Vilnim atvēlētā mūža atgaisma

2021. gada 18. maijs 00:00

380

Klajā nākusi silta, gaiša, mīlestības un cieņas pilna grāmata

Aprīļa beigās vārdadienu svinēja Viļņi. Dažiem tikai viens no daudzajiem, kādam – vienīgais. Vienīgais savai ģimenei, kolēģiem un draugiem bija pedagogs, «Bauskas Dzīves» žurnālists un vispusīgs cilvēks Vilnis Auzāns. Viņa mūžs aprāvās spēku briedumā. Un tukšums likās bezgalīgs.

«Palieku ar jums»
Piemiņas svecītes izdeg, atvadu vārdi izgaist, atmiņu pavedieni sadilst, bet paliek vēlme saturēt zūdošo klātesamību. Un top grāmata ar vairākslāņu virsrakstu «Vilnis», ģimenes un draugu iecerēta un radīta. Labvēļu realitātē stiprināta.

Grāmatas sakārtotāja Viļņa kolēģe žurnāliste Mārīte Ozoliņa sajutusi viņa līdzesību, atlasot spilgtākās publikācijas laikrakstā «Bauskas Dzīve», savukārt Viļņa dēls Kristaps gandarīts par līdzautoru atsaucību, kuri dalījušies atmiņās un nostāstos par tēti. Gandarīta arī es kā lasītāja un bijusī kolēģe. Grāmatas svētkos 29. aprīlī, Viļņu dienā, diemžēl nepiedalījos attālinātas versijas dēļ, jo «Zoom» platforma nav manējā.

Šis ir grāmatu rakstīšanas un arī lasīšanas laiks. Katrs meklē savu – asus sižetus līdzsvaram ar pandēmiju, kāds atrod paslēpni no tās, cits nemainīgi paliek pie savām literārajām vērtībām. Turpinās latviešu literatūras lielprojekts «Es esmu…», kurā ietilpst 13 romānu un 13 monogrāfiju par latviešu literatūras klasiķiem. Nešaubos, ka Vilnis būtu cītīgs šo darbu lasītājs. Atļaušos Auzānu ģimenes izdevumu «Vilnis» pavilkt zem «Es esmu…» cepures, jo šajā grāmatā tās veidotāji – arī SIA «DUE» mākslinieciskā redaktore Inta un mākslinieks Edgars – atklājuši Viļņa personību gan emociju pārpilnā teksta, gan fotogrāfiju atlasē un izkārtojumā, radot izsvērtu, detaļās vienotu darbu. Tā ir silta, gaiša, mīlestības un cieņas pilna grāmata, kā mums pietrūkst šajā saspringtajā un cerību stiprinātajā laikā.
Man uz galda grāmata «Vilnis». Atmiņas un žurnālista Viļņa Auzāna laika tvērums». Uz vāka sadzīvo debesu, jūras un zemes krāsas. Tālāk vārdos un teikumos veidojot negaistošu cilvēka portretu. Tas staro atmiņās, tas pamanāms grāmatā ievietotajās daudzajās Viļņa publikācijās. Iepazinusies ar grāmatu un zinot, cik daudz darba un mīlestības tajā ielikts, vēlējos dalīties iespaidos un piedāvāt Viļņa personību raksturojošus fragmentus.

Daži vaibsti no Viļņa portreta

Atrodu tevi rīta rasotā smilgas skarā un ilgas lieku saulrieta krāsotās mākoņu krokās. Mūsu rīta sarunas izdzirdu vēja spirgtajā dziesmā un tavus smieklus – Jāņu ugunskura liesmās. Atveru tikko nopirkto grāmatu un tajā atrodu tavas emocijas, asaras, smieklus. Tā ir tevis dota patikšana, un tieši tāpēc atkal tikšanās atnāk tik viegli. Tā es tevi atlaidu tai Saulē, un pasaule iemirdzējās sarmotā sniegā. Nav miesas, bet gars ir dzīvs.
Tagad es ticu, mēs paliekam zālē un atdzimstam kokos un putnos, un jūras šūpulī rāmā. Gana te rakstīts, jāiet paraudzīt, vai arī zvaigžņu debess ir tavu smieklu komētām piebiris, jo tur mēs noteikti tiksimies.
Māsa IVETA

Rakstu šīs rindas koronavīrusa ierobežojumu laika 18. novembra svētkos 2020. gadā. Un man tik ļoti gribētos dzirdēt, ko Vilnis Auzāns par šo visu teiktu. Pašreizējie aicinājumi svētkus svinēt ģimenes lokā, savā sirdī apliecinot mīlestību Tēvzemei, viņam nebūtu nekāds jaunums un nepārvarams ierobežojums, jo Vilnim jau visu laiku patika un viņš prata gan smuki mājās svinēt, Latviju ar sirdi izjūtot, gan savu reizi arī kompānijās zem salūtu brāzieniem, ar karodziņa lentīti pie virsjakas un tautisku sprādzi ap delmu.
Laikraksta «Bauskas Dzīve» galvenā redaktore ANITA ROZENTĀLE

Negāju Viļņa audzināmajā klasē, bet paralēlklasē. Ieklīdu, ja tā var teikt, un viņš pieņēma. Kā jau daudzus. Bija interesanti atsaukt atmiņā skolas laiku un atkal saprast, cik tomēr tuvi bijām un cik daudz mēs viņam nozīmējām. Viņš iedvesmoja, deva pašpārliecību un, kas būtiski, uztvēra mūs kā līdzvērtīgus.
Vilnim patika arī darbs «Bauskas Dzīves» redakcijā un debašu organizēšana. Tur varēja izpausties, un tas deva viņa dzīvei «draivu», enerģiju.
Viļņa skolnieks MĀRIS DALBIŅŠ

To smaidu, harismu, enerģiju, entuziasmu, kas valdīja viņa stundā, nevar ne aizmirst, ne atkārtot. Ne vienmēr jau viss bija jauki un pozitīvi, viņš bija spējīgs arī uz kādu stingrāku vārdu, kas noteikti bija nepieciešams laikā, kad 10. klases jaunieši mēģina izzināt savas un skolotāja robežas.
Viļņa skolniece INETA BLAUDUMA

Paldies, ka esi bijis tāds iedvesmojošs skolotājs gan skolā, gan darbā.
Kas tagad veltīs humora pilnos epitetus – «nu «blonģinka», stulbā, trakā, smukā blondīne, sauļe, saulīte, nav ko iespringt, ļoti labi, ļoti labi» – un daudzus citus, kurus varētu citēt un citēt.
Kolēģe avīzes redakcijā SANDRA DANOSA

Ikreiz, kad bija paredzēts brauciens uz Briseli vai Strasbūru, lūkoju, vai sarakstā ir Vilnis. Ja bija, tas nozīmēja, ka var ne par ko īsti nesatraukties, Vilnis visu zinās, mācēs un izdarīs. Mēs vienkārši tipināsim līdzi. Tāds viņš bija un tāds paliks mūžam manās atmiņās – bezgala nesavtīgi izpalīdzīgs, kolēģis, ar kuru patīkami būt kopā.
Vilnis allaž bija notikumu epicentrā. Vienmēr. Tā vien šķiet, ka viņš steidza no dzīves ņemt visu, ko tā spēj dot, lai paspētu pēc iespējas vairāk.
Laikraksta «Ziemeļlatvija» galvenā redaktore INGŪNA JOHANSONE

Vienreiz bijām uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša. Vilnis intervēja mūsu jaunāko dēlu, īstenībā, kāda tur intervija, dzērām tēju, parunājāmies, ik pa brīdim kaut ko pieskribelēja savā kladītē. Taču raksts pēc tam avīzē sanāca vērtīgs.

Tajā gadā, kad šķīrāmies no Viļņa, autoceļš tika atjaunots. Ir smukas pieturiņas, visās ieklāti asfalta laukumiņi, izņemot vienā. Tajā, kurā kādreiz gaidīja autobusu Vilnis. Kāpēc gan tā? To laikam vislabāk zinātu atbildēt tikai Vilnis…
Draugs JĀNIS ALKSNIS

Katrs mēs sevi šajā saulē ierakstām ar dažādiem rakstiem. Tava pūra lāde, Vilni, ir bagāta! Tur ir tik daudz laipnu, skanošu vārdu, kas dzīvo Tavos kolēģos un skolēnos. Tur ir daudz emociju, kas uzsmaida pretim no Taviem rakstiem avīzē. Tur ir Tava dēla un tagad jau arī mazdēla soļu dipoņa, un visam pāri klājas Tava un Sandras mīlestība.
Kolēģe Bauskas 1. vidusskolā INĀRA GRAUDIŅA

Sāpīgais tukšums lēnām dzīst, un Vilnim lemtā mūža atgaisma ir kā liecinājums – es esmu…

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vilnim atvēlētā mūža atgaisma

Kategorijas