BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieku ceļš līdz 1990. gada 4. maijam

Baušķenieku ceļš līdz 1990. gada 4. maijam

Vides aizsardzības kluba Bauskas rajona nodaļas nozīmīgā darbība

Pirms 31 gada siltā un saulainā 4. maija pievakarē daudzu baušķenieku, tāpat kā visas Latvijas iedzīvotāju, uzmanība bija pievērsta televizoru ekrāniem vai radioaparātiem, kas pārraidīja Latvijas Republikas Augstākajā padomē notiekošo, kur notika balsojums par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Kāds tad īsumā bija baušķenieku ceļš līdz šim vēsturiskajam notikumam?

Vietējo iedzīvotāju aktivitātes 1980. gadu nogalē
1985. gada martā par jauno Padomju Savienības vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs, kurš pasludināja tā saukto pārbūves un atklātības politiku, kas paredzēja valsts un sabiedrības demokratizāciju. Viena no pirmajām sabiedriski politiskajām organizācijām, kas deklarētās demokratizācijas apstākļos 1987. gada februārī sāka savu darbību Latvijā, bija Vides aizsardzības klubs (VAK). Vides aizstāvji par galveno uzdevumu izvirzīja apvienot kopdarbībā tos ļaudis, kam rūp visu veidu kultūrvēstures pieminekļu, ekoloģijas un cilvēcisko attiecību aizsardzība, glābšana un kopšana. Bauskas rajonā VAK nodaļa izveidojās 1988. gada jūlijā, un īsā laikā 136 dažādu paaudžu cilvēki aizpildīja iestāšanās anketas. Līdzās VAK biedriem bija arī tādi, kas līdzdarbojās dažādos VAK rīkotajos pasākumos, oficiāli klubā neiestājoties.

VAK Bauskas nodaļas darbība bija ļoti daudzpusīga. Notika, piemēram, vairāki desmiti dažādu objektu sakopšanas talku gan Bauskas pilskalnā un Mežotnes pilskalnā, gan Butku kapos Codē, gan daudzās citās vietās pilsētā un rajonā. Ekoloģijas jomā VAK Bauskas nodaļa rīkoja protesta mītiņus un pieprasīja paskaidrojumus vadošajām amatpersonām par plānoto ģipšakmens karjera ierīkošanu Skaistkalnē, par Īslīces upītes piesārņošanu, par dzeramā ūdens kvalitātes problēmām Iecavā u. tml. Tāpat notika arī tā sauktās «decūcenizācijas» akcijas, nesakoptāko vietu noteikšanas konkurss «Miss kaste», Mēmeles tīrīšanas sacensības, kad no upes pilsētas robežās «izzvejoja» daudzas autokravas dažādu sadzīves atkritumu. Bez tā visa VAK rīkoja vēl daudzus citus pasākumus saistībā ar «aizmir-stās vēstures» atdzīvināšanu, tika rīkoti arī vairāki labdarības pasākumi. VAK Bauskas nodaļa kādu laiku bija lielākā un viena no aktīvākajām VAK nodaļām ārpus Rīgas. Tā izdeva arī savu laikrakstu ar nosaukumu «Vēstnesis».

Sabiedriski politisku organizāciju izveidošanās un darbības pieaugums
Liels un visai plaši apmeklēts politisks pasākums bija 1988. gada 22. oktobrī VAK Bauskas nodaļas sarīkotais mītiņš «Pret migrāciju», kas notika vecpilsētā, iepretim toreizējam mēbeļu veikalam autostāvvietas laukumā pie tagadējās Baznīcas ielas. Tajā piedalījās apmēram 500 baušķenieku, un, šķiet, ka tā bija plašākā Atmodas laika politiskā demonstrācija Bauskā. Pēc šī notikuma pagāja vien pāris nedēļas, un 1988. gada 12. novembrī toreizējais Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Rāzna Bauskas pils tornī ierīkotajā mastā uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

1988. gada 12. novembris bija diena, kad Bauskā notika Latvijas Tautas frontes (LTF) Bauskas nodaļas dibināšanas konference. Vēlāk tieši šī organizācija bija ar vislielāko biedru skaitu. Pirms tam Bauskā bija izveidojusies Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) nodaļa, kuras darbības mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Turpmāk LNNK lielu darbu veica, reģistrējot bijušos Latvijas Republikas pilsoņus un viņu pēcnācējus, kā arī cieši sadarbojās ar VAK un LTF vietējām nodaļām kopīgajā ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu.

1989. gadā, kad Latvijā tika atjaunota Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas darbība, tās nodaļa izveidojās arī Bauskā. Tā paša gada 1. jūlijā izveidojās Bauskas politiski represēto personu klubs «Rēta», kas sākotnēji apzināja visus padomju represijās cietušos, bet vēlāk veidoja atmiņu stāstījumu pierakstus par piedzīvoto.

Pārmaiņu laikā, 1989. gada 8. martā, jaunu nosaukumu – «Bauskas Dzīve» – ieguva vietējais laikraksts, 23. augustā cauri Bauskai vijās akcijas «Baltijas ceļš» dalībnieku dzīvā ķēde, bet pirms tam, 28. jūnijā, milzīgu ļaužu daudzumu pilskalna estrādē pulcēja trimdas latviešu mūzikas grupas «Čikāgas piecīši» koncerts.

1990. gada vēlēšanas un to iznākums

1990. gada 18. martā saspringtā gaisotnē ar augstu baušķenieku līdzdalības aktivitāti notika pirmās puslīdz demokrātiskās Latvijas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās visos četros Bauskas rajona vienmandāta vēlēšanu apgabalos uzvarēja LTF un citu Latvijas neatkarību atbalstošo organizāciju izvirzītie deputātu kandidāti. Bauskas vēlēšanu apgabalā uzvarēja Georgs Andrejevs, bet citos Bauskas rajona vēlēšanu apgabalos – Emerita Buķele, Dainis Vanags un Valdis Birkavs, kas kopīgi ar citiem Latvijas neatkarību atbalstošajiem Augstākajā padomē ievēlētajiem deputātiem 1990. gada 4. maijā balsoja un pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1990. gada aprīlī notika vēl vienas vēlēšanas – tās bija Latvijas Pilsoņu kongresa vēlēšanas, lai gadījumā, ja neatkarības piekritējiem Latvijas Augstākajā padomē neizdotos iegūt vajadzīgo balsu vairākumu, tad uz Latvijas Republikas atjaunošanu varētu iet pa alternatīvu ceļu. Par Pilsoņu kongresa delegātiem no Bauskas rajona tika ievēlēti Raitis Ābelnieks, Raimonds Cakars, Uldis Jumejs, Jānis Kalniņš, Leopolds Kļaviņš, Raimonds Sietiņš, Kārlis Sinka, Dainis Vanags un Nellija Sprūde.