Ar «Covid-19» realitāti diendienā

2021. gada 21. maijs 00:00

Ārsts: Gados jaunu pacientu kļūst arvien vairāk; biežāk slimo sievietes nekā vīrieši

Jaunais un aktīvais ārsts Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārsts. Diendienā sastapies ar «Covid-19» realitāti un redzējis, kas notiek gan ar akūtajiem pacientiem, gan tiem, kuri jau izslimojuši, bet ilgstoši nevar atlabt. Kādas ir vīrusa radītās blaknes, kāpēc iedzīvotāji baidās no vakcinācijas, un kad mēs varētu mierīgi uzelpot no vīrusa, par to K. Rācenis stāsta sarunā.

Kāda patlaban ir situācija? Kuras vecuma grupas slimo vairāk?
– Kopumā situācija nav mainījusies pusotru mēnesi, un nevarētu teikt, ka uzlabojas. Pieaug gados jaunu pacientu skaits. Vairāk slimo sievietes nekā vīrieši, arī bērni. Ja Latvijā aiztaisītu visu ciet, līdzīgi kā Vācijā vai citās valstīs, tad inficēto skaits, protams, samazinātos. Tā ļoti strauji var mazināt saslimstību, lai gan rezultāta nav uzreiz, bet pēc sešām, astoņām nedēļām. Pie mums ar ierobežojumu mīkstināšanu tiek laipots, taču – jo garāku šo periodu izstiepsim, jo ilgākas būs sekas. Piemēram, ja bērniem atļauj rīkot āra nodarbības, vajadzētu padomāt par riskiem. Vai no mācību viedokļa viņi iegūs ko vairāk? No socializēšanās viedokļa – jā, bet vai tāpēc ir vērts riskēt? Pašlaik vienīgā cerība ir vakcinēšana. Tad augustā mēs varētu atgriezties normālākā dzīvē. Kamēr notiks laipošana par ierobežojumiem, kas, protams, ir politiska izšķiršanās, situācija neuzlabosies. Cilvēki slimos un sekas jutīs vēl ilgi.

Kādas ir biežākās blaknes? Kas jāņem vērā pacientam pēc izslimošanas ar «Covid-19»?
– Blaknes ir daudz un dažādas. Raksturīgākās ir pulmonoloģiska rakstura, citiem ir ožas traucējumi, kas var būt ilgstoši un pat neatgriezeniski. Ir arī galvassāpes, var pasliktināties psiholoģiskais stāvoklis, var būt epizodes, līdzīgas demencei, ir trombožu riski. Lielai daļai pacientu nogurums un nespēks turpinās vairākus mēnešus, ir cilvēki, kuriem pēc slimošanas vairākus mēnešus nepieciešams lietot skābekļa maskas. Tas nozīmē, ka viņi nevar fiziski aktīvi darboties, jo ir skābekļa atkarīgi. Tiesa, ir grūti pateikt, kam pēc izslimošanas konkrēti jāpievērš uzmanība, bet, ja ir sūdzības, noteikti jādodas pie ārsta.

Kāpēc, jūsuprāt, no gripas vai ērču vakcīnas cilvēki nebaidās, bet no «Covid-19» vakcīnas baidās?
– Iedzīvotāji ir noguruši un dusmojas par daudzām lietām. Vakcinācija līdz šim nav gājusi gludi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Arī komunikācija par šo jautājumu nav bijusi tā labākā, informācija nav pietiekama, un katru mazāko risku pārtaisa par milzu risku. Piemēram, tas pats trombožu risks ir aptuveni viens gadījums uz 200 000, bet grūtniecēm trombožu risks ir divas trīs reizes lielāks. Visbiežākā blakne ir alerģiska reakcija, kas var būt nopietna, bet Latvijā līdz šim nav neviena šāda izteikta gadījuma. Tāpēc arī 15 minūtes ir jānogaida pēc vakcīnas. Tagad pievēršam uzmanību daudzām lietām, ķidājam pilnīgi visu. Piemēram, ja atveram jebkura medikamenta aprakstu un izlasām par blakusparādībām, tad jau nevienu medikamentu nevar lietot! Alerģiskas reakcijas vairāk var būt no vakcīnām «Moderna» un «Pfizer», jo to sastāvā ir polietilēnglikols, ko zina visi tie, kuri gatavojušies gastroskopijai vai kolonoskopijai, lai iztīrītu zarnu traktu. Šo vielu plaši izmanto arī kosmētikas līdzekļos, tā ka viss nav jauns un svešs. Protams, kādam no šī līdzekļa var būt alerģija. Tomēr abas vakcīnas ir unikālas, un teikt, ka viena vakcīna ir slikta vai īpašāka, nevar.

Pētījumi rāda, ka antivielas ir nelielam Latvijas iedzīvotāju skaitam – 11 – 13 procentiem, tas nozīmē, ka esam tālu no kolektīvās imunitātes. Ja cilvēks tagad saņem divas vakcīnas, vai rudenī atkal vajadzētu vakcinēties?
– Jā, iespējams, tā būs. Izraēla tam gatavojas. Grūti gan pateikt, bet, ja vīruss mutēs, tad revakcinācija būs vajadzīga. Īsti neviens nezina, kā būs, bet jābūt gataviem rudens/ziemas sezonai un vakcinācijai.

Kāpēc mums globāli neizdodas samazināt inficēto skaitu? Vai pie vainas ir cilvēku neapzinīgums?
– Ir vairāki faktori – nav stingru ierobežojumu, tie netiek ievēroti, un liela daļa iedzīvotāju nav vakcinējušies, tāpēc par kolektīvo imunitāti nevaram runāt. Līdz 70 – 80 procentiem, kas nepieciešami kolektīvajai imunitātei, mums vēl tālu.

Vai vasara varētu būt mierīgāka?
– Ļoti ceru, bet, kā būs, nezinu. Novembrī daudzi domāja, ka cilvēki saņems vakcīnas un situācija uzlabosies jau vasaras sākumā, bet tagad skaidrs, ka ne pavasaris, ne vasaras sākums nebūs tāds, kā cerēts. Līdz ar to atliek domāt, ka rudens varētu būt mierīgāks, bet, protams, tas saistīts ar to, kā vakcīnas tiek piegādātas Eiropas Savienībai un arī Latvijai un kāda būs iedzīvotāju vēlme vakcinēties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar «Covid-19» realitāti diendienā

Kategorijas