BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Mainījušās prasības elektroskrejriteņu vadītājiem

Sandra Giptere-Ivanova
Vietējās ziņas

2021. gada 22. maijs 10:35

425
Mainījušās prasības elektroskrejriteņu vadītājiem

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11.maijā, valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem. Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.
«Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus - gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,» skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

«Mainoties satiksmei, ikvienam satiksmes dalībniekam ir jāzina un jāievēro noteikumi, lai pārvietošanās būtu droša. Vienlaikus satiksmes drošības uzlabošanai ir būtiski, lai pašvaldības pilsētu robežās un savienojumos ar piepilsētām un ciematiem nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, kas ir nodalīta gājējiem no velobraucējiem un elektroskrejriteņiem, vienlaikus tos neizdzenot uz ielas, kur tie nevar justies droši. Piemērotas infrastruktūras neesamība pagaidām ir vienīgais šķērslis, lai CSN izņemtu normu par iespēju velo un elektroskrejriteņu braucējiem pārvietoties pa ietvēm,» atzīst Jānis Butāns.
Saskaņā ar jauno CSN regulējumu ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties pa:

  • ietvēm,
  • veloceļiem,
  • atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu (ja tas atļauts riteņbraucējiem),
  • brauktuvi (atsevišķās vietās).

Vienlaikus regulējumā ir noteikts, kas elektroskrejriteņa vadītājam ir jāzina un jāievēro, izmantojot katru no iepriekš minētajām pārvietošanās iespējām. Piemēram, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, ir jādod priekšroka gājējiem un ir jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Tāpat jāņem vērā, ka:

  • ar elektroskrejriteni var pārvietoties tikai pa tām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h;
  • ar elektroskrejriteni jābrauc vienā rindā un pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai;
  • pirms gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturām ir jāsamazina ātrums.

Noteikumi, kas attiecas uz elektroskrejriteņu tehnisko stāvokli un tā vadīšanu:

  • elektroskrejritenim ir jābūt labā tehniskā stāvoklī;
  • tam jābūt aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē ir jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē - sarkanas krāsas lukturim;
  • ja iespējams, vadītājam jābūt tērptam gaismu atstarojošā vestē;
  • ar elektroskrejriteni aizliegts braukt, neturot stūri, vest pasažieri, braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa, un pārvadāt kravu, kas apdraud citus.

Vienlaikus CSN ir iekļautas normas, kas nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem jādara viss iespējamais, lai satiksmē netiktu apdraudēti arī elektroskrejriteņu vadītāji. CSN ievērošana un cieņpilna attieksme vienam pret otru ir drošas satiksmes priekšnosacījumi.Saeimas apstiprinātajā Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka eletroskrejriteņu maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā un ar to drīkst pārvietoties tikai viens cilvēks vecumā no 14 gadiem. Nepilngadīgai personai, lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, ir nepieciešamas riteņbraucēja tiesības. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem tiek piemēroti tādi paši administratīvie sodi kā riteņbraucējiem.
Pagājušajā nedēļā, no 10. līdz 16. maijam, valstī kopumā ir notikuši 17 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņi, informē Līna Kaļķe, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.
Aizvadītajā nedēļā no 17 ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, 15 ceļu satiksmes negadījumi diemžēl ir ar cietušajām personām – trīs no šīm personām vēl nav sasniegušas 14 gadu vecumu –, tikai divi negadījumi ir bez cietušajiem. Lielākā daļa no šiem negadījumiem ir notikusi Rīgas reģionā. Sākotnējā informācija liecina, ka visbiežāk šajos negadījumos traumas guvuši elektroskrejriteņu vadītāji, pašiem krītot no braucamrīka. Tādēļ Valsts policija aicina rūpīgi izvērtēt braukšanas apstākļus, būt uzmanīgiem, piedaloties satiksmē ar elektroskrejriteni un parūpēties par savu drošību un veselību braukšanas laikā – gan par ķiveri, gan par ceļu un elkoņu sargiem –, lai kritiena gadījumā pasargātu sevi no smagām traumām.

Baušķeniece Zane elektroskrejriteņu izmantojumu vērojusi daudzdzīvokļu namu dzīvojamajā zonā, kur uz tā bieži vien braukušas divas personas – māte ar meitu. Ātrums licies diezgan liels, tas izskatījies bīstami un pārgalvīgi, jo turpat brauc arī mašīnas. Pati nedomājot gādāt šādu braucamo, uzticamāks šķietot velosipēds.
 Valsts policijas Bauskas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā nav bijis neviens ceļu satiksmes negadījums, kurā būtu bijuši iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, kā arī nevienam nav sākts administratīvā pārkāpuma process. Pārkāpumi nav konstatēti, skaidro Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.




Kategorijas

Kategorijas