Programmas izstrādē noslēdz pirmo kārtu

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 13. maijs 14:39

166

Top reformējamo novadu attīstības stratēģija: novada vide un teritorijas plānošana

Noslēgušās tematisko grupu sanāksmes apvienotā Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē. Pēdējās diskusijas skāra novada vidi un teritorijas plānošanu. Tikmēr iedzīvotājiem un uzņēmējiem līdz 20. maijam ir vēlams aizpildīt elektronisku aptaujas anketu.

Aptaujas anketā, kas atrodama bauska.lv mājaslapā, iedzīvotājus un uzņēmējus aicina paust savu vērtējumu par dzīvi novadā, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pašvaldības darbu un novada attīstības iespējām.

Aktualitāte – atkritumi
Darba grupas tikšanās par tēmu «Ilgtspējīga vide un klimatneitralitāte» notika 5. maijā. Aktualitāte bija atkritumu apsaimniekošana. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe informēja, ka pašlaik plānos ir saglabāt Jelgavas poligona darbību Zemgales reģionā un Bauskas novadam būs jāizšķiras, uz kuru poligonu turpmāk vest atkritumus, jo pašreizējie novadi ved gan uz «Brakšķiem» Jelgavas novadā, gan uz Rīgas «Getliņu» atkritumu poligonu.

Eksperti vērtēja, ka topošajā novadā kopumā ir gana liels dalīto atkritumu savākšanas punktu skaits, izņemot Iecavu. «Izvērtējot iedzīvotāju skaitu, izskatās, ka Iecavas novadā ir par maz dalīto atkritumu vākšanas punktu,» analizēja S. Sniedze. Novadam esot maksimāli jāizmanto dalīto atkritumu vākšanas sistēma un jādomā par otrreiz lietojamo taru. Viņai piekrita SIA «Baltkonsults» pārstāve Nameda Belmane, kas uzsvēra, ka valstij atkritumu savākšanā ir ambiciozi mērķi un pašvaldībai būs jādomā, kā to sasniegt.

Dūmi un smaka
Iecavas novada iedzīvotājs Aivars Grīnbergs sacīja, ka jācīnās ar piegružošanu – daudz atkritumu ir ceļmalās, parkos un upmalās. «Ir piemēri, kur kaimiņi pieķer citu kaimiņu, kas grāvmalā izmet atkritumus. Tas ir apziņas trūkums, nepieciešama informēšana, izglītošana,» tā A. Grīnbergs. «Pagājušajā gadā 60 vietās izvietojām atkritumu urnas ciema teritorijā, un tas attaisnojās. Kameras jāizvieto kopā ar skaļruni iespējamās vietās, kur var skaļi pateikt, ka redz un cilvēkus vēro,» situāciju raksturoja Ineta Bramane, Iecavas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja.

«Trūkst izglītošanas kampaņas, lai to varētu saprast jau skolas solā. Jāmāca pareizi iepirkties, lai radītu mazāk atkritumu. Mācīt, kā iepakot,» vērtēja baušķeniece Daira Jātniece.

«Pie garāžām jābūt līgumam ar SIA «Vides serviss». Tur samet visus atkritumus mucās, kuras pie garāžām noliek, un tad visus uzkrātos iepakojumus sadedzina mucā. Esmu mēģinājusi izmantot pašvaldības aplikāciju, bildējusi, sūtījusi faktus par dedzināšanu. Smakas ir drausmīgas. Beigās man tāpat ir jāiet uz policiju, jāraksta iesniegums – neredzu jēgu no aplikācijas. Pagājuši divi gadi, un bez rezultāta,» stāsta baušķeniece Egija Stapkēviča.

Trūkst speciālistu
Apsprieda arī dabas problēmas. «Trūkst finansējuma parku attīstībai. Mums piedāvā tagad pārņemt Mežotnes parku, bet nav speciālistu, kas varētu tur strādāt,» pašreizējo situāciju raksturoja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone.
Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka pievērsa uzmanību upju aizaugumam. «Cīnāmies ar sekām. Liels piesārņojums ieplūst no Lietuvas puses, tas apdraud zivju resursu saglabāšanu un upi kā ūdens tūrisma maršrutu. Ar truksoru mēģinām pļaut, bet tas ir nepietiekami. Ja ilgtermiņā sekas nerisinās, tad būs problēmas,» tā J. Kalinka.

Raitis Madžulis no Zemgales plānošanas reģiona uzsvēra, ka apvienotajā novadā būtu nepieciešams ainavu arhitekts. Runājot par ainavām, saskārās divi viedokļi – iedzīvotāji ir neapmierināti, ja ķimikālijas, kuras zemnieki smidzina uz laukiem, nonāk blakus esošajos iedzīvotāju īpašumos. Zemnieki atteica, ka nav jau žēl – lai nāk iedzīvotāji un izravē laukus no nezālēm. E. Stapkēviča aicināja veidot dabiskās zaļās aizsargjoslas starp laukiem un apdzīvotām vietām.

Dzelzceļš – dalītājs
Tikšanās par tēmu «Teritorijas attīstība» notika 6. maijā. Jau uzreiz sākās diskusijas par A7 ceļu un «Rail Baltica». Iecavnieki rosināja, ka remontdarbu laikā varētu transporta kustību virzīt vairāk pa Vecumnieku–Skaistkalnes ceļu, bet Vecumnieku novada pārstāvji protestēja, ka ceļš absolūti nav domāts tādai transporta plūsmai un šādas idejas pat ieteikt nevajadzētu.

Bauskas novada saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir savienot vienā transporta koridorā A7 apvedceļu un «Rail Baltica». «Pēc iespējas ir jāsamazina īpašumu šķelšana, lai neveidotu neapsaimniekojamus gabalus starp vienu un otru trasi,» uzsvēra J. Feldmanis. Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītājs Raitis Ignatjevs pievērsa uzmanību, ka «Rail Baltica» sadalīs arī elektriskos tīklus, gāzes apgādes struktūru un citas komunikācijas.

«Godīgi teikšu – pagaidām cilvēki vēl neapzinās, kā tas būs. Kad sāks būvēt, tad meklēs problēmu risinājumus pašvaldībās un ministrijās. Pēc tā, ko redzu kartē, saprotu, ka pārejas nav pietiekamā skaitā,» tā diskusijas dalībnieks Sergejs Gemma, uzsverot, ka dzelzceļš novadu sadalīs daudz nopietnāk, nekā pašlaik par to domā.

Divas pieejas
Gan 5., gan 6. maija diskusijā runāja par veloceliņiem. Daira Jātniece pauda, ka maksimāli jādomā par veloceliņiem uz visām pusēm. Viņai piekrita R. Madžulis, norādot, ka veloceliņiem jāvelta maksimāli liela uzmanība, reizē domājot par ūdeņraža un elektrotransporta attīstību.

Dažādi viedokļi bija par apdzīvotību. J. Feldmanis norādīja, ka ciemu teritorijas paplašinās un ir jādomā par centralizēto ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu, nosakot, ka vietās, kur šādi tīkli izbūvēti, pieslēgšana ir obligāta. Tas daļēji nepieciešams arī vides piesārņojuma dēļ, lai novērstu neattīrītas sadzīves kanalizācijas noplūšanu vidē.

Citu viedokli aizstāvēja E. Stapkēviča. «Jādomā, kā veicināt apbūves blīvuma veidošanos apdzīvotajās vietās. Saprotu, ka cilvēki izmisīgi meklē, kur uzbūvēt privātmāju, bet te ir problēma ar teritorijas plānošanu. Apdzīvotu vietu uzturēšana bijušajās pļavās ir dārga un neefektīva lauku teritorijas izmantošana,» pauda baušķeniece, norādot, ka pašvaldībai maksimāli jādomā par to, kā pilsētas vidi padarīt pievilcīgāku iedzīvotājiem, lai veicinātu gan palikšanu blīvi apdzīvojamajās teritorijās, gan veicinātu pilsētas apdzīvotību vietās, kuras pašlaik sauc par degradētajām teritorijām.

Naudai jāliek strādāt
Grupas dalībnieki uzsvēra, ka ļoti jāstrādā, lai uzlabotu interneta sakarus, turklāt ne tikai pilsētā. «Optiskie kabeļi, kas sarakti par miljoniem eiro zemē, ir jāpiedāvā pašvaldībai, lai varētu pieslēgties, nevis lai nauda stāv ierakta zemē,» atzina R. Madžulis. «Ne visur laukos internets ir pieejams, jo pakalpojumu sniedzēji pašlaik pilnībā nenodrošina interneta pārklājumu vai sakaru pieejamību visā teritorijā ar pietiekamu ātrumu. Bijušais rajona interneta tīkls, ko apsaimnieko «LinkIt», ir viena no iespējām, kas ir jāpastiprina un jāattīsta, lai šo pakalpojumu varētu saņemt par pieņemamu cenu labā kvalitātē,» vērtēja J. Feldmanis.

«Visās jomās ir jāveic inventarizācija – par to, kāda ir vides pieejamība, kāds ir enerģijas patēriņš, kāda ir sporta infrastruktūras attīstība, kultūras centru izveide laukos. Jādomā par drošību – drošu vidi, drošu dzīvi, kas piesaistītu cilvēkus. Jābūt aktīvai diskusijai par mājokļu esamību, mājokļu infrastruktūras nolietojumu,» sarunas noslēdza I. Bramane, norādot, ka topošajam novadam nepieciešams pamatīgs visu jomu audits.

Pirmā redakcija – rudenī
Atbilstoši Bauskas novada domes 2020. gada 29. oktobrī pieņemtajam lēmumam «Par jaunizveidojamā Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Bauskas novada attīstības programmas 2021. – 2027. gadam izstrādes uzsākšanu un darba uzdevumu apstiprināšanu» šī gada martā sākta ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrāde.

Attīstības programmas izstrādātāja ir SIA «Baltkosults», kuras uzdevums ir novērtēt jaunveidojamā Bauskas novada pašvaldības rīcībā esošos resursus, piedāvāt skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai, sekmēt rīcību un investīciju mērķtiecīgu plānošanu, nodrošināt integrētu pieeju problēmjautājumu risināšanā, kā arī veicināt plānošanas dokumentu sasaisti ar pašvaldības budžeta plānošanu.

Izstrādes procesā martā un aprīlī notika vairākas tematisko darba grupu sanāksmes. SIA «Baltkonsults» speciāliste Jolanta Gūža informēja, ka trīs nedēļās notika astoņu tematisko darba grupu sanāksmes, kopā iesaistījās apmēram 250 dalībnieku. Augusta beigās un septembrī dokuments taps pirmajā redakcijā. Paredzēts aicināt iesaistītos uz stratēģisko sanāksmi, lai skatītu priekšlikumus par kopējo vīziju, stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Programmas izstrādē noslēdz pirmo kārtu

Kategorijas