Pašmāju zemenes jau nopērkamas

2021. gada 28. maijs 00:00

Saimniekošana ir radoša: ar tīmekļa padomiem un zemnieka darbaprieku

Kamēr uz lauka zemeņu stādījumos raisās ziedpumpuri, siltumnīcās dēstītās jau nes augļus. Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā «Lauriņi», nedaudz mainot tehnoloģiju, izdevies paātrināt saldo ogu ražu par 11 dienām. Daudz zemeņu jau aizrunāts, un visiem tīkotājiem to nepietiek.

Eksperimentējot – plauktos
Aukstais pavasaris, saules trūkums, pārmitrā augsne ietekmējusi zemeņu augšanu šajā sezonā. «Lauriņu» pārstāve Maija Lauriņa-Rimicāne pastāstīja, ka pērn ogas pircējiem piedāvātas 28. maijā un cena bijusi astoņi eiro par kilogramu. Šogad eksperimentālā kārtā 500 pašaudzētu stādu likti siltumnīcā plauktos, aprīļa salā tā apkurināta. Māmiņdienā, 9. maijā, agrākās sārtvaidzes celtas pašu svētku galdā, bet klientiem tirgot sāktas 17. maijā, kad prasīti desmit eiro par kilogramu.

«Lauksaimniecība ir radoša nozare. Izmantojām pieejamos resursus, kas šajā gadījumā bija siltumnīca, un no mājas būvniecībā palikušajiem kokmateriāliem vīrs izgatavoja plauktus, kur izvietot zemeņu stādus. Tie dēstīti sagatavotā substrātā ar kūdru, melnzemi, biohumusu, augi laistīti ar nātru vircu un tīru ūdeni. Šāda audzēšanas tehnoloģija kļūst aizvien populārāka. Nav jāravē, teju pilnībā izskausta puve, ērtāka lasīšana,» priekšrocības uzskaita M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa papildina, ka zināšanas smēlusies interneta dzīlēs un drukātajos medijos. Vai jaunā tehnoloģija attaisnosies, to rādīšot laiks. Pagaidām iegūtie dati tiek rūpīgi pierakstīti, lai sezonas beigās tos varētu analizēt un izlemt, vai arī nākamgad to atkārtot.

Viņa uzsver, ka zemenēm lielākā problēma ir augsnes maiņa, jo tās nevar audzēt desmit gadu pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā. «Lauriņos» zemenes aizņem aptuveni hektāru. Segtajām platībām atvēlēti divi tuneļi un siltumnīca, 0,8 ha plešas lauka zemeņu stādījumi.

Labāk maz, bet kārtīgi
«Protams, var pieaudzēt klāt platības, bet, ja grib pašu spēkiem saimniekot, tas jādara mazākos apjomos. Kvantitātei arī nav nozīmes, jāstrādā uz kvalitāti – no nelielām platībām jāiegūst maksimāls efekts,» akcentē M. Lauriņa-Rimicāne. Abi ar vīru Rolandu strādā algotu darbu. Maija Bauskas Valsts ģimnāzijā ir skolotāja, bet Rolands – restaurators SIA «Intarsija». Maijai pašlaik ir bērnu kopšanas atvaļinājums, septembrī darba gaitas tiks atsāktas. Tālab jau tagad droši paziņo, ka turpmāk stādījumu būs mazāk.

«Varētu piecas šādas siltumnīcas pieaudzēt, un visiem gribētājiem tāpat nepietiktu. Latvijas ogas vienmēr bijušas pieprasītas. Taču jābūt pašpietiekamiem. Ja svaru kausos jāliek algot darbaspēku vai samazināt platības, tad tie nosveras par labu pēdējam. Nevaram nodrošināt cilvēkiem pastāvīgu darbu, jo apjoms nav tik liels. Labāk apkopt kārtīgi un maz nekā pavirši un daudz,» vērtē M. Lauriņa-Rimicāne.

«Lauriņos» ir vīzija par saules paneļu uzstādīšanu un apsildes ieviešanu. Tiekot solītas zaļās enerģijas subsīdijas, to «Lauriņos» centīsies arī izmantot. 2018. gadā sākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. Par projekta naudu uzbūvēts pirmais tunelis, iegādāta zemes frēze, sakārtota laistīšanas sistēma. Otru tuneli nopirkuši par pašu nopelnīto naudu. Peļņas apmērus M. Lauriņa-Rimicāne atturējās komentēt, neslēpjot gan, ka rentabilitāte ir un ieguvumi ir acīmredzami jaunas mājvietas būvniecībā. Bērni, ģimene, māja – tā esot lielākā motivācija darboties.

Var paši braukt un lasīt
Pērn no pandēmijas bijuši tikai ieguvēji. Polijas ogas tik masveidīgi neesot ieplūdinātas vietējā tirgū, cilvēki tik ļoti nocietušies pēc svētkiem, ķēruši un grābuši kastēm «Lauriņu» zemenes. «Bija pilnīgi vienalga, cik maksā, galvenais – gribēja to pacilāto sajūtu, jo zemenes daudziem bija tā ilgi gaidītā luste – vari iziet ārā, baudīt gardās ogas, rīkot nelielas svinības, bērnu ballītes. Arī šogad izskatās ļoti cerīgi. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Cena desmit eiro vēl pāris nedēļu turēsies,» pro-gnozē M. Lauriņa-Rimicāne.

Zemenes tiek tirgotas galvenokārt saimniecībā, esot arī daži citi noieta kanāli. Līdz galvaspilsētai zemenes netiek. Pērn ļoti veiksmīgi izvērtusies pašlasīšana. Šogad šī iespēja būšot jau ar pirmajām ogām, jo daļa lauka būs atvēlēta tikai pašlasītājiem. Cilvēki jau pirms Jāņiem varēs braukt vākt zemenes. «Pagājušajā gadā ieradās ģimenes no Rīgas – lasīja zemenes, priecājās, ka šādi var pavadīt laiku. Mums tas ir darbs, bet citiem tā ir atpūta – atbraukt, palasīt ogas, pasauļoties, pabūt pie dabas laukos,» teic M. Lauriņa-Rimicāne.

Ja sākotnēji par lietaino maiju vēl tik lielas bažas nebija, tagad ir aktualizējušās raizes par nokrišņu ietekmi. Jau pērn piedzīvojuši sāpīgu sezonas noslēgumu, kad daļa zemeņu sapuvušas uz lauka, jo divas nedēļas lija no vietas, šogad tik sliktu scenāriju nebija modelējuši.

Virzīties uz biosaimniecības pusi
Pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» Grieķijas zemenes ceturtdien, 27. maijā, tika tirgotas par 2,90 eiro kilogramā. M. Lauriņa-Rimicāne nesūkstās par tiem, kas zemās cenas dēļ priekšroku dod Dienvidzemēs augušām ogām. Viņa teic, ka atbildīgie dienesti tās ir pārbaudījuši un tirgū tās atļauts realizēt. «Grieķijā ir pavisam cits klimats, vairāk saules. Mūsu platuma grādos saules gaismas deficīts ir izteiktāks. Esam ievērojuši, ka saulainās dienās vāktās ogas ir daudz saldākas. Var jau investēt un audzēt zemenes apkurinātās siltumnīcās, bet to cena būs ļoti augsta. Arī pie ogām tikt grūtāk, jo nebūs pietiekami daudz gaismas. Turklāt augu apputeksnēšana jāveic pašrocīgi. Šogad pirmo gadu paši gājām ar kompresoru un radījām vēja plūsmu, lai panāktu apputeksnēšanos. Ko gan citu darīt, ja ārā tik auksti, ka bites nelido?! Ogas gan aizmetās, tātad efekts bijis,» teic M. Lauriņa-Rimicāne.

«Lauriņi» iecerējuši pamazām virzīties uz biosaimniecības pusi, taču vēl daudz darāmā, lai kļūtu par šādu saimniecību. «Tik lielas tās prasības, tik daudz darba jāiegulda, lai sagatavotos. Siltumnīca ir pirmais mūsu bioprojekts, lai pārbaudītu, vai to var izdarīt,» tā M. Lauriņa-Rimicāne.

Ogu steidzināšanai ieguvumus nesaskata
Pirmās sārtās ogas ar nepacietību tiek gaidītas arī Rundāles novada saimniecībā «Lepšas». «Tikai saules pietrūkst, ogu ir daudz gan tuneļos, gan uz lauka, bet visas baltas,» teic «Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks. Pagājušajā gadā pirmās zemenes novāktas jau 15. maijā, bet šogad, visticamāk, sezonas īstais starts būs vien jūnijā. Patstāvīgie klienti nepārtraukti zvanot un interesējoties, kad būs pieejamas «Lepšu» ogas, kas tikai apliecinot, ka Rundāles novada zemenes ir pieprasītas un gaidītas.

A. Upenieks pieļauj, ka pirmo ogu cena būs līdzīga kā pagājušajā gadā – no pieciem līdz astoņiem eiro. Tehnoloģijas maiņa saimniecībā neesot paredzēta. «Lai mūsu platuma grādos ražu iegūtu agrāk, siltumnīca ir jāapkurina un arī jādomā par apgaismojumu. Taču zemenes nav gurķi vai tomāti, kurus var lasīt kilogramiem. Vari pasākt jebko, bet vairāk kā trīs kilogramu no kvadrātmetra zemeņu neiegūsi, turklāt arī ogām nebūs tās gaidītās, ierastās garšas. Visdrīzāk, atgādinās gumiju. Arī mūsu saimniecībā vāktajām tuneļos un uz atklāta lauka var sajust garšas atšķirību,» ieguvumus ogu steidzināšanai mūsu platuma grādos nesaskata A. Upenieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašmāju zemenes jau nopērkamas

Kategorijas