Vēlas attīstīt modernu un efektīvu pārvaldību

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 13. maijs 17:39

480

Vēlas attīstīt modernu un efektīvu pārvaldību

Kandidātu dosjē. «Latvijas attīstības» saraksta pārstāvjiem lielākais šķērslis cīņā par balsīm varētu būt Saeimas deputātu pieņemtie lēmumi

Kopā 22 «Latvijas attīstības» saraksta deputātu kandidāti pieteikti Bauskas novada domē šī gada vēlēšanās. Par saraksta pārsteigumu kļuvuši iecavnieki sarakstā un bijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones kandidēšana.

Par teritoriālās reformas veikšanu Latvijā nobalsoja Saeimas deputātu vairākums, bet par «vainīgajiem» daudzi iedzīvotāji uzskata partiju apvienību «Attīstībai/PAR!», kuras vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce «izstūrēja» ideju caur protesta viļņiem, tiekoties klātienē ar protestētājiem Rīgā un apmeklējot atsevišķi novadus. J. Pūci nomainīja baušķenieks Artūrs Toms Plešs, kurš, kā izskatās, būs veiksmīgi aizvedis reformu līdz novadu vēlēšanām.

Lielākos protestus reforma saņēma Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā. Attiecīgi Saeimā pieņemtie lēmumi var ietekmēt «Latvijas attīstības» deputātu kandidātu izredzes izcīnīt vietas Bauskas novada domē.

Četri no deputātu kandidātiem pagājušajās domes vēlēšanās bija «Vienotības» sarakstā Iecavas novadā. Savukārt no bijušā «Latvijas attīstībai» saraksta iepriekšējās domes vēlēšanās Bauskas novadā palikusi Kristīne Kazāka. Pašreizējā Bauskas novada domē partiju pārstāv Jānis Dūmiņš un Harijs Niedra. Pēdējais domes sēdēs atbalsta domes vadības balsojumu un savu viedokli nepauž, uz nākamo domi nekandidē.

Tiešsaistes sarunu ciklā «Izlūkošana pirms kaujas», kurš ierakstā skatāms laikraksta «Bauskas Dzīves» youtube.com kanālā, partijas saraksta pārstāvji uzsvēra, ka domā par moderni pārvaldītu apvienoto novadu, reizē ņemot vērā atsevišķu teritoriju īpatnības.
Sarakstā ir četri partijas «Latvijas attīstībai» biedri – Jānis Dūmiņš, Kristīne Kazāka, Kārlis Kalniņš un Kaspars Bajārs.

1. Ināra Pētersone
Dzimusi 1966. gadā. 1988. gadā pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti – lauksaimniecības grāmatvedība un saimnieciskās darbības analīze. 2003. gadā absolvējusi biznesa augstskolu «Turība» uzņēmējdarbības vadības specialitātē.

Praktiskā darba pieredze divdesmit piecu gadu garumā gūta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). 2013. gadā visas Latvijas pazīstamību ieguva kā VID ģenerāldirektore. 2016. gadā viņa pati iesniedza atlūgumu. Jau 2016. gadā I. Pētersone, neskatoties uz to, ka viņai nebija pieredzes mediju jomā, kļuva par izdevniecības «Rīgas Viļņi» izpilddirektori. Kopš 2017. gada vasaras darbojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mazo un vidējo uzņēmumu padomē, no 2018. gada februāra – arī kā šīs padomes priekšsēdētāja vietniece.

Biedrības «BASE» valdes locekle. Biedrības mērķis – veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Datubāzes lursoft.lv dati liecina, ka biedrības ieņēmumi 2019. gadā bija 15 957, bet izdevumi – 14 906 eiro.
Partijas Bauskas nodaļas vadītājs J. Dūmiņš informē, ka tieši viņš uzaicinājis I. Pētersoni kandidēt sarakstā. «Viņa piekrita piedalīties kā novada iedzīvotāja,» tā J. Dūmiņš. Reizē jāatzīmē, ka I. Pētersone ir saistīta ar veselības nozari, ko Latvijā vada

«Kustības «Par!»» valdes priekšsēdētājs un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.»

I. Pētersone ir biedrības «Veselības aprūpes darba devēju asociācija» (VADDA) izpilddirektore. Kā liecina lursoft.lv datubāze, biedrības ieņēmumus 2019. gadā veidoja 113 660 eiro no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām, kā arī 27 000 eiro no saimnieciskās darbības. Atalgojumā izmaksāti 74 412 eiro. Šī gada janvārī biedrības izpilddirektore Ināra Pētersone aicināja uzticēt VADDA biedriem vakcinācijas procesu. Pašlaik vakcinācijas procesu lielākoties īsteno a/s «Veselības centru apvienība», kuras padomes loceklis Dins Šmits ir arī VADDA biedrībā.

Pirmsvēlēšanu sarunu ciklā «Izlūkošana pirms kaujas» I. Pētersone izvairījās no konkrētu naudas summu solīšanas, akcentējot: «Mēs viennozīmīgi esam tā komanda, kura nesolīs un nesauks konkrētus skaitļus, jo izturamies ļoti atbildīgi pret saviem piedāvājumiem un solījumiem.»

2. Laine Baha
Dzimusi 1987. gadā. 2006. gadā beigusi Iecavas vidusskolu. Latvijas Universitātē mācījusies starptautiskās ekonomiskās attiecības, 2010. gadā iegūstot ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikāciju. 2013. gadā pabeigusi Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē muitas un nodokļu administrēšana.

Bauskas novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja, Iecavas novada domes deputāte, biedrības «Iecavas jauniešu padome» valdes locekle. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Iecavas novadā piedalījās «Vienotības» sarakstā un iekļuva domē. Īpašumā dzīvoklis Iecavā, deklarētas parādsaistības 10 462 eiro apmērā.

Portālā lsm.lv, sadaļā «Pašvaldību vēlēšanas 2021», atrodamas deputātu kandidātu atbildes uz vairākiem jautājumiem. Jautājumā par prioritātēm L. Baha uzskaitījusi projektus, kam jau noslēgušās iepirkuma procedūras, – Iecavas vidusskolas pārbūve un sporta zāles būvniecība pie Iecavas pamatskolas.

«Mana iekļaušana «Latvijas attīstībai» deputātu kandidātu sarakstā nav tiešā mērā skatāma kontekstā ar piekrišanu vai nepiekrišanu administratīvi teritoriālajai reformai. Kā Iecavas novada iedzīvotāja un sava novada patriote uzskatu, ka Iecavas novadam bija argumenti, kāpēc tas varēja pastāvēt kā neatkarīgs novads, jo īpaši, kad pēc 1. jūlija Iecava kļūs par pilsētu. Diemžēl Saeima un Satversme savu viedokli reformas kontekstā ir paudusi. Pieņemu apstākļus un vēlos pārmaiņas izmantot kā platformu kopējā Bauskas novada attīstībai. Esmu komandas cilvēks. Man ir svarīgs līderis – Inārai Pētersonei piemīt lielas uzņēmējspējas, ambīcijas un spēja redzēt «lielo bildi». Man ir svarīga komanda, kurai var uzticēties. «Latvijas attīstībai» komandā šādi cilvēki ir. Jūtos piederīga šai komandai, tāpēc izlēmu šajās pašvaldību vēlēšanās nekandidēt «Vienotības» sarakstā,» par pāreju uz citu sarakstu stāsta L. Baha.

3. Jānis Dūmiņš
Dzimis 1984. gadā, dzīvo Bauskas novadā. 2004. gadā pabeidzis Bauskas pilsētas vakara vidusskolu, savukārt 2007. gadā Latvijas Kultūras koledžā iegūta specialitāte kultūras menedžeris. Pašlaik Liepājas Universitātē apgūst Kultūras vadības programmu.

Bauskas kultūras centra direktors, biedrības «Par pozitīvu sabiedrību» valdes loceklis un partijas «Latvijas attīstībai» Bauskas reģionālās nodaļas vadītājs. 2020. g. par darbu Bauskas kultūras centrā saņēmis algā 16 648,16 eiro, par deputāta pienākumiem – 3671,36 eiro.

Bauskas novada domes 2017. gada vēlēšanās J. Dūmiņš iekļuva «Nacionālās apvienības» sarakstā, bet darbības laikā mainīja savu piederību, pārejot uz partiju «Latvijas attīstībai». Izveidoja festivālu «Bauska TASTE», kas domes diskusijās novērtēts divējādi, – no vienas puses, festivāls izmaksā dārgi, bet, no otras puses, ieguldījumi atnes papildu naudu, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu un pazīstamu mūziķu sastāvu festivālā, piesaista apmeklētājus un reizē arī finanses.

Atbalsta kultūras pasākumus. 2021. gada budžeta pieņemšanas procesā, kad privātajiem festivāliem atbalsts nebija paredzēts, tieši J. Dūmiņš panāca, ka piešķir vismaz pusi no tā apmēra, kas bija paredzēts pirms gada.

Sarunā «Izlūkošana pirms kaujas» J. Dūmiņš norādīja, ka jārīko konkursi ne tikai vides labiekārtošanas, bet arī kultūras jomā. «Jāattīsta kultūras nozares konkursi, lai varētu organizēt pasākumus, iestudēt koncertus, izdot mūzikas ierakstu albumus un ar pašvaldību saistītu literatūru, īstenot radošo iedzīvotāju iniciatīvas,» tā J. Dūmiņš. Lsm.lv kā prioritātes norādījis mūsdienīgu kultūras centru Bauskā un Bauskas pilskalna estrādes atjaunošanu.

4. Līva Vecvanaga
Dzimusi 1989. gadā. 2008. gadā pabeigusi Vecumnieku vidusskolu. 2012. gadā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā iegūta pirmsskolas un sākumskolas skolotāja specialitāte, savukārt 2014. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūta sabiedrības pārvaldes vadītāja kvalifikācija. Praktiskā darba pieredzi guvusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kur strādāja par atbalsta speciālisti garīgās aprūpes un sociālā darba dienestā. Kopš 2020. gada «Vecumnieku veselības centra» vadītāja. Biedrības «7 maņas» valdes locekle.

Algā kopš darba sākuma 2020. g. jūlijā no Vecumnieku pašvaldības saņēmusi 4536,49 eiro, īpašumā ir dzīvoklis, zeme Vecumniekos, kā arī 2000. gada auto «Mercedes Benz», ir arī parādsaistības 23 111 eiro apmērā.

5. Dainis Upelnieks
Dzimis 1982. gadā. 2001. gadā pabeidzis Iecavas vidusskolu, 2005. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē iegūta kokapstrādes inženiera specialitāte. 2019. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iegūta stenda šaušanas trenera specialitāte.

Darbavietas četras – Zemessardzes 1. RBDe ITR vecākais zemessargs, biedrības «Mednieku klubs «Zirnieki»» valdes loceklis, sporta kluba «Iecavas novada «Zirnieki»» stenda šaušanas treneris un Latvijas Šaušanas federācijas valdes loceklis stenda un medību šaušanas sekcijā. Daudzkārtējs Latvijas čempions apaļā stenda šaušanā un Riodežaneiro Olimpisko spēļu dalībnieks apaļā stenda šaušanā.

Pirmsvēlēšanu sarunās un diskusijās norādīja, ka vēlas atbalstu augstvērtīgāku sporta rezultātu sasniegšanai, kas varētu būt kritērijs finansējuma piešķiršanai sportam.

6. Nauris Brūvelis
Dzimis 1973. gadā. 1991. gadā pabeidzis Pilsrundāles vidusskolu. 1995. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis agronoma izglītību.

Valdes loceklis SIA «NJD» un valdes priekšsēdētājs SIA «AMASS K». Deklarētas parādsaistības 19 961 eiro.

2017. gadā kandidēja uz Rundāles novada domi sarakstā «Cilvēkiem un zemei» un ievēlēts domē. 2020. gada 10. septembrī nolika deputāta mandātu.

Īpašumā zeme un ēkas Rundāles novadā, kapitāldaļas abās SIA, valdījumā tehnika. Līdz pērn nolicis deputāta mandātu, atalgojumā par deputāta pienākumu veikšanu saņēmis 1135 eiro, par darbu SIA «NJD» – 3870 eiro; parādsaistības ir 19 961 eiro apmērā.

7. Kristīne Kazāka
Dzimusi 1987. gadā. 2007. gadā pabeigusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju, 2011. gadā Latvijas Universitātē apguvusi komunikācijas zinātnes. 2015. gadā ASV, Čikāgā, pabeigta Oaktonas sabiedriskā koledža mārketinga jomā.

Biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» korporatīvās sadarbības vadītāja un biedrības «FFTB» valdes locekle. Pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām Bauskas novada domē nomainīja Artūru Tomu Plešu. 2019. gadā aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā. 2019. gada ienākumu deklarācija liecina, ka lielākos ienākumus saņēma no biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» – 15 148,01 eiro. 2019. gada deklarācijā uzrādījusi parādsaistības 34 155,72 eiro; par 2020. gadu deklarācija nav iesniegta.

Kā prioritātes deputātes darbā norādījusi modernu bibliotēkas ēku un «Rail Baltica» pieturas izbūvi pie Bauskas.

8. Edvīns Circenis
Dzimis 1965. gadā. 1992. gadā pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē rūpniecības un civilā celtniecība. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Būvniecības departamenta vadītājs, kā arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Iepirkumu komisijas loceklis. Darba algā 2019. gadā saņēmis 27 459,56; īpašumā ir zeme un ēkas Iecavas novadā, 2004. g. vieglais auto «VW Touran». 2019. g. uzrādītas parādsaistības 40 878 eiro apmērā.

Par prioritātēm deputāta darbībai nosaucis pašvaldības struktūrvienību decentralizāciju, kultūras pasākumu atbalstu, Iecavas muižas parka revitalizāciju un «Rail Baltica» Bauskas un Iecavas staciju attīstību.

9. Dmitrijs Jemeļjanovs
Dzimis 1988. gadā. Tautība – krievs. 2019. gadā Latvijas Universitātē iegūta specialitāte fizikas un informātikas skolotājs.

Fizikas skolotājs Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas 2. vidusskolā. Vēlas bērnus vairāk izglītot informācijas tehnoloģiju, robotikas un elektronikas jomā. Par prioritāriem uzdevumiem uzskata Bauskas novada bērnudārzu, jauniešu centru, neformālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizāciju un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu, atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju standartiem (Bauskas pilsētā un perifērijā).

10. Edgars Kozlovskis
Dzimis 1991. gadā. 2013. gadā profesionālajā vidusskolā «Riman» ieguvis autoelektriķa specialitāti.

Strādā SIA «Demora» bistro «Rītausmas», ir uzņēmuma valdes loceklis. Par praktisku uzdevumu, ko paveikt pašvaldībā, uzskata nepieciešamību sakārtot informācijas pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem par novadā pieejamajiem pakalpojumiem. Kā prioritāti deputāta darbam norādījis jaunas un mūsdienīgas sākumskolas izveidi Īslīces pagastā.

11. Zane Jurēvica
Dzimusi 1988. gadā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2008. gadā apguvusi flautas spēli, 2014. gadā instrumentālo mūziku un 2016. gadā – kameransambļa specialitāti.

Pedagoģe Bauskas un Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Kameransambļa «Trio Metamorfoze» un grupas «Svīres» mūziķe.

Kā prioritāte viņas plānos atzīmēta piebūves celtniecība Vecumnieku mūzikas un mākslas skolai.

12. Bruno Bahs
Dzimis 1986. gadā. 2009. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta produktu dizainera specialitāte. 2011. gada «Iespējamās misijas» absolvents.

Aizkraukles novada vidusskolas un Aizkraukles interešu izglītības centra un privātskolas «Patnis» mākslas pedagogs. Biedrības «Iecavas jauniešu padome» valdes priekšsēdētājs.

Pazīstams kā karikatūru un šaržu meistars, aktīvs sabiedrisko pasākumu organizators un vadītājs. Karikatūristu čempionāta idejas autors un organizators Iecavā 2012. gadā. Piedalījās mediju spēlē «Es varu būt premjers», iekļūstot labāko skaitā.

«Strādāju ne tikai Aizkrauklē, bet arī Rīgas privātskolā «Patnis», kas ir mans pamatdarbs. Esmu pieradis būt mobils. Strādāšana citā pašvaldībā nav traucēklis kvalitatīvai deputāta pienākumu pildīšanai. Bausku no Aizkraukles šķir vien 80 kilometri un no Rīgas – 68 kilometri. Stundas laikā esmu Bauskā,» par savām iespējām pildīt deputāta pienākumus stāsta B. Bahs.

Kā prioritāti deputāta darbam nosaucis investīcijas drošības uzlabošanai mazākajos novada ciemos.

13. Līga Helviga
Dzimusi 1980. gadā. Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskolā 2000. gadā iegūta vispārējā vidējā izglītība.

Kā pašnodarbināta persona strādā par šuvēju. Biedrības «Visam kronis» valdes locekle. Biedrība īstenojusi vairākus projektus Rundāles novadā. Ir Pilsrundāles vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja.

Viņas kā deputātes prioritātēs ir apgaismots tūrisma celiņš Bauska–Pilsrundāle–Mežotne, kā arī skolās un bērnudārzos paplašināt aktīvās nodarbības, jo sevišķi stāju koriģējošās.

14. Jevgēnijs Gedertsons
Dzimis 1982. gadā. 2001. gadā Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā iegūta maiznieka konditora specialitāte. 2013. gadā beidzis biznesa augstskolu «Turība» uzņēmumu un iestāžu vadītāja specialitātē.

Ikdienā biedrības «Futbola klubs «Iecava»» treneris un Latvijas Futbola federācijas sieviešu futbola attīstības speciālists. Trenē meiteņu komandas un Latvijas sieviešu 1. līgas vienību.

Grib panākt, lai pašvaldības atbalsts sportam būtu ne tikai profesionālās ievirzes izglītības iestādes sportistiem, bet arī pārējiem sportot gribētājiem, kas visiem ļaus uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Uzskata, ka jāatbalsta gan plānoto sporta infrastruktūru būvniecība, gan jauno sporta objektu izveide ciematos, kur tiem ir lielāka nepieciešamība.

15. Mārtiņš Vilciņš
Dzimis 1981. gadā. 2000. gadā pabeidzis valsts Saulaines tehnikumu, iegūstot specialitāti māj-amatnieks ar metālapstrādes novirzienu. 2004. gadā Rīgas Celtniecības koledžā iegūta būvdarbu vadītāja specialitāte.

Līdz 2019. gadam bija Bauskas novada saimnieciskās nodaļas vadītājs. Pašlaik strādā SIA «AVU metāls» par projektu vadītāju.

Kā prioritātes deputāta darbā atzīmējis ceļa Vecumnieki–Bauska sakārtošanu un Mēmeles gājēju tiltiņa rekonstrukciju Bauskā.

16. Juris Ojāru
Dzimis 1990. gadā. 2009. gadā pabeidzis Iecavas vidusskolu.

Basketbola treneris Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā un Bauskas novada pašvaldības iestādē «Sporta centrs «Mēmele»».

Kā prioritātes minējis sporta zāles izveidi pie Iecavas pamatskolas un vieglatlētikas manēžas būvniecību Bauskā kā sporta bāzi.

17. Liene Rotberga
Dzimusi 1994. gadā. 2018. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iegūta izglītības un sporta darba speciālista, vieglatlētikas vecākā trenera un vadītāja sporta jomā kvalifikācija.

Bauskas novada administrācijas jaunatnes lietu speciāliste. Kā prioritāti minējusi atvērta tipa jauniešu centra izveidi Bauskā, kur realizēt neformālo izglītību un veicināt jauniešu pašrealizāciju.

18. Kārlis Kalniņš
Dzimis 1987. gadā. 2009. gadā pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē enerģētika un elektrotehnika, savukārt 2017. gadā – elektroapgādes optimizācija.

Strādā a/s «Sadales tīkls» par elektroinženieri. Vēlas apgaismotu veloceliņu Mēmeles ielā, posmā no Jauncodes ielas līdz Zvaigžņu ielai Bauskā, un velotūrisma maršruta Bauskas pils–Rundāles pils–Mežotnes pilskalns–Mežotnes pils–Bauska izveidi.

19. Kaspars Bajārs
Dzimis 1993. gadā. 2019. gadā Rīgas Stradiņa universitātē iegūta sociālā darbinieka kvalifikācija. Bauskas novada sociālā dienesta sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem.

Prioritātes – rast iespēju attīstīt preventīvo programmu «Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs» un programmu «Stop 4 – 7» – agrīnās intervences programma bērniem ar uzvedības problēmām.

20. Māris Vecbiškens
Dzimis 1964. gadā. 1983. gadā G. Gailes 2. tehniskajā skolā iegūta virpotāja specialitāte.

Vecumnieku novada zemnieku saimniecības «Spigas» īpašnieks. Medijos pamanāms kļuva ar protestu pret «Agro Bārbele» mēslojuma lagūnas «Jušos» izveidošanu.

Par svarīgu deputāta darbībā uzskata jaunu cilvēku un jauno ģimeņu piesaisti mūsu novadam ar dzīvesvietas vai ar darba piedāvājumu. Novadā ir jāuzceļ kultūras centrs, kā arī jāsalabo un jāuztur pašvaldības ceļi ar lielu noslodzi.

21. Jānis Lazdiņš
Dzimis 1986. gadā. 2005. gadā Aizkraukles profesionālajā vidusskolā ieguvis namu apsaimniekotāja specialitāti.

SIA «Virši loģistika» šoferis. Kā prioritāti norādījis gājēju celiņa izbūvi posmā Bauska–Elektriķi.

22. Kārlis Ulmanis
Dzimis 1986. gadā. 2012. gadā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā iegūta specialitāte datordizainā.

SIA «Ulmanis» valdes priekšsēdētājs un SIA «Ābolis», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu sulas ražošanu, valdes loceklis. Viņš ir arī datorgrafikas un eksperimentālās darbnīcas skolotājs Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Gaismas ciema minifestivāla «Āboļdārzs» organizators.

Kā prioritāti minējis Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas piebūves izveidi un ceļu tīkla uzlabošanu posmā Vecumnieki–Bauska.

Darbs neapstājas
Partijas saraksta pārstāvjiem pārmet, ka «Latvijas attīstībai» biedrs, Saeimas deputāts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs nepildot solījumu par Bauskas apvedceļa izbūves veicināšanu. Skaidro A. T. Plešs:

«Vairākkārt tikos ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Šo jautājumu pārrunāju ar satiksmes ministru. Vairākkārt tikos ar «Latvijas Valsts ceļu» vadību, lai rastu labāko un ātrāko ceļu uz apvedceļa esamību. Izdevies panākt, ka apvedceļa idejas realizēšana sāktos jau līdz 2030. gadam, nevis pēc 2030. gada, kā bija plānots iepriekš. Pārrunāju ar «Latvijas Valsts ceļiem» par iespēju Bauskas apvedceļu realizēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, līdzīgi kā Ķekavas apvedceļu, par ko eksperti pauda atzinīgu viedokli. Darbs pie šī sāpīgā un nozīmīgā jautājuma īstenošanas notiek.»

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlas attīstīt modernu un efektīvu pārvaldību

Kategorijas