pie «senčiem». Manā jaunībā, pirms gadiem 30, bija pavisam citādāk, Taurkalnē dzīvoja ap 50 jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, tagad uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt.»

Pašlaik Santis zāģē mežu Siguldas pusē, darbs tuvākā apkaimē gadoties reti, lai gan agrāk tieši meža apsaimniekošana un kokapstrāde bijusi galvenā vietējo nodarbošanās.
Par gaidāmo reformu maz ko zinot, taču uzskata, ka robežu maiņa nav lietderīga. «Agrāk bijām pie Bauskas, tad atkal ne. Tagad būs pa vecam. Kam tas vajadzīgs?» spriež vīrietis.

UZZIŅAI

- 20. gadsimta 20. gados Valles pagastu iekļauj Bauskas apriņķī. 1926. gadā, latviskojot vietu nosaukumus, to maina arī vairākiem pagastiem, tostarp Valles, ko pārdēvē par Taurkalnes pagastu.

- 20. gadsimta sākumā pagastā darbojas vairākas vējdzirnavas un tvaika dzirnavas, Taurkalnē ir holandiešu-vācu kokzāģētava, ko
30. gados likvidē, bet izveidojas vairākas sīkas kokzāģētavas. Ir arī linu apstrādes uzņēmums un stērķeles fabrika.

- Iedzīvotāju skaits Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1927. gadā bija 2977 iedzīvotāji, 1925. gadā – 3352.

- 1945. gadā Bauskas apriņķa 20 pagastos izveido 51 ciema padomi. Valles pagasta teritorijā izdala četrus ciemus: Taursila, Gobas, Valles un Taurkalnes, bet vēlāk tos atkal apvieno Taurkalnes ciemā.

- 1949. gadā pagastus kā lieku teritoriālo vienību likvidē, apriņķa nosaukumus visā Latvijā aizstāj ar rajonu nosaukumiem. Taurkalnes ciemu pievieno Jaunjelgavas rajonam, bet 1956. gadā Taurkalne nokļūst Bauskas rajonā.

- 1967. gadā Taurkalni no jauna atdala no Bauskas rajona, lai tā kļūtu par jaunizveidotā Stučkas (pēc 1991. gada – Aizkraukles) rajona sastāvdaļu.

- 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas Taurkalnes ciems, tāpat kā viss Valles pagasts, tiek iekļauts jaunizveidotajā Vecumnieku novadā.

- 2021. gadā pēc kārtējās robežu grozīšanas Taurkalne būs piederīga Bauskas novadam.
Avots: www.vecumnieki.lv.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem