Estrādi – pārbūvēt, nojaukt, modernizēt?

2021. gada 25. maijs 00:00

Notiek Iecavas parka attīstības koncepcijas publiskā apspriešana

Pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām Iecavas ciems kļūs par pilsētu. Tas nozīmē ne tikai nosaukuma maiņu, bet arī nepieciešamību atbilst šādam statusam. Iecavas pilsētas parka attīstības koncepcija noteikti ir iecere, par ko būtu jāuztraucas nākamajiem pilsētniekiem.
Publiski par Iecavas parka attīstības koncepciju iedzīvotāji var izteikties vēl līdz 5. jūnijam, izmantojot iecava.lv mājaslapā piedāvātās iespējas. Savukārt publiskās apspriešanas sanāksme interneta tiešsaistē notika 19. maijā. Tajā piedalījās gandrīz divdesmit dalībnieku. Par iecerētajām pārmaiņām stāstīja SIA «Mikrominimus» pārstāvis Eduards Bernaerts un Itālijā reģistrētā uzņēmuma «AOUMM» pārstāvis Mateo Umberto Poli.

Samazināt auto satiksmi
Lielas izmaiņas Iecavas pilsētas iedzīvotāju dzīvē piedāvātā koncepcija neieviesīs, izņemot vienu, kas skar Upes ielu. Tāpat kā vairākos arhitektu un vides speciālistu piedāvājumos Bauskā, arī šeit E. Bernaerts iesaka papildus samazināt satiksmes ātrumu un varbūt pat ar laiku ielas posmu parka teritorijā padarīt pieejamu tikai gājējiem un riteņbraucējiem.

«Iela – tas ir traucēklis, bīstamība. Uzskatām, ka soli pa solim būtu jāierobežo satiksme. Jārada zināmas neērtības caurbraucējiem, lai plūsma nebūtu ātra un bieža. Piemēram, izvietot lielas puķu kastes, kas liktu samazināt ātrumu. Ja pierod pie lēnās ielas, tad ar laiku to var slēgt transportam un atstāt tikai gājējiem un velosipēdistiem. Būtu sava gājēju iela,» atzina E. Bernaerts.

Iecavas parkam nav daudziem parkiem ierastās apļveida pārvietošanās sistēmas, kurā gājēji var mierīgi staigāt, pat nekontrolējot apkārtējo vidi. «No vēsturiskā viedokļa parkam nav tāds centrālais elements kā aplis. Vietas ģeogrāfija – upe un izstieptā forma – neļauj tādu arī ieviest. Sportiskām aktivitātēm var izveidot marķierus uz esošā celiņu tīkla, kas ļautu uzskaitīt attālumu. Mums ir tiltiņi un tikšanās vietas, ir iespēja staigāt no viena uz otru un atgriezties atpakaļ,» komentēja M. U. Poli.

Jākļūst krāsainākam
Krāsu gamma parka teritorijā paredzēta mierīga un piemērota dabiskai parka ainavai. Tomēr E. Bernaerts piedāvā divus risinājumus, kā teritoriju atsvaidzināt ar krāsām.

«Vēlētos tiltiņu padarīt aktīvāku. Tagad tas ir brūns un iekļaujas kopskatā, bet tas varētu kļūt par parka akcentu. Tiltiņš tomēr savieno abus upes krastus, atrodas parka centrā,» pauda dizainers. Viņš piedāvāja melnu, tumši zilu vai sarkanu krāsojumu, norādot, ka konkrētie toņi būtu jāpārbauda dabā.

Vēl viens risinājums, kā parku padarīt košāku, – iestādīt kokus, kas izceļas ar krāsām ziedēšanas laikā vai ar lapotnes toni. E. Bernaerts norādīja, ka parkā samērā daudzi koki ir slimi, mazvērtīgi un nevērtīgi. «Daudzi saauguši paši, nevis iestādīti. Tomēr katrs koks ir skatāms atsevišķi, izvērtējot, vai tas likvidējams vai saglabājams,» uzsvēra dizainers.

Pašlaik par projektu saņemti
30 balsojumu, puse no tiem ar komentāriem. 90 procentu koncepciju atbalstot. Populārākā apspriestā tēma ir krauķi. «Pieļauju – jo vairāk cilvēku būs parkā, jo tur būs skaļāk un vairāk sportisku aktivitāšu, jo mazāk putniem tur patiks uzturēties. Ir vērts arī pabiedēt, bet ne drastiski. Noteikti ne ar skaņām,» pauda E. Bernaerts. Viņš reizē iesaka parkā atkal izveidot putnu māju, kāda savulaik vēsturiski tur atradusies.

Katrai domai jābūt projektam
Visvairāk diskusiju bija par Iecavas parka estrādi. «Estrādei ir vairākas problēmas, kas jārisina tuvākajā laikā. Jumts nav pietiekami liels, lai varētu notikt lielāki sarīkojumi ar mūzikas aparatūru – jāveido papildu jumts. Lielais asfaltētais placis ir labs lieliem pasākumiem ar dejām, kas aizpilda visu skatuvi, bet mazākiem tas ir par lielu. Esošās sēdvietas ir tālu no centra. Piedāvāju uzlikt jumtu, kas nosegtu visu skatuvi. Asfaltēto laukumu varētu «nolaist» zemāk, lai var izvietot pagaidu solus mazākos sarīkojumos,» tā E. Bernaerts. Viņš ne visai pozitīvi vērtē soliņu metāla konstrukcijas, norādot, ka labāk būtu izmantot koka dēļus – soliņi būtu siltāki un patīkamāki.

Iecavniece Aiva Avota-Zalstere atzina, ka gaidījusi modernāku risinājumu – nedz piedāvātais estrādes jumts, nedz vēlme saglabāt pašreizējās būves pamatu neliekas saistošs. Citi pasākuma dalībnieki norādīja, ka padomju laikā būvētie betonētie podesti esot ļoti nepraktiski. Vienkāršāk esot būvēt mobilas skatuves, iegūstot papildu laukumu citām aktivitātēm.

«Mēs piedāvājam skici, domu. Mūsu racionālais grauds – ir vērts izmantot kaut ko no esošās estrādes. Katrai no ieskicētajām domām ir jārada savs projekts, tai skaitā arī estrādei. Viena no iespējām būtu estrādi nojaukt vispār un radīt jaunu, taču mazāk radikāls risinājums būtu saglabāt to, kam ir funkcionāla vērtība, un to papildināt,» vērtēja dizainers.

Neliela strūklaka bērniem
Vēl viena aktuāla tēma bija plānotais parka piedāvājums bērniem. Speciālisti apstiprināja, ka saglabās ziemā iespēju slidināties no kalniņa, uzsverot, ka arī šo daļu vajadzētu tumšajā laikā izgaismot.

«Kā trīs bērnu mamma varu pateikt, kāda ir problēma Iecavas bērnu laukumiem – vasarā tie ir atklātā saulē, mazākiem bērniem tas rada problēmas. Tas būtu pluss, ja parkā bērnu teritorija būtu noēnota, tuvāk dabai – ar kokiem un zaļo zonu. Tā tomēr ir vieta, kur vasarā patverties no pilsētas kņadas un no A7 lielceļa, kas Iecavai iet cauri,» pauda A. Avota-Zalstere.

Sanāksmes dalībniekus interesēja arī strūklakas. Galvenais uzstādījums – lai tās būtu tādas, kas ļautu bērniem ar ūdens strūklu spēlēties. Pašreiz koncepcijā paredzēts, ka ūdens lēnām plūst pāri akmeņiem, turpretī iedzīvotājus piesaista ideja, ka bērni ar ūdeni var rotaļāties. «Plānots, ka mazā strūklaka un ūdens plūsmas bērniem būtu pieejamas un brīvas, ar iespēju pamainīt ūdens urdziņu tecējumu. Kuldīgā un Cēsīs pilsētu laukumos ir strūklakas, pa kurām var staigāt, bet tur ir urbānā vide. Iecavā ir parks – šeit strūklakai vajadzētu būt nelielai, lai tā iekļautos vēsturiskajā ainavā un vienlaikus būtu bērniem draudzīga un interesanta,» vērtē E. Bernaerts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Estrādi – pārbūvēt, nojaukt, modernizēt?

Kategorijas