BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Ķirbaksalas tiltiņš neiztur ūdens līmeņa celšanos

Sandra Danosa
Vietējās ziņas

2021. gada 4. jūnijs 12:17

1041
Ķirbaksalas tiltiņš neiztur ūdens līmeņa celšanos

Pagājušās nedēļas lietavu izraisītā straujā ūdens līmeņa celšanās dēļ Mūsas un Mēmeles upē cietis gājēju tiltiņš, kas savieno Bauskas pilskalnu ar Ķirbaksalu.

Šonedēļ ūdens līmenis sācis pazemināties, bet joprojām ir gana augsts, lai veiksmīgi pie konstrukcijas varētu tikt klāt un sākt atjaunošanas darbus.

Pirmdienas rītā Bauskas pilskalna parkā sastaptā baušķeniece Skaidrīte pastāstīja, ka par tilta likteni jau bažījusies maija sākumā, kad vienā dienā nolijusi teju mēneša norma. «Tiltiņš tad jau bija uzstādīts, un ūdens aumaļām gāzās tam pāri, bet skādi nenodarīja, lai gan viena sieksta bija ieķērusies, kaut kā tā tika prom, un konstrukcija izturēja, bet tagad gan pastrādāts posts. To, ka tiltiņš ir sagriezies šķērsām un vairs nav lietojams pastaigu cienītājiem, pamanīju sestdienas, 29. maija, rītā. Drošības labad zvanīju uz pašvaldības uzņēmumu «Vides serviss», lai ziņotu par notikušo. Tur gan pieejams bija tikai sargs, kurš atbildēja, ka internetā  ļaudis sociālajos tīklos fotogrāfijas jau salikuši un notikušā fakts ir zināms, bet patlaban neko nevarot pasākt,» teic Skaidrīte un pēc savas saprašanas spriež, ka tiltiņš vēl labojams un lietojams. Viņasprāt, šajā reizē ūdens daudzums bijis krietni lielāks nekā pirms vairākām nedēļām pieredzētais, tāpat tagad upē gana vairāk peldējuši saķērušies meldri, kas kopā ar ūdens spēku varējis būt par iemeslu notikušajam.

SIA «Vides serviss» tehniskais direktors Raimonds Bitins paskaidroja, ka tiltiņu varēs izņemt un salabot vien tad, kad būs pazeminājies ūdens līmenis. Viena tilta mala joprojām ir līdzšinējā vietā, ar skrūvēm pieskrūvēta pie betona, otras malas stiprinājums gan nav izturējis un ticis norauts. «Tilts bez uzraudzības netika atstāts, katru dienu uzņēmumā strādājošie pie tā piebrauca, gan zāles attīrīja, lai ūdens caurplūdi veicinātu, gan atbrīvoja no kokiem, kas aizķērušies. Vienā brīdī ūdens masa acīmredzami bija tik liela un jaudīga, ka paņēma sev līdzi arī daļu no šis konstrukcijas, kas pamatā sastāv no divām neatkarīgām metāla sijām, kas saskrūvētas kopā uz uzliktā klāja, kam piestiprinātas margas,» klāsta R. Bitins, piebilstot, lai, arī vizuāli raugoties, šķiet, ka nodarījums ir pamatīgs, tomēr lielus ieguldījumus neprasīs šī objekta restaurēšana.

«Tagad tikai jānogaida, kad tiltu būs iespējams izcelt, pie labākā scenārija tas varētu notikt jau nākamajā nedēļā. Krastā izvilkts, tas ir jāiztaisno, jānomaina straumes norautie dēļi un jāliek savā vecajā vietā. Izmaksas augstas nebūs,» prognozē R. Bitins. Viņš skaidroja, ka vislielākie izdevumi būtu, ja būvi no jauna veidotu. Pašvaldībai jau piedāvāts šajā vietā izvietot stacionāru tiltu, kas būtu augstāks par līdzšinējo, ar nelieliem ledlaužiem aprīkots, bet vietvaras budžetā šādai būvei līdzekļi neatradās.

R. Bitins atklāja, ka nākamgad iecerēts upītes ietekā, kas savieno Mēmeli un Mūsu izvietot lielus akmeņus, kas lauztu un slāpētu straumi. «Tiltiņu šajā vietā uzliek, kad tas ir iespējams. Pavasarī parasti to dara, kad pali ir beigušies. Vienu gadu to paveicām tikai jūnija vidū, bet ir bijis, kad to jau martā uzstādījām. Paredzēt tik strauju ūdens līmeņa celšanos nav iespējams, tālab jāmeklē risinājumi, lai lielos plūdos tiltiņam nodarītu pēc iespējas mazākus bojājumus,» tā R. Bitins.

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints informēja, ka Bauskā piedzīvots mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums Bauskas novērojumu stacijā pārsniedzis 118 mm, pārspējot 1983. gada maiju, kad mūspusē reģistrēti 113 mm. Pirmo reizi mūspuses ūdenskrātuvēs ūdens līmeņa paaugstināšanās bija 4. maijā, otrā reize fiksēta 17. un 18. maijā, maksimums sasniegts 28. maijā. Mēmelē desmit dienās kāpums bijis par metru un astoņiem centimetriem, Mūsā pie Bauskas ūdens līmenis kopumā cēlies par 91 centimetru, nepārsniedzot šā gada palos sasniegto robežu.

Lielupē pie Mežotnes ūdens līmenis kopš maija vidus paaugstinājies nedaudz vairāk par pusotru metru, sasniedzot aptuveni tikpat augstu līmeni kā šī gada palos.   

Tuvākajā laikā intensīvi nokrišņi netiek prognozēti, ūdens līmeņa pazemināšanās tendence turpināsies, upju temperatūra paaugstināsies, nākotnes scenāriju modelē L. Klints.
+ 4
Kategorijas

Kategorijas