Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 27. maijs 17:03

337

Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

Kandidātu dosjē. Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā plaši pārstāvēta Bauska un Vecumnieki, no Iecavas puses viens, no Rundāles – neviens deputāta kandidāts

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā četri ir Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedri: Jānis Kovals, Ingmārs Līdaka, Aigars Urtāns un Aija Jurova; astoņi pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS): Jānis Pelsis, Ilona Virza-Zariņa, Raimonds Krūmiņš, Dagmāra Venclova, Arta Manuša, Liene Grantiņa, kā arī māte un meita – Mārīte Ķikure un Sanita Markeviča. Pārējie ir atbalstītāji. ZZS komandā vēlēšanās iepriekš startējuši arī Iveta Kārkliņa, Liene Batņa un Jānis Bračka, taču, «tuvs mūsu domāšanas veids un kopējais mērķis novada attīstības veicināšanā» ir arī Mārtiņam Cimermanim, Anetei Laugalei, Jānim Rotbergam un Daigai Šimkevicai, «Bauskas Dzīvei» atklāj saraksta pirmais numurs Jānis Kovals, LZP Vecumnieku nodaļas vadītājs. Viņš piebilst, ka «pārskatāmā periodā neviens kandidāts politisko piederību nav mainījis».

«Dalībai sarakstā uzrunāti dažādu jomu speciālisti, kuri ar savu pieredzi un zināšanām vēlas sniegt ieguldījumu novada attīstībā. Kopā esam 19 kandidātu, jo jaunajā Bauskas novada pašvaldībā ir tieši tik deputātu vietu,» teic saraksta līderis. Visplašāk pārstāvēti Bauskas (desmit) un Vecumnieku novads (astoņi), no Iecavas puses viens, no Rundāles – neviens deputāta kandidāts.

ZZS priekšvēlēšanu programmā sola īstenot vīziju, kurā jaunais novads ir pievilcīga dzīves telpa un vieta, kur pašvaldība var palīdzēt iedzīvotājiem augt visa mūža garumā. Tiek piedāvāts redzējums, kā sasniegt labklājību un izaugsmi dažādos cilvēka dzīves posmos – bērnībā, jaunībā, briedumā un vecumdienās. Izklāsts ietver virkni prioritāšu, ko politiskais spēks apņēmies realizēt. Lai solīto īstenotu, ZZS saraksta deputātu kandidāti piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem. Šajā periodā plānots panākt, ka Bauskas novads būs ilgtspējas un praktizēšanas paraugs zaļās ekonomikas un vides jautājumos Latvijā; visstraujāk augošais Latvijas lauku reģions jaunu mājokļu celtniecībā u. c.

Saraksta līderis J. Kovals «Bauskas Dzīvei» pauž, ka ZZS komandai «ir vēlme kopā radīt modernu, vidi saudzējošu, ilgtspējīgi augošu teritoriju, kas ļauj ikvienam īstenot sapņus un realizēt potenciālu».

1. Jānis Kovals
Dzimis 1977. gadā. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu informācijas tehnoloģiju specialitātē (2001. g.), bet Latvijas Universitātē – maģistra grādu vides pārvaldībā (2006. g.).

Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks, no 2016. līdz 2020. gadam vadījis robotikas nodarbības Stelpes pamatskolā (sabiedriskā kārtā, nesaņemot atalgojumu), Misas pamatskolā un Vecumnieku vidusskolā. J. Kovals ir biedrības «Vecumnieku sporta klubs «1994»» dalībnieks; tajā ir arī Rihards Melgailis, Ivars Sproģis un Pēteris Plūme, atklāj uzņēmumu datubāze «Lursoft.lv».
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā valsts amatpersonas deklarācija, 2020. gadā atalgojumā no Vecumnieku novada domes saņemti 22 674,31 eiro, bet no Vecumnieku vidusskolas – 381,62 eiro. Uzrādītas prāvas parādsaistības – 168 388,70 eiro. Kopīpašumā ir zeme Vecumnieku pagastā. Deklarācijā par 2019. gadu īpašumā bija norādītas divas vieglās automašīnas – 1999. gada izlaiduma «VW Sharan» un trīs gadus vecāks «Volvo 850». «VW Sharan» vairs nav, toties pērn iegādāts 2002. gadā ražots «Volvo V70».
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturētā partiju finanšu datubāze liecina, ka J. Kovals nav bijis dāsns ziedotājs – laikā no 2009. līdz 2021. gadam LZP un ZZS kopumā atvēlējis 275,21 eiro.

Jau kopš ievēlēšanas amatā J. Kovala krēsls domē nav bijis īpaši stabils. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, arī pašam atbalstot savu kandidatūru, par priekšsēdētāja vietnieku kļuvis ar vienas balss pārsvaru (8:7); 2017. gadā, mainoties politisko spēku samēram domē, veicies labāk (9:5). Tiesa, 2018. gada oktobrī pēc piecu domē ievēlēto Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputātu iniciatīvas noticis balsojums par J. Kovala atcelšanu no amata. Lai viņu «gāztu», vajadzēja vismaz astoņas balsis, taču «par» nobalsoja septiņi deputāti. Krēsls atkal saļodzījies 2019. gada novembrī, un arī toreiz amats saglabāts ar vienas balss pārsvaru. Pieprasot demisiju, opozīcijas deputāti J. Kovalam pārmetuši bezdarbību un neprasmi pārvaldīt viņam uzticētās jomas – izglītību un kultūru, kas «bremzē Vecumnieku novada attīstību un ir klajš nihilisms pret uzdotajiem darbiem un uzskatāma nespēja pildīt novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus».

Daudz labāki sasniegumi J. Kovalam ir sportā. Kopā ar Vecumnieku volejbola komandu kļuvis par trīskārtēju Latvijas senioru volejbola čempionāta uzvarētāju vecuma grupā «40+» 2017., 2018. un 2019. gadā; 2020. gadā cīņa nenoslēdzās «Covid-19» pandēmijas ierobežojumu dēļ. Augstākie sasniegumi, protams, gūti jaunībā – uzvara Latvijas čempionātā vieglatlētikā 110 m barjerskrējienā un 2. vieta Vācijas atklātajā studentu čempionātā vieglatlētikā 60 m barjerskrējienā.

Atklājot, kāpēc kandidē vēlēšanās, J. Kovals teic: «Veidojoties Bauskas novadam, kas apvieno plašu teritoriju un dažādus ļaudis, jūtu atbildību iesaistīties.» Deputāta amatā vēlas strādāt pēc principa «atvērts prāts, atvērta sirds, atvērta griba»; tas palīdzēšot gan komunikācijā ar sabiedrību, gan sadarbībā ar citiem deputātiem.

2. Mārtiņš Cimermanis
Dzimis 1972. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē izskolojies par agronomu (1997. g.). SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» (LLKC) valdes priekšsēdētājs. Valsts amatpersonas deklarācijā norādījis arī vairākus citus amatus. Zemkopības ministrijā viņš ir gan Lauku attīstības programmas (LAP), gan Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) uzraudzības komitejas loceklis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP) – ārštata eksperts, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) «Piena ceļš» – padomes loceklis. «Lursoft.lv» atklāj, ka M. Cimermanis darbojas Latvijas Zemnieku federācijas valdē, ir Ceraukstes pagasta z/s «Strautnieki» īpašnieks un patiesā labuma guvējs. Pieder 142 kapitāla daļas 142 eiro vērtībā SIA «Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība», 5 daļas 175 eiro vērtībā SIA «Ceraukste AGRO». Īpašumā ir automašīna «Moskvich 408» (1975. g.), pieci zemes gabali Ceraukstes pagastā, bet lietošanā – būve.

Aktuālā valsts amatpersonas deklarācija līdz 26. maijam vēl nebija publiskota. 2019. gada deklarācijā iekļautā informācija liecina, ka atalgojumā no LLKC saņemti 46 659,49 eiro, no LOSP – 1353,60 eiro, no LPKS «Piena ceļš» – 900 eiro. Gūti ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības – rocība papildināta ar 748,36 eiro no SIA «Ceraukstīte». Z/s «Strautnieki» dividendēs izmaksājusi 30 000 eiro. No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemts pabalsts 3100,70 eiro, procentos a/s «Swedbank» gūti 0,04 eiro, bet a/s «Citadele banka» – 10,36 eiro. Deklarētas 65 373,01 eiro lielas parādsaistības.

Savulaik bijis Ceraukstes pagasta padomes deputāts, 2009. gadā no Tautas partijas kandidējis uz Bauskas novada domi, taču nesekmīgi. Jaunajā Bauskas novadā vēlas izstrādāt ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kam tic iedzīvotāji un iesaistās.

3. Jānis Pelsis
Dzimis 1952. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā beidzis Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti (1984. g.). Pensionārs. 30 gadu bijis Iecavas pašvaldības vadītājs. Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām 2017. gadā, Iecavas novada domes priekšsēdētājs portālam «Delfi» atklāja, ka darba gados Iecavā paveikts ļoti daudz un novads veidojies par pievilcīgu dzīves vietu. «Šis ir mans pēdējais sasaukums, kandidēt neplānoju,» sacīja J. Pelsis un solījumu turēja – 2017. gada pašvaldību vēlēšanās vairs neiesaistījās. Pēc četriem gadiem domas mainījis un atkal ir gatavs mesties pašvaldību darbā, jo «vēlas savas zināšanas ieguldīt jaunā novada izaugsmē».
Ar J. Pelša vārdu saistītas novada dzīves pārmaiņas pirms un pēc gadsimtu mijas. Viens no panākumiem – lēmums negaidīt administratīvi teritoriālās reformas vispārēju ieviešanu valstī un no 2004. gada 1. janvāra administratīvi teritoriālajās robežās izveidot Iecavas novadu.

Deklarācijā, kas iesniegta gadu pēc amata pienākumu pildīšanas beigām, īpašumā Iecavas novadā uzrādīta zeme un ēkas, vieglā automašīna «VAZ-21073» (1996. g.), 7000 eiro vērts darījums un bezskaidras naudas uzkrājumi a/s «SEB banka» – 9655 eiro.
Apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu, ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2012. g.).

4. Ilona Virza-Zariņa
Dzimusi 1976. gadā. Absolvējusi Bauskas vakara vidusskolu (2001. g.). Bauskas novada Mežotnes pagastā reģistrētā kravu pārvadājumu uzņēmuma SIA «Orus» valdes priekšsēdētāja un patiesā labuma guvēja. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro. Apgrozījums 2019. gadā bija 90 711 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 9680 eiro, bet valsts budžetā nodokļos samaksāti 11 490 eiro, liecina «Lursoft.lv». Vēl šī gada 19. maijā SIA «Orus» bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 838,28 eiro apmērā, taču 20. maijā parādsaistības nokārtotas, atklāj vietnē «Firmas.lv» publiskotā informācija.

Startējusi gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, taču līdz šim nesekmīgi. 2009., 2013. un 2017. gadā vēlējusies kļūt par Bauskas novada domes deputāti, savukārt 2014. gadā no ZZS saraksta mēģinājusi tikt parlamentā. Arī pirms četriem gadiem, kandidējot uz Bauskas novada pašvaldību, startējusi ar 4. kārtas numuru, taču saņēmusi 44 plusus un 151 svītrojumu un noslīdējusi uz 17. vietu. Sabiedriskajās aktivitātēs sevi publiski nav apliecinājusi, lai gan ir LZS Bauskas nodaļas vadītāja un, kā vērtē saraksta līderis, «spējusi izzināt zemnieku vajadzības un aizstāv viņu intereses novadā».

5. Ingmārs Līdaka
Dzimis 1966. gadā. Latvijas Universitātē absolvējis Pedagoģijas fakultāti (2004. g.). SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» izglītības darba metodiķis; kopumā zoodārzā nostrādājis 30 gadu. LZP domes priekšsēdētājs.

I. Līdaka ir pieredzējis politiķis – bijis Rīgas domes un 9., 10., 11. un 12. Saeimas deputāts. 2018. gadā pametis darbu parlamentā, lai kalpotu Zooloģiskajam dārzam, un kļuva par tā vadītāju, taču 2020. gada februārī no amata atbrīvots. I. Līdakas un valdes locekļa Andra Morozova vārds toreiz izskanēja saistībā ar zoodārza teritorijas piesārņošanu un nesamērīgu algu politiku. Kādu laiku padzīvojis bezdarbnieka statusā, dzīves stila žurnālos laipni izrādījis savu rosīšanos dzimtas mājās «Skari» Vecumnieku pagastā, bet aptuveni pēc pusgada zoodārzā atkal atgriezies, tiesa, vairs ne priekšnieka amatā. Toreiz plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka talantīgais zoodārza «runasvīrs» pie darba Izglītības un informācijas nodaļā, ko vada viņa dzīvesbiedre, ticis bez konkursa. Tomēr daudz plašāku rezonansi savulaik izraisījusi viņa uzstāšanās Saeimas tribīnē. 2009. gadā, kad izskatīti grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, politisko oponentu sadusmotais deputāts «saskaņiešiem» veltīja visai spilgtus izteicienus. «Kreisais zvēru un putnu dārzs grib par mums ņirgāties» un «Aizver muti!» vēlāk folklorizējās un pārtapa jokos un pat zīmolos.

Sarakstījis grāmatu «Zoodārzs manā pagalmā» (2014. g.), bijis daudzu sižetu un filmu autors, televīzijas raidījumu «Tev un tavam zvēram», «Dabas grāmata», «Vides fakti» u. c. vadītājs. Kolekcionē rozes un atzīst, ka ābeles potēt iemācījies ātrāk nekā rakstīt.
Laikā no 2009. līdz 2021. gadam ZZS un LZP kopumā ziedojis 10 747,36 eiro, vēsta KNAB datubāze. Beidzot darbu 2020. gada 19. februārī Zooloģiskajā dārzā, īpašumā deklarēta zeme un ēkas Vecumnieku pagastā, vieglās automašīnas «Mitsubishi Pajero Sport» (2005. g.) un «Dacia Duster» (2019. g.). «Dacia Duster» iegādāta 2019. gadā par 18 250 eiro. Uzkrāta nauda privātajā pensiju fondā, bet 8937,47 eiro – a/s «Citadele banka». 2019. gadā no SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» algā saņemti 53 246 eiro, rocību papildinājis honorārs – 154,44 eiro no SIA «Apgāds Zvaigzne ABC».

Kandidē vēlēšanās, jo svarīga dzīves kvalitātes uzlabošanās laukos.

6. Iveta Kārkliņa
Dzimusi 1967. gadā. Rīgas 3. medicīnas skolā ieguvusi plaša profila bērnu māsas specialitāti (1985. g.), bet Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē – maģistra grādu māszinībās (2008. g.). SIA «Bauskas slimnīca» virsmāsa, Latvijas Universitātes docētāja, Latvijas Universitātes 1. medicīnas koledžas vieslektore.

Uz Bauskas novada domi kandidējusi arī 2017. gadā, taču netika ievēlēta.

ZZS komandā «tur «roku uz pulsa» par medicīnas pakalpojumu pieejamību un paplašināšanu novadā.

7. Raimonds Krūmiņš
Dzimis 1965. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis lauksaimniecības ekonomista diplomu (1988. g.). Valdes loceklis SIA «WBM», Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā un biedrībā «4. maija deklarācijas klubs». Bijis viens no 138 Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja «par» Latvijas neatkarības atjaunošanu. 2000. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīmi.

Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē, 1990. gadā ievēlēts par Latvijas Augstākās padomes deputātu. 1993. gadā kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet nesekmīgi. Strādājis Valsts Zemes dienestā, 1995. gadā kļuvis par Rīgas domes Finanšu departamenta direktoru, taču 2003. gadā no amata atstādināts. 2010. gadā KNAB pret R. Krūmiņu aizsāka izmeklēšanu tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas lietā saistībā ar 117 autobusu «Mercedes Benz» piegādi Rīgas pilsētas vajadzībām no 1998. līdz 2006. gadam. Prokuratūra atzinusi, ka R. Krūmiņš nav ziņojis Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm par noziegumu, lai gan par kukuļa izspiešanu zinājis. 2013. gadā no kriminālatbildības atbrīvots noilguma iestāšanās dēļ.

Bijis politiskās partijas «Latvijas kalve» valdes priekšsēdētājs. Tā reģistrēta 2005. gadā un aktīvi darbojās pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām. Toreiz «Latvijas kalves» vides reklāmu plakātos bija redzams sauklis «Es neļāvu viņiem zagt!», kas tika vērtēts neviennozīmīgi. Mēra amata kandidāts R. Krūmiņš domē neiekļuva un arī partija pazuda no politiskās skatuves. 2008. gadā iestājies LZS, taču tas nav nesis veiksmi pašvaldību vēlēšanās – deputāta mandātu Rīgas domē nav ieguvis arī 2009., 2013., 2017. un 2020. gadā.

R. Krūmiņa vadītā uzņēmuma SIA «WBM» darbības joma ir koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana, apgrozījums 2019. gadā bijis 28 600 eiro, peļņa pēc samaksātajiem nodokļiem – 20 197 eiro, vēsta «Lursoft.lv». R. Krūmiņš dzīvo Vecumnieku novada Kurmenes pagastā un nodarbojas arī ar zirgu audzēšanu. Pieder vairāki zemes īpašumi un ēka. Savulaik nosodījumu izpelnījies par ātru un pārgalvīgu braukšanu; pat «Radio SWH» vēstījis, ka cauri Vecumniekiem «lido» automašīna «Volvo S70» ar valsts reģistrācijas numuru «RD 12».

Kopš 2009. gada ZZS un LZS kopumā ziedojis 6941,51 eiro; pēdējo reizi maksājums veikts šī gada 25. aprīlī, kad ar 50 eiro finansiāli atbalstīta ZZS, liecina informācija KNAB datubāzē.

Kandidējot uz Bauskas novada domi, savas ekonomista zināšanas vēlas ieguldīt sabalansēta jaunās pašvaldības budžeta izstrādē.

8. Sanita Markeviča
Dzimusi 1981. gadā. Vidējo speciālo izglītību ieguvusi Saulaines lauksaimniecības tehnikumā (2001. g.). Latvijas Lauksaimniecības universitātē izstudējusi grāmatvedību (2008. g.), kā arī komercdarbību un uzņēmuma vadību (2011. g.). Strādā par grāmatvedi mātes Mārītes Ķikures vadītajā LPKS «Saimnieks-V» Codes pagastā.

Bauskas novada pašvaldības vēlēšanās no ZZS saraksta kandidēja arī 2017. gadā, taču deputātes mandātu neieguva. Jaunajā Bauskas novadā sola rūpēties par atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

9. Anete Laugale
Dzimusi 1991. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi pirmsskolas un sākumskolas skolotājas kvalifikāciju (2015. g.), Latvijas Universitātē izmācījusies par skolotāju-logopēdi (2018. g.). Īslīces pamatskolas struktūrvienības vadītāja, logopēdijas speciāliste gan SIA «Bauskas slimnīca», gan pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte».

Iestājas par labākas nākotnes iespējām bērniem, īpaši akcentējot agrīnās attīstības veicināšanu, atbalsta pasākumu pieejamību un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu.

10. Dagmāra Venclova
Dzimusi 1962. gadā. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvusi vidusskolas matemātikas skolotājas specialitāti (1984. g.). Vecumnieku novada domes deputāte, Stelpes pamatskolas direktore un matemātikas skolotāja.

Amatpersonas deklarācija par 2020. gadu atklāj, ka no Stelpes pamatskolas atalgojumā saņemti 18 238,34 eiro, no Vecumnieku novada domes – 3737,60 eiro. VSAA izmaksātā pensija – 4061,14 eiro, pabalsts – 79,68 eiro, ienākumi no a/s «SEB atklātais pensiju fonds» – 532,01 eiro un 84,99 eiro, bet procentos no a/s «Citadele banka» gūti 3,12 eiro. Deklarēts nekustamais īpašums Stelpes pagastā, kā arī divi 2007. gada izlaiduma automobiļi: «Škoda Fabia» reģistrēts 2012. gadā, bet «Audi A3» iegādāts pērn.

Par svarīgu uzskata izglītības pieejamību lauku teritorijā un iestājas par mazo skolu saglabāšanu.

11. Aigars Urtāns
Dzimis 1970. gadā. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot vēsturnieka un vēstures skolotāja specialitāti (1996. g.), maģistra grādu humanitārajās zinātnēs – vēsturē (1998. g.).

Bauskas muzejā ir vēstures nodaļas vadītājs, strādā par vēstures skolotāju SIA «V. V. Mācību centrs» izveidotajā Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. Ir vairāku zinātnisku grāmatu autors. Muzicē un vada pasākumus.

Bauskas muzejā pērn nopelnīti 12 916,57 eiro, savukārt SIA «V. V. Mācību centrs» – 25 616,16 eiro. Rocība gūta, veicot saimniecisko un komercdarbību: no Mežotnes pagasta z/s «Kaigari» saņemti 415,59 eiro, no Vecumnieku novada domes – 150 eiro, no biedrības «Mārupes uzņēmēji» – 100 eiro. Īslīces pagasta biedrības «Rītausmu nami» izmaksātais honorārs – 470,59 eiro; ir vēl citi nelieli ienākumi. A/s «Citadele banka» procentos gūti 15,38 eiro. Deklarēti vairāki transportlīdzekļi: īpašumā – automašīna «Škoda Octavia» (2007. g.), piekabe-transporta kravas kaste «Neptun N7-202» (2019. g.), motocikls «Honda XL 125V» (2007. g.), mopēds «Kymco Like 50» (2010. g.); valdījumā – automašīna «Citroen C3» (2018. g.). Ir vairāki nekustamie īpašumi Bauskā un Mežotnes pagastā.

2013. gada Bauskas novada pašvaldības vēlēšanās kandidēja no LZP saraksta un palika trešais, bet partija ieguva divas deputātu vietas. Uz veiksmi cerēts 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr saņemtie 112 plusi un 138 svītrojumi no 5. pozīcijas sarakstā aizvirzīja uz 8. vietu, un deputāta mandāts gāja secen.

A. Urtānam īpaši rūp Bauskas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstīšana.

12. Aija Jurova
Dzimusi 1973. gadā. Latvijas Medicīnas akadēmijā absolvējusi Ārstniecības fakultāti (1999. g.), Latvijas Universitātē ieguvusi ārsta-speciālista kvalifikāciju ģimenes medicīnā (2002. g.). Vecumnieku novada domes deputāte, ģimenes ārste A. Jurovas ģimenes ārsta praksē Vecumniekos.

Amatpersonas deklarācija atklāj, ka pērn algā no SIA «A. Jurovas ģimenes ārsta prakse» saņemti 23 000 eiro, no Vecumnieku novada domes – 2643,20 eiro, bet VSAA izmaksājusi 529,68 eiro pabalstu. Īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, zeme un ēkas Vecumniekos.
2017. gadā no ZZS saraksta startēja Vecumnieku novada domes vēlēšanās, no 10. vietas pakāpās uz 5. pozīciju, taču palika pirmā «aiz svītras». Par deputāti tomēr kļuva, jo iegūto mandātu nolika Ziedonis Jankužs. A. Jurovai ir redzējums, kā veicināt ģimenes ārstu prakšu pieejamību lauku teritorijā.

13. Arta Manuša
Dzimusi 1972. gadā. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība» ieguvusi bakalaura grādu sociālajā pedagoģijā (2007. g.). Ķekavas novada pašvaldības iestādē «Sociālais dienests» ir sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem, nodibinājumā «palidzesim.lv» – sociālā darbiniece.

Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka pērn no Ķekavas novada pašvaldības iestādes «Sociālais dienests» atalgojumā saņemti 14 696,38 eiro, nodibinājums «Palīdzēsim.lv» algā izmaksājis 4018,25 eiro un vēl 600 eiro, kas klasificēti kā «citi ienākumi». Pabalsts no VSAA – 951,20 eiro. Valdījumā trīs transportlīdzekļi: automašīna «VW Golf Sportsvan» (2016. g.), «Ford Focus» (1998. g.) un piekabe-transporta kravas kaste «RB 81011» (1999. g.). Īpašumā ir zeme un dzīvoklis Stelpes pagastā.

Kandidējusi uz Vecumnieku novada domi 2009. gadā, bet nav ievēlēta. No ZZS saraksta 2017. gadā cerēja kļūt par tautas priekšstāvi Bauskas novada domē, taču, iegūstot 25 plusus un 158 svītrojumus, no 6. vietas aizslīdēja uz 20. – pēdējo.

Labi pārzina sociālo jomu un vēlas pilnveidot atbalsta sistēmu īpaši sociāli mazaizsargātām ģimenēm un jauniešiem ar atkarību problēmām.

14. Liene Batņa
Dzimusi 1976. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi doktora grādu augstskolu pedagoģijā (2015. g.). Savulaik absolvējusi Jelgavas mūzikas koledžas diriģēšanas nodaļu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) mūzikas pedagoģijas nodaļā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu mūzikā.

L. Batņa ir J. Vītola LMA Mākslu pedagoģijas nodaļas vadītāja, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas (MMS) pedagoģe, kora diriģente. Ir biedrības «Via Stella» valdes priekšsēdētāja, vada pašas izveidoto Vecumnieku tautas nama sieviešu kori «Via Stella», kas ir daudzu starptautisku konkursu un festivālu laureāts. Ar pseidonīmu Austriņa publicējusi sarakstītos un aranžētos skaņdarbus koriem; komponistes darbus izdevusi «Musica Baltica». Ir mācību literatūras – grāmatu «Skandēšanas partitūra» (2013. g.) un «Skolas kora darba metodika» (2020. g.) – autore. 2014. gadā saņēmusi Vecumnieku novada pašvaldības augstāko apbalvojumu «Gada cilvēks».
Amatpersonas deklarācijā norādīti vairāki ienākumu avoti: pērn algā no J. Vītola LMA saņemti 27 672,41 eiro, no Vecumnieku MMS – 7324,11 eiro, no Vecumnieku novada domes – 4917,43 eiro. VSAA izmaksātais pabalsts – 529,68 eiro. Nopelnīts arī honorārs, lielākā summa ir 282,36 eiro no SIA «Vidzemes televīzija». Īpašumā ir zeme Vecumnieku pagastā, valdījumā vieglā automašīna «Opel Mokka X» (2017. g.). Deklarētas parādsaistības – 70 656,23 eiro.

Par Vecumnieku novada domes deputāti ievēlēta 2017. gadā, taču 2019. gada janvārī nolikusi mandātu. Toreiz «Bauskas Dzīvei» pauda, ka amatu atstāj, jo nevarot savienot tiešos darba pienākumus J. Vītola LMA ar komiteju un domes sēžu norises laiku, kas ir darbdienas vidū.

Iestājas par mūžizglītības un amatiermākslas pieejamību novadā.

15. Jānis Rotbergs
Dzimis 1994. gadā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis futbola trenera un vadītāja sporta jomā kvalifikāciju (2018. g.). Sporta centra «Mēmele» sporta darba organizators, futbola kluba «Auda» vecākais treneris.

Jaunajā Bauskas novadā vēlas attīstīt tautas sportu, pilnveidot infrastruktūru, lai ikvienā pagastā varētu piekopt veselīgu dzīvesveidu un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

16. Liene Grantiņa
Dzimusi 1980. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi izglītības darba vadītāja specialitāti (2003. g.), Biznesa augstskolā «Turība» apguvusi finanses un grāmatvedību (2005. g.). Strādā par grāmatvedi zemnieku saimniecībā «Eriņi».

Uz Bauskas novada domi kandidējusi arī pirms četriem gadiem, taču nesekmīgi – saņēmusi 70 plusu un 183 svītrojumus, no 7. vietas sarakstā noslīdējusi uz 18. pozīciju. Jaunajā novadā grib iesaistīties uzņēmējdarbības attīstīšanā un ārvalstu investīciju piesaistē.

17. Mārīte Ķikure
Dzimusi 1961. gadā. Absolvējusi Zaļenieku sovhoztehnikumu, ieguvusi grāmatvedes diplomu (1979. g.). Bauskas novada domes deputāte, LPKS «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja, M. Ķikures z/s «Zīles» īpašniece, biedrības «Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija» valdes locekle.

Valsts amatpersonas deklarācija atklāj, ka vislielākie ienākumi 2020. gadā gūti no saimnieciskās un komercdarbības z/s «Zīles», kur nopelnīti 54 965 eiro un izmaksātas arī dividendes – 10 125 eiro. Algā no «Saimnieks-V» saņemti 21 588,35 eiro, no z/s «Zīles» – 9640 eiro, no Bauskas novada administrācijas – 3427,68 eiro. A/s «SEB banka» procentos izmaksājusi 2,20 eiro, turpat arī glabāti bezskaidras naudas uzkrājumi – 12 089,63 eiro. M. Ķikurei pieder obligācijas 3000 eiro vērtībā, 52,22 kapitāla daļas 3707,59 eiro vērtībā LPKS «Saimnieks-V» un 355,72 kapitāla daļas 355,72 eiro vērtībā LPKS «LATRAPS». Uzņēmumam «Saimnieks-V» 2019. gadā bijis vairāk nekā četru miljonu eiro liels apgrozījums, liecina lursoft.lv pieejamā informācija. Īpašumā deklarēta zeme un ēkas Bauskā, nekustamais īpašums Codes pagastā, bet kopīpašumā – zeme Codes pagastā. Šī gada 22. aprīlī ZZS ziedojusi 150 eiro, liecina KNAB datubāze.
2017. gada Bauskas novada domes vēlēšanās no ZZS saraksta ieguva visvairāk balsu un no 2. vietas nokļuva galvgalī, saņēma 214 plusu un 104 svītrojumus. Kandidējusi un ievēlēta arī iepriekš.

M. Ķikure spējusi izveidot modernu, spēcīgu, konkurētspējīgu uzņēmumu, apvienojot reģiona zemniekus kooperatīvā, tāpēc viņas darbaspējas, zināšanas un prasmes ir neatsveramas, veidojot jauno novadu, uzskata saraksta līderis J. Kovals.

18. Jānis Bračka
Dzimis 1978. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē ieguvis agronoma specialitāti (2002. g.). Vecumnieku novada domes deputāts, z/s «Roņi» pārvaldnieks un agronoms.

Amatpersonas deklarācija atklāj, ka no z/s «Roņi» pērn algā saņemti 6360 eiro, no Vecumnieku novada domes – 716 eiro. Uzrādītas parādsaistības – 16 000 eiro; līdzekļi izlietoti nekustamā īpašuma daļas izpirkšanai, savukārt otra puse (kadastrālā vērtība – 4592 eiro) saņemta dāvinājumā. Īpašumā ir trīs vieglās automašīnas: «VW Multivan» (1987. g.), «Ford Maverick» (1995. g.), «Nissan Terrano» (1994. g.); valdījumā – «Nissan Terrano» (1990. g.).

Bijis Vecumnieku novada domes deputāts pirmajā sasaukumā no 2009. līdz 2013. gadam. Kandidējis arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. un 2017. gadā, taču nesekmīgi. Par tautas priekšstāvi kļuva 2019. gada sākumā, kad deputātes mandātu nolika Liene Batņa un pirmā «aiz svītras» palikusī kandidāte no ZZS saraksta Andžela Briča atteicās ieņemt šo amatu.

Pārstāvot mazos un vidējos zemniekus, iestājas par jaunu darba vietu radīšanu lauku teritorijā un nodokļu politikas sakārtošanu, kas ļautu konkurēt ar lielajiem zemniekiem.

19. Daiga Šimkevica
Dzimusi 1961. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvusi zooinženiera specialitāti (1984. g.). Jelgavā reģistrētās biedrības «Šķirnes saglabāšanas apvienība «Zilā govs»» valdes priekšsēdētāja.

Vēlas novadā ieviest modeli, kas lauksaimniecības zemes prioritāri ļauj iegādāties vai nomāt mazajiem zemniekiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedāvā novada attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajiem desmit gadiem

Kategorijas