Roterdamā spīdīgas drēbītes un sliktas dziesmas

2021. gada 18. maijs 00:00

Vēstules no Nīderlandes. Holandiešu pētnieki paredz savējiem devīto vietu «Eirovīzijā», bet pirmo – beļģiem

Pēc 41 gada Nīderlande atkal piedzīvo «Eirovīzijas» dziesmu festivālu. Faktiski tam vajadzēja notikt pērn, bet jūs jau zināt, kāpēc tas netika rīkots.

Neviens gan negarantē, vai šogad izdosies, vismaz publikai, jo «Eirovīzijas» mājvietas Roterdamas mērs solīja, ka festivāls tiks pārtraukts, ja pacientu skaits ar «Covid-19» intensīvajā terapijā pārsniegs 900. Nē, ne Roterdamā vien, bet visā Nīderlandē! Pēc pēdējiem datiem, pašlaik tādu ir 728, bet valdības padomdevēji jau kasa galvas, sakot, ka ir neprāts organizēt šādu pasākumu trešā viļņa laikā.

Holandiešiem patīk dziedāšana, gan vairāk kā skatītājiem un klausītājiem. Normālā vasarā te notiek ap 30 lieliem un daudziem mazākiem mūzikas festivāliem. Televīzijā visādi dziedāšanas šovi vienmēr iekaro augstākos reitingus un labākos raidlaikus, un dziedājuši mums ir ne tikai bērni un pieaugušie, bet arī seniori. Tad, kad Nīderlande kā caur adatas aci izspraucās «Eirovīzijas» 2019. gada finālā un uzvarēja, tie bija valstiski svētki. Dankana Lorensa (starp citu, atrasts vienā no dziedāšanas šoviem) smeldzīgi izvilktais «oooo, aaaa…» skanēja tad vai ik stundu kādā holandiešu raidstacijā, un tā turpinājās vismaz līdz gada beigām.

Lai var pasmieties
Kā ar visu, arī Nīderlandē attiecībā uz «Eirovīziju» ir gan tās mūžīgie fani, gan nepielūdzamie snobi. «Lai kur mēs, visa ģimene, atrastos, mēs vienmēr meklējām televizoru, lai skatītos «Eirovīziju»,» atceras nacionālajā laikrakstā kāds tās slejists. Kā viņš tagad spēj to formulēt, paticis ir tieši tas raibais daudzkulturālisms, ar kuru ikdienas dzīvē nekad nesastopies. Līdzīgu iemeslu reiz minēja kāds eksperts, atbildot uz jautājumu, kāpēc homoseksuālistiem tik ļoti patīk «Eirovīzija».

Bet citādi holandiešiem tīk jebkāda veida sacensības, arī dziedošas. Viņi, protams, vienmēr cer, ka uzvarēs «mūsējie», bet tas nevar attaisnot skatīšanos, jo tādu uzvaru nav daudz – tik piecas 65 gadu laikā. Viņi arī nekautrējas izsmieties par greiziem dziedājumiem, dīvainiem tērpiem un vispār ērmotām uzstāšanām. Holandieši ir slaveni ne tikai ar savu skopumu, bet arī «lielo muti».

Snobiem gan «Eirovīzija» apriori šķiet prasts šovs, kam maz sakara ar mūziku un kur nu vēl kultūru. Bet tas nenozīmē, ka snobi neskatās. Daļa to nekad neatzīs, bet daudzi to dara, slēpjoties aiz sarkasma, kā tas lasāms «Twittter»: «Neskatos «Eirovīziju» tās satura dēļ, bet gan spīdīgo drēbīšu un slikto dziesmu dēļ.» Arī viens no Nīderlandes lielākajiem kvalitatīvajiem laikrakstiem nesen brīvdienu izdevumā «Eirovīzijai» atvēlēja 14 lappuses, kamēr par starptautiska un ļoti prestiža pianistu konkursa pusfinālu, kas noslēdzās tieši tajā pašā laikā, neuzrakstīja ne rindiņu.

Resnajiem un vecajiem netikt
Varbūt tāpēc, ka festivāls izmaksājis vismaz 50 miljonus eiro? Vai tāpēc, ka tas ir pirmais lielais pasākums ar publiku pēdējā gada laikā? Drošības protokols šai «Eirovīzijai» ir uz visām 50 lapām. Publika koncertos var ierasties tikai ar negatīvu testu kabatā. Tomēr tie, kas iekļauti kovidriska grupā, nav gaidīti festivālā pat ar negatīvu testu. To skaitā ir arī ļaudis, kas vecāki par 70 gadiem un kam liels liekais svars. Nē, nevienu nesvēršot, organizētāji paļaušoties uz godaprātu. Nīderlandes parlamenta deputāte Karolīna van der Plasa gan uzreiz atteicās no sev piešķirtās brīvbiļetes ne tikai liekā svara, bet arī principiāli šādu ierobežojumu dēļ.

Festivālam ir pašam savs testēšanas centrs, kur visas 38 valstu delegācijas testē ik pārdienas. Lai vai kā, tomēr nekāda spontāna baļļošanās festivāla laikā netiks pieļauta – katrai delegācijai savs «burbulis», kurā jāuzturas. Ja nu, pasarg Dies’, kāds testētais izrādīsies pozitīvs, to uzreiz pa taisno kovidmašīnā iekšā un uz mājām vai viesnīcu izolācijā – tramvajā jau tāds nebrauks. Tas attiecas arī uz dziedātājiem.

Festivāla organizētāji gan cieši sola, ka neko no kovidkrīzes mēs ekrānā nemanīsim. Būs vien lielisks šovs, kur visi ierobežojumi tiks kreatīvi «apieti». Orķestri ar 150 cilvēkiem uz festivāla skatuves nav iespējams uzlikt, bet, ievērojot noteikto distanci, viņi mierīgi varēs spēlēt uz slavenā Roterdamas tilta. Un arī strikti limitētā publika – tikai 3500 cilvēkiem ļauts vienā reizē būt Roterdamas pasākumu hallē – ekrānā nedos par sevi ziņu.

Uzvarētāju nenoteica
Tiek liktas likmes arī uz potenciālajiem uzvarētājiem. Priekšgalā esot izvirzījusies Malta, savukārt, pēc Amsterdamas Universitātes pētījuma (jā, jā, tieši tā – pētījuma), vislielākās izredzes esot Beļģijai. Kur tad paliek tumsnējais holandietis (pēc izcelsmes surinamietis)? Tikai devītajā vietā. Savukārt vistipiskākā «Eirovīzijas» dziesma šogad esot Dānijai. Pētnieki gan Lorensa, kas atnesa Nīderlandei uzvaru, sekmes pirms diviem gadiem neparedzēja. Redzēs, cik taisnības viņiem šoreiz būs. Varbūt varam likt likmes uz pētījuma precizitāti?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Roterdamā spīdīgas drēbītes un sliktas dziesmas

Kategorijas