«Rail Baltica» tuvojas Bauskai un Iecavai

2021. gada 1. jūnijs 00:00

Iepazīstina ar dzelzceļa attīstības koncepciju visā Latvijā

Satiksmes ministrija veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju atbalstu koncepcijai par dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Pētījumā secināts, ka lielākā daļa jeb 68 procenti Latvijas iedzīvotāju šādu ideju atbalsta.

Pētījumā, ar kura rezultātiem medijus iepazīstināja tiešsaistes preses konferencē 26. maijā, Satiksmes ministrija informēja gan par «Eiropas dzelzceļa līniju» veikto pētījumu, gan «Rail Baltica» pašreizējo projekta īstenošanas procesu, dzelzceļa situāciju pašlaik un nākotnes plāniem.

Rod pozitīvo un negatīvo
Ar pētījuma galvenajiem secinājumiem iepazīstināja «RAIT Custom Research Baltic» projektu vadītāja Svetlana Aļošina. Viņa norādīja, ka biežāk minētie iemesli koncepta atbalstam ir ērtā pārvietošanās, ko sniedz vilciens. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī to, ka tas ir ātrs transporta veids un ka vilciens ir videi draudzīgs.

Ātrums un izdevīgums minētas arī kā galvenās vilciena izmantošanas priekšrocības. 65 procenti iedzīvotāju, kuri ar vilcienu pārvietojas vismaz reizi nedēļā, novērtē iespēju ātrāk nokļūt galamērķī, 61 procents atzina, ka tas ir lētāk un izdevīgāk nekā ar citu transporta veidu, savukārt 46 procentiem patīk, ka biļeti var iegādāties ne tikai kasēs, bet arī pie konduktora vai lietotnē.

Savukārt nozīmīgākās vēlmes attiecībā uz dzelzceļa stacijas infrastruktūru ir savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem un ar biļetēm saistīti jautājumi – biļešu iegādes iespēju daudzveidība, kasu darba laiks un vienotās biļetes. Iedzīvotājiem, kuri ar vilcienu pārvietojas reizi mēnesī vai retāk, kā arī tiem, kuri pašlaik vilcienu izmanto saviem brīvdienu braucieniem, svarīgi ir savienojumi ar citiem vilcieniem.

Jāiegulda būs arī pašvaldībām
Tiešsaistes semināra prezentācijās varēja vērot arī reģionālo staciju skices – kā nākotnē varētu izskatīties dzelzceļa stacija pie Bauskas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka plāni jau sāk realizēties un ne tikai saistībā ar «Rail Baltica».

«Jaunie elektrovilcieni sāks kursēt nākamajā gadā. Ir sākts dzelzceļa staciju modernizācijas projekts, kas paredz iedzīvotājiem ērtāku, paaugstinātu peronu izbūvi. «Latvijas Dzelzceļš» strādā pie braukšanas ātruma palielināšanas. Jaunā dzelzceļa līnija «Rail Baltica» būtiski papildinās jau esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu plānojam dzelzceļa satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos.»

SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors Artūrs Caune uzskata, ka būs jāveic būtisks apvērsums iedzīvotāju transporta lietošanas paradumu maiņā. «Panākumu atslēga ir iedzīvotāju vēlēšanās dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, zaļās pilsētās. «Rail Baltica» pieturas būs mobilitātes punkti, kuros funkcionēs citu transporta veidu savienojumi, auto un velo stāvvietas, kā arī būs ērti pieejami mikromobilitātes rīki, sākot ar velosipēdiem un beidzot ar skrejriteņiem, kā arī elektrouzlādes vietas un ēdināšana steidzīgajiem. Būs nepieciešams ievērojams pašvaldību ieguldījums, lai uzdevumu veiktu,» tā A. Caune.

Pašlaik plānots, ka projektēšanas darbi noslēgsies 2022. gadā, dzelzceļa līnija jāpabeidz 2026. gadā.

Kā palīdzēt iedzīvotājiem Bauskā un Iecavā nokļūt līdz dzelzceļa stacijai?
«RAIT Custom Research Baltic» veiktā aptauja parāda, ka eksistē divi galvenie faktori, kāpēc iedzīvotāji neizmanto vilcienu – līdz pieturvietai jāmēro diezgan liels attālums, turklāt ir problēma, ja pie stacijas nevar atstāt automašīnu vai velosipēdu. Skatot kartē plānotās «Rail Baltica» staciju vietas, Iecavas stacija atradīsies četrus kilometrus no pilsētas teritorijas, bet Bauskas stacija no Bauskas autoostas atradīsies apmēram piecu kilometru attālumā. Tāpēc «Bauskas Dzīve» vaicāja partiju sarakstu pārstāvjiem, kas kandidē uz Bauskas novada domi, kā viņi centīsies risināt šīs galvenās problēmas, kas, visticamāk, samazinās dzelzceļa satiksmes popularitāti Bauskā un Iecavā. Saņēmām atbildes no sešu sarakstu pārstāvjiem.

Dina Romanovska, «Jaunā Vienotība»: «Tas, ka dzelzceļa stacija atrodas atstatumā no pilsētām, ir normāla prakse, lai nebūtu ar dzelzceļu jātraucē pilsētas mierīgā vide. Ierastākie risinājumi, lai iedzīvotāji ērti varētu nokļūt stacijā, ir autostāvlaukumi vai arī speciāli autobusu reisi, kuri saskaņoti ar vilcienu kustību un kursē starp staciju un pilsētu.

Pašvaldībai jābūt ieinteresētai mainīt iedzīvotāju auto pārvietošanās paradumus par labu sabiedriskajam transportam. Galvenie apsvērumi ir vides piesārņojuma mazināšana, negadījumu skaita mazināšana uz autoceļiem, kas nozīmē glābtu iedzīvotāju dzīvību un veselību, transporta plūsmas samazināšana uz autoceļiem un pilsētās, resursu ekonomija.

Jāievieš pozitīvie stimuli – samazināta biļešu cena dzelzceļa līnijā, vienotā sabiedriskā transporta biļete galamērķa pilsētās un speciālie autobusu reisi no stacijas līdz Iecavai un Bauskai. Pareizākais rezultāts būtu – iedzīvotājiem nav finansiāli un ergonomiski lielāks slogs, nomainot privāto transportu pret dzelzceļu. Pašvaldībai jau tagad jāplāno iespējamās savienojošā autobusa pieturvietas un jāprojektē staciju vietas kā ergonomiskas un mūsdienīgas – aizvējš un siltums, pietiekami plašas, pieejamas visiem.»

Raitis Ābelnieks, «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK: «Dzelzceļa stacijas vajadzīgas. Pie tām jāveido plaši autostāvlaukumi tiem, kas ar vilcienu dosies uz darbu Rīgā. Vajadzība būs, jo pašlaik daudzi lauku iedzīvotāji ar saviem auto atbrauc uz Bausku, bet tālāk uz Rīgu dodas ar autobusu. No pilsētu centriem līdz dzelzceļa stacijām jāizveido jauni pasažieru autobusu maršruti. No Bauskas stacijas vajadzētu autobusa maršrutu līdz Rundāles pilij. No pilsētu centriem līdz stacijām jāizveido veloceliņš pa visīsāko iespējamo maršrutu.»

Aivars Mačeks, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK: «Arī mēs Iecavā bijām plānojuši ieviest autobusu maršrutu no Iecavas autoostas uz staciju, kā arī izbūvēt veloceliņu. Stāvlaukumi projektā jau paredzēti.»

Jānis Dūmiņš, «Latvijas attīstībai»: ««Rail Baltica» dzelzceļa līnijas izbūve un reģionālo staciju izveide Bauskā un Iecavā pavērs plašas iespējas teritorijas attīstībai. Nav noslēpums, ka pašlaik valdošā iekšējās migrācijas tendence iedzīvotāju vidū ir pārcelšanās no pilsētām uz lauku teritorijām un mazpilsētām. Mūsdienu mobilitāte ir mainījusi cilvēku skatījumu uz attālumu, kas mērojams no darba līdz mājām, un, ja šo attālumu iespējams veikt ērti un droši, izmantojot dzelzceļu vai nākotnē plānoto apvedceļu, tā vairs nav problēma.
Uzskatām, ka arī staciju būvniecība ārpus pilsētām nav problēma. Uz to var paskatīties kā uz iespēju jaunu teritoriju attīstībai, savukārt attāluma jautājumu var risināt ar atbilstošas infrastruktūras izveidi – sakārtots ceļš līdz stacijai, gājēju un veloceliņš, apgaismojums, plašs un ērti pieejams stāvlaukums, kur novietot transportlīdzekli un doties tālāk ar vilcienu, tāpat iespējams attīstīt regulāru sabiedriskā transporta maršrutu no pilsētas, pielāgotu vilciena pienākšanas un izbraukšanas laikam. Uzskatām, ka ar laiku teritorija ap stacijām attīstīsies un augs arī pilsētas. Kāpēc aprobežoties tikai ar vienu mobilitātes iespēju – A7 jeb nākotnes apvedceļu, ja varam saviem iedzīvotājiem piedāvāt izvēli un komfortu?»

Atis Avots, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: «Bauskas stacija atradīsies 5,5 kilometru attālumā no pilsētas. Pašvaldības ceļš būs jāasfaltē pašvaldībai un vēl kaut kas jāizbūvē no infrastruktūras. Iecavas stacija atradīsies četru kilometru attālumā no Baldones un Stelpes ceļa krustojuma, ar piekļuvi no valsts ceļa Iecava–Stelpe. Tātad pievedceļš no valsts ceļa būs neliels, bet infrastruktūra paliek tāpat kā Bauskai uz pašvaldības rēķina. Tā pagaidām liekas. Jaunajai novada domei jātur roka uz «Rail Baltica» pulsa un jāgatavo projekta tehniskā dokumentācija un viss pārējais. Attīstības nodaļā jābūt darbiniekam, kurš diendienā sekos visiem notikumiem «Rail Baltica» sakarā.»

Agris Mustermanis, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: «Bauskas tuvums Rīgai ir tikai mazliet tālāks nekā Jelgavai, Siguldai, Tukumam, Ogrei, kur cilvēki labprāt izmanto dzelzceļu, nebūt visiem šo pilsētu un rajona iedzīvotājiem stacija ir tiešā tuvumā. Šādās vietās Latvijā cilvēki aizvien biežāk izmanto velotransportu, bet ar nosacījumu, ka ir sakārtota infrastruktūra. Tāpēc jābūt sakārtotiem pievedceļiem līdz stacijai – potenciāls ir velosatiksmei, jo daudzi cilvēki, kuri izmanto dzelzceļu, ir zaļāk domājoši. Jābūt ērtai mikroautobusu vai autobusu satiksmei uz un no stacijas ar Bauskas centru un novada kultūrvēstures objektiem.

Domāju, ka mūsu valsts ciemiņi, kuri nakšņo Rīgā, redzot, ka ar vienu vilcienu un autobusu tieši var nokļūt Rundāles pilī, – viņi gribēs braukt! Līdz tam vēl būs jāpārvar smaga inerce, kamēr tas viss «iegriezīsies». Tūristam, ielidojot Rīgā, mazāk nekā stundas laikā nokļūt Bauskā – skaistā pilsētā ar pilīm, apskates vietām, viesnīcām un jaukiem krodziņiem – tam noteikti ir potenciāls! Tikai pašiem pie tā jāstrādā! Jāattīsta dzīvojamā fonda jautājums, jo dzelzceļa pasažieru pārvadājumus parasti izmanto cilvēki, kuri dodas uz un no darba Rīgā. Pašlaik tipiskais latvietis ir kūtrs ko mainīt, bet arvien biežāk cilvēki sāk rēķināt – it sevišķi jaunākā paaudze. Viņi labprāt izmanto ne-automobiļus. Bauskai būvējoties, pilsētas robežas paplašināsies, un nākotnē šī stacija būs jau Bauskas pilsētā.»

Andris Arcimovičs, sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa»: «Ņemot vērā, ka dzelzceļa līniju jebkurā gadījumā izbūvēs pa Bauskas novada teritoriju, jāizmanto priekšrocības, ko tā dos. Jārada jaunas darba vietas, jāizveido un jāattīsta infrastruktūra pie stacijām, jāattīsta uzņēmējdarbība, radot dažādas ražotnes staciju tuvumā, kas izmantotu dzelzceļu saražoto preču pārvadāšanai. Jāizbūvē kvalitatīvi piebraucamie ceļi pie stacijām, kas savienotu «Rail Baltica» ar pilsētu centriem. Jāizbūvē bezmaksas automašīnu stāvlaukumi pie stacijām. Vietējie pasažieru pārvadātāji varētu nodrošināt iedzīvotāju nokļūšanu no pilsētām un apdzīvotām vietām līdz stacijām.»
Jānis Kovals, Zaļo un Zemnieku savienība: «Jaunās stacijas ir Bauskas novada nākotnes attīstības atslēga, kas ļaus novadam piesaistīt jaunus iedzīvotājus. Tādēļ uzskatām, ka pašvaldībai jāpieliek visas pūles staciju izveides procesā, lai stacijās tiktu nodrošināta ērta «Park & ride» sistēma, gan autotransportam, gan velosipēdiem un skūteriem – drošas, apjumtas velosipēdu un skūteru glabāšanas vietas. Noteikti uz staciju jākursē sabiedriskajam transportam. Vienlaikus jārisina jautājums par drošu veloceliņu izbūvi no lielākajām apdzīvotajām vietām, lai veicinātu videi draudzīga un veselīga transporta izmantošanu nokļūšanai līdz stacijām. Apvedceļu izbūve ap Bausku un Iecavu nerisinās galveno problēmu – iebraukšanu Rīgā un nokļūšanu līdz centram, jo šis posms aizņem visvairāk laika. Tendences liecina, ka privātā transporta izmantošana galvaspilsētā kļūs arvien dārgāka un neērtāka, tādēļ, domājot par mūsu iedzīvotājiem, nepieciešams jau laikus risināt jautājumus, kas veicina sabiedriskā transporta izmantošanu ikdienā.»

Ko darīs, lai panāktu apvedceļa ātrāku izbūvi?
Apvienotā Bauskas novada iedzīvotāji uzstāj, ka vēl aizvien ir nepieciešams reizē ar «Rail Baltica» celtniecību izbūvēt arī apvedceļus Bauskai un Iecavai – tas ļautu apvienot abu transporta līniju būvniecību un atslogotu pilsētu centrus. Tāpēc apkopojām viedokļus no partiju sarakstu līderiem par to, ko darīt, lai panāktu apvedceļa ātrāku izbūvi, izmantojot gan diskusiju portālā lsm.lv, gan kandidātu atbildes.

Guntis Kalniņš, Latvijas Reģionu apvienība: «Apvedceļam jābūt vienlaikus ar «Rail Baltica».»

Aleksandrs Novickis, politiskā partija «KPV LV»: «Jāstrādā ar visiem resursiem – nemitīgi jāatgādina valdībai, satiksmes ministram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Jāveicina sabiedrības aktīva iesaiste, lai paātrinātu rindas kārtību, kurā Bauskas novads ir Satiksmes ministrijas prioritātēs. Tomēr nedomāju, ka ceļu bloķēšana nesīs panākumus. No pašvaldības puses jādod dati par negatīvo ietekmi.»

Ināra Pētersone, «Latvijas attīstībai»: «Viennozīmīgi saprotam, ka Bausku un Iecavu šosejas «sašķeļ» divās daļās. Iedzīvotāji jāiesaista aktīvā komunikācijā, ar Satiksmes ministriju un VARAM nepārtraukti jāuztur diskusija.»

Atis Avots, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: «Iecavas novada teritorijas attīstības plānā trase un apvedceļš ir sen iezīmēti, bet jaunajā novadā problēma – tagadējam Bauskas novadam teritorijas attīstības plāns ir jāizstrādā. Tas būs ļoti nopietns darbs, būs jāņem vērā visas nianses. Ne tikai apvedceļus, ja arī citus ceļus «Rail Baltica» būvniecības vajadzībām izmantos, tad jāpanāk no būvniekiem, lai paaugstina ceļa nestspēju par saviem līdzekļiem, lai pašvaldībai mazāki izdevumi.»

Inita Nagņibeda, Jaunā konservatīvā partija: «Aktīvi sekosim līdzi visām darbībām, kas saistās ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi. Jau februārī organizējām diskusiju ar Satiksmes ministriju. Tehniski ekonomiskais pamatojuma projekts ir iesniegts publiski privātajai partnerībai, to uzdots sagatavot Latvijas valsts autoceļiem. Pirmais solis ir sperts.»

Dina Romanovska, «Jaunā Vienotība»: «Uzdevām jautājumu Krišjānim Kariņam. Tūlītējas atbildes nebija, bet kā partijas biedri prasām iesaistīties šī jautājuma risināšanā.»

Jānis Kovals, Zaļo un Zemnieku savienība: «Daudz ir izmēģināts, pat tiltu bloķēšana slimnīcu aizstāvībai. Humoram varam ieviest caurbraucēju nodokli.»

Aivars Okmanis, Nacionālā apvienība: «Ja visi politiskie spēki izsakās par apvedceļa nepieciešamību, tad tas tā arī notiks. Zemgales attīstības programmā šie apvedceļi ir paredzēti visīsākajā laikā. Vairāk aicinu darboties proaktīvi un atbalstīt privātās publiskās partnerības idejas attīstību, lai izdodas īstenot kopā ar «Rail Baltica». Iedzīvotāji mūs var pamudināt uz legālām radikālām metodēm, un es tās atbalstītu.»

Andris Arcimovičs, sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa»: «Paredzam, ka dzelzceļa būvēšanas laikā radīsies apdraudējums Iecavas un it sevišķi Bauskas pilsētvidei. Nedrīkstētu pieļaut, ka smagā transporta dēļ tiktu bojāta Bauskas vecpilsēta, Iecavas un Bauskas ielu segums un pasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tādēļ dzelzceļa būvēšanas laikā vienlaikus jāsāk Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecība.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Rail Baltica» tuvojas Bauskai un Iecavai

Kategorijas