Skaistkalnes puses mežā satiek lāci

2021. gada 1. jūnijs 00:00

Visticamāk, ķepaiņi mīt mūsu apkaimē, nevis tikai ieklīduši, spriež speciālisti

Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā redzēts brūnais lācis. 700 metru no savām mājām ķepaini mežmalā sastapis «Veģu» saimnieks Jānis Veģis.

Braucot pa autoceļu V1003 Ozolaine–Skaistkalne–Straumes, apmēram 5 km no Ozolaines labajā pusē atrodas «Veģi», bet nedaudz uz priekšu kreisajā – «Pinkas». Turpat ir ceļa servitūts gar Rukšupīti, ko izmanto, lai piekļūtu meža īpašumiem un laukiem. Lācis redzēts dažus simtus metru no mājām.

Pēda cepures lielumā
Otrdien, 25. maijā, ap pulksten 11.30 J. Veģis bija aizbraucis uz mežu pēc atzāģiem, kas vēl nebija savākti. Piekrāvis traktora piekabīti un virzījies uz māju pusi. «No meža ārā braucot pagriezos un skatos – kādus 300 metrus priekšā kaut kas tumšs. Ap to vietu mežmalā bija tāds paresns bluķis, vēl nodomāju – kurš gan to tagad izvilcis uz šo pusi. Braucu tuvāk, skatos – tas kustas. Sākumā šķita, ka alnis, bet pēc brīža sapratu, ka pa servitūta ceļu man pa priekšu čāpo lācis. Tajā brīdī viņš pret mani bija ar muguru, kad pagriezās profilā un saslējās, vairs nebija šaubu – tas ir lācis. Viens moments, un milzīgais dzīvnieks nokrita uz priekšējām ķepām un pazuda krūmos,» piedzīvotajā dalās J. Veģis. Viņš pieļauj, ka sastapšanās notikusi tāpēc, ka lācis viņu par vēlu pamanījis. Todien bijis spēcīgs vējš un traktora skaņa pūsta pretējā virzienā, nevis uz ķepaiņa pusi.

Kad nonācis tieši tajā vietā, lācis jau bijis gabalā, palikušas vien milzīgas pēdas. «Nepārspīlējot varu teikt, ka ķepas bija manas cepures lielumā. Pēdas bija ļoti labi redzamas, it kā speciāli kāds būtu noņēmis nospiedumus,» dzīvnieka atstātos ieminumus mitrajā zemē raksturo saimnieks. Viņš domā, ka tas bijis lāču paps, nevis mamma vai lācēns, jo dzīvnieks no tiesas bijis «liels tēvainis».

Fotogrāfiju, kas stāstīto apliecina, neesot, jo telefons bija atstāts mājās. «Biju to uzlicis lādēties, domāju, kas tad man te uz stundiņu līdz mežam pēc kokiem ko aizskriet. Vienmēr telefons ir līdzi, bet šoreiz nebija. Būtu vismaz pēdas nofotografējis,» par neveiksmīgo sagadīšanos bēdājas saimnieks. Ja nebūtu tik raženi lijis, pēdas ar izvērstiem nagiem vēl tagad būtu saskatāmas – tik labi tās bija zemē iespiedušās.

Būtu cīkstējies!
J. Veģa īpašums «saiet kopā» ar a/s «Latvijas Valsts meži» apsaimniekoto teritoriju, kas ir liels meža masīvs. Māju šajā apkaimē maz vairs palicis, tāpēc dzīvnieki acīmredzot jūtas droši. Saimnieks pieļauj, ka lācis ienācis no «Jaunās gvardes» vai Bārbeles puses, taču tikpat labi iespējams, ka ķepainis dzīvo tepat.

«Pērn novembrī meža zāģeris teicās esam redzējis manā īpašumā lāča pēdas, toreiz vēl nosmējos, taču nu gan nešaubos, ka viņam bija taisnība,» teic vīrs. Ko tādu piedzīvojis pirmoreiz. «Nevarēju pat iedomāties, ka 73 gadu vecumā redzēšu lāci! Man tas bija brīnums,» viņš smejas, «bērnībā tiku vilku sastapis, kad tas man pa priekšu aizskrēja.»

Ķepainis nav bijis agresīvs, drīzāk bailīgs, jo, pamanot saimnieku, pazudis krūmos. Ko būtu darījis, ja lācis nevairītos no satikšanās? «Tad mēs abi būtu cīnījušies!» vīrs labsirdīgi joko.

Vasarā mēdzot «mežā iet gailenēs un baravikos», taču pēc piedzīvotā jūtoties «bišķi jokaini». Kaimiņu, kuram netālu ganās gaļas lopi, jau brīdinājis par apkaimē manīto ciemiņu. Ziņojis arī mežzinim Pāvilam Dumbrauskam.

Vairs nav retums
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar P. Dumbrausku, Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Bauskas mežniecības mežzini. Pašam lāci nav gadījies redzēt, taču arī Vecumnieku pusē manīts ķepainis. Tas neesot nekas pārsteidzošs, jo dzīvnieki pārvietojas.

Bauskas mežniecībā apliecināja, ka lāči mūspusē vairs nav retums, dzirdēts, ka makšķernieki Jaunsaules apkārtnē redzējuši, arī Dobelē manīts. «Nu jau laikam visur tie ir, iespējams, daudz vairāk nekā bija. Visticamāk, lāči mīt mūsu apkaimē, nevis tikai ieklīduši,» spriež speciālisti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skaistkalnes puses mežā satiek lāci

Kategorijas