Satikšanās ar pozitīvas rīcības cilvēku

2021. gada 30. aprīlis 00:00

Aizraušanās. Iecavniece Lidija Kudapa sevi nemitīgi pilnveido, reizē emocionāli bagātinot citus

Atjaunotā Latvija un mūsu novadi bagāti ar aizrautīgiem un radošiem cilvēkiem. Viņu pulkā arī iecavniece Lidija Kudapa. «Jaunumi manā darbnīcā – apgleznoti magnētiņi ar Iecavas skatiem uz māla pamatnēm,» tā viņa ziņo par savu nupat atklāto vaļasprieku. Gan zīmējums, gan izpildījums mālā ir amatiermākslinieces autordarbs.

Jaukākās bērnības atmiņas
Lidija zīmējusi jau agrā bērnībā, tās viņai ir vienas no jaukākajām atmiņām. Vēlāk, skolas gados, mācoties Aizkraukles (tolaik Stuč-kas) vidusskolā, aktīvi piedalījusies skolas mākslinieciskās noformēšanas darbos, zīmējusi visu, kas skolai bijis vajadzīgs, – afišas, plakātus, sienasavīzes. Lidijas māmiņa vidusskolā strādājusi par mājturības skolotāju, un tagad var tikai minēt, cik talantu mantots no vecākiem un cik iedrošinājuma, prasmju un pārliecības, ka vajag tikai mācīties, mēģināt un darīt, ir iegūts no mammas.

Kaut arī Lidija zīmējusi labprāt un ar prieku, agrā jaunībā šis talants nolikts malā. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa devusies uz Maskavu, tagadējā Maskavas Pārtikas universitātē iegūta augstākā izglītība inženiera-mehāniķa specialitātē. Pēc piecu gadu studijām tolaik vēl PSRS galvaspilsētā jaunā speciāliste sākusi darba gaitas apvienībā «Latvijas Balzams» – Alojas spirta rūpnīcā. 1983. gadā L. Kudapa pārcēlusies uz Iecavu un turpinājusi strādāt apvienībā «Latvijas Balzams», Iecavas spirta rūpnīcā kā ražošanas vadītāja, bet no 2005. gada pildīja šķirošanas ceha priekšnieces pienākumus uzņēmumā «Balticovo».

2014. gadā L. Kudapa profesionālajai karjerai pielika punktu, bet no pagājušā gada augusta bauda dzīvi pensionāres statusā.

Vaļasprieku netrūkst
Pelnītās atpūtas statuss nebūt neliecina, ka L. Kudapu ir viegli sazvanīt, tas izdodas labi ja no trešās vai ceturtās reizes. Esmu «ietrāpījusi» nelaikā, jo Lidija ir bijusi aizņemta internetā, «Zoom» vidē, «Jautrā apelsīna» paspārnē organizētā vingrošanas nodarbībā. Lidija regulāri jau no 1994. gada vingro un apmeklē peldbaseinu, kad tas ir iespējams un atļauts.

Dzirdu lietišķu un konstruktīvu piedāvājumu mūsu komunikācijai – vienojamies sarunai brauciena Iecava–Bauska laikā, kad pie stūres būs Lidijas dzīvesbiedrs Augusts.

Kad mēģinām uzskaitīt visus Lidijas vaļaspriekus, pat nākas apmulst, jo katram no tiem gribētos veltīt uzmanību un nevienu no tiem nepiemirst: gleznošana, arī zīda un stikla apgleznošana, mālošana, dekupāža, adīšana, klūdziņu pinumu un krāšņu un garšīgu konfekšu pušķu darināšana. Augusts fonā vērīgi seko mūsu sarunai un atgādina par tortēm – Lidija cep arī garšīgas un košas tortes, lielās esot ap pieciem kilogramiem, jo vēl lielāku cepeškrāsnī ievietot nevar, bet mazās ap trim kilogramiem. Tas viss top gan pašu, gan radu un draugu priekam.

Par amatiermākslinieces talantiem priecājušies ne tikai iecavnieki, bet arī izstāžu apmeklētāji Ikšķilē, Staļģenē un Aizkrauklē. Vanda Arnta-Laizāne, Aizkraukles novada kultūras nama māk-slinieciskās daļas vadītāja, abu sadarbību raksturo šādi: «Mana tikšanās ar Lidiju Kudapu klātienē notika 2020. gada februārī. Kā bijušajai aizkrauklietei organizēju viņas gleznu izstādi Aizkraukles novada kultūras namā. Par Lidiju varu teikt tikai vislabākos vārdus. No pirmā acu skatiena saproti – šarmanta, talantīga, gudra sieviete. Sieviete, kas katru dienu meklē apgūt kaut ko nezināmu. Vai tā ir gleznošana, vai grozu pīšana, vai keramika. Tā top izstādes, kurās tu redzi Lidijas talantu, uzņēmību, gribasspēku. Varu droši teikt – gandarījums autorei un apmeklētājiem. Uz tikšanos Aizkrauklē!»

Grāmatām konkurents – dārzs
Lidija atrod arī laiku grāmatu lasīšanai – katru vakaru ap plkst. 23 atbilstošs brīdis noteikti tiekot atrasts. Viņas grāmatu lasīšanas maniere ir ļoti oriģināla, un labāk par Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas bibliotekāri Jolantu Ignati to neraksturos neviens: «Lidija Kudapa ir mūsu čaklāko lasītāju pulkā, turklāt lasīšanai ir izstrādāta sava īpaša sistēma. Viņu vairāk interesē ārzemju autoru romāni, un tos viņa izvēlas lasīt visus pēc kārtas – alfabēta secībā. Bibliotēku informācijas sistēma (BIS) «ALISE», kurā mēs strādājam, ir ļoti ērta, un pirms grāmatas izsniegšanas varam pārbaudīt katru grāmatu, vai lasītājs to iepriekš jau nav lasījis.» L. Kudapa vienmēr piedaloties visos bibliotēkas un biedrības «RaDam» kopīgi rīkotajos pasākumos. Kundzes darbi bibliotēkas lasītavā ir bijuši apskatāmi 2019. gadā vietējo amatiermākslinieku kopizstādēs «Krauķis nav vienīgais Iecavas putns» un «Peoniju ziedēšanas laiks ir klāt».

Lidija katru gadu aktīvi un čakli ir piedalījusies ar saviem darbiņiem arī adventes vainagu konkursos. Divus gadus labākie adventes vainagu autori saņēma balvās Lidijas gleznas.

Tagad pavasarī grāmatu lasīšanai nopietnos konkurentos pieteicies Kudapu ģimenes apmēram hektāru lielais, skaistais dārzs: 12 dažādu krāsu flokši, 35 šķirņu dienziedes, pujenes un petūnijas – tās ģimenes mīļākās puķes, kopjams zāliens – par to nu jau gadus 20 rūpējas Augusts, stundas divas paejot, kamēr viss tiek nopļauts. Arī dārzā Lidijas veidoti mākslas darbi – dārza dekori no cementa, lai vējš nevar aizpūst.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas paveras ceļojumu iespējas
Kad jautāju Lidijai, kurš no vaļaspriekiem vistuvāk sirdij, saņemu atbildi, ka laikam pēc noskaņojuma vai apstākļiem, gluži tāpat kā tematikas izvēle gleznojot, tomēr, izrādās, ļoti nozīmīga vieta Lidijas dzīvē ir arī ceļošanai. Ceļots daudz jau no 80. gadiem vēl bijušajos PSRS laikos. Tad apceļots Baikāls, tālākā vieta tā laika kartē.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļošana ir varējusi sākties pa īstam. Iecavnieci saista eksotiskas valstis – redzēta Peru, Jaungvineja, Tanzānija, Etiopija, Kamerūna, Zimbabve, Namībija, Meksika, Gvatemala, Hondurasa, Ķīna, kopā saskaitām kādus 30 ceļojumus uz dažādām valstīm. Dzīvesbiedru Augustu šādas neparastas valstis un zemes nesaista, viņš bauda mājas dzīvi un rūpējas par abiem mājas sargiem un mīluļiem – vilku sugas suņiem. Savukārt Lidija teic: «Kādas divas dienas ceļojumam vienmēr pietrūkst, gribas vēl mazliet ko apskatīt un izbaudīt.»

Tagad, kad ceļošanas iespējas pandēmijas dēļ ierobežotas vai liegtas, Lidija gatavojas laikam, kad atkal varēs kur doties, – saņemta gan «Covid-19» vakcīna, gan zināms ceļa mērķis – tā varētu būt Uganda vai Butāna.

Lidija ceļo viena, izmantojot kādu jau zināmu un pārbaudītu ceļojumu kompānijas piedāvājumu, neorganizējot līdzi ne paziņu, ne draudzeņu pulciņu. Paziņu un cilvēku, ar kuriem dalīties savās zināšanās, talantos un prasmēs, Lidijai Kudapai gan daudz, bet īstu draugu maz, taču ar tiem savstarpējās attiecības laika gaitā pārbaudītas un uzticamas.

Iepazīšanās gleznojot
«Lidijas aktīvais dzīvesveids pārliecina, ka no viņas var mācīties dzīves viedumu, realitātes pozitīvismu, tiešumu un darbaspējas, neskatoties uz cipariem pasē,» tā par savā dzīvē ļoti nozīmīgu cilvēku saka Ginta Zaumane, «Lidija Kudapa ir brīnišķīgs Cilvēks – jā, tieši ar lielo burtu! Esam pazīstamas tā tuvāk vien kādus septiņus astoņus gadus, lai gan viņa mani kā bērnu noteikti atceras no savas jaunības. Iepazināmies nedaudz tuvāk laikā, kad biedrība «RaDam» aktīvi organizēja gleznošanas nodarbības tepat Iecavas mūzikas un mākslas skolā un Lidija bija vieno no tām, kura nodarbības apmeklēja visaktīvāk. Lai arī gleznošanas priekam viņa bija pievērsusies jau labu laiku, pirms sanācām kopā, varēja vērot, kā attīstās viņas prasmes. Šādi darbojoties, arvien vairāk sapratām – mums ir, par ko parunāt gan tad, kad gleznojam tepat, gan arī tad, kad to darām modes namā «Tēma» Jelgavā, gan arī tad, kad filozofiski nodevāmies diskusijām, kā un kādi iemesli ietekmē mūsu dzīves ritējumu un kā sākt plānot vēlamos notikumus pašām.»

Ginta akcentē, ka Lidija ir rīcības cilvēks, viennozīmīgi pozitīvas rīcības cilvēks. Kopš pērnā pavasara abas ir satuvinājušas arī mālošanas nodarbības. «Lidija «ar visām četrām» atbalstīja manu ideju pievērsties keramikai, un pašlaik, kad Vīnkalna ceplis jau regulāri tiek kurināts, viņas darbiņi ir neatņemama to sastāvdaļa. Kopā liekam iekšā māla veidojumus un kopā ņemam tos ārā no cepļa, un arī kopā eksperimentējam, kā sasniegt vienu vai otru rezultātu, jo akadēmisko zināšanu šajā procesā mums nav. Ir tikai vēlme darīt un iemācīties. Lidija, maz pamazām šādi darbojoties ar māla eksperimentiem, būs papildinājusi savu lielisko dārzu ar jauniem iemītniekiem – bruņurupučiem, kaķi, putneļiem... un arī traukiem – brāķīšiem, kuriem katram ir atrasts pielietojums,» stāsta G. Zaumane.

Mācīšanās nekad nebeidzas
Un vēl viens pierādījums, ka viss ir atkarīgs tikai no reālas darbības – Lidija iestājās Tautas augstskolā un apgūst zināšanas par to, kā būvēta pasaule, pamatojoties uz ētera fizikas likumiem. Reālas formulas, zinātne un jauni zinātniski domājoši draugi visā plašajā pasaulē – iespēja pie katra no viņiem doties ciemos, plānojot jaunus ceļojumus. Iemeslu un seku likumsakarības jeb nekas nenotiek vienkārši tāpat.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Satikšanās ar pozitīvas rīcības cilvēku

Kategorijas