BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielākā daļa – pašvaldības institūciju darbinieki un partijas biedri

Lielākā daļa – pašvaldības institūciju darbinieki un partijas biedri

Kandidātu dosjē. Nacionālās apvienības sarakstā jauniņo politikā nav

Nacionālās apvienības (NA) listes visi kandidāti ir startējuši vēlēšanās jau iepriekš. Vairākas personas gadu gaitā jau vietvaras krēslā ir bijušas ļoti daudzus gadus, kaut gan pašas to neuzskata par «aizsēdēšanos», kā priekšrocības minot pieredzi, kontaktus un sapratni par pašvaldības darbu.

Lielākā daļa kandidātu ir pašvaldības institūciju darbinieki. Atšķirībā no vairākiem citiem sarakstiem šajā ir vairākums partijas biedru – 14 NA biedri un astoņi atbalstītāji. Saraksts veidots tā, lai tajā būtu dažādu jomu speciālisti, kuri var stiprināt komandu ar savām zināšanām un pieredzi. Kandidātu vecuma struktūra diezgan precīzi atbilst Latvijas sabiedrības vecumam. Ja kādas vecuma grupas pārstāvju būtu vairāk, tā jau būtu neproporcionāla pārstāvība, minēja partijā.

Pirmais saraksta numurs ir Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš šajā sasaukumā ievēlēts no apvienības «Cilvēkiem un zemei». Viņam seko Bauskas novada mērs Arnolds Jātnieks, kurš domē iekļuvis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. Nākamais sarakstā ir Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Apvienības sarakstā iekļauts arī bijušais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.

Politiskais spēks novadā sola paplašināt un atjaunot pašvaldības dzīvojamo fondu, veicināt energoefektivitāti. Kandidāti vēlas panākt komunālo pakalpojumu pieejamību visās novada apdzīvotajās vietās, attīstīt veloceliņu tīklu. «Rūpēs par pilsētu atslogošanu no tranzīta transporta par prioritāti izvirzīsim ātrāku apvedceļu izbūvi Bauskai un Iecavai,» vēstīts apvienības priekšvēlēšanu programmā.

1. Aivars Okmanis
Dzimis 1959. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Savulaik strādājis Saulaines tehnikumā par pasniedzēju, bijis direktora vietnieks. Kopš 1994. gada ir Rundāles pagasta vadītājs, no 2009. gada – novada domes priekšsēdētājs. 2001. gadā ievēlēts par Bauskas rajona padomes priekšsēdētāju. Tolaik rajons bija ar 55 000 iedzīvotājiem, 16 pagastiem un Bauskas pilsētu. Līdz 2009. gadam strādājis rajona padomē, vienlaikus būdams arī pagasta priekšsēdētājs.  

Pārliecinoši ievēlēts trijās iepriekšējās novada domes vēlēšanās. Jāmin, ka pēdējās vēlēšanās tika iesniegts tikai viens saraksts. Tā agrāk nav bijis. Pats A. Okmanis skaidroja, ka, iespējams, šāds scenārijs bijis tāpēc, ka oponenti sapratuši – izredžu nav. Kuluāros runā, ka A. Okmanis piekritis startēt šajā listē, ja varētu kandidēt arī uz novada domes priekšsēdētāja amatu, to pats arī laikrakstam apliecina. Pieredze, politiskie kontakti un zināšanas ļaus viņam pilnvērtīgi strādāt jau no pirmās pēcvēlēšanu dienas, pārliecināts A. Okmanis. Ja piepildītos scenārijs, ka viņš kļūst arī par lielnovada mēru, A. Okmanis lēš, ka viņam izdotos  panākt labāku sadarbību starp ievēlētajiem deputātiem savstarpēji un arī ar administrāciju un speciālistu komandu līdzsvarotai attīstībai un kvalitatīviem pakalpojumiem visā novada teritorijā. Īpaši viņš pievērstos komunikācijas uzlabošanai ar uzņēmējiem, medijiem un nevalstiskajām organizācijām un panāktu pozitīvu sabiedrības viedokli par Bauskas pašvaldību. Viņš atbalstītu azartspēļu aizliegšanu Bauskas novadā.

Rundāles novadā pa šiem gadiem sakārtota infrastruktūra visu pagastu centros; īstenoti vairāki projekti tūrisma attīstībai, gazificēts Saulaines centrs.

Valsts amatpersonu deklarācijā norādījis, ka pērn ieņēmis deviņus amatus. A. Okmanis ir dažādu komiteju loceklis ministrijās, taču atalgojumu tajās nav saņēmis. Viņš ir Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, valdes loceklis vietējā krājaizdevu sabiedrībā un biedrībā «Saulaine 23», likvidators Bauskas rajona pašvaldību apvienībā. Par novada domes vadīšanu saņēmis 40 836,10 eiro. No Lauku atbalsta dienesta ieskaitīti 750 eiro, par darbu Zemgales plānošanas reģionā guvis
3780 eiro. «SEB» bankā uzkrāti 26 240,74 (2009. gadā uzkrājums bankā bija 6549,56 lati jeb 9319,18 eiro).

A. Okmanim ir deklarētas 10 671, 34 eiro parādsaistības (salīdzinājumam – deklarācijā par 2009. gadu parāda summa bija 38 405,98 eiro). Īpašumā ir 2013. gada izlaiduma automašīna «Toyota Avensis» un motocikls «Suzuki GS 400». Pieder zeme un ēkas Rundāles novadā.

2. Arnolds Jātnieks
Dzimis 1965. gadā. Ir diplomēts agronoms, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) absolvents. Zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks. 2018. gada pavasarī ārkārtas domes sēdē deviņiem deputātiem paužot neuzticību Bauskas novada priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam, vietvaras mēra krēslā iesēžas A. Jātnieks. Pašvaldībā pirms četriem gadiem viņš ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības, pirms tam iebalsots no Latvijas Zaļās partijas saraksta. 2009. gadā gribēja kļūt par deputātu no Pilsoniskās savienības, pie deputāta mandāta gan netika. Šogad A. Jātnieks paziņojis par pievienošanos Nacionālajai apvienībai, norādot, ka vīlies ZZS. Ne centa nav ziedojis nevienai partijai.

Ievēlēšanas gadījumā kā divus prioritārus projektus, kurus virzītu realizācijai, minējis jauna aktīvās atpūtas un pastaigu parka izveidi Bauskā, teritorijā uz Lidlauka ielas pusi, apņēmies turpināt ceļu un ielu sakārtošanu novada pilsētās un pagastu teritorijās.

A. Jātnieks ir arī Zemnieku saeimas valdes loceklis, Zemgales Plānošanas reģiona padomes dalībnieks, medību koordinācijas komisijas loceklis, taču par šo veikumu naudu nav saņēmis. Dāsnākais atalgojums pērn bijis par darbu pašvaldībā – 35 009,99 eiro. Dividendēs no saimniecības saņēmis 14 720 eiro.

Pieder  zeme un ēkas Rundāles, Mežotnes, Codes pagastā, kā arī zeme Vecsaules pagastā. Īpašumā deklarēts 2003. gada izlaiduma auto «Mitsubishi Pajero» un 1992. gada «Honda Concerto». A. Jātniekam nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, nav arī parādsaistību.

3. Aivars Mačeks
Dzimis 1971. gadā, 1994. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis maģistra grādu zemes ierīcības specialitātē. Pirms ievēlēšanas Iecavas novada pašvaldības vadītāja amatā 2017. gadā bijis ilggadējs Iecavas domes deputāts un Zemes ierīcības dienesta vadītājs.

Sabiedrisko mediju portāla lsm.lv veiktajā aptaujā kā deputāta prioritātes pašvaldības investīcijām minējis pēctecības nodrošināšanu, lai visos apvienotajos novados tiktu pabeigti sāktie projekti. Vienlaikus A. Mačeks atzīmējis, ka novada centrā nepieciešama jauna koncertzāle.

Pērn Korupcijas un apkarošanas birojs amatpersonu sodījis divas reizes. 70 eiro sodu A. Mačeks saņēmis par to, ka savienojis valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu amatu   garāžu  īpašnieku  kooperatīvajā sabiedrībā. No 80 eiro Iecavas mēram bija jāšķiras par to, ka  Iecavas novada pašvaldībai piederošu transporta līdzekli izmantoja  atvaļinājuma laikā privātajām vajadzībām.

Astoņu gadu laikā partijai ziedojis 448,81 eiro (150 eiro norādīti kā manta vai pakalpojums).

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, pērn A. Mačeks  saņēmis ne tikai atalgojumu no pašvaldības  – 32 941,92 eiro, bet arī 2500 eiro no īpašuma pārdošanas. Viņam pieder dzīvoklis un četri zemesgabali Iecavas novadā, divus zemesgabalus viņš nomā. Īpašumā ir 2006. gada izlaiduma  «Volvo XC 90», kā arī piekabe-transporta kravas kaste.
 
4. Dainis Rijkuris
Dzimis 1980. gadā. Baltijas Krievu institūtā 2003. gadā ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un mārketingā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā 2006. gadā saņēmis biznesa vadības maģistra diplomu. 12. Saeimas vēlēšanās startēja NA listē Zemgalē, taču nesekmīgi.

Vecumnieku novada domē strādājis opozīcijā, D. Rijkuris kādā no intervijām «Bauskas Dzīvei» minējis, ka  Vecumnieku novadā vēl pēc iepriekšējās reformas ir daudz neizdarīta. Vairāk nekā 11 gadu pagājis, un joprojām katra skola ir atsevišķa iestāde ar savu personālu, lietvedību un grāmatvedību, Vecumnieku pagastā vēl aizvien ir divi uzņēmumi, kas sniedz identiskus komunālos pakalpojumus.

Pieder uzņēmums «Rijkuris IK», strādā par konsultantu SIA «RG konsultants», ir valdes priekšsēdētājs biedrībās «The Metallica club Latvia» un «Nacionālo uzņēmēju padome». Kopējie ienākumi pērn bijuši 5557, 62 eiro, par darbu SIA «RG konsultants» saņēmis 2725,23 eiro, Vecumnieku novada pašvaldībā par deputāta darbu guvis 2681, 60 eiro, no īpašuma pārdošanas – 150 eiro ienākumus. Aizdevis 17 000 eiro, bet pats parādā ir 41 767 eiro. D. Rijkura īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un trīs vieglās automašīnas: «Nissan Pathfinder» (2005. gada), «Ford Bronco»  (1985. gada) un «VAZ-21213» (2000. gada). Kopš 2017. gada partijai ziedojis 1789,89 eiro.

5. Raitis Ābelnieks
Dzimis 1963. gadā. Pēc Jaunpiebalgas vidusskolas beigšanas mācījies Rūjienas 5. profesionāli tehniskajā skolā, Latvijas Valsts universitātē apguvis vēsturnieka specialitāti. Strādājis par pedagogu Bauskā, Īslīcē, arī Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā. Ir NA biedrs un Bauskas nodaļas vadītājs.

Pašvaldības deputāts kopš 2005. gada. Piecus gadus bijis vietvaras vadītājs. Kā pauž pats R. Ābelnieks, tas bijis darbs septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī, vairāk to viņš darīt nevēlas. Tomēr nav atteicies no domas būt par deputātu arī jaunveidojamā Bauskas novadā. R. Ābelnieks uzskata, ka viņa zināšanas un prasmes var būt noderīgas, lai Bauskas novadu darītu pievilcīgāku pašvaldības iedzīvotājiem.

Vaicājot, vai tiesa, ka, zaudējot mēra krēslu, bez konkursa pieņemts atpakaļ vecajā darba vietā Bauskas muzejā, atbildēja apstiprinoši. Viņš paskaidroja, ka valsts un pašvaldību iestādēs uz ierindas darbinieku amatiem konkursi nav jārīko. «Muzeja vēstures nodaļā es tiku pieņemts darbā, balstoties uz manām jau iepriekš pierādītajām muzeja darbinieka prasmēm un pamatīgajām zināšanām par Bauskas pilsētas un visa kādreizējā rajona vēsturi,» teic R. Ābelnieks.

Trīs reizes lūkojis pēc Saeimas deputāta krēsla un 13. Saeimas vēlēšanās bijis tam pavisam tuvu – palicis kā trešais no NA Zemgales saraksta.

Kandidāts aizraujas ar fotografēšanu, ļoti bieži Bauskas un apkārtnes fotogrāfijas tiek eksponētas paša privātajā sociālā tīkla «Facebook» kontā, kā arī partijas Bauskas nodaļas sociālo tīklu platformās, rīkojis arī izstādes. Līdz ar pieņemtajiem  grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas ļauj pašvaldībām lemt par pilnīgu azartspēļu aizliegšanu pašvaldības teritorijā, vairākas vietvaras ir sarosījušās un jau tuvākajā laikā plānojušas lemt par pilnīgu aizliegšanu. Šajā saistībā R. Ābelnieks uzskata, ka azartspēļu biznesu Bauskas novadā vajadzētu maksimāli ierobežot, galīgi izskaust to neesot iespējams, jo pilnīga aizlieguma gadījumos vienmēr uzplaukstot nelegālais bizness, kuru vairs nevarot kontrolēt. Viens no R. Ābelnieka vaļaspriekiem – mūzika.  

Par darbu Bauskas muzejā pagājušajā gadā nopelnījis 10 471,30 eiro, Bauskas novada administrācija par deputāta veikumu samaksājusi 3766 eiro, no SIA «Bauskas Dzīve» saņēmis honorāru 268 eiro. R. Ābelniekam Bauskā un Jaunpiebalgas pagastā pieder nekustamais īpašums, kā arī 2013. gada izlaidu-ma automašīna «Mercedes Benz B 180». Nav naudas uzkrājumu, nav iedzīvojies arī parādos.
Kopsummā partijai kopš 2011. gada ziedojis 1616,54 eiro

6. Mārtiņš Mediņš
Dzimis 1959. gadā. 1987. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti ar inženiera mehāniķa specialitāti. Ir Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības «Silavēji» vadītājs, muzeja «Ausekļu dzirnavas» īpašnieks, SIA «Jaunolis» valdes loceklis un deputāts Vecumnieku novada domē.

Pieder četri nekustamie īpašumi Bārbeles pagastā, ir viens kopīpašums. 2013. gada vēlēšanās domē ievēlēts no Reģionu alianses saraksta. Deputāta skatījums dažkārt nav saskanējis ar valdošo viedokli, un viņš to nebaidās paust.

Kandidējis arī 13. Saeimas vēlēšanās, kur, saņemot 16 990 balsis no, 11. vietas sarakstā pacēlies uz sesto vietu, bet ievēlēts netika.

M. Mediņam īpašumā ir 14 dažādas tehnikas vienības, sākot no vieglajām pasažieru automašīnām un beidzot ar traktortehniku. Viena lauksaimniecības tehnika  ir lietošanā.

Pašvaldībā algā pērn nopelnījis 3840 eiro, gūti 158 170,33 eiro ienākumi no komercdarbības, no Lauku atbalsta dienesta saņemtas 59 906,07 eiro subsīdijas, 691,23 eiro saņemti algā no SIA «Jaunolis». M. Mediņam ir 18 212,21 eiro parādsaistības.

Nosaukts par Vecumnieku novada Gada cilvēku 2012. gadā, muzicē Bārbeles kapelā «Savējie». M. Mediņa kā deputāta prioritātes pašvaldības investīcijām būs  kultūras pakalpojumu pieejamības un daudzveidības atbalstīšana, uzmanību veltot bērnu, jauniešu un senioru auditorijai. M. Mediņš sola iestāšanos par latvisku vidi, kultūras tradīciju nostiprināšanu, latviskā mantojuma saglabāšanu.

7. Uldis Kolužs
Dzimis 1959. gadā. Rīgas Tehniskajā universitātē 1987. gadā ieguvis inženiera mehāniķa diplomu. Pārstāvot partiju «Jaunais laiks», bijis deputāts Bauskas pilsētas domē, savulaik kandidējis arī uz Bauskas novada mēra amatu, taču ieguva tikai četras balsis. 2014. gadā startējis Saeimas vēlēšanās, bet Jēkaba ielas nama krēslā nav nokļuvis. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Bauskas novada domē no «Vienotības» saraksta. 2018. gadā U. Kolužs pameta politisko spēku, kļūstot par bezpartejisku, neatkarīgu deputātu. Viņš akcentēja, ka ļoti daudz kas neapmierina, kā partija pēdējā gada laikā strādājusi, tālab uzgriezis tai muguru.

Lsm.lv aptaujā U. Kolužs kā deputāta prioritātes pašvaldības investīcijām minējis  Bauskas industriālā parka attīstību, kā arī novada ceļu infrastruktūras sakārtošanu visa jaunā novada teritorijā.

Deputāta alga domē bijuši vienīgie U. Koluža pērnā gada ienākumi – 6395,52 eiro, U. Kolužs deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumu bankā – 68 861 eiro, aizdevis 10 000 eiro. U. Koluža īpašumā ir 2016. gada automašīnā «Audi Avant A4» un kopīpašumā nekustamaais īpašums Codes pagastā.  

Partijai «Vienotība» 2017. gadā ziedojis 4000 eiro, 75 eiro bijuši mantas vai pakalpojuma veidā.


8. Juris Krievs
Dzimis 1956. gadā, 1976. gadā absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu, iegūstot autoceļu celtniecības un ekspluatācijas speciālista kvalifikāciju. Ir ilggadējs Iecavas pašvaldības deputāts un atkal kandidē vēlētajam amatam, lai gan iepriekš laikrakstam «Bauskas Dzīve» vairākkārt sacījis, ka «jādod vieta jauniem cilvēkiem».

Juris Krievs ir pensionējies, 1144, 5 eiro bijusi viņa pērnā gada ikmēneša pensija pirms nodokļiem. 4056,03 saņēmis par darbu pašvaldībā, 13 300 eiro ieripojuši viņa maciņā no īpašuma pārdošanas, apdrošināšanas akciju sabiedrība «CBL Life» izmaksājusi 2031,38 eiro, bet pabalstā no VSAA saņemti 1037,28  eiro. Kandidāts deklarējis 15 000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumu bankā, viņam nodoti lietošanā zeme un ēkas Iecavas novadā. Pērn par 28 500 eiro iegādājies 2019. gada izlaiduma auto «Škoda Superb», bet savu auto pārdevis par 13 300 eiro. J. Krievam nav parādu.

9. Līga Jankova
Dzimusi 1962. gadā. 2011. gadā L. Jankova ieguvusi doktores grādu ekonomikā reģionālās ekonomikas apakšnozarē Latvijas Lauksaimniecības universitātē. 2005. gadā ieguvusi maģistres grādu skolvadībā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA), ko 2003. gadā absolvējusi kā bakalaure studiju programmā «Mūzikas skolotājs». L. Jankova bijusi RPIVA Bauskas filiāles vadītāja un docente. Pašlaik ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente. NA sarakstā 2014. gadā kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pagājušajā gadā kandidāte par darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē algā saņēmusi 16 072,14 eiro, bet par darbu Rīgas Tehniskajā universitātē – 1710 eiro. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai deklarācijai L. Jankovai nepieder ne kustama, ne nekustama manta, nav ne uzkrājumu, ne parādu.

Ievēlēšanas gadījumā apņēmusies virzīt industriālā biznesa parka attīstības ideju Bauskā. Pēcāk iecerējusi industriālo teritoriju biznesa parka attīstību arī lielākajos novada ciematos un pilsētā, piemēram, Iecavā, Vecumniekos un Skaistkalnē.

10. Jānis Kalniņš
Dzimis 1954. gadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1976. gadā saņēmis ekonomista grāmatveža diplomu, Latvijas Universitātē 1994. gadā ieguvis vidusskolas ekonomikas skolotāja un 1996. gadā – sociālā pedagoga specialitāti.

Vecumnieku novada domes deputāts, Skaistkalnes vidusskolas skolotāja palīgs, pūtēju orķestra «Skaistkalne» vadītājs.

J. Kalniņš sola savas intelektuālās spējas izmantot jaunā novada attīstības veicināšanā, iedziļinoties cilvēku sadzīves, izglītības un kultūras vajadzībās.
J. Kalniņa mājas ir Skaistkalnē. Pirms astoņiem gadiem startējis vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
 
Skaistkalnes vidusskolā pērn nopelnījis 8010,26 eiro, 10 089,96 eiro saņēmis pensijā. Deputāta algā pērn izmaksāti 6093,18 eiro. «SEB bankā» glabā 20 415 eiro.

11. Vilnis Gailums
Dzimis 1960. gadā, 1982. gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Ir   sporta skolas «Dartija» basketbola treneris, Misas un Iecavas pamatskolas sporta skolotājs. 2013. gadā pirmo reizi ievēlēts Iecavas novada domē.

Kā rāda amatpersonas deklarācija, pērn V. Gailuma kopējie ienākumi bijuši 24 993,17 eiro, lauvas tiesa – 14 936,16 eiro – saņemta par darbu sporta skolā «Dartija». Kandidāta īpašumā ir 2012. gada automašīna «Škoda Octavia», kopīpašumā ir zeme un dzīvoklis, bet lietošanā zeme un ēkas.   

Kā galveno prioritāti pašvaldības investīcijām izvirzītu apvedceļa izbūvi Bauskas pilsētai un Iecavai, kā arī sporta zāles izbūvi pie Iecavas pamatskolas.

12. Gints Druseiks
Dzimis 1989. gadā. Pēc Īslīces vidusskolas beigšanas studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, taču augstākās izglītības diploms nav iegūts. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās startējis 2017. gadā, tolaik sevi pieteica kā darbīgu uzņēmēju, kurš 2016. gadā bija ieguvis galveno balvu konkursā «Sējējs».
 
Izveidoja Baltijā lielāko galda biešu pārstrādes uzņēmumu, bet neatrisinātā konfliktā ar kooperatīvu «Baltijas dārzeņi» iestājās apgrūtinoši apstākļi, kas noveda uzņēmumu līdz maksātnespējas procesa ierosināšanai. Pašlaik uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds ir 181 311, 72 eiro, bet parādsaistības bankai – 1 754 000 eiro.

G. Druseiks ir SIA «Spotwash» (pašapkalpošanās automazgātava Stacijas ielā Bauskā) administrators. Uzņēmums nodarbina divus strādājošos. Pērn apgrozījums bijis 55 178  eiro, peļņa – 4151 eiro.

13. Māris Leitlants
Dzimis 1980. gadā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolvents, ieguvis izglītības zinātņu bakalaura grādu sportā.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rundāles novada domē, darbojas finanšu komitejā, iepirkumu un administratīvās komisijas loceklis. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās no saraksta «Mēs savam novadam», bet netika ievēlēts. 2009. gada vēlēšanās nepiedalījās, bet 2005. gadā startēja no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.  

SIA «Pīlādžlauki», kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir valdes loceklis. Pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 224 835 eiro, nopelnījis 39 980 eiro.

M. Leitlants ir arī Vircavas evaņģēliski luteriskās draudzes pārvaldnieks.

Lielākie ienākumi M. Leitlantam bijuši no paša uzņēmuma SIA «Pīlādžlauki», algā pērn saņēmis 9726 eiro, dividendēs – 5800 eiro. Rundāles novada administrācijā  samaksāti 1920 eiro. Paša īpašumā ir divi zemesgabali Rundāles pagastā, valdījumā ir vieglā automašīna – 2006. gada izlaiduma «Audi Avant A6». Skaidrā naudā deputāts uzkrājis sešus tūkstošus eiro, bankā noguldījis 195 eiro. Parādu kandidātam nav.

14. Diāna Ruģele
Dzimusi 1954. gadā. Rīgas Politehnisko institūtu 1977. gadā absolvējusi ar ķīmijas inženieres tehnoloģes diplomu. Ir Valles pagasta zemnieku saimniecības «Maztalanti» īpašniece, biedrības «Valles klēts» valdes priekšsēdētāja un Valles luterāņu draudzes padomes locekle.  

«Manas intereses aptver latviskas vides un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, īstenojot dažādus projektus. To vēlos turpināt arī Bauskas novadā. Esmu Valles pagasta patriote, pieredzējusi deputāte, darbojos nevalstiskajās organizācijās, iesaistos amatiermākslā. Manā redzeslokā ir mājokļu programma jaunajām ģimenēm – palīdzība īpašuma iegādei, remontam, labiekārtošanai. Iestājos par atbalsta programmas radīšanu jaunajiem uzņēmējiem. Vēlos veidot Valles pagasta senioriem patīkamu dzīves vidi, attīstīt ģimenēm draudzīgu infrastruktūru, atjaunot un paplašināt dzīvojamo fondu. Laulības starp vīrieti un sievieti un tradicionāla ģimene ir kristīgas, mūžsenas, nesatricināmas vērtības – tāda ir Nacionālās apvienības pozīcija un mana pārliecība. Bez tradicionālas ģimenes nevar pastāvēt un attīstīties veselīga sabiedrība,» pauž D. Ruģele.

Kandidātei pieder zeme Valles pagastā un Salacgrīvā, īpašums Kurmenes pagastā, dzīvoklis Salacgrīvā. Iecienījusi «Toyotas» markas automašīnas, to pavisam īpašumā ir trīs. Jaunāko modeli – 2019. gada «Toyota CHR» – pirms diviem gadiem iegādājusies par 22 179 eiro. Vēl pieder 2008. gada «Toyota RAV4» un 2012. gada «Toyota Land Cruiser». «DNB bankā» uzkrāti 155 544 eiro un saņemti 966, 68 eiro procentos. «Swedbank» kontā deklarēti 271,71 eiro.

Pērn lielākie ienākumi bijuši valsts maksātā pensija – 4907,95 eiro, par deputātes darbu Vecumnieku novada domē saņēmusi 2425 eiro. Saimnieciskās darbības ienākumi – 2680,91 eiro.

D. Ruģeles saimniecības finanšu rādītāji nav pieejami. Saimniecība nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.
 
15. Sandra Ķisele
Dzimusi 1966. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2005. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā. Kopš 2016. gada nogales ir Īslīces pagasta pārvaldes vadītāja, biedrībās «Bauskas rajona lauku partnerība» un «Īslīces sieviešu klubs «Rītausma»» ir projektu vadītāja.

Kandidātes īpašumā ir dzīvoklis Īslīces pagastā, valdījumā 2019. gada izlaiduma vieglā automašīna «Hyundai Kona». Skaidrā naudā uzkrājusi 9880 eiro un 120 ASV dolārus. Pērn par darbu Īslīces pagasta pārvaldē saņēmusi 17 503,47 eiro, 661,31 eiro pabalsta maksājums gūts no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, alga Bauskas rajona lauku partnerībā bijusi 170,04 eiro, bet darbošanās Īslīces pagasta sieviešu klubā «Rītausma» nesusi 129, 80 eiro. Kandidātei deklarētas parādsaistības 13 338,01 eiro apmērā.

Savas kā deputātes prioritātes pašvaldības investīcijām nosaukusi veloceliņa izbūvi uz Rundāles pili, kā arī infrastruktūras sakārtošanas projektu atbalstīšanu visā novadā.  

16. Solveiga Lineja
Dzimusi 1971. gadā, 1995. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti ar vācu filoloģijas bakalaura grādu. Ir Iecavas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā, ilgstoši ar labiem rezultātiem vadījusi bērnu un jauniešu deju kolektīvus. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Iecavas novada domē.

Kā rāda amatpersonas deklarācija, pērn S. Lineja saņēmusi 20 853,16 eiro algu Iecavas vidusskolā, 7095,12 eiro atalgojumu no Iecavas kultūras nama par deju kolektīva vadīšanu, 1207,08 eiro atlīdzību kā pašvaldības deputāte, 529,68 eiro bijis pabalsts no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Kandidātei nepieder neviens īpašums, nav automašīnas, nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, iztiek arī bez parādiem.

Atzīmējusi, ka svarīgi pašvaldībā pabeigt sāktos projektus. Tāpat minējusi, ka vietvarai noteikti jāveicina dzīvojamā fonda paplašināšana, dzīvojamo māju celtniecība.

17. Anita Dzelzkalēja
Dzimusi 1977. gadā. Pēc Elejas vidusskolas beigšanas ieguvusi bakalaura grādu dārzkopībā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Ir profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, LLU ieguvusi arī būvinženieres kvalifikāciju. Pašlaik ir projektu vadītāja SIA «Agitis», lasa lekcijas un vada pašizaugsmes meistarklases Latvijas skolās, ir biedrības «Jauniešu akadēmija «Pacelt pasauli»» valdes locekle.  Startējusi iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bet nav ievēlēta.

Kā deputāta prioritātes pašvaldības investīcijām nosaukusi Bauskas apvedceļu un industriālā parka attīstību.

18.  Gunārs Puziņš
Dzimis 1961. gadā. Latvijas Universitātē 2008. gadā ieguvis mājturības un mājsaimniecības, kultūras vēstures skolotāja specialitāti. Skaistkalnietis, viens no NA Vecumnieku nodaļas dibinātājiem. Strādā Skaistkalnes vidusskolā par skolotāju un autobusa šoferi, ir jaunsargu instruktors Jaunsardzes un informācijas centrā. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no saraksta «Par prezidentālu republiku», bet par deputātu kļuva 2014. gada sākumā, kad mandātu nolika Rinalds Zandavs.

Pagājušās pašvaldību vēlēšanās G. Puziņš saņēma 1030 balsis (128 plusus, 153 novadnieki viņu bija svītrojuši) un domē netika ievēlēts.

 Piekritis kandidēt Bauskas novada pašvaldības vēlēšanās, lai parādītu aktīvu dzīves pozīciju. «Vienmērīgi attīstot novadu, svarīgākais ir neaizmirst, ka izglītībai un medicīniskajai aprūpei jābūt pieejamai arī vistālākā pagasta un viensētas cilvēkiem. Mans mērķis ir panākt, lai tiktu aktualizēti Skaistkalnes sporta zāles un brīvdabas estrādes celtniecības projekti, iekārtota publiska peldvieta,» sacīja G. Puziņš.

19. Jānis Vackars
Dzimis 1972. gadā. Kandavas lauksaimniecības tehnikumā 1991. gadā ieguvis tehniķa mehāniķa specialitāti, ir zemnieku saimniecības «Beķeri» īpašnieks Vecsaules pagastā. Politiskajā darbībā iesaistījies jau pagājušās vietvaras vēlēšanās, kad no NA saraksta pretendēja uz deputāta krēslu Bauskas novada domē, taču palika aiz strīpas.

20.  Jānis Siugalis

Dzimis 1954. gadā, 1977. gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu ar fiziskās audzināšanas speciālista kvalifikāciju. Strādā Iecavas pamatskolā par skolotāju. No 2010. gada bijis pašvaldības iepirkumu komisijā, par deputātu kļuvis 2013. gadā kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta pārstāvis, kad mandātu nolika ārste Lāsma Četverga. Kā tautas kalps domes sēdēs dzirdams reti, startējot 2017. gada vēlēšanās, «pārbēdzis» uz Iecavā valdošo sarakstu un ticis ievēlēts.

Ir Iecavas luteriskās draudzes padomes loceklis.

Kā liecina amatpersonas deklarācija, pērn J. Siugalis saņēmis 10 822,20  eiro pensiju, 9979,50  eiro algu Iecavas pamatskolā, 3425,57 eiro atalgojumu no domes, kā arī  16 000 eiro no īpašuma pārdošanas. Viņam pieder nekustamais īpašums Iecavas novadā, kā arī kopīpašumā zeme Rojas novadā. J. Siugaļa valdījumā ir pavisam jauna 2020. gada automašīna «Škoda Kodiaq», kā arī  kravas piekabe. Nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, nav arī reģistrētu parādsaistību.

21. Ilvija Špundzāne
Dzimusi 1989. gadā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2015. gadā ieguvusi profesionālo maģistra grādu pirmsskolas pedagoģijā.

Strādā Vecumnieku vidusskolā par direktora vietnieci pirmsskolas izglītībā. Kandidātes īpašumā ir zeme Skaistkalnes pagastā, trīs vieglās automašīnas – divas 1995. gada izlaiduma «VW Passat Variant», 2004. gada «Volvo XC90» un kravas transporta pašizgāzējs «Renault Mascott». Par darbu Vecumnieku vidusskolā pērn saņēmusi 13 349,15 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksājusi pabalstu 529,68 eiro. Naudu nekrāj ne mājās, ne bankā, dzīvo bez parādiem.

Politikā soli spēra, jau kandidējot iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bet Vecumnieku novada domē netika iebalsota.

Ievēlēšanas gadījumā kā savu prioritāti izvirzījusi sporta stadiona izveidi Vecumnieku vidusskolas teritorijā un atbalsta personāla piesaisti pedagoģiskajā procesā ikdienā bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem.

22. Voldemārs Čačs
Dzimis 1957. gadā. Ir NA biedrs. Mācījies Varakļānu vidusskolā, pēc tam Rīgas Celtniecības tehnikumā, augstāko inženiera celtnieka izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Kopš 1981. gada dzīvo Bauskā, pēdējos 20 gadus strādājis gan pilsētas, gan novada pašvaldībā dažādos amatos. Pašlaik ir Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Pašam gandarījumu rada īstenotie labiekārtošanas projekti – atjaunotās ielas, trotuāri, gājēju un velosipēdistu celiņi pilsētā un pagastos. V. Čačs iestājas par Bauskas pilsētas pārvaldes atjaunošanu.

Dati par pagājušo gadu Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā vēl nav ievadīti. Informācija deklarācijā par 2019. gadu  liecina, ka, strādājot pašvaldībā, V. Čačs  nopelnīja 30 244, 76 eiro, bet no «SEB Life and Pension Baltic SE» saņēmis apdrošināšanas atlīdzību 2847,52 eiro. Kandidātam pieder vieglā automašīna – 1998. gada «Audi A6», būve un dzīvoklis Bauskā, valdījumā ir četras būves Varakļānu pagastā.

2016. gadā ieguvis Bauskas novada Goda pilsoņa titulu, par ko saņēma gan 194 eiro naudas balvu, gan opozīcijas pārmetumus.

Lsm.lv aptaujā kā vienu praktisko lietu, ko grib paveikt jaunveidotajā Bauskas novadā, V. Čačs minējis dzīvojamā fonda attīstību, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no Bauskas novada.



20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem