Kokiem sāk mērīt «vidukļus»

2008. gada 15. septembris 09:06

2055

Dižkoku pārbaude un mērīšana pagājušajā nedēļā notika vairākos Bauskas rajona pagastos. To veica Bauskas mežniecības mežzine Sarmīte Jankovska un vides inspektors Aivars Legzdiņš sadarbībā ar citiem mežziņiem.Reidā pa Mežotnes un Codes pagastu piedalījās arī «Bauskas Dzīve». Reģionālo vides pārvalžu inspektoriem dižkoku pārbaude jāveic reizi divos gados, lai novērtētu augšanas apstākļus, veiktu atkārtotus mērījumus, kā arī informētu zemes īpašniekus par aizsardzības režīmu. Ekspedīcijās tiek atklāti arī aizsargājamo dabas objektu sarakstā vēl neiekļauti koki.Inspektors Aivars Legzdiņš teic, ka atbilstību dižkoka statusam nosaka apkārtmērs. Katrai sugai piemērojamais standarts ir atšķirīgs. Vislielākais, sākot no pieciem metriem, tas ir ozoliem, tad seko vīksnas, liepas, kļavas, priedes, sudrabvītoli un citi koki. Mežotnes apgaitas mežzine Zina Ozoliņa, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, izstrādāja diplomdarbu par Mežotnes pagasta dižkokiem. Reida dalībniekiem viņa bija lieliska gide. Privātīpašumā esošā Jumpravas muižas parkā atrodas milzīgs jau nokaltis ozols un vairāki koki, kas aizsargājama objekta statusu varētu sasniegt pēc vairākiem gadiem. Jumpravas muižas kungu mājas pagalmā aug skaista liepa ar septiņiem stumbriem, bet Codes pagastā pie «Jušēniem» diezgan jaunai liepai to ir jau 15. Zina Ozoliņa skaidro: «Visticamāk, kokiem maziem esot, stumbrā radies bojājums, kas veicinājis jaunu dzinumu augšanu. Vēlāk no tiem veidojušies vairāki stumbri.» Parka austrumdaļā atrodas pilnīgi nokaltis ozols, kam stumbra apkārtmērs sasniedz 5,30 metrus. Nedzīvais koks pārsteidz ar bioloģisko sugu daudzveidību – tur rosās gan praulgrauži, gan kailgliemeži, gan dažādas kukaiņu sugas. Aivars Legzdiņš apgalvo: «Tas ir izcils eksemplārs, ko nedrīkst nocirst. Paies vēl daudz gadu, iekams ozols sabruks. Koka vērtību nosaka ne vien apkārtmērs un iederība ainavā, bet arī sugu bioloģiskā daudzveidība.»Par izpētes rezultātiem vides inspektors informēja teritorijas īpašnieci Annu Mankinu, kura ir ieinteresēta sadarbības partnere vides aizsardzības jomā. Parka kopšanai un atjaunošanas projekta izstrādei ģimene tērē personiskos līdzekļus. Lai gan privātīpašuma teritorija ir iežogota, nevienam nav liegta pastaiga pa gleznaino Lielupes stāvkrastu, apmeklējums gan iepriekš jāsaskaņo ar īpašniekiem pa tālruni. Sarmīte Jankovska atgādina, ka pārmērīga centība, izcērtot krūmus, dižkokiem var nopietni kaitēt. Īpaši jutīgi ir ozoli, ko nedrīkst strauji atēnot, citādi koki var aiziet bojā. «Ja dzīva radība, kas visu mūžu mitusi tumšā pagrabā, tiek iznesta spilgtā saules gaismā, tai draud bojāeja. Līdzīgi notiek ar ozoliem. Daudz dižu koku aizgāja bojā, kad entuziastu grupas pagājušā gadsimta 70. gados braukāja pa Latviju, lai atbrīvotu no krūmiem dižozolu apkārtni,» komentē mežzine. Ievērojamākais dižkoks Mežotnes pils parkā ir pagalma liepa ar stārķa ligzdu nozāģētajā galotnē. Tai ir 4,7 metrus resns stumbrs. Aizsargājamo dabas objektu sarakstā iekļauta arī pie Mežotnes kalpu mājas augošā kļava. Neviens no parka ozoliem gan nav sasniedzis noteikto piecu metru apkārtmēru. Mežotnes pils parkā allaž ir valdījusi ideāla kārtība, tādēļ vides sargiem nav bijis jāraizējas par dižkoku aprūpi. Iespaidīgi izmēri un skaisti zaru vainagi ir liepai un vīksnai, kas atrodas «Kaupēnu» pagalmā. Nams savulaik piederēja Bauskas virsmežniecībai, bet tagad ir nokļuvis privātā īpašumā. Neparasta vieta ir Inčuleja pie Jelgavas rajona robežas. Pļaviņā pie Inčupītes, kas ietek Lielupē, dižojas ļoti augsta, veselīga vīksna, bet Bauskas rajona resnākais ozols (5,88 metri) atrodas «Kalnabullēnu» dārzā. Dziļi mežā ir paslēpusies skaistā «Dundagu» sēta, kuras īpašnieki ir biškopji. Aizsardzības statuss ir piešķirts gan kļavai, gan trim sudrabvītoliem. Diemžēl viens, kas atrodas tuvējā mežā, ir nokaltis, lai gan augšanas apstākļus nevar uzskatīt par nelabvēlīgiem. Visi, kam nācies braukt no Bauskas uz Mežotni, droši vien ceļmalā ir pamanījuši īpatnēju, kuplu priedi. Mežzines lēš, ka koks varētu būt apmēram 300 gadu vecs. Tā ir melnā priede – siltzemju augs, nedaudz līdzīga Vidusjūras reģionā izplatītajām pīnijām. Zina Ozoliņa teic, ka aizsargājamā dižkoka pievilcību ir novērtējušas floristes. Viņas regulāri vāc zemē nokritušos lielos, dekoratīvos čiekurus, ko izmanto kompozīciju veidošanai. Mežziņi un vides inspektors viņnedēļ apmeklēja arī Skaistkalnes un Vecsaules dižkokus. Ekspedīcijas turpināsies līdz vēlam rudenim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kokiem sāk mērīt «vidukļus»

Kategorijas