Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

2021. gada 28. maijs 00:00

285

Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

Kandidātu dosjē. Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā plaši pārstāvēta Bauska un Vecumnieki, no Iecavas puses viens, no Rundāles – neviens deputāta kandidāts

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā četri ir Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedri: Jānis Kovals, Ingmārs Līdaka, Aigars Urtāns un Aija Jurova; astoņi pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS): Jānis Pelsis, Ilona Virza-Zariņa, Raimonds Krūmiņš, Dagmāra Venclova, Arta Manuša, Liene Grantiņa, kā arī māte un meita – Mārīte Ķikure un Sanita Markeviča. Pārējie ir atbalstītāji. ZZS komandā vēlēšanās iepriekš startējuši arī Iveta Kārkliņa, Liene Batņa un Jānis Bračka, taču «tuvs mūsu domāšanas veids un kopējais mērķis novada attīstības veicināšanā» ir arī Mārtiņam Cimermanim, Anetei Laugalei, Jānim Rotbergam un Daigai Šimkevicai, «Bauskas Dzīvei» atklāj saraksta pirmais numurs Jānis Kovals, LZP Vecumnieku nodaļas vadītājs.

«Dalībai sarakstā uzrunāti dažādu jomu speciālisti, kopā esam 19 kandidātu, jo jaunajā Bauskas novada pašvaldībā ir tieši tik deputātu vietu,» teic saraksta līderis. Visplašāk pārstāvēti Bauskas (desmit) un Vecumnieku novads (astoņi), no Iecavas puses viens, no Rundāles – neviens deputāta kandidāts.

ZZS priekšvēlēšanu programmā sola īstenot vīziju, kurā jaunais novads ir pievilcīga dzīves telpa un vieta, kur pašvaldība var palīdzēt iedzīvotājiem augt visa mūža garumā. Tiek piedāvāts redzējums, kā sasniegt labklājību un izaugsmi dažādos cilvēka dzīves posmos – bērnībā, jaunībā, briedumā un vecumdienās. Izklāsts ietver virkni prioritāšu, ko politiskais spēks apņēmies realizēt. Lai solīto īstenotu, ZZS saraksta deputātu kandidāti piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem. Saraksta līderis J. Kovals pauž, ka ZZS komandai «ir vēlme kopā radīt modernu, vidi saudzējošu, ilgtspējīgi augošu teritoriju, kas ļauj ikvienam īstenot sapņus un realizēt potenciālu».

1. Jānis Kovals
Dzimis 1977. gadā. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu informācijas tehnoloģiju specialitātē (2001. g.), bet Latvijas Universitātē – maģistra grādu vides pārvaldībā (2006. g.).

Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks, vairākus gadus vadījis robotikas nodarbības Stelpes un Misas pamatskolā, Vecumnieku vidusskolā. J. Kovals ir biedrības «Vecumnieku sporta klubs «1994»» dalībnieks, atklāj uzņēmumu datubāze «Lursoft.lv».
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā valsts amatpersonas deklarācija, 2020. gadā atalgojumā no Vecumnieku novada domes saņemti 22 674,31 eiro, bet no Vecumnieku vidusskolas – 381,62 eiro. Uzrādītas prāvas parādsaistības – 168 388,70 eiro. Kopīpašumā ir zeme Vecumnieku pagastā, īpašumā divas vieglās automašīnas – «Volvo 850» (1996. g.) un «Volvo V70» (2002. g.).

Jau kopš ievēlēšanas amatā J. Kovala krēsls domē nav bijis īpaši stabils. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, arī pašam atbalstot savu kandidatūru, par priekšsēdētāja vietnieku kļuvis ar vienas balss pārsvaru (8:7); 2017. gadā, mainoties politisko spēku samēram domē, veicies labāk (9:5). Tiesa, 2018. gada oktobrī pēc piecu domē ievēlēto Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputātu iniciatīvas noticis balsojums par J. Kovala atcelšanu no amata. Lai viņu «gāztu», vajadzēja vismaz astoņas balsis, taču «par» nobalsoja septiņi deputāti. Krēsls atkal saļodzījies 2019. gada novembrī, un arī toreiz amats saglabāts ar vienas balss pārsvaru. Pieprasot demisiju, opozīcijas deputāti J. Kovalam pārmetuši bezdarbību un neprasmi pārvaldīt viņam uzticētās jomas – izglītību un kultūru.

Daudz labāki sasniegumi J. Kovalam ir sportā. Kopā ar Vecumnieku volejbola komandu kļuvis par trīskārtēju Latvijas senioru volejbola čempionāta uzvarētāju vecuma grupā «40+» 2017., 2018. un 2019. gadā; 2020. gadā cīņa nenoslēdzās «Covid-19» pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Bauskas novada domē vēlas strādāt pēc principa «atvērts prāts, atvērta sirds, atvērta griba»; tas palīdzēšot gan komunikācijā ar sabiedrību, gan sadarbībā ar citiem deputātiem.

2. Mārtiņš Cimermanis
Dzimis 1972. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē izskolojies par agronomu (1997. g.). SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» (LLKC) valdes priekšsēdētājs. Ieņem arī vairākus citus amatus.

M. Cimermanis darbojas Latvijas Zemnieku federācijas valdē, ir Ceraukstes pagasta z/s «Strautnieki» īpašnieks un patiesais labuma guvējs, atklāj «Lursoft.lv». Pieder kapitāla daļas vairākos uzņēmumos. Īpašumā ir automašīna «Moskvich 408» (1975. g.), pieci zemes gabali Ceraukstes pagastā, bet lietošanā – būve.

Aktuālā valsts amatpersonas deklarācija līdz 26. maijam vēl nebija publiskota. 2019. gada deklarācija atklāj, ka atalgojumā no LLKC saņemti 46 659,49 eiro, no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes – 1353,60 eiro, no Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «Piena ceļš» – 900 eiro. Gūti ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības. No z/s «Strautnieki» saņēmis dividendes – 30 000 eiro, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pabalstu – 3100,70 eiro. Deklarētas 65 373,01 eiro lielas parādsaistības.

Jaunajā Bauskas novadā vēlas izstrādāt ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kam tic iedzīvotāji un iesaistās.

3. Jānis Pelsis
Dzimis 1952. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā beidzis Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti (1984. g.). Pensionārs. 30 gadu bijis Iecavas pašvaldības vadītājs, ar viņa vārdu saistītas novada dzīves pārmaiņas pirms un pēc gadsimtu mijas. Apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu, ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2012. g.).

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām 2017. gadā, Iecavas novada domes priekšsēdētājs portālam «Delfi» atklāja: «Šis ir mans pēdējais sasaukums, kandidēt neplānoju.» J. Pelsis solījumu turēja un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās neiesaistījās. Pēc četriem gadiem domas mainījis un atkal ir gatavs mesties darbā, jo «vēlas savas zināšanas ieguldīt jaunā novada izaugsmē».

Deklarācijā, kas iesniegta gadu pēc amata pienākumu pildīšanas beigām, īpašumā Iecavas novadā uzrādīta zeme un ēkas, vieglā automašīna «VAZ-21073» (1996. g.), 7000 eiro vērts darījums un bezskaidras naudas uzkrājumi a/s «SEB banka» – 9655 eiro.

4. Ilona Virza-Zariņa
Dzimusi 1976. gadā. Absolvējusi Bauskas vakara vidusskolu (2001. g.). Bauskas novada Mežotnes pagastā reģistrētā kravu pārvadājumu uzņēmuma SIA «Orus» valdes priekšsēdētāja un patiesā labuma guvēja.

Startējusi gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, taču līdz šim nesekmīgi.
Sabiedriskajās aktivitātēs sevi publiski nav apliecinājusi, lai gan ir LZS Bauskas nodaļas vadītāja un, kā vērtē J. Kovals, «spējusi izzināt zemnieku vajadzības un aizstāv viņu intereses novadā».

5. Ingmārs Līdaka
Dzimis 1966. gadā. Latvijas Universitātē absolvējis Pedagoģijas fakultāti (2004. g.). SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» izglītības darba metodiķis; kopumā zoodārzā nostrādājis 30 gadu. LZP domes priekšsēdētājs.

I. Līdaka ir pieredzējis politiķis – bijis Rīgas domes un 9., 10., 11. un 12. Saeimas deputāts. 2018. gadā pametis darbu parlamentā, lai kalpotu Zooloģiskajam dārzam, un kļuva par tā vadītāju, taču 2020. gada februārī no amata atbrīvots. Kādu laiku padzīvojis bezdarbnieka statusā, dzīves stila žurnālos laipni izrādījis savu rosīšanos dzimtas mājās «Skari» Vecumnieku pagastā, bet aptuveni pēc pusgada zoodārzā atkal atgriezies, tiesa, vairs ne priekšnieka amatā. Toreiz plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka zoodārza «runasvīrs» pie darba Izglītības un informācijas nodaļā, ko vada viņa dzīvesbiedre, ticis bez konkursa. Tomēr daudz plašāku rezonansi savulaik izraisījuši viņa no Saeimas tribīnes paustie izteicieni politiskajiem oponentiem. «Kreisais zvēru un putnu dārzs grib par mums ņirgāties» un «Aizver muti!» vēlāk folklorizējās un pārtapa jokos un pat zīmolos.

Laikā no 2009. līdz 2021. gadam ZZS un LZP kopumā ziedojis 10 747,36 eiro, vēsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturētā partiju finanšu datubāze. 2020. gadā beidzot darbu Zooloģiskajā dārzā, īpašumā deklarēta zeme un ēkas Vecumnieku pagastā, vieglās automašīnas «Mitsu-bishi Pajero Sport» (2005. g.) un «Dacia Duster» (2019. g.). Uzkrāta nauda privātajā pensiju fondā un a/s «Citadele banka». 2019. gadā no SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» algā saņemti 53 246 eiro, rocību papildinājis honorārs – 154,44 eiro no SIA «Apgāds Zvaigzne ABC».

Kandidē vēlēšanās, jo svarīga dzīves kvalitātes uzlabošanās laukos.

6. Iveta Kārkliņa
Dzimusi 1967. gadā. Rīgas 3. medicīnas skolā ieguvusi plaša profila bērnu māsas specialitāti (1985. g.), bet Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē – maģistra grādu māszinībās (2008. g.). SIA «Bauskas slimnīca» virsmāsa, Latvijas Universitātes docētāja, Latvijas Universitātes 1. medicīnas koledžas vieslektore.

Uz Bauskas novada domi kandidējusi arī 2017. gadā, taču netika ievēlēta. ZZS komandā «tur «roku uz pulsa» par medicīnas pakalpojumu pieejamību un paplašināšanu novadā.

7. Raimonds Krūmiņš
Dzimis 1965. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis lauksaimniecības ekonomista diplomu (1988. g.). Valdes loceklis SIA «WBM» (darbības joma – koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana), Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā un biedrībā «4. maija deklarācijas klubs». Bijis viens no 138 Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja «par» Latvijas neatkarības atjaunošanu. 2000. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1993. gadā kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet nesekmīgi. Strādājis Valsts Zemes dienestā, 1995. gadā kļuvis par Rīgas domes Finanšu departamenta direktoru, taču 2003. gadā no amata atstādināts. Bijis pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām reģistrētās politiskās partijas «Latvijas kalve» valdes priekšsēdētājs, tiecies iegūt Rīgas domes mēra amatu, taču nesekmīgi. 2008. gadā iestājies LZS, un arī tas nav nesis veiksmi – pie deputāta mandāta Rīgas domē nav ticis arī 2009., 2013., 2017. un 2020. gada pašvaldību vēlēšanās.

Dzīvo Vecumnieku novada Kurmenes pagastā un nodarbojas arī ar zirgu audzēšanu. Pieder vairāki zemes īpašumi un ēka. Kopš 2009. gada ZZS un LZS kopumā ziedojis 6941,51 eiro.
Bauskas novadā savas ekonomista zināšanas vēlas ieguldīt sabalansēta jaunās pašvaldības budžeta izstrādē.

8. Sanita Markeviča
Dzimusi 1981. gadā. Vidējo speciālo izglītību ieguvusi Saulaines lauksaimniecības tehnikumā (2001. g.). Latvijas Lauksaimniecības universitātē izstudējusi grāmatvedību (2008. g.), kā arī komercdarbību un uzņēmuma vadību (2011. g.). Strādā par grāmatvedi mātes Mārītes Ķikures vadītajā LPKS «Saimnieks-V» Codes pagastā.

Bauskas novada pašvaldības vēlēšanās kandidēja arī 2017. gadā, taču deputātes mandātu neieguva. Bauskas novadā sola rūpēties par atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

9. Anete Laugale
Dzimusi 1991. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi pirmsskolas un sākumskolas skolotājas kvalifikāciju (2015. g.), Latvijas Universitātē izmācījusies par skolotāju-logopēdi (2018. g.). Īslīces pamatskolas struktūrvienības vadītāja, logopēdijas speciāliste gan SIA «Bauskas slimnīca», gan pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte».

Iestājas par labākas nākotnes iespējām bērniem, īpaši akcentējot agrīnās attīstības veicināšanu, atbalsta pasākumu pieejamību un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu.

10. Dagmāra Venclova
Dzimusi 1962. gadā. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvusi vidusskolas matemātikas skolotājas specialitāti (1984. g.). Vecumnieku novada domes deputāte, Stelpes pamatskolas direktore un matemātikas skolotāja.

Amatpersonas deklarācija par 2020. gadu atklāj, ka no Stelpes pamatskolas atalgojumā saņemti 18 238,34 eiro, no Vecumnieku novada domes – 3737,60 eiro. VSAA izmaksātā pensija – 4061,14 eiro, pabalsts – 79,68 eiro; gūti arī citi ienākumi. Deklarēts nekustamais īpašums Stelpes pagastā, kā arī divi 2007. gada izlaiduma automobiļi – «Škoda Fabia» un «Audi A3».

Par svarīgu uzskata izglītības pieejamību lauku teritorijā un iestājas par mazo skolu saglabāšanu.

11. Aigars Urtāns
Dzimis 1970. gadā. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot vēsturnieka un vēstures skolotāja specialitāti (1996. g.), maģistra grādu humanitārajās zinātnēs – vēsturē (1998. g.).

Bauskas muzejā ir vēstures nodaļas vadītājs, strādā par vēstures skolotāju SIA «V. V. Mācību centrs» izveidotajā Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. Ir vairāku zinātnisku grāmatu autors. Muzicē un vada pasākumus.

Bauskas muzejā pērn nopelnīti
12 916,57 eiro, savukārt SIA «V. V. Mācību centrs» – 25 616,16 eiro. Gūti arī citi ienākumi. Īpašumā un valdījumā deklarēti vairāki transportlīdzekļi, t. sk. automašīna «Citroen C3» (2018. g.), pieder nekustamie īpašumi Bauskā un Mežotnes pagastā.
Pašvaldību vēlēšanās kandidējis arī iepriekš, taču deputāta mandātu nav ieguvis. Rūp Bauskas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstīšana.

12. Aija Jurova
Dzimusi 1973. gadā. Latvijas Medicīnas akadēmijā absolvējusi Ārstniecības fakultāti (1999. g.), Latvijas Universitātē ieguvusi ārsta-speciālista kvalifikāciju ģimenes medicīnā (2002. g.). Vecumnieku novada domes deputāte, ģimenes ārste A. Jurovas ģimenes ārstes praksē Vecumniekos.

Amatpersonas deklarācija atklāj, ka pērn algā no SIA «A. Jurovas ģimenes ārsta prakse» saņemti 23 000 eiro, no Vecumnieku novada domes – 2643,20 eiro, bet VSAA izmaksājusi 529,68 eiro pabalstu. Īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, zeme un ēkas Vecumniekos.

2017. gadā no ZZS saraksta startēja Vecumnieku novada domes vēlēšanās, no 10. vietas pakāpās uz 5. pozīciju, taču palika pirmā «aiz svītras». Par deputāti tomēr kļuva, jo iegūto mandātu nolika Ziedonis Jankužs. Ir redzējums, kā veicināt ģimenes ārstu prakšu pieejamību lauku teritorijā.

13. Arta Manuša
Dzimusi 1972. gadā. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība» ieguvusi bakalaura grādu sociālajā pedagoģijā (2007. g.). Ķekavas novada pašvaldības iestādē «Sociālais dienests» ir sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem, nodibinājumā «palidzesim.lv» – sociālā darbiniece.

Pērn no Ķekavas novada pašvaldības iestādes «Sociālais dienests» atalgojumā saņemti 14 696,38 eiro, nodibinājums «Palīdzēsim.lv» algā izmaksājis 4018,25 eiro un vēl 600 eiro, kas klasificēti kā «citi ienākumi». Pabalsts no VSAA – 951,20 eiro. Valdījumā ir vairāki transportlīdzekļi; īpašumā – zeme un dzīvoklis Stelpes pagastā.

Pašvaldību vēlēšanās kandidējusi arī iepriekš, bet nav ievēlēta. Vēlas pilnveidot atbalsta sistēmu, jo īpaši sociāli mazaizsargātām ģimenēm un jauniešiem ar atkarību problēmām.

14. Liene Batņa
Dzimusi 1976. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi doktora grādu augstskolu pedagoģijā (2015. g.). Savulaik absolvējusi Jelgavas mūzikas koledžas diriģēšanas nodaļu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) mūzikas pedagoģijas nodaļā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu mūzikā.

L. Batņa ir J. Vītola LMA Mākslu pedagoģijas nodaļas vadītāja, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas (MMS) pedagoģe, kora diriģente. Ir biedrības «Via Stella» valdes priekšsēdētāja, vada pašas izveidoto Vecumnieku tautas nama sieviešu kori «Via Stella», kas ir daudzu starptautisku konkursu un festivālu laureāts. 2014. gadā saņēmusi Vecumnieku novada pašvaldības augstāko apbalvojumu «Gada cilvēks».

Amatpersonas deklarācijā norādīti vairāki ienākumu avoti, t. sk., pērn algā no J. Vītola LMA saņemti 27 672,41 eiro, no Vecumnieku MMS – 7324,11 eiro, no Vecumnieku novada domes – 4917,43 eiro. Īpašumā ir zeme Vecumnieku pagastā, valdījumā vieglā automašīna «Opel Mokka X» (2017. g.). Deklarētas parādsaistības – 70 656,23 eiro.
Par Vecumnieku novada domes deputāti ievēlēta 2017. gadā, taču 2019. gada janvārī nolikusi mandātu. Toreiz «Bauskas Dzīvei» pauda, ka amatu atstāj, jo nevarot savienot tiešos darba pienākumus J. Vītola LMA ar komiteju un domes sēžu norises laiku, kas ir darbdienas vidū.

Iestājas par mūžizglītības un amatiermākslas pieejamību novadā.

15. Jānis Rotbergs
Dzimis 1994. gadā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis futbola trenera un vadītāja sporta jomā kvalifikāciju (2018. g.). Sporta centra «Mēmele» sporta darba organizators, futbola kluba «Auda» vecākais treneris.

Bauskas novadā vēlas attīstīt tautas sportu, pilnveidot infrastruktūru, lai ikvienā pagastā varētu piekopt veselīgu dzīvesveidu un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

16. Liene Grantiņa
Dzimusi 1980. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi izglītības darba vadītāja specialitāti (2003. g.), Biznesa augstskolā «Turība» apguvusi finanses un grāmatvedību (2005. g.). Strādā par grāmatvedi zemnieku saimniecībā «Eriņi».

Uz Bauskas novada domi kandidējusi arī pirms četriem gadiem, taču nesekmīgi. Jaunajā novadā grib iesaistīties uzņēmējdarbības attīstīšanā un ārvalstu investīciju piesaistē.

17. Mārīte Ķikure
Dzimusi 1961. gadā. Absolvējusi Zaļenieku sovhoztehnikumu, ieguvusi grāmatvedes diplomu (1979. g.). Bauskas novada domes deputāte, LPKS «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja, M. Ķikures z/s «Zīles» īpašniece, biedrības «Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija» valdes locekle.

Valsts amatpersonas deklarācija atklāj, ka vislielākie ienākumi 2020. gadā gūti no saimnieciskās un komercdarbības z/s «Zīles», kur nopelnīti 54 965 eiro un izmaksātas dividendes – 10 125 eiro. Algā no «Saimnieks-V» saņemti 21 588,35 eiro, no z/s «Zīles» – 9640 eiro, no Bauskas novada administrācijas – 3427,68 eiro. A/s «SEB banka» glabāti bezskaidras naudas uzkrājumi – 12 089,63 eiro. M. Ķikurei pieder obligācijas 3000 eiro vērtībā, 52,22 kapitāla daļas 3707,59 eiro vērtībā LPKS «Saimnieks-V» un 355,72 kapitāla daļas 355,72 eiro vērtībā LPKS «LATRAPS». Īpašumā deklarēta zeme un ēkas Bauskā, nekustamais īpašums Codes pagastā, bet kopīpašumā – zeme Codes pagastā.

2017. gada Bauskas novada domes vēlēšanās no ZZS saraksta ieguva visvairāk balsu. Kandidējusi un ievēlēta arī iepriekš. M. Ķikure spējusi izveidot modernu, spēcīgu, konkurētspējīgu uzņēmumu, tāpēc viņas darbaspējas, zināšanas un prasmes ir neatsveramas, veidojot jauno novadu, uzskata J. Kovals.

18. Jānis Bračka
Dzimis 1978. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē ieguvis agronoma specialitāti (2002. g.). Vecumnieku novada domes deputāts, z/s «Roņi» pārvaldnieks un agronoms.

No z/s «Roņi» pērn algā saņemti 6360 eiro, no Vecumnieku novada domes – 716 eiro. Deklarācijā uzrādītas parādsaistības – 16 000 eiro; līdzekļi izlietoti nekustamā īpašuma daļas izpirkšanai, savukārt otra puse (kadastrālā vērtība – 4592 eiro) saņemta dāvinājumā. Īpašumā ir trīs vieglās automašīnas, bet viena – valdījumā.

Bijis Vecumnieku novada domes deputāts pirmajā sasaukumā. Kandidējis arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. un 2017. gadā, taču nesekmīgi. Par tautas priekšstāvi kļuva 2019. gada sākumā, kad deputātes mandātu nolika Liene Batņa un pirmā «aiz svītras» palikusī kandidāte no ZZS saraksta Andžela Briča atteicās ieņemt šo amatu. Pārstāvot mazos un vidējos zemniekus, iestājas par jaunu darba vietu radīšanu lauku teritorijā un nodokļu politikas sakārtošanu, kas ļautu konkurēt ar lielajiem zemniekiem.

19. Daiga Šimkevica
Dzimusi 1961. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvusi zooinženiera specialitāti (1984. g.). Jelgavā reģistrētās biedrības «Šķirnes saglabāšanas apvienība «Zilā govs»» valdes priekšsēdētāja.

Vēlas novadā ieviest modeli, kas lauksaimniecības zemes prioritāri ļauj iegādāties vai nomāt mazajiem zemniekiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

Kategorijas