Operetes sargs apmeklē Bausku un Rundāli

2021. gada 25. maijs 00:00

Filma būs atgādinājums par visos laikos tik nepieciešamo dzīvesprieku

Pie Mēmeles tilta Bauskā piektdien, 21. maijā, piestāja automobilis ar piekabi, no kuras izkāpa ēzeļu meitene Sāra. Viņa kopā ar 15. gadsimta bruņinieku mēroja ceļu pāri tiltam. Pilsētā bija ieradusies kinodarba «Operetes sargs» filmēšanas grupa.

«Fūres» nenoliedzami satrauca Sāru, un tā savai sugai raksturīgā ietiepībā nekustēja ne no vietas, bet bailēs pie tilta margām piespieda bruņinieku – 80 gadu veco Jāni Briedi. Viņš ir kādreizējā Operetes teātra uzvedumu daļas vadītājs, tehniskais direktors
(22 gadi aizvadīti šajā darbā) un Dailes teātra skatuves strādnieks, režisora palīgs ar desmit gadu pieredzi.

Pienākumus nešķiro
Sāras iedvesmošanai līdzēja vien priekšā kārdināšanai turēts spainītis ar auzām. Pēc tām tīkojot, ēzelīte iekustējās, līdz ar to arī filmas uzņemšana.

Visa radošā grupa ieinteresēti darbojās, nešķirojot pienākumus. Katrs centās ko līdzēt. Agrita Grosbarte, stiliste, grimētāja, friziere, fotogrāfe un psiholoģe, ik brīdi sievišķās rūpēs ietvēra katru. Režisors, operators Mārcis Bauze-Krastiņš un filmas producents Lūkass Mairis Marcinkevičs rīkojās pusskriešus un centās saskaņot visas komandas darbu.

Pēc skatu uzņemšanas pāri tiltam ēzelīte tika ievesta atpakaļ piekabē, lai pavisam drīz piestātu pie Bauskas pils. Tai pavisam noteikti jāparādās filmā. Auto apstājās pie dzelteniem pieneņu ziediem nosētas pļavas pretī pilij. Pavērās lielisks skats. Sāra atkal kāpa laukā, šoreiz pieredzējušajai «aktrisei», kas braukusi pat Dailes teātra liftā, pirmā vēlme bija kāri saķert sulīgās pieneņu lapas. Tikai tad varēja turpināt darbu. Tuvējās mājas iedzīvotāji pa logu steidza filmēt neierasto skatu – bruņinieku ar ēzeli pļaviņā pie sava nama.

Zudusī godība
Tālākais bruņinieka ceļš operetes mājvietas meklējumos veda uz slaveno Kaucmindes muižu. Kad ēzelīte ar bruņinieku nonāk pagalmā, no senās godības un slavas ne vēsts, tikai vējš skarbi virina dažus atlikušos izlūzušos logu rāmjus un plivina šur tur piestiprināto plēvi... Tikai atlikušie burti «Kaucmin...» atļauj saprast, ka visi ieradušies meklētajā vietā.

J. Briedim te nokļūt bijis sapnis, jo Kaucmindē mājturības gudrībās skolojusies viņa māmiņa, kas bijusi lieliska saimniece.

Režisors skumji un sāpīgi dusmīgi, redzot tādas ēkas «pazaudēšanu», iesaucās: «Šī pils simbolizē Latvijas kultūru... Filmai vienam objektam ietērps jāsavāc no trim vietām.»

Senajam bruņiniekam bruņas un vismaz trīs četrus kilogramus smagais «Vella kalpu» zobens ir liels upuris mākslas labā, jo «bruņas ir neērtas», savukārt delmu sargi jau noberzuši ādu. Katru reizi vīrs «ekipējumā» kāpj iekšā un ārā ar cerību, ka nu jau pēdējā reize un varēs no tā atbrīvoties. Tomēr vēl ne, jo gaida skaistās Rundāles pils dārzs ar ziedošām tulpēm un strūklakas ūdens rotaļām, radošo grupu gatavs uzņemt arī Svitenes zemnieks Aldis Auza no zemnieku saimniecības «Kaži».

Rundāles pils dārzā un alejās daudzu uzmanību piesaistīja ne tikai kāzinieki, bet arī ēzelītis un bruņinieks.

Zemnieks baltā kreklā
Vēl pa ceļam viena «stacija» pie dzeltena rapšu lauka, tikai tad automobiļi iestūrē zemnieka sētā. Visus sagaida plecīgs vīrs baltā kreklā kā no Imanta Ziedoņa epifānijas par zemes rakšanu. Uz brīdi arī viņš pārtop par filmas varoni un pļauj sienu, līdz pie viņa ierodas sens noguris bruņinieks, lūdzot ūdeni un iespēju atpūsties.

Aldis ar meitu Eviju atbalsta radošo grupu, arī šoreiz viņš dāsni sarūpējis mīlestībā pašu gatavotu gardu mielastu, par ko rīdzinieki pēc garās dienas ir pateicīgi. Fonā savas «operetes» dziedāja dīķa vardes, valdīja lauku klusums un miers, ko pārtrauca kaislīgi putnu treļļi, un gaisā virmoja ne tikai pašceptu pīrāgu un cepumu smarža, bet arī Latvijas zemes un lauku sētas spēks.

Pie galda saviesīgās sarunās atklājās, ka J. Briedis vismaz piecās Bauskas Tautas teātra izrādēs bijis scenogrāfs režisoru Raimonda Kugrēna, Zigrīdas Ezeriņas un Jāņa Logina laikā, aptuveni pirms 30 gadiem, ko precīzāk atsaukt atmiņā palīdz bērnu dzimšanas gadi.

Vēl radošā grupa ar četrkājaino «aktrisi» ar saimnieka vēlību apskata plašo valriekstu dārzu, kas līdzās kāpostiem simt hektāru platībā ir saimnieka rūpju un mīlestības lokā.

Skaistajā vakarā valriekstu dārzā izskan jautājums: «Kas ir laime?» A. Auza atbild vienkārši: «Tad, kad cilvēkam ir labi, ir laime, kad ir pozitīvas emocijas, kad ir brīvība no kreņķiem.»

Pēc tam visi ar labi padarīta izjūtu atgriezās mājās. Izbraucot cauri Bauskai, režisors Mārcis Bauze-Krastiņš, ieraugot pilsētas tirgus nosaukumu, jokoja par autortiesībām.

Dzimst jaunas tradīcijas
Visi grupas cilvēki ir radoši un darbīgi. Producents Lūkass iztiku pelna apsardzes firmā, aprūpē arī 50 bišu saimes, savukārt režisors Mārcis, Mākslas akadēmijas audiovizuālo mediju specialitātes maģistrs, spēlē četrus mūzikas instrumentus – basģitāru, ģitāru, bungas un taustiņinstrumentus, vēl pagūst gleznot un laiku veltīt savai gadu un četrus mēnešus vecajai meitiņai.

Filmēšanas laikā radās arī tradīcija – stādīt augļu kokus. Tieši augļu kokus, kam ir simboliska nozīme tāpat kā filmai, lai tie nestu sēklu un augļus nākotnē. Tā, piemēram, 10. aprīlī bijušie operetes mākslinieki un citi filmas varoņi satikās pavasara talkā Ozolnieku novadā, lai stādītu augļu kokus. Tā turpmāk būšot ikgadēja tradīcija Latvijā. Savukārt 8. maijā Nīcā koku stādīšanā piedalījās arī Rundāles novada domes sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele.

Tā iecerēta kā viena no noslēdzošajām filmas epizodēm, akcentējot, ka līdzās leģendārajai pagātnei muzikālā teātra žanrs ir pelnījis attīstību un labu augļu ienākšanos arī nākotnē. Valsts prezidents Egils Levits izteicis prieku par centieniem Operetes teātra atdzimšanas darbā, sakot: «Lai līdz ar augļu koku skaistajiem ziediem no jauna uzplaukst arī latviešu operete!» Savu vēlējumu talkas dalībniekiem sūtīja arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Talkā savu atmiņu un cerību uz Operetes teātra atdzimšanu augļu koku iedēstīja Adrians Kukuvass kopā ar meitu, Varis Vētra, Ivars Puga kopā ar ģimeni, komponista Arvīda Žilinska mazdēls Gints Žilinskis, operetes komiskā aktiera Mārtiņa Vērdiņa dēls Mārtiņš Vērdiņš un citi. Filmas radošā grupa saka lielu paldies augļu koku audzētavas «Bētras» saimniekiem, kuri atvēlēja stādus. A. Feldmanis stāsta, ka daudzi atbalsta – gan pašvaldības, uzņēmēji un zemnieku saimniecības, gan privātpersonas. Ne vienmēr tas ir finansējums, tas var būt darbs un citāda veida palīdzība. Ar ēzelīti «dalās» Maija Grunte-Bērzupe no Baldones puses. Par visu mākslinieki ir pateicīgi, jo tas ir vajadzīgs darba virzībai. «Radošā grupa strādā brīvprātīgi, tā būs dāvana Latvijas tautai,» teic producents. Arī Rundāles novada dome finansiāli atbalstīja filmas «Operetes sargs» veidošanu, piešķirti 350 eiro, pašvaldība palīdz arīdzan ar transportu.

Operetes sarga statusu ir pieņēmusi labklājības ministre Ramona Petraviča. Operetes pavasara talkai un Operetes teātra atjaunotnes darbam savu svētību ir devuši Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskapa vietnieks Ainars Jaunskalže.

Cerības nav zaudētas
Jātic, ka Operetes teātris Latvijā atdzims. Filmas «sēkla» izaugs un nesīs augļus. Tā Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone šogad aprīlī paudusi: «Mums ir liels gods būt Operetes sargiem! Ja esošā situācija valstī atļaus, šogad Ikšķilē notiks IV starptautiskais Operetes festivāls, kuru atbalstīsim 15 000 eiro apmērā. Ikšķile joprojām atvērta Operetes mājvietai. Pašā Daugavas krastā, Meinarda salas tuvumā, jāuzceļ moderna kultūras iestāde, ko par savām mājām sauks gan Operetes teātris, gan Ikšķiles amatierkopas.»

Arī multimediālā ikgadējā maestro Jāņa Dūmiņa kopdziedāšanas akcija «Dziesmu ziedi» vērsta uz šo mērķi. Dūmiņa fonds veicina muzikālā kora attīstību.

Vēl iecerēta filmēšana 6. vidusskolā Rīgā – kā bijušais Operetes direktors sagatavo jauno paaudzi, kā arī par 50. gadiem. Filma varētu būt gatava šī gada beigās. Pilnmetrāžas filmas garums gan zināms būšot tikai tad, kad tā būs pabeigta, «Bauskas Dzīvei» stāsta radošās grupas pārstāvji. Pirmizrāde varētu notikt kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā novembrī, ja situācija valstī tam būs labvēlīga. Iespējams, varētu tapt arī filmas turpinājums, jo radošais process ir dzīvs un neaptverams, atklāj mākslinieki. Ja Operetes teātris šajā laikā tiktu atjaunots, ko tad? Tad taptu filma par pirmo izrādi, ar smaidu ieskicē filmētāji.

Atskats pagātnē
Andris Feldmanis, biedrības «Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai» projektu attīstītājs, radošās grupas dalībnieks, runājot par šo ieceri, sacīja: «Brīnišķīgs projekts, kas sākās 2019. gadā. Daudzi izprot operetes nozīmi, esam sastapuši pretimnākšanu.»

Agrāk muzikālais teātris bijis ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā un Liepājā. Operete joprojām dzīva arī kaimiņzemēs, Lietuvā, Igaunijā un citur. Pērn apritēja 75 gadi, kopš Rīgā izveidoja Operetes teātri, kas gadsimta ceturksni vairs nepastāv. Tā kā jau pagājuši 25 gadi, kopš Valsts Rīgas operetes teātris tika slēgts, šis ir nozīmīgs mirklis, kad fiksēt atmiņu stāstus un vēstures liecības, kā arī dokumentēt operetes žanru mūsdienās. Entuziastu grupa, kas par šo sirds darbu algu nesaņem, katrs to pelna savā darbā, 2019. gadā sākusi strādāt pie filmas «Operetes sargs» veidošanas, kas iecerēta kā mākslinieciski izklaidējošs, izglītojošs un dokumentāls stāsts par opereti kādreiz un tagad. Filma būs dokumentāls stāsts ar spēlfilmas elementiem, kurā atmiņu stāsti un arhīvu materiāli savīsies ar inscenētām ainām. Caurviju tēls ir operetes sargs, kura lomā darbojas Jānis Briedis un Gunārs Placēns. Filma palīdzēs saprast, kāpēc tik svarīgs ir šis mantojums, kas var iedvesmot cilvēkus.

L. M. Marcinkevičs atzina, ka tieši operetē savu mūziķa un dziedātāja karjeru sākuši vairāki populāri skatuves mākslinieki, piemēram, Maija Lūsēna, Adrians Kukuvass un daudzi citi.

Filma iecerēta kā atgādinājums par nu jau gandrīz aizmirsto Rīgas Operetes teātri, tā solistiem, krāšņajiem uzvedumiem un visos laikos tik nepieciešamo dzīvesprieku. Filmas veidotāji cenšas pagūt nofilmēt vēl dzīvos tā laika lieciniekus. Viens no filmas pamatuzdevumiem ir iepazīstināt jaunāko paaudzi ar pašlaik Latvijā maz izmantotām operetes un mūzikla žanra iespējām. Filma veidota cerībā, ka tā noderēs par tramplīnu operetes žanra atdzimšanai Latvijā. Scenārija autors ir dramaturgs Jānis Jurkāns.

Operetes sargs ir tēls, kas atmostas un atdzimst kā 15. gadsimta bruņinieks, kurš bijis aizsnaudies un, pamostoties mūsdienās, saprot, ka teātris ir zudis. Viskomplicētākā filmēšana notikusi bijušā Operetes teātra telpās, kur pašlaik atrodas deju klubs «LaRoca». Dokumentālā filma sākas ar to, ka sargs bažīgs ieiet bijušajā teātrī un ierauga, kā viss mainījies... Filma vēstīs par Operetes pagātni, tagadni, nākotni Latvijā, tajā tiks izmantoti dažādi arhīvu materiāli, piedalīsies slavenas personības, piemēram, Sonora Vaice u. c.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Operetes sargs apmeklē Bausku un Rundāli

Kategorijas