Vēlas dot pagastu pārvaldēm noteiktu finansiālu patstāvību

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 20. maijs 18:15

213

Vēlas dot pagastu pārvaldēm noteiktu finansiālu patstāvību

Kandidātu dosjē. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā nav neviena pašreizējo novadu domju administrācijas darbinieka

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) deputātu kandidātu sarakstā Bauskas novada pašvaldības vēlēšanām ir divi LSDSP biedri – Atis Avots un Juris Landorfs – un 20 atbalstītāju. Pieredzējušākie ir saraksta līderis A. Avots – pašvaldības deputāts Iecavas novadā – un Juris Landorfs – Bauskas domes deputāts. Abi ir vēlētāju interešu pārstāvji kopš 2001. gada jeb piecus sasaukumus. Jauno vidū politikā ir Agnese Krūmiņa, Vismants Šulcs un Zane Pažemecka.

«Veidojot komandu pašvaldības vēlēšanām, uzrunājām visu četru novadu autoritātes, kuras augsti vērtē sociāldemokrātiskās vērtības, ko liekam mūsu priekšvēlēšanu programmas augšgalā, proti, novadā dzīvojošo cilvēku labklājību, vienlīdzību iedzīvotāju nodarbinātībā un dzīves līmeņa paaugstināšanu vienādi visā novada teritorijā. Šie biedri skaidri apzinās to, ka darbs jaunā novada domē prasīs daudz lielāku atbildību un viņu pieņemtie lēmumi ietekmēs daudz lielāku sabiedrības daļu nekā līdz šim. Visi saraksta dalībnieki ir pierādījuši sevi, veicot būtisku ieguldījumu sabiedrības labā. Mūsu sarakstā atšķirībā no pārējiem nav neviena pašreizējo novadu domju administrācijas darbinieka, lai gan dažiem ir iepriekšēja deputāta vai pašvaldības administrācijas darbinieka pieredze,» analizē A. Avots.

Trīs galvenie partijas mērķi apvienotajā Bauskas novadā ir: 1) izveidot saprātīgu novada teritoriāli administratīvo struktūru, dodot pagastu pārvaldēm noteiktu finansiālu patstāvību, 2) konkurētspējīga izglītība ar vienādām iespējām lauku un pilsētu bērniem; 3) atbalstīt sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus vienādi visā novada teritorijā. Savukārt nodarbinātības problēmu partija plāno risināt ar darba vietu radīšanu. «Pirmā potenciālā iespēja ir veicināt jau iepriekšējos gados sākto Bauskas industriālo tehnoloģiju parka tālāku attīstību un teritorijas apguvi. Pašvaldībai regulāri jāiegulda finanšu līdzekļi uzņēmējiem vajadzīgās infrastruktūras veidošanā. Dzīves līmeņa paaugstināšana iet tiešā sasaistē ar nodarbinātību un profesionālās izglītības ieguves iespējām tepat Saulainē,» aktuālāko min A. Avots.
Partijas priekšvēlēšanu programmā viens no solījumiem ir «veidot saprātīgu novada teritoriāli administratīvo struktūru, izveidojot Bauskas pilsētas un deviņas pagastu pārvaldes. Attīstīt likumdošanā paredzētās demokrātiskās pārvaldības formas – iedzīvotāju valdes, atbalstīt kolektīvos iesniegumus un līdzdalības budžetu pagastiem, tajā paredzot ne mazāk kā 40% no kopbudžeta». LSDSP plānos minēts arī turpmāks atbalsts brīvpusdienām bērniem skolās un bērnudārzos, vietu nodrošinājums visiem bērniem pašvaldības bērnudārzos. Savukārt jaundzimušā pabalstam partijas programmā minēti 500 eiro.

Tiešsaistes sarunu ciklā partijas pārstāvji pauda, ka iestājas par «optimālu izglītības iestāžu skaitu novadā», ko noteiktu pieprasījums, tomēr LSDSP ir pret apvienotajām klasēm skolās.

1. Atis Avots
Dzimis 1947. gadā. 1977. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā iegūtā specialitāte – lauksaimniecības ekonomika un organizācija. Ir LSDSP valdes loceklis, kopā ar Jāni Ozeru pašvaldību un reģionālās komitejas vadītājs. Pēc deputatiuzdelnas.lv datiem, A. Avots parādās LSDSP biedru naudas maksātāju desmitnieka «topā» – 2018. g. tam atvēlot 640 eiro, pērn – 429 eiro.

Iecavas novada pašvaldības deputāts, SIA «Firma Ega+» valdes loceklis un SAKS «Dartija» valdes loceklis, viņam pieder uzņēmumu kapitāldaļas atbilstīgi 2915 eiro un 533,25 eiro apmērā, liecina amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē. Bijis SIA «Bauskas būvnieks un Co» galvenais grāmatvedis, 2020. gada deklarācijā norādīti 1918,22 eiro par šo pienākumu veikšanu (pērn maijā A. Avots pēc 24 gadu darba galvenā grāmatveža amatā devies pensijā), no Iecavas novada domes saņemti 2775,95 eiro, no «Firmas Ega+» – 784 eiro alga, no «Dartijas» – 507,52 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksātā pensija – 7534,92 eiro. Atis Avots piedalās arī Iecavas dienas centra «Iecavnīca» vīru senioru grupas «Doma» aktivitātēs. Nav deklarēti uzkrājumi, parādi, aizdevumi, kandidāta personiskajā īpašumā nav transportlīdzekļu, bet lietošanā ir dzīvoklis Iecavas novadā.

Pērn A. Avotam piešķirts apbalvojums «Iecavas Gada cilvēks» par ilgstošu sabiedrisko aktivitāti, patriotismu un kalpošanu Iecavas novada sabiedrībai, šo iniciatīvu ar savu parakstu atbalstījuši 96 iecavnieki. Pie viņa nopelniem pieskaitāmi sporta nama «Dartija» un sporta un atpūtas kooperatīvās sabiedrības (SAKS) saglabāšana un, sadarbojoties ar domes juristi Gitu Kravalu, uzvara cīņā pret vēl vienas spēļu zāles atvēršanu Iecavā. Tiesvedība ilga sešus gadus. Pēc Ata Avota priekšlikuma iedibināta kārtība, ka pašvaldības kapitālsabiedrībām pirms pakalpojumu tarifu paaugstināšanas jāsaņem domes finanšu komitejas akcepts. Aktīvi līdzdarbojoties kopā ar iedzīvotājiem, panākts, ka dome nedeva piekrišanu iecerei izveidot atklāta tipa šautuvi tiešā Iecavas tuvumā.

Domes un komiteju sēdēm A. Avots parasti ir sagatavojies, iedziļinājies lemjamajos jautājumos, vaicā, nebaidās izteikt viedokli, iesaistās diskusijās.

«Gadu gaitā no Ata esam saņēmuši uzmanību, iejūtību, izpratni, vēlmi palīdzēt un labu padomu,» teic Aina Ezergaile, Zorģu bibliotēkas vadītāja.

2. Juris Landorfs
Dzimis 1965. gadā, 1990. gadā Rīgas Medicīnas institūtā apguvis ārsta profesiju, 1991. gadā ieguvis neirologa specialitāti. Strādā savā profesijā SIA «Bauskas slimnīca», kur 2020. gadā, kā liecina VID dati, saņēmis 8562 eiro. Ir sava ārsta prakse. Bauskas novada pašvaldības deputāts, vides un attīstības, kā arī finanšu komitejas loceklis.

Deklarācijā īpašumā norādījis zemi Dāviņu un Īslīces pagastā, kā arī automobiļus «Opel Signum» (2003. g.) un «Volvo XC90» (2007. g.). Bezskaidrā naudā uzkrāti 10 000 eiro, ienākumi no saimnieciskās darbības – 20 031,35 eiro, no VSAA saņemts 896,56 eiro liels pabalsts un pensija – 8284,95 eiro, savukārt no Bauskas novada administrācijas alga – 2707,04 eiro, SIA «Bauskas slimnīca» – 8562 eiro. Minētas arī 7000 eiro parādsaistības.

Parasti domes sēdēs centies izprast visus lēmumprojektus, uzdevis jautājumus. Sēdes apmeklējis centīgi. Bijis par Bauskas iekšpagalmu labiekārtošanu un līdzfinansēšanu, atbalstījis sabiedriski nozīmīgus projektus. J. Landorfs iestājas par atbalsta personāla nepieciešamību, pabalstiem ģimenēm ar bērniem, brīvpusdienām.

3. Agris Mustermanis
Dzimis 1979. gadā. 2008. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbībā. Bauskas novada domes deputāts, finanšu komitejas loceklis. Iepriekšējās vēlēšanās startējis no šīs pašas partijas saraksta.

A. Mustermanis ir autotransporta inženieris, valdes loceklis SIA «Uzvara-lauks», Latvijas Reģionālajā cukurbiešu audzētāju apvienībā un «Uzvaras dzīvojamie nami».

Īpašumā ir dzīvoklis un zeme Gailīšu pagastā, kā arī motocikli «BMW R1200GS Adventure» (2014. g.) un «Dnepr-11» (1989. g.), kā arī automobiļi «Škoda Octavia» (2005. g.), «VW Golf» (2012. g.) un GAZ-24 (1983. g.). Algā SIA «Uzvara-lauks» saņēmis 21 638,33 eiro, ienākumos no saimnieciskās darbības – 461,08 eiro, apdrošināšanas atlīdzībā iegūti 1546,40 eiro, savukārt no Bauskas novada administrācijas algā saņemti 3052,32 eiro.

Domes sēdēs vairāk centies aizstāvēt savu Gailīšu pagastu, kā arī uzņēmējus, reizēm protestējot pret lēmumprojektiem, kuros ir neskaidras prasības vai nejēdzīgas idejas.

4. Agnese Krūmiņa
Dzimusi 1985. gadā. LLU 2010. gadā ieguvusi veterinārārstes izglītību. SIA «Ķepas» praktizējoša veterinārārste Iecavas veterinārajā klīnikā un Vecumnieku veterinārajā ambulancē. Uzņēmumā, pēc «Lursoft» datiem, A. Krūmiņa ir patiesā labuma guvēja (100%).
A. Krūmiņa ir vairāku klaiņojošo dzīvnieku aprūpes programmu dalībniece. Pagājušajā gadā iesaistījusies arī kopprojektā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību «Ķepu ķepā» maznodrošināto iedzīvotāju bezmaksas suņu vakcinācijā (pret trakumsērgu) un čipēšanā, savā brīvajā laikā apmeklējot arī maznodrošināto mājsaimniecības. Biedrības «Bauskas rajona lauku partnerība» valdes locekle Agita Hauka un administratīvā vadītāja Inese Bramane 2019. gadā izteica atzinību uzņēmumam SIA «Ķepas».

«Ideju ģeneratore, sociāli aktīva, enerģiska jau no studiju laikiem. Viņu zināja visos kursos, jo vienmēr ir bijusi draudzīga un atsaucīga, piedalījusies arī pasākumu organizēšanā. Nebaidās uzņemties atbildību, mēdz būt tieša. Iecerēto agri vai vēlu realizē. Agneses iekšējā dzirksts un dzinulis iedvesmo līdzcilvēkus. Studiju laikā bijusi atbalsta plecs nepadoties un nenokārt degunu neveiksmju brīžos. Sirdsapziņas cilvēks,» A. Krūmiņu raksturo kursabiedre Magda Vilde.

5. Antra Pāruma
Dzimusi 1970. gadā. 2002. gadā LLU ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, 2011. gadā – izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.

Ekonomikas, komerczinību un vācu valodas skolotāja Iecavas vidusskolā, mācību iestādes arodkomitejas priekšsēdētāja. Savu izvēli iesaistīties politikā A. Pāruma «Bauskas Dzīvei» komentēja šādi: «Uzrunāja Atis Avots. Domāju, ka manas zināšanas un pieredze varētu noderēt arī pašvaldības darbā. Esmu par kvalitatīvu izglītību, Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistīšanu, ceļu sakārtošanu. Esmu par labu infrastruktūru, lai cilvēki justos komfortabli.»

6. Daira Jasūne
Dzimusi 1967. gadā. Latvijas Universitātē 1992. gadā ieguvusi tiesību zinātņu speciālista-jurista izglītību, SIA «Ceraukstīte» juriste.

7. Vismants Šulcs
Dzimis 1966. gadā. 1988. gadā pabeidzis Viļņas augstāko karaskolu, iegūstot radioelektronikas inženiera izglītību. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības skolotājs, saimnieciskās darbības veicējs – datortehniķis – Bauskas datoru un foto salonā.

«Nevienā partijā neesmu bijis, bet vēlēšanas balstās uz to sistēmu. Ja grib ko pateikt tautai, tad jāiesaistās partijā. Kā saulainietis esmu par Saulaines skolas pastāvēšanu, jo pašlaik tās nākotne nav skaidra. Mūsu novadā jābūt vismaz vienai profesionālajai skolai! Vajadzīga arī vides sakārtošana Saulainē. Sociāldemokrāti vairāk domā par sociālajām lietām, man ir tuvs šis virziens.»

8. Evija Kreicšteina
Dzimusi 1978. gadā. 2006. gadā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju. SIA «Livonet» valdes locekle, kurā viņa ir viena no patiesā labuma guvējiem (30%). Pašvaldības aģentūras «Iecavas veselības centrs» ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratore. Iepriekšējās vēlēšanās startējusi no šīs partijas saraksta.

2016. gadā parakstīja protesta vēstuli pret «Jaunbemberu» karjera darbību, proti, nesaskaņotu darbību un kravu izvešanu, kas radīja kaimiņiem traucējošu troksni un putekļus.

9. Jānis Rumba
Dzimis 1954. gadā. 1978. gadā LU ieguvis matemātiķa izglītību, savukārt 1995. gadā – maģistra grādu pedagoģijā. Bauskas pilsētas pamatskolas direktors un piemaksu sadales komisijas loceklis. Iepriekš ievēlēts no partijas «Jaunais laiks», 2017. gada vēlēšanās startējis no partijas «Vienotība» saraksta.

Kopīpašumā pieder dzīvoklis Bauskā, īpašumā būve Bauskā, kopīpašumā zeme un ēkas Mežotnes pagastā, kā arī īpašumā zeme Bauskā. Deklarējis automobili «Mazda-6» (2006. g.), bezskaidrās naudas uzkrājumā norādīti 10 000 eiro. Strādājot Bauskas pilsētas pamatskolā, algā saņēmis 21 038,24 eiro, pensijā no VSAA – 11 300,58 eiro.

Savā «Facebook» profilā aicinājis uz sabiedrības līdzdalību, piemēram, parakstīties par Bauskas apvedceļu, iesaistīties novada plānošanas dokumentu izstrādē.

10. Svetlana Kanberga
Dzimusi 1973. gadā. 2011. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi profesionālā bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un vadīšanā un ekonomista kvalifikāciju. SIA «DEM birojs» grāmatvede.

«Facebook» profilā dalījusies ar aicinājumiem palīdzēt smagi slimiem bērniem un pieaugušajiem. Arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startējusi no LSDSP saraksta.

11. Andris Buķelis
Dzimis 1967. gadā. 1986. gadā beidzis P. Lejiņa Saulaines sovhoztehnikumu, iegūstot agronoma specialitāti, z/s «Saulītes» īpašnieks. 2012. gadā bijis «Zelta rapša» balvas pretendentu vidū. Iepriekšējās vēlēšanās arī bijis iekļauts LSDSP sarakstā.

12. Gatis Marinsks
Dzimis 1979. gadā. 2000. gadā Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā ieguvis lauku māj-amatnieka izglītību ar specializāciju metāldarbos. SIA «Kvintets M» valdes loceklis un patiesā labuma guvējs (50%). Uzņēmums uzvarējis daudzos iepirkumu konkursos par pārbūves un remontdarbiem mūspuses novados, pārsvarā saņemot labas atsauksmes par kvalitāti. Pēc «Lursoft» datiem, 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 2 809 802 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 56 777 eiro.

Arī iepriekšējās vēlēšanās startējis no LSDSP saraksta.

13. Guntis Pakalns
Dzimis 1951. gadā. 1973. gadā Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā kļuvis par fiziskās kultūras un sporta pasniedzēju. Sporta un atpūtas kooperatīvās sabiedrības (SAKS) «Dartija» valdes priekšsēdētājs, biedrības «Basketbola klubs «Dartija»» direktors.

Arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis no LSDSP saraksta.

14. Māris Freimanis
Dzimis 1968. gadā. 2016. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu nodokļu ekonomikā. SIA «MGM» valdes priekšsēdētājs un patiesā labuma guvējs (50%). 2020. gadā «MGM» apgrozījums, pēc «Lursoft» datiem, bijis 197 823 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 31 470 eiro.

Arī 2017. gada vēlēšanās startējis no šīs partijas saraksta.

15. Dzintra Bite
Dzimusi 1959. gadā. 1983. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā ieguvusi automātisko elektrosakaru speciālistes izglītību. SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» klientu apkalpošanas speciāliste.

Arī pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās startējusi no LSDSP saraksta.

16. Lilija Bula
Dzimusi 1955. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1978. gadā apguvusi sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģijas un organizāciju, 1996. gadā LU kļuvusi par ķīmijas skolotāju vidusskolā. Vecsaules pamatskolas direktore, piemaksu sadales komisijas priekšsēdētāja. Pērn atzīta par gada labāko izglītības iestādes vadītāju Bauskas novadā. Arī 2017. gada vēlēšanās startējusi no šīs partijas saraksta.

Īpašumā ir automobilis «Škoda Octavia» (2017. g.) un motocikls «M 67.936» (1982. g.), deklarācijā minēti 14 500 eiro lieli bezskaidras naudas uzkrājumi. Strādājot Vecsaules pamatskolā, algā saņemti 18 788,62 eiro, no VSAA pensijā – 8250,84 eiro, apdrošināšanas atlīdzībā gūti 617,74 eiro, bijis 236,51 eiro liels dāvinājums no Bauskas novada administrācijas, bet no kādas privātpersonas saņemti 1000 eiro. Deklarācijā norādītas 3700 eiro parādsaistības.

17. Dzintra Lapiņa
Dzimusi 1956. gadā. 2007. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi sociālā darba maģistra grādu. Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centra «Derpele» sociālā darbiniece.

Arī 2017. gada vēlēšanās startējusi no šīs partijas saraksta.

18. Zane Pažemecka
Dzimusi 1984. gadā. 2018. gadā LU ieguvusi profesionālo bakalaura grādu izglītībā un pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju. Pirmsskolas izglītības skolotāja Rundāles novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē «Saulespuķe».

«Iestājos par atbalsta personālu bērniem ar īpašām vajadzībām. Mani satrauc asistentu atalgojums izglītības iestādēs. Esmu par tilta izbūvi, kas savienotu Rundāli un Mežotni. Pirms diviem gadiem jau savākti paraksti, gribētu «pakustināt» šo jautājumu,» «Bauskas Dzīvei» savu vēlmi iesaistīties politikā komentē Z. Pažemecka.

19. Raivo Tarvāns
Dzimis 1977. gadā. 1996. gadā Saulaines lauksaimniecības tehnikumā ieguvis lauksaimnieka ar novirzienu agronomijā specialitāti. SIA «Strīķeri Bistro» valdes loceklis, patiesais labuma guvējs. Pēc «Lursoft» datiem, 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 93 994 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 26 267 eiro.

2007., 2008. gadā kā z/s «Strīķeri» pārvaldnieks saņēmis domes brīdinājumu par Bauskas peldbaseina būvniecības darbu kavēšanu. «Strīķeri» toreiz bija peldbaseina projekta attīstītāja.

2011. gadā Tarvānu ģimene bija pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. R. Tarvāns aktīvi iesaistījies Pilsrundāles vidusskolas padomes darbā, finansiāli atbalstījis Rundāles novada amatiermākslas kolektīvus, palīdzējis trūcīgām ģimenēm.

20. Benita Svareniece
Dzimusi 1968. gadā. 1991. gadā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā, 2002. gadā LU – sociālo zinātņu maģistra grādu psiholoģijā. Bauskas novada interešu izglītības iestādes «Bauskas bērnu un jauniešu centrs» direktore.

Deklarācijā par 2019. gadu īpašumā norādījusi dzīvokli Bauskā un Rīgā, kā arī automobili «Mazda-6» (2008. g.). Strādājot Bērnu un jauniešu centrā, algā saņēmusi 13 957,34 eiro, par Latvijas Universitātes filiāles vadīšanu – 3293,68 eiro, pabalsts no VSAA bijis 659,53 eiro. Pēc «Lursoft» datiem, patiesā labuma guvēja SIA «Karjeras centrs». 2020. gadā tā apgrozījums bijis 11 029 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – -1127 eiro.

21. Aija Spriņķe
Dzimusi 1960. gadā. 1983. gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvusi ģeogrāfa, ģeogrāfijas pasniedzēja specialitāti, 1997. gadā – Latvijas Universitātē ģeogrāfijas maģistra grādu, 2000. gadā – pamatskolas angļu valodas skolotājas specialitāti.

A. Spriņķe ir Iecavas novada Zālītes speciālās pamatskolas direktore. Deklarācijā īpašumā norādījusi zemi un ēkas Bauskā, automašīnu «VW Passat» (2006. g.). Strādājot Zālītes speciālajā pamatskolā, algā saņemti 18 027,29 eiro, no Iecavas novada pašvaldības – 278,89 eiro. Uzkrājumā minēti 11 861 eiro.

Savulaik A. Spriņķe vadīja Bauskas novada Izglītības pārvaldi, ko likvidēja 2013. gadā, tādējādi viņa zaudēja darbu. Toreiz Bauskas rajona tiesa lēma, ka Bauskas novada domei nekavējoties jāatjauno darbā bijušās Izglītības pārvaldes vadītāja. Tāpat tiesa atzina par spēkā neesošu Bauskas novada domes lēmumu par Izglītības pārvaldes likvidāciju. Tiesa noteica pašvaldībai izmaksāt A. Spriņķei atlīdzību vidējās izpeļņas apmērā par darba piespiedu pārtraukšanu.

Vēlēšanās iepriekš startējusi no apvienotā Reformu partijas un Latvijas Atdzimšanas partijas saraksta, 2014. gada janvārī A. Spriņķe deputātes mandātu nolika, jo sāka pildīt Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītājas pienākumus; amati nebija savienojami.

22. Uldis Šteinbergs
Dzimis 1955. gadā. 1983. gadā beidzis Gņesinu Mūzikas akadēmiju Maskavā, kur izglītojies mūzikas teorijā. Pensionēts mūziķis. Grupas «Brenča muzikanti» Fricis. Grupa dibināta 1994. gadā, kādreiz muzicēja motelī «Brencis» Iecavas novadā. «Brenča muzikantu» repertuārā ir gan U. Šteinberga sacerētas, gan citas visiem pazīstamas un tautā iemīļotas dziesmas. Grupai iznākuši vairāki albumi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlas dot pagastu pārvaldēm noteiktu finansiālu patstāvību

Kategorijas