Novērst nāves gadījumus

2021. gada 28. maijs 00:00

Obligātās veselības pārbaudes – kāpēc un kā?

Vairākums cilvēku darbā pavada nozīmīgu dzīves daļu. Lai mazinātu darba vides kaitīgo faktoru ietekmi uz darbinieku veselību, darba devējam ir jānodrošina, ka nodarbinātie veic obligātās veselības pārbaudes (OVP) pie arodslimību ārsta. Taču Valsts darba inspekcija konstatējusi, ka obligāto veselības pārbaužu neveikšana ir trešajā vietā darba aizsardzības pārkāpumu topā.

Lai darba devējiem un darba ņēmējiem atgādinātu OVP normatīvo regulējumu un nozīmību, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts organizēja tiešsaistes semināru «Obligātās veselības pārbaudes – kāpēc un kā?».

Uztrauc mirstības gadījumi
Darba drošības un vides veselības institūta pārstāve Dace Jakimova stāsta par iespaidīgiem pētījuma skaitļiem, cik darbinieku darbavietā bez redzamiem iemesliem nomirst dabiskā nāvē. Tos Valsts darba inspekcija izmeklē tieši tāpat kā nelaimes gadījumus darbā, meklējot iespējamo nāves saistību ar darba vides iedarbību.

«Vērojama cēloņsakarība. Sadalījumā pa vecuma grupām secinām, ka 2019. gadā vecuma grupā 40 – 44 gadi, kas ir cilvēki spēka gados, pieci ir saļimuši darbavietā, nemaz nerunājot par cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā, kas nav pārnākuši mājās no darba. 85% gadījumu tie ir vīrieši labākajos spēka gados,» stāsta
D. Jakimova.

Lai problēmas atklātu agrāk
Savukārt 2020. gadā Valsts darba inspekcija izmeklējusi 24 gadījumus, kas atzīti par dabisku nāvi darbavietā. Kāds 42 gadus vecs palīgstrādnieks pildīja sētnieka pienākumus un nomira, tīrot sniegu. Šajā gadījumā tiek pieļauta sirds un asinsvadu saslimšana, kas ir sastopamākais nāves cēlonis Latvijā.

«Regulāra veselības pārbaude ir svarīga. OVP mērķis ir pēc iespējas agrāk atklāt veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un sākt ārstēšanu, lai darba devējs varētu ieviest nepieciešamos pasākumus darbinieka veselības aizsardzībai un darbspēju saglabāšanai. Tā nedrīkst būt tikai formalitāte,» uzsver D. Jakimova.

Viņa atgādina, ka OVP nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz Darba aizsardzības likuma 15. pants, savukārt to veikšanas kārtība iekļauta Ministru kabineta (MK) noteikumos «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude». Šo OVP veic personām, kas ir nodarbinātas vai ko paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselību ietekmē veselībai kaitīgi darba vides faktori vai darbs īpašos apstākļos.

Kas ir kaitīgie darba vides faktori?
MK noteikumos atrodams izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts. Tajā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kas var ietekmēt veselību. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem. «Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēku veselību un pieļautu, ka darbiniekiem OVP nav jāveic,» saka D. Jakimova.

Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus, bieži un monotoni noliecas, atrodas piespiedu pozā (tajā skaitā, stāvot kājās) un līdzīgi, bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru.

«Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs; paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt dzīvību vai veselību; atbildība par lielām materiālām vērtībām; psihoemocionāla pārslodze,» skaidro speciāliste.

Veic arodslimību ārsts
Uz pārbaudi darbinieku nosūta darba devējs. Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darbavietā, kā arī nosaka, vai personas veselība atbilst veicamajam darbam.

Cik bieži?
OVP var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību sākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kam persona būs pakļauta.
Periodiskās OVP nodarbinātajiem veic reizi gadā, reizi divos vai trīs gados – to nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.

«Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tajā skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā,» skaidro D. Jakimova.

Kas apmaksā?
Darba likumā un Darba aizsardzības likumā paredzēts, ka izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību sākšanas pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

«Tā kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā,» piebilst D. Jakimova.

Uzziņai

Saņem bezmaksas konsultāciju par darba vides risku (tajā skaitā «Covid-19») mazināšanu un prevenciju:
- sūtot e-pastu uz adresi: konsultacija@stradavesels.lv,
- zvanot pa tālruni 29413885.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novērst nāves gadījumus

Kategorijas