Valdības “optimizācijas plāns” Latvijas laukiem

2008. gada 15. septembris 11:17

1221

Valdības “optimizācijas plāns” Latvijas laukiem

Kļuvis skaidrs, ka valsts nespēj pildīt autopārvadātājiem doto solījumu kompensēt pasažieru pārvadājumu radītos zaudējumus.Kaut arī valsts dotācija sabiedriskajam transportam, ieskaitot dzelzceļu, 2008.gadā bijusi 64 miljoni un budžeta grozījumos šiem mērķiem papildus piešķirti vēl 10 miljoni latu, lai nodrošinātu esošo maršrutu tīklu, vajadzīgi vēl vismaz 12 miljoni latu. Tāpēc no 15. septembra Latvijā no 2100 starppilsētu reisiem 300 tiks slēgti vai tiem tiks samazināts izpildes dienu skaits. Arī rajonu pašvaldībām ieteikts "optimizēt" vietējo maršrutu skaitu par 15 procentiem. Kā vienmēr Latvijā, arī šī "optimizācija" radīs tikai haosu un problēmas iedzīvotājiem, jo nav skaidrs, kā turpmāk plānots nodrošināt pasažieru pārvadājumus, tostarp arī reģionu skolēnu nokļūšanu izglītības iestādēs tā, lai netiktu apdraudēta bērnu drošība. Pēdējā problēma ir īpaši sāpīga, jo sevišķi lauku rajonos nav daudz pašvaldību, kurām pietiek līdzekļu transporta pakalpojumu apmaksai, ja valsts nesniedz papildus finansējumu, un arī ekonomiskā situācija Latvijas laukos neļauj lielai daļai iedzīvotāju izvadāt bērnus uz skolu. Šeit jāatgādina, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes. Savukārt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka maršrutu tīkls jāveido tā, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu pamata maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā. Lieki piebilst, ka šobrīd atbildīgās Satiksmes ministrijas amatpersonas atzīst - šīs funkcijas nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošinātas. Arī paskaidrot, kā Satiksmes ministrija plāno nodrošināt reģionu skolēnu nokļūšanu izglītības iestādēs atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā rakstītajam, kā arī cik liela apmēra valsts finansējumu ir plānots piešķirt šīs funkcijas nodrošināšanai un kāds būtu tā optimālais apjoms, nespēj nedz attiecīgās nozares ministrs Ainars Šlesers, nedz viņa padotie. Lauku bērnu vajadzības laikam kaut kā īsti neiederas biedra Buldozera megaprojektos. Vienlaikus valsts nespēja nodrošināt savas nākotnes ceļu līdz izglītības iestādēm ir tikai aisberga redzamāka daļiņa, kas aktuāla kļuvusi aizvien pieaugošās vardarbības pret bērniem dēļ. (Paradokss, bet ministrs, kura pārstāvētā partija sludina kristīgas vērtības, rīkojas tā, lai dažādiem ļautiņiem, kuri pavisam noteikti nav šo vērtību piekritēji, būtu visas iespējas izvērsties.) Tieši tāpat, kā problēmas ar skolu apmeklēšanu radīsies bērniem, daudziem lauku iedzīvotājiem būs grūtības ar pašvaldību, medicīnas utt. iestāžu apmeklēšanu, arī augsto biļešu cenu dēļ. Ja jau pat turīgajā Ventspils rajonā autobusu cenas ir pieaugušas tā, ka mati ceļas stāvus, tad, ko lai dara citu pašvaldību iedzīvotāji. Piemēram, no septembra par braucienu no Usmas līdz Ventspilij agrāko 1.10 latu vietā jāmaksā 2.20. Tātad sadārdzinājums ir simtprocentīgs. Ja vēl ņem vērā politiski motivēto, taču ekonomiskajā ziņā nepārdomāto teritoriālo reformu, nav šaubu, ka it īpaši Latvijas lauku iedzīvotāju sociāli maznodrošinātā daļa tiek mērķtiecīgi atstumta no aktīvas līdzdalības valsts dzīvē. Kopumā autotransporta problēmas ir tikai daļa no visas valsts ekonomiskajām problēmām. Par to, ka turpinot līdzšinējo ekonomisko politiku tādas radīsies, opozīcija sāka brīdināt vēl divus gadus pirms krīzes pirmo pazīmju parādīšanās. Valdošās koalīcijas pārstāvji konstanti apgalvoja, ka šādu runu teicēji esot pret valsts ekonomisko attīstību, pilsoņu labklājību, izaugsmi, utt. Savukārt opozīcijas izstrādātie ieteikumi ar apskaužamu regularitāti tika ignorēti, iegulstot koalīcijas kontrolēto Saeimas komisiju atvilktnēs. Tagad mēs esam saņēmuši koalīcijas darba rezultātus, un diemžēl jāsecina, ka tie ir tikai ziediņi, odziņas vēl sekos. Arī šajā konkrētajā gadījumā - par virknes pasažieru pārvadājumu maršrutu slēgšanu, amatpersonas ir izteikušās, ka daļa maršrutu varētu tikt atjaunota, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai. No tā jāsecina, ka tuvāko gadu laikā tas nenotiks, jo nostāju attiecībā uz priekšlikumiem, kurus realizējot būtu iespējams kaut daļēji stabilizēt situāciju, koalīcija mainīt negrasās. Tieši tāpat, kā negrasās meklēt autopārvadājumu un tātad bērnu drošības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus. Iespējas tos atrast ir, nepieciešama tikai vēlēšanās, taču tādas koalīcijai nav.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valdības “optimizācijas plāns” Latvijas laukiem

Kategorijas