BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārmet atbildības trūkumu

Uldis Varnevičs

2021. gada 1. jūnijs 00:00

32
Pārmet atbildības trūkumu

Elejas ielas segums sāk plaisāt pirms garantijas beigām

Pēdējā Bauskas novada domes sēdē opozīcijas deputāti pārmeta vadībai vāju projektu vadību un līdzekļu izšķērdēšanu neveiksmīgos projektos. Kā konkrēto piemēru minēja Elejas ielu Bauskā, kur segums saplaisājis vēl pirms garantijas laika beigām, bet būvniekam atbildību neprasīšot.

Novada domes sēdē, kas notika 27. maijā, opozīcijas pārstāvji norādīja uz problēmām visos infrastruktūras projektos. Attiecībā uz Lidlauka ielu vadības skaidrojumi esot pieņemami, savukārt Elejas ielas brūkošais segums liecinot par to, ka drīz būs jādomā par jaunu projektu.

Izbrīna pieņemtais lēmums
Savulaik 2016. gada jūlijā sākās darbi Elejas ielā Bauskā, kur remontēja 1,4 kilometrus garo brauktuvi no Mūsas apļa līdz pilsētas robežām. SIA «Lemminkainen Latvija» meistari izmantoja tā saukto reciklēšanas metodi, kad brauktuves virskārtu noņēma, apstrādāja un tad atkal ieklāja uz ceļa, pēc tam uzlejot jaunu asfalta kārtu. Kopējās darbu izmaksas bija 327 405 eiro, no kuriem 229 183,67 eiro sedza valsts un 98 221,58 eiro – pašvaldība. Tomēr ceļa segums garantijas laiku nav izturējis.

Jautājumu aktualizēja Gatis Skurba no Latvijas Reģionu apvienības: «Vai kāds var plašāk komentēt, ko  plānots darīt un kāpēc šāds lēmums pieņemts? Kas atbildīgs par ceļa stāvokli, kas nav izturējis garantijas laiku? Apsekošanas lēmumā ierakstīts – visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka šāds risinājums nav ilgtermiņa, un reizē norādīts, ka ceļa konstrukcija zemākajam slānim netiks pārbūvēta. Būvdarbu garantija beidzas 5. jūlijā.»

Tīklojums pa visu virsmu

Novada domes vadības pārstāvjiem nācās atzīt, ka saplaisājuma tīklojums jau ir pa visu Elejas ielas virsmu. «12. maijā ceļu apsekoja būvuzraugs, būvnieks un pašvaldības ceļu speciālisti. Projektā savulaik realizācijas laikā mainīja ceļa segumu, īpaši nepastiprinot ceļa klātnes nestspēju. Nestspēja ir par zemu, un klātne saplaisājusi, jo pamats netur. Savulaik vajadzēja izstrādāt projektu, nevis apliecinājuma karti seguma maiņai, un bija jāstiprina pamats. Lai neturpinātos ceļa un uzbēruma pārmitrināšanās, plaisas jāaiztaisa ar emulsiju. To arī būvuzraugs parakstot un izsakot savu priekšlikumu, ko darīt, fiksējot aktā,» skaidroja Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis.

«Tad kāda būs atbilde par esošo ceļa stāvokli, kas nav izturējis garantijas laiku? Gribu teikt, ka tas ir līdzīgi kā ar halli un pārējo – mūsu novadu var saukt par būvuzņēmējiem draudzīgāko novadu. Kurš atbildēs? Nauda ieguldīta liela, ceļš garantiju nav izturējis? Atbildes nebūs, ja?» vaicāja G. Skurba, un atbildes tiešām nebija – domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks no Nacionālās apvienības rosināja uzdot nākamo jautājumu.

Meliorāciju vēl sola

Opozīcijas pārstāvji gan nerimās, koncentrējot uzmanību uz Lidlauka ielas rajonu: «Tur tagad viss slīkst. Ikviens saprot, ka vispirms meliorē lauku un tad sāk būvēt komunikācijas. Kur ņemsit naudu, lai sakārtotu?»

«Situācija valstī ar lietusgāzēm visur ir vienāda. Jā, meliorācija ap ielu daudzviet nav izbūvēta, bet ir plāns, kā meliorāciju izbūvēs pa posmiem. Ceļiem ir drenāža, novades sistēmas ir, jāpievieno tikai pie kopējās meliorācijas sistēmas. Ūdeni novada pa grāvjiem no A7 uz Mūsas pusi,» skaidroja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka.