BauskasDzive.lv ARHĪVS

Notiek Iecavas parka attīstības koncepcijas publiskā apspriešana

Uldis Varnevičs

2021. gada 21. maijs 12:02

417
Notiek Iecavas parka attīstības koncepcijas publiskā apspriešana

Pēc pašvaldību vēlēšanām šogad Iecavas ciems kļūs par pilsētu. Tas nozīmē ne tikai nosaukuma maiņu, bet arī nepieciešamību atbilst šādam statusam. Un Iecavas pilsētas parka attīstības koncepcija noteikti ir tas jautājums, par ko būtu jāuztraucas nākamajiem pilsētniekiem.

Publiski par Iecavas parka attīstības koncepciju iedzīvotāji var izteikties vēl līdz 5. jūnijam, izmantojot iecava.lv mājaslapā publicētās iespējas. Savukārt publiskās apspriešanas sanāksme interneta tiešsaistē notika 19. maijā. Uz tikšanos ieradās gandrīz divdesmit dalībnieki. Par koncepciju stāstīja SIA «Mikrominimus» pārstāvis Eduards Bernaerts un Itālijā reģistrētā uzņēmuma «AOUMM» pārstāvis Mateo Umberto Poli.

Lielas izmaiņas Iecavas pilsētas iedzīvotāju dzīvē piedāvātā koncepcija neieviesīs, izņemot vienu sadaļu, kas skar Upes ielu. Tāpat kā vairākos arhitektu un vides speciālistu piedāvājumos Bauskā, arī šeit E. Bernaerts iesaka papildus samazināt satiksmes ātrumu un varbūt pat ar laiku ielas posmu parka teritorijā padarīt pieejamu tikai gājējiem un riteņbraucējiem.

«Iela – tas ir traucēklis, bīstamība. Uzskatām, ka soli pa solim būtu jāierobežo satiksme. Jārada zināmas neērtības caurbraucējiem, lai braukšana nebūtu ātra un bieža. Piemēram, izvietot lielas puķu kastes, kuras samazinātu ātrumu. Ja pierod pie lēnās ielas, tad ar laiku var slēgt transporta caurbraukšanu un atstāt gājējiem un velosipēdistiem. Būtu sava gājēju iela,» atzina E. Bernaerts.

Iecavas parkam nav daudziem parkiem ierastās apļveida pārvietošanās sistēmas, kurā gājēji var mierīgi staigāt, pat nekontrolējot apkārtējo vidi. «No vēsturiskā viedokļa parkam nav tāds centrālais elements kā aplis. Vietas ģeogrāfija – upe un izstieptā forma – neļauj tādu elementu ieviest. Sportiskām aktivitātēm var izveidot marķierus uz esošā celiņu tīkla, kas ļautu uzskaitīt attālumu. Mums ir tiltiņi un tikšanās vietas, ir iespēja staigāt no viena uz otru un atgriezties atpakaļ,» komentēja M. U. Poli.

Krāsu gamma parka teritorijā paredzēta mierīga un piemērota dabiskajam parka skatam. Tomēr E. Bernaerts piedāvā divus risinājumus, kā parka teritoriju atsvaidzināt ar krāsām.

«Vēlētos tiltiņu padarīt aktīvāku. Tagad tas ir brūns un iekļaujas ainavā, bet netraucētu to padarīt par parka akcentu. Tas tomēr ir savienojums starp abiem krastiem, atrodas parka centrā,» pauda dizainers. Viņš piedāvāja melnu, tumši zilu vai sarkanu krāsojumu, norādot, ka konkrētie toņi būtu jāpārbauda dabā.

Vēl viens risinājums, kā parku padarīt krāsaināku – iestādīt kokus, kas izceļas ar krāsām ziedēšanas laikā vai ar savu lapu krāsu. Attiecībā uz kokiem E. Bernaerts norādīja, ka parkā samērā daudzi koki atzīmēti kā slimi, mazvērtīgi un nevērtīgi. «Daudzi koki saauguši paši, nevis iestādīti. Tomēr katrs ir skatāms atsevišķi, vai to vajag nocirst,» uzsvēra dizainers.

Pašlaik par projektu esot saņemti 30 balsojumi, puse no tiem ar komentāriem. 90 procenti koncepciju atbalstot. Populārākā tēma – krauķi. «Pieļauju, jo vairāk cilvēku būs parkā, jo viņi būs skaļāki, jo vairāk sportiskās aktivitātes, jo vairāk putniem tas varētu nepatikt. Ir vērts arī pabiedēt, bet ne drastiski. Noteikti ne ar skaņām,» stāstīja E. Bernaerts. Viņš reizē iesaka parkā atkal izveidot putnu māju, kāda tā savulaik vēsturiski šeit ir atradusies.

Visvairāk diskusiju bija par Iecavas parka estrādi. «Estrādei ir vairākas problēmas, kas jārisina tuvākajā laikā. Jumts nav pietiekami liels, lai varētu notikt lielāki pasākumi ar mūzikas aparatūru – jāveido papildu jumts. Lielais asfaltētais placis ir labs lieliem pasākumiem ar dejām, kas aizpilda visu skatuvi, bet mazākiem pasākumiem ir par lielu. Esošās sēdvietas ir tālu no centra. Piedāvāju uzlikt jumtu, kas nosegtu visu skatuvi. Asfaltēto laukumu nolaist zemāk, lai var izvietot pagaidu solus mazākos pasākumos,» tā E. Bernaerts. Viņš ne visai pozitīvi novērtēja soliņu metāla konstrukcijas, norādot, ka labāk būtu izvietot koka dēļus uz soliem – tie būtu siltāki un patīkamāki.
Iecavniece Aiva Avota-Zalstere atzina, ka gaidījusi modernāku risinājumu – nedz piedāvātais estrādes jumts, nedz vēlme saglabāt pašreizējās būves pamatu neliekas saistošs. Citi pasākuma dalībnieki norādīja, ka padomju laikā būvētie betonētie podesti esot ļoti nepraktiski. Vienkāršāk esot būvēt mobilas skatuves, iegūstot papildu laukumu citām aktivitātēm.

«Mēs piedāvājam skici, domu. Mūsu racionālais grauds – ir vērts izmantot kaut ko no esošās estrādes. Katrai no ieskicētajām domām ir jārada savs projekts, tai skaitā arī estrādei. Radikālais veids būtu estrādi nojaukt vispār un radīt jaunu. Mazāk radikāls būtu saglabāt to, kas atrodas ar funkcionālo vērtību, un pielikt klāt,» vērtēja dizainers.

Vēl viena aktuāla tēma bija plānotais parka piedāvājums bērniem. Speciālisti apstiprināja, ka saglabās ziemā iespēju slidināties no kalniņa, uzsverot, ka arī šo daļu vajadzētu tumšajā laikā izgaismot.

«Kā trīs bērnu mamma varu pateikt, kāda ir problēma Iecavas bērnu laukumiem – vasarā tie ir atklātā saulē, mazākiem bērniem tas rada problēmas. Tas būtu pluss, ja parkā bērnu zona būtu noēnota, ka tā būtu dabas zonā ar kokiem un zaļo zonu. Tā tomēr ir vieta, kur vasarā patverties no pilsētas kņadas un no A7 lielceļa, kas mums iet cauri,» pauda A. Avota-Zalstere.

Sanāksmes dalībniekus interesēja arī strūklakas. Galvenais uzstādījums bija – lai strūklakas būtu tādas, kas ļautu bērniem ar ūdens strūklu spēlēties. Pašreiz koncepcijā paredzēts, ka ūdens lēnām plūst pāri akmeņiem, turpretī iedzīvotājus piesaista ideja, ka bērni ar ūdeni var rotaļāties. «Plānots, ka mazā strūklaka un ūdens plūsmas bērnam būtu pieejamas un brīvas, lai piespiežot var pamainīt ūdens urdziņu tecējumu. Kuldīgā un Cēsīs pilsētu laukumos ir strūklakas, pa kurām var staigāt, bet tur ir urbānā vide. Mums ir parks – šeit strūklakai vajadzētu būt nelielai, lai iekļaujas vēsturiskajā ainavā, bet jābūt bērnam draudzīgai un interesantai,» vērtē E. Bernaerts.