KOMENTĀRI: VALSTS AR NOVĀJINĀTU POLICIJU

ALEKSANDRS SIDORČIKS, pensionējies policists
Daudz pienākumu, atalgojums – neatbilstošs
– Neuzskatu, ka valstī ir vāja situācija drošības ziņā. Policistu vidū ir vāja konkurence, saņemam tos, ko saņemam. Ir augstas prasības gan zināšanu jomā, gan fiziskajā sagatavotībā, tomēr samaksa nav tāda, lai nāktu strādāt konkurētspējīgi policisti. Būtu jānodarbojas ar atlasi – ne katrs, kas stājas Policijas koledžā, būs policists, kas kalpos ar dvēseli. Mēģinām «izaudzināt» tādus policistus.
Tikko sākot darbu, policijas kaprālis saņem vidēji ap 600 – 650 eiro «uz rokas», ar šādu naudu vīrietim uzturēt ģimeni ir par maz. Daudz sieviešu nāk strādāt policijā, jo mazpilsētā šāds atalgojums dāmas apmierina. Savukārt vīrieši spēj atrast darbu, kur labāk maksā, kaut vai celtniecībā.
Divus gadus vairs nestrādāju policijā. Sāku 1988. gadā milicijā. Toreiz tehniskais nodrošinājums bija zems, pašlaik tas ir adekvāts. Tas motivē strādāt perfekti. Tomēr esošajiem cilvēkresursiem iecirkņos ir par daudz pienākumu, trūkst policistu, tāpēc ir liela slodze. Var jau kraut virsū, tikai vai to visu var nest?
Bauskas iecirkņa darbu vērtēju pozitīvi, kolektīvs ir stabils. Visas šīs lietas jārisina ministrijai un Valsts policijas vadībai.
Jānis Iesalnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts – aģentūrai LETA
Iekšlietu darbinieku atalgojums būtu jāpalielina
– Iekšlietu jomas darbinieku atalgojums no 2022. gada būtu jāpalielina, taču kādā apmērā, tas būs atkarīgs no budžeta sarunām un Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas par pieejamajiem līdzekļiem.
Iekšlietu nozares darbinieki, piemēram, daudzos policijas iecirkņos strādā ļoti sliktos apstākļos, jo šī joma ilgstoši ir bijis «viens no pabērniem». Paužot personisko viedokli, akcentēju, ka vajadzība pēc finansējuma palielināšanas ir objektīva un kaut kādā apmērā tā ir jāveic.
Kā šīs jomas vajadzības salāgot ar medicīnas darbiniekiem prasīto finansējumu atalgojuma reformas īstenošanai, tas ir FM ziņā sniegt informāciju, kā ar nodokļu samaksu pildās valsts budžets un līdz ar to, cik lielus izdevumus var atļauties.
Tāpat jāatbalsta augstākās izglītības iestādes atjaunošana iekšlietu sistēmas darbiniekiem, piekrītot Valsts prezidenta Egila Levita paustajam, ka Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda. Bieži vien var redzēt, ka sarežģītās izmeklēšanas lietās kādiem darbiniekiem pietrūkst profesionalitātes, jo nav bijusi iespēja saņemt atbilstošu izglītību.
Laima, Bauskas novada iedzīvotāja
Valstij sava policija jāatbalsta
– Ar policiju tieši man pašai daudzus gadus nekādu darīšanu nav bijis, esmu likumpaklausīga. Kādreiz sen iznāca sastrādāties ar toreizējo ceļu policistu priekšnieku Pēteri Rauduvi, policijas Bauskas iecirkņa vadītāju Guntaru Marķitānu – viņi bija ļoti atvērti sadarbībai, cilvēcīgi sarunās ar iedzīvotājiem. Tas bija sen.
Diemžēl, cik redzu pašlaik, komunikācija ar sabiedrību tieši nenotiek, tik caur Rīgu vai Jelgavu. Policistu tēlu līdz ar to viņi paši neveido pozitīvu. Draudzenei, piemēram, kopš 2015. gada rudens uz iesniegumu nav atbildēts. Toreiz stāvlaukumā pie mājas nodega mašīna un tika bojātas arī līdzās esošās, to vidū arī viņas auto. Uzrakstīja iesniegumu, atbildi nesaņēma. Šādi gadījumi nevairo profesijas prestižu.
Paziņai vīrs kādreiz strādāja Bauskas policijā, bet darbu pameta, aizgāja uz citu nozari, jo policista darbs pa gadiem graujot personību. Darbs smags, bet katram sava specifika un garoza. Ir taču arī priekšrocības, piemēram, izdienas pensijas iespēja. Visiem spēkiem valstij būtu sava policija jāatbalsta, gan atalgojot, gan izglītojot labāk. Citādi var pienākt tiešām iekšējās drošības krīze.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»