BauskasDzive.lv ARHĪVS

Respektēs katra nacionālo pašcieņu un piederību tradicionālajām reliģiskajām konfesijām

Respektēs katra nacionālo pašcieņu un piederību tradicionālajām reliģiskajām  konfesijām

Kandidātu dosjē. Puse sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» deputātu kandidātu savu tautību un izglītību nav norādījuši

Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) «Saskaņa» sarakstā Bauskas novada pašvaldības vēlēšanām pieteikti 22 deputātu kandidāti. Atšķirībā no 2017. gada vēlēšanām, kad listē bija atrodami tikai partijas biedri, šoreiz iespēja dota arī atbalstītājiem.

Salīdzinājumā ar saviem politiskajiem konkurentiem citos sarakstos «Saskaņas» deputātu kandidāti ir cienījamākie gados, vidējais vecums – 55,3. Dzīvesvietu ārpus Bauskas novada norādījis tikai viens – Vladimirs Asrijancs, kurš dzīvo Rīgā. Vecākā ir Tereza Fjodorova, dzimusi 1958. gadā, bet jaunākais – Jānis Apšenieks, dzimis 1980. gadā. 11 kandidāti neslēpj, ka ir latvieši, bet tikpat daudz savu tautību nav norādījuši. Divi atklājuši, ka viņiem ir vidējā izglītība, pieci minējuši, ka ieguvuši augstāko izglītību, taču 15 kandidāti jeb 68,2% savu izglītību nolēmuši paturēt noslēpumā.

Saraksta pirmais numurs An-dris Arcimovičs «Bauskas Dzīvei» atklājis, ka, gatavojoties 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, ņemot vērā, ka norit administratīvi teritoriālā reforma, kā arī to, ka SDP «Saskaņa» nodaļas nav ne Rundāles, ne Vecumnieku novadā, deputātu kandidātu saraksts veidots uz Bauskas un Iecavas nodaļas biedru bāzes, pieaicinot partijas atbalstītājus arī no Rundāles un Vecumnieku, kā arī Bauskas novada. Pašreizējā deputātu kandidātu sarakstā ir 14 «Saskaņas» biedri un astoņi partijas atbalstītāji.

Priekšvēlēšanu programmā uzsvērts, ka deputātu kandidātu prioritāte «nemainīgi ir cilvēks, bet mērķis – novada iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, pievilcīgas un drošas dzīves un darba vides nodrošināšana». Tāpat arī minēts, ka nepieciešama ciešāka komunikācija ar iedzīvotājiem, aktīvāka viņu iesaiste novadam svarīgu jautājumu izlemšanā, godīga pašvaldības resursu ieguldīšana un to izlietojuma pārraudzība, pilnīgāka iedzīvotāju informēšana. «Saskaņa» sola respektēt katra novada iedzīvotāja nacionālo pašcieņu un piederību tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, ir gatava sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem novada iedzīvotāju interesēs.
Partijai ir arī piedāvājums sociālās palīdzības, veselības aprūpes, izglītības, kultūras un sporta jomā, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā, infrastruktūras uzlabošanā, iedzīvotāju drošībā. Tiek solīts atbalstīt atskurbtuves un nakts patversmes ierīkošanu novadā, bezmaksas automašīnu stāvlaukuma izveidošanu pilsētā un esošo stāvvietu sakārtošanu pagastos.
«Saskaņa» bija vienīgā politiskā partija, kas neatsaucās aicinājumam piedalīties laikraksta «Bauskas Dzīve» un biedrības «Laiks jauniešiem» rīkotajā priekšvēlēšanu diskusijā «Izlūkošana pirms kaujas».

1. Andris Arcimovičs
Dzimis 1963. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā izmācījies par inženieri-hidrotehniķi. Strādādams Valsts policijā, bija ieguvis majora pakāpi, tagad no dienesta ir aizgājis. Ir Bauskas novada domes deputāts.

12. un 13. Saeimas vēlēšanās kandidējis no «Saskaņas» saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā, taču netika ievēlēts. Zemgalē viņam bija astotais numurs.

2020. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā Andris Arcimovičs norādījis no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemto pensiju 5241,12 eiro, Bauskas novada domē nopelnītos 4385,76 eiro, kā arī deklarējis laimestu 363,94 eiro vērtībā, ko saņēmis no SIA «Latloto nams». Uzrādīti kopīpašumi – būve un vairāki zemesgabali Bauskā. Īpašumā ir 1998. gada izlaiduma vieglais automobilis «VW Passat Variant», kas reģistrēts 2007. gadā.

Televīzijas raidījums «Bez tabu» 2018. gadā atklāja, ka A. Arcimovičs pārvietojas ar savu automašīnu bez spēkrata tehniskās apskates. Tā bija beigusies 2014. gada 18. jūnijā. Deputāts par savu rīcību no pašvaldības ētikas komisijas saņēma mutisku brīdinājumu. Sabiedriskajās aktivitātēs A. Arcimovičs līdz šim nav plaši iesaistījies. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.
Kā savas vērtības A. Arcimovičs min godīgumu, profesionalitāti, savu solījumu pildīšanu un uzdrīkstēšanos. Deputātu kandidāts četros gados vēlas izveidot Bauskas novada pašvaldības policiju, attīstīt darbu tūrisma jomā, iestājas par Bauskas pilsētas estrādes sakārtošanu, izglītības iestāžu saglabāšanu un labiekārtošanu, novada jaunatnes darba uzlabošanu.

2. Sergejs Pašukovs
Dzimis 1961. gadā, absolvējis Bauskas 2. vidusskolu, dienējis padomju armijā, pēc tam strādājis milicijā. 1992. gadā Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis jurista kvalifikāciju. Pēc karjeras noslēguma Bauskas policijas vadībā vairākus gadus ir izdienas pensionārs. Iecavas novada domes deputāts.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2020. gadu norādītie ienākumu avoti ir deputāta alga Iecavas novada domē – 1919,20 eiro, kā arī izdienas pensija – 11 271,15 eiro.

Ir veicis arī naudas uzkrājumus 11 500 eiro apmērā, kas glabājas a/s «Swedbank».

2017. gada Iecavas novada pašvaldības vēlēšanās startējis kā pirmais numurs un tika ievēlēts. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.

Kā prioritāti S. Pašukovs min novada attīstību izglītības, kultūras un sociālajā jomā. Vērš uzmanību uz ceļu stāvokli un nepieciešamību to uzlabot.

3. Sanita Brūdere

Dzimusi 1978. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē apguvusi ekonomiku (2001. g.) un pedagoģiju (2003. g.). Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā ir direktores vietniece un skolotāja. Kā otrais numurs kandidēja Bauskas novada domes vēlēšanās 2017. gadā, taču netika ievēlēta. Cerēja iekļūt arī 13. Saeimā, taču tas neizdevās.

2020. gada valsts amatpersonas deklarācijā norādītie ienākumi ir alga par darbu izglītības iestādē – 5245,53 eiro un pabalsti no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – 7406,31 eiro un 296,37 eiro. Pērn iegādājusies 1999. gada izlaiduma automašīnu «VW Passat Variant».

Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

S. Brūdere kā prioritāti darbam Bauskas novada domē norādījusi atbalsta turpināšanu izglītības pieejamībai, jo īpaši profesionālās izglītības popularizēšanai un atbalstīšanai.

4. Nataļja Kartiševa
Dzimusi 1979. gadā, mācījusies Iecavā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā 2004. gadā ieguvusi uzņēmējdarbības vadītājas kvalifikāciju. Skaistumkopšanas uzņēmuma SIA «Kamilli» valdes locekle. Uzņēmums aprīlī saņēma valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 2912,29 eiro apmērā saistībā ar «Covid-19» pandēmiju.

Iecavas novada domes vēlēšanās kandidēja ar trešo numuru, taču netika ievēlēta. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.
Vēlas nodrošināt visplašākās iespējas jauniešu vispusīgai un pilnvērtīgai attīstībai.

5. Inese Mūrniece
Dzimusi 1961. gadā. Rīgas Kooperatīvajā tehnikumā 1981. gadā ieguvusi izglītību prečzinībā, ir SIA «RIMI Latvia» hipermārketa «Bauska» veikala vadītāja.

Darbā domē pievērsīs uzmanību iedzīvotāju labklājībai, sakārtotai un drošai videi, kā arī ceļu tīkla uzlabošanai.

6. Raitis Čekšs
Dzimis 1967. gadā. Jēkabpils 59. profesionāli tehniskajā vidusskolā apguvis autoceltņa vadītāja profesiju. Strādā SIA «Korn» par šoferi.
Bauskas kultūras centra rīkotajos Vimbu svētkos bija makšķerēšanas sacensību galvenais tiesnesis, patīk makšķerēt. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.

7. Māris Lazda
Dzimis 1972. gadā. Policijas akadēmijas Policijas koledžā 2000. gadā ieguvis policijas vidējā komandējošā sastāva darbinieka specialitāti. Pašlaik ir apsargs Rundāles pils muzejā un apsardzes firmā «USS Security Latvia».

Startējis 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā, taču netika ievēlēts. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs. Vēlas sakārtot sociālā atbalsta sistēmu.

8. Daina Blīve
Dzimusi 1959. gadā. Sociālās aprūpētājas specialitāti ieguvusi Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā 2016. gadā, bet 2018. gadā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā – sociālā darbinieka kvalifikāciju. Strādā par sociālo darbinieci valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Iecava».

Par prioritāti uzskata finansiālā atbalsta palielināšanu, projektu realizāciju sociālo dzīvokļu, grupu dzīvokļu nodrošināšanā,
finansiālā atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem, pensionāriem, mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, kā arī visiem pieejamu medicīnisko aprūpi.

9. Mudīte Purviņa
Dzimusi 1955. gadā. Augstāko medicīnisko izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē, strādā Bauskas slimnīcā par radiologa asistenti.
Startējusi 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā, taču netika ievēlēta. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

10. Vitālijs Bļinkovs
Dzimis 1971. gadā. Krievijā, Gorkijas profesionāli tehniskajā skolā, 1996. gadā ieguvis radioaparatūras atslēdznieka mehāniķa specialitāti. Ir Rundāles novada Viesturu pagasta pārvaldes vadītājs, novada administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

2017. gada Rundāles novada pašvaldības vēlēšanās kandidēja no «Cilvēkiem un zemei» saraksta ar astoto numuru, taču netika ievēlēts un noslīdēja uz 11. pozīciju. Par darbu Rundāles novada domē 2020. gada amatpersonas deklarācijā norādījis 15 292,41 eiro atlīdzību.

11. Donats Dupurs
Dzimis 1961. gadā. Višķu sovhoztehnikumā 1981. gadā ieguvis tehniķa-mehāniķa specialitāti. Bauskas novada pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē «Zīlīte» ir ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis.

Sola pievērst uzmanību jauniešu atpūtas iespējām.

12. Ludmila Černova
Dzimusi 1961. gadā. Rīgas Kooperatīvo tehnikumu absolvējusi 1980. gadā, ieguvusi prečzines kvalifikāciju. Strādā par kasieri Iecavas novada pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība».

Ar otro numuru sarakstā kandidēja Iecavas novada domes vēlēšanās 2017. gadā, bet netika ievēlēta un noslīdēja uz ceturto pozīciju. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

13. Andris Pizičs

Dzimis 1964. gadā. P. Lejiņa Saulaines sovhoztehnikumā 1983. gadā ieguvis agronoma specialitāti, bet PSRS Iekšlietu ministrijas Orlas vidējā speciālajā milicijas skolā 1991. gadā izmācījies par juristu. Strādājis par ceļu policistu Bauskā, tagad ir izdienas pensionārs.
1991. gada augusta puča laikā atradās Maskavā un piedalījās Baltā nama (Krievijas PFSR Augstākā padome) un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina aizstāvēšanā. Vēlāk par savu rīcību saņēmis Krievijas prezidenta pateicību par drosmi. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.

Ievēlēšanas gadījumā sola censties pilnībā atjaunot un modernizēt pilnvērtīgu Bauskas slimnīcas darbību un jaunu sociālo māju būvniecību.

14. Armands Staļūns
Dzimis 1969. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 1993. gadā ieguvis inženiera specialitāti, bet Valsts policijas koledžā 2010. gadā kļuvis par vidējā komandējošā sastāva policistu. Pašreiz ir izdienas pensionārs, bet bijis Valsts policijas Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. Patīk medības.

Četros gados vēlas uzlabot pašvaldības darbu sociālās nodrošināšanas jomā, pārņemot pozitīvu pieredzi no citiem Latvijas reģioniem.

15. Irina Jamčinska
Dzimusi 1961. gadā. Kulināra specialitāti 1980. gadā ieguvusi Rīgas kooperatīvajā profesionāli tehniskajā skolā. Ir SIA «Trans Veiss» valdes locekle un patiesā labuma guvēja.

16. Jeļena Jevsjukova
Dzimusi 1963. gadā. Ir Bauskas vakara vidusskolas absolvente. J. Jevsjukova strādājusi par dispečeri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes dežūrdaļā, pašlaik ir izdienas pensijā.

Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

17. Irina Švikule
Dzimusi 1960. gadā. Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumā 1981. gadā kļuva par banku ekonomisti. Strādā Bauskas kultūras centrā par tehnisko darbinieci.

Ievēlēšanas gadījumā Irina Švikule vēlas panākt iedzīvotāju neaizsargātākās daļas dzīves labsajūtas uzlabošanu.

18. Jānis Apšenieks

Dzimis 1980. gadā. Vidējo izglītību ieguvis Bauskas vakara (maiņu) un neklātienes skolā 1999. gadā. Ir zemnieku saimniecības «Dainjāņi» pārvaldnieks Vecsaules pagastā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas, «Dainjāņiem» šī gada 10. maijā fiksēts VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 715,95 eiro apmērā, taču 12. maijā tas nomaksāts.

Kandidējis arī Bauskas novada domes vēlēšanās ar 12. numuru, taču neguva atsaucību.

Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.

Bauskas novada domē sola veicināt ceļu sakārtošanu laukos, īpaši posmos Ozolaine–Bārbele un Ozolaine–Skaistkalne. «Esmu par ģimenēm laukos, lai tām būtu iespēja šeit audzināt bērnus un tepat arī skolot. Iestāšos par to, lai lauku cilvēku intereses netiktu aizmirstas,» teic J. Apšenieks.

19. Andra Vasariņa
Dzimusi 1960. gadā. P. Lejiņa Saulaines sovhoztehnikumā 1980. gadā izskolojusies par agronomi, 2004. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas garīgā personāla mācību iestādē «Lutera akadēmija» kļuvusi par kristīgo pedagoģi, bet Paula Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 2007. gadā ieguvusi sociālās aprūpētājas specialitāti.

Strādā valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Iecava» par sociālo darbinieci.   

20. Vladimirs Asrijancs
Dzimis 1976. gadā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 2002. gadā izmācījies par sporta treneri. Strādā Skaistkalnes vidusskolā par skolotāju.

Ir biedrības «Sporta klubs «Vēsma»» valdes loceklis. Biedrība vairākas reizes šogad saņēmusi atbalstu no valsts «Covid-19» seku mazināšanai – trīs reizes saņemts atbalsts dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem kopā 3000 eiro apmērā, divas reizes saņemts atbalsts algu subsīdijai – katrs 279,81 eiro apmērā, kā arī atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem 330 eiro apmērā.
Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs.

21. Tereza Fjodorova
Dzimusi 1958. gadā. Iļjanskas sovhoztehnikumā Krievijā 1978. gadā ieguvusi veterinārfeldšeres specialitāti. Strādā SIA «Rīgas satiksme» par transporta līdzekļu tīrītāju.

Kandidējusi Bauskas novada domes vēlēšanās 2017. gadā, bet netika ievēlēta. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

22. Nadežda Bokova

Dzimusi 1956. gadā. 1979.  gadā absolvējusi Bulduru tehnikumu, ieguvusi zootehniķes kvalifikāciju. Lauksaimniecības agroservisa kooperatīvās sabiedrības «Rosme» valdes priekšsēdētāja.

Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedre.

Vēlas panākt, lai katram būtu iespēja strādāt algotu darbu un lai bezpajumtniekiem sniegtu iespēju strādāt, vismaz vides uzkopšanā, uzlabošanā.



20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem