Ceļš, kas 40 gadus «mērdēts badā»

2021. gada 30. aprīlis 00:00

1213

Studenti izvērtē Bauskas novada attīstības iespējamos scenārijus

Tiešsaistē aizvadīts attīstības plānošanas seminārs «Bauskas pilsētas un novada telpiskās attīstības perspektīvas», kur dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības plānošanas profesionālās maģistra studiju programmas studentu prezentācijām.

Pasākumā 23. aprīlī piedalījās vairāk nekā pussimts dalībnieku, tai skaitā arī pārstāvji no visiem četriem apvienot paredzētajiem novadiem. Tikšanos vadīja Egija Stapkēviča, attīstības plānošanas un projektu speciāliste. Bija iespēja iepazīties ar diviem pētījumiem par attīstības scenārijiem – pirmais bija veltīts apvienotajam Bauskas novadam, bet otrs – Bauskas pilsētai.

Dzelzceļa lomas izvēle
Pētījums par apvienoto novadu skatīja trīs dažādus attīstības scenārijus, kas atkarīgi no tā, kurā virzienā pašvaldība izvēlēsies darboties vai arī nolems īpaši neietekmēt notikumus novadā.

Vispirms studenti atzina, ka «Covid-19» infekcijas ierobežojošo pasākumu dēļ bija mazāk iespēju tikties klātienē ar cilvēkiem. «Jāatzīst, ka pētījums ir vairāk skats no malas,» pauda Baiba Aulmane. Tomēr studenti apmeklēja apdzīvotās vietas, un secinājumi nebija labvēlīgi. «Iecavā ļoti liels autocentriskums. Tas pats Vecumniekos – gājējs atstāts novārtā – notīrītas tikai ielas, ietves gājējiem aizmirstas, ceļu kvalitāte ļoti slikta,» analizēja Nora Gāgane. Studenti uzsvēra, ka veloceliņu ir maz un vietām tie ir nepamanāmi. Esot redzams, ka industriālās teritorijas koncentrējas tikai ap Iecavu un Bausku.

Visos trijos piedāvātajos apvienotā novada attīstības scenārijos jaunieši izcēla «Rail Baltica» dzelzceļa nozīmi, atzīstot reizē, ka tas būs novadu sadalošs elements. «Galvenais jautājums – vai šis dzelzceļš vēl vairāk sašķels novadu, palīdzot Iecavas un Bauskas attīstībai un pametot novārtā nomales, vai pašvaldība spēs atbalstīt vienmērīgu novada attīstību?» pauda Katrīna Miška-Idū.

Neatstāt pelēkās teritorijas
«Pirmais ir scenārijs, kurā ir neliela publiskās pārvaldes iesaiste attīstības veicināšanai. Tas ir pasīvais scenārijs. Līdz ar dzelzceļa aktivitāti Bauska kļūst par jaunu Pierīgas rajonu, kas šeit meklē zaļāku un kvalitatīvāku vidi, šeit dzīvojot, bet strādājot Rīgā. Tas neveicina novada sasaisti – paliek pelēkās teritorijas, kur neveic investīcijas,» stāstīja K. Miška-Idū.

Otrs ir aktīvā scenārija modelis, kur «Rail Baltica» paliek kā attīstības virzītājs, pieaug uzņēmumu un lauku saimniecību skaits, plašāka pakalpojumu digitalizācija, kopējā sistēmā aktīvi iesaistās Pilsrundāle. Kopējā novada līdzdalība vienalga paliek neliela.

Trešais modelis – aktīvas mazo apdzīvoto vietu kopienas, kuras gan sadarbojas savā starpā, gan gūst pašvaldības atbalstu un veiksmīgi kooperējas arī ar blakusteritorijām – gan novadiem, gan Lietuvas rajoniem. Studenti to nosauca par policentrisko attīstību. «No pašvaldības puses ir svarīgi sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai radītu patīkamu dzīves vidi sev un citiem,» pauda B. Aulmane.

Rietumi un austrumi
Pašreiz novada attīstības modelī ir labi ziemeļu un dienvidu savienojumi Iecava–Bauska un Vecumnieki–Skaistkalne. «Nav investēts pietiekami rietumu un austrumu savienojamībā. Nav «Zemgales jostas», nav savienojuma Iecava–Vecumnieki. Lai veicinātu attīstību, ir vēlams investēt projektos tieši starp šīm apdzīvotajām vietām, lai nešķeltu Vecumniekus tālāk no Bauskas un Iecavas,» secina Raitis Ķiģelis. Savukārt Iecavai un Bauskai attīstības modeļi jāveido, ņemot vērā iedzīvotāju dzīves prasības – vajag apvedceļus un platākas joslas, respektējot pilsētu iedzīvotājus. Tāpat jāatbalsta videi draudzīgi risinājumi, jāizceļ kultūrvēsturiskais mantojums un ainaviskie dārgumi apvienotajā novadā.

Studenti uzsvēra nepieciešamību pēc investīcijām sociālajā kapitālā. «Latvijā esam koncentrējušies uz infrastruktūras sakārtošanu, bet šī tendence jāpavērš citā virzienā, lai spēcinātu iedzīvotājus. Lai būtu kapacitāte apgūt jaunās iespējas, ko, piemēram, sniedz digitalizācijas procesi. Tāpat arī investīcijas sociālajā kapitālā veicinās sabiedrības spēju pašorganizēties,» uzsvēra jaunieši. Viņi aicināja pašvaldību veicināt vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos kultūrmantojuma iepazīšanas procesos, nevis koncentrēties tikai uz tūristiem.

Potenciālā attīstība Iecavai
Īpaša diskusijas tēma bija saskarsme starp Bausku, Iecavu un Vecumniekiem. Diskusijas dalībnieki gan norādīja, ka ceļu savienojums Bauska–Vecumnieki jau 40 gadus esot «mērdēts badā», kas novedis pie tā, ka pie ceļa palikuši reti apdzīvojamie punkti un uz pilnīgu «atdzīvināšanu» esot maz cerību.

Tāpat kā problēmu aktualizēja faktu, ka no Iecavas un Vecumniekiem cilvēki labāk brauc uz Rīgu saņemt dažādus pakalpojumus nekā uz Bausku. Viņiem piekrita arī studenti. «No Vecumniekiem ātrāk aizbraukt uz Rīgu nekā uz Bausku, tāpēc novads sašķeļas, nevis vienojas. Iecavai potenciālā attīstība ir lielāka nekā Bauskai, kas liecina, ka nākotnē Iecava būs reālais, bet Bauska oficiālais centrs,» pauda Arta Pastora.

Nav infrastruktūras atpūtai dabā
Otrs pētījums ar attīstības scenārijiem skāra tieši Bauskas pilsētu, un šeit studenti vēlreiz atkārtoja iepriekš dzirdēto – Iecavas potenciālā attīstība pašlaik ir lielāka nekā Bauskai, tāpēc apvienotajā novadā iedzīvotājiem būs ļoti jādomā par savas pilsētas attīstības iespējām.
«Bauskai pieder ļoti liela ūdens virsma, kur atpūsties cilvēkiem, bet infrastruktūra un piekļuve nav piemērota, lai iedzīvotājs ietu un atpūstos dabā. Bauskas vecpilsētai ir skaista arhitektūra un kultūrvēsturiskais mantojums, bet nav attīstīta infrastruktūra, un daudzas no ēkām kļūst par degradētajām teritorijām,» stāstīja Ieva Šakale. «Smagais transports uz A7 rada trokšņu un gaisa piesārņojumu, ietekmē drošības izjūtu, kā arī pilsētas attīstību. Arī nākotnē ir izaicinājumi – attālums no autoostas līdz Bauskas «Rail Baltica» stacijai būs 5,5 kilometri – jāskatās, kā notiks mijiedarbība starp pilsētu un staciju,» pauda Laura Prusakova.

Vēl viena Bauskas problēma – realitātē pilsētas areāls ir plašāks, nekā ģeogrāfiski norādīts. Tas, ka daļu piepilsētas pievienoja pilsētai, nemaina to, ka arī par Rītausmu ciema un līdzīgām teritorijām jādomā, kā tās iesaistīt kopējā pilsētas struktūrā.

Pilsētas centra meklējumos
Apjukumu radījis fakts, ka Bauskai īsti pilsētas centra nav – tā atzinusi lielākā daļa aptaujāto. Daļa par centru atzinuši «Rimi». «Ja par centrālo vietu izvēlas «Rimi» iepirkšanās centru, kāds tas būtu tīri ģeogrāfiski, tad centrs izskatās ļoti žēlīgi,» norādīja Valters Muzikants. Pašlaik pilsēta fiziski un psiholoģiski esot sadalīta vairākās daļās – izglītība, kultūra un tūrisms ap Bauskas pili un jaunā Bauska tuvāk tirgum, skolām un bērnudārziem.

Skatīti arī attīstības scenāriji. Pirmais būtu atstāt, kā ir, – ap A7, tomēr apzinoties, ka tur nav patīkami uzturēties. Pilsētas centrs varētu «pārcelties» pie Dārza un Salātu ielas krustojuma. «Tas, par ko runā kā pilsētas vēsturisko centru, ir bruģēts laukums šosejas malā. Kādu funkciju tas pilda? Kāpēc cilvēkam tur iet, ja tu tur esi uzlikts kā uz delnas?» vaicāja A. Pastora.

Otrais variants – A7 ierobežošana. «Piedāvājums ir pilsētas autoceļus padarīt zaļākus, lēnākus, piemērotus velobraucējiem un gājējiem. Veidojot arī skaņas barjeras un zaļās sienas,» pauda A. Pastora. Trešais variants – domāt par pilsētas attīstību tad, kad būs uzcelts apvedceļš, ņemot vērā jauno realitāti. Vienīgā problēma – kad tas notiks? «Šoseja nepārtraukti nodara kaitējumu apkārtesošajām ēkām – plaisā sienas, aizvācas prom cilvēki, teritoriju nekopj, ēkas degradējas. To visu atjaunot prasīs lielus ieguldījumus. Cilvēkus atkal pievērst vēsturiskajam centram būs grūti,» tā A. Pastora.

Mikromobilitāte
Abos pēdējos variantos iekļauta mikromobilitāte. «Pilsēta jāveido ērta un kājām izstaigājama. Jādomā par velobraucēju vajadzībām, jāveido promenādes un atpūtas vietas zaļajās zonās, pēc iespējas vairāk pie ūdens. Lai gājēji un velobraucēji justos droši, katrai ielai jāizstrādā stipra koncepcija. Atklāti jārunā ar sabiedrību, jāmeklē kontakti – velobraucēju grupas, aktivitāšu biedrības. Tā ir pilsētas priekšrocība, ja to var izstaigāt vai izbraukt ar riteni. Sabiedrība kļūst veselāka, aktīvāka, un, jo aktīvāka būs sabiedrība, jo vairāk ieinteresēta pilsētas attīstībā, jo vairāk pilsētā gribēsies palikt,» tā Ieva Šakele.

«Pilsētā skatījāmies, ka ir ceļi velobraukšanai, bet pa vidu ir trepes, kas kavē pārvietošanos māmiņām ar ratiem un velobraucējiem. Tas būtu virziens, kur mikromobilitātei tiekties, – lai ir vienotais tīkls, kur var izbraukt, iziet, izstumt bērnu ratos. Lai būtu pastaigu vietas, jo pašlaik iedzīvotāji brauc pastaigāties ārpus pilsētas. Cilvēki uz piepilsētu pārvācas tāpēc, ka centrs ir putekļains, nav bērnu laukumu, ir degradētas teritorijas. Paliek tie, kam trūkst rocības, lai pārvāktos,» pauda A. Pastora.

Students Kristaps Zēlavs atzina, ka gājējiem vajadzētu vairāk izmantot Rīgas ielu, kur ir mazāka auto intensitāte. Tiesa, arī šajā ielā ir problēmas ar maziem nelīdzenumiem uz trotuāra. Tiesa, aicinājums lielāku nozīmi Rīgas ielai piešķirt kā gājēju ielai izraisīja klausītāju neapmierinātību.

«Nav neviena iemesla, kāpēc Bauska nevarētu būt eiropeiski pievilcīga pilsēta un doties piedāvātajos attīstības virzienos,» noslēgumā pauda K. Miška-Idū.

VIEDOKĻI
Prezentācijā piedāvāto risinājumu vērtējums Dainis Bruģis, mākslas zinātnieks:
«Paldies studentiem, bet izteikšu dažus skarbus vērtējumus. Tāda izjūta, ka priekšstats par to, kā funkcionē Bauska, ir gūts virspusēji. Pamanītas lietas, ko grūti nepamanīt, – vecpilsētas nolaistais stāvoklis, automaģistrāle, kas rūc kā briesmīga čūska un ir sašķēlusi pilsētu, «Rimi» ar pieguļošo teritoriju, gigantisko stāvlaukumu, degvielas uzpildes staciju pilsētas ģeogrāfiskajā centrā. Vēl virkne problēmu, kam piekrītu, – nav sakārtota infrastruktūra, lai pat paši baušķenieki varētu piekļūt upēm.

Nevaru pieņemt secinājumu, ka Rīgas ielā ir maza mobilitāte, – tur ir maz salīdzinājumā tikai ar A7. Šo daļu iedzīvotāji pamet, un tam ir dziļas saknes, kuras šeit netika analizētas. Komunikācijai divas garenvirzienā ejošās ielas – Rīgas un Plūdoņa – turpina kalpot un ir vienīgās ielas, kas dod sasaisti ar maģistrāli. Protams, ir iespēja no jaunās pilsētas daļas uzbraukt uz Zaļo ielu vai A7, bet, ja visu satiksmi organizēs šādā veidā, tad jāatzīst, ka jau tagad tā ir ļoti pārslogota no rītiem un darbdienas beigās. Tās ir nereālistiskas vīzijas par Rīgas ielas pārvēršanu par gājēju ielu.

Prezentāciju sākāt ar to, ka apdzīvotība ir plašāka nekā robežas. Bausku var izstaigāt kājām vai velosipēdu, bet tas nav visu sezonu periodos. Bez auto nevar iztikt – attālumi no piepilsētām nav tik mazi, un tendence tikai šādi pārvietoties pieaugs. Nerēķināties ar to un runāt, kā sašaurināsim ielas un atdosim gājējiem, ir absolūta utopija.»

Ilze Tijone, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja:
«Esam kļuvuši bagātāki ar jaunām idejām, jaunu skatījumu. Jāatzīst, ka līdz šim nav atrisināti lieli jautājumi no pagājušās reformas, kad pagasta iedzīvotāji nevar nokļūt uz novada centru pa asfaltu vai kad no Brunavas brauc caur Lietuvu iegūt izglītību Skaistkalnē. Visa Latvija attīstītās monocentriski – uz ceļa, kas ved uz Rīgu.

«Zemgales jostas» ceļa jautājumā mums atbild: «Tur jau neviens nebrauc!» Jūsu darbs un skats no malas palīdzēs sadzirdēt argumentāciju, ka «Zemgales jostu» arī ekonomiski vajag.

Par Bauskas pilsētas centru mēs nonācām pie tiem pašiem secinājumiem. Ja vienu periodu sabiedrības brīvā laika pavadīšana bija saistīta ar lielveikaliem, tad jaunā situācija visu pavērsusi citādāk. Kalna ielas attīstībā vairāk piekristu studentiem. Kad ainavu arhitekte Kristīne Dreija rosināja izmaiņas un diskutēja ar iedzīvotājiem – tā bija ļoti karsta diskusija. Mēs prasījām Satiksmes ministrijai finansējumu Kalna ielas pārprojektēšanai, bet tur projektus vērtē tikai pēc asfalta sastāva. Esam izstrādājuši arī tematisko plānojumu Bauskas pilsētas upēm un vecpilsētai. Ir liela bagāža, lai virzītos tālāk, un jūsu labās idejas nepazudīs. Par izpratni jārunā valstiskā līmenī, un paldies, ka mēs to iesākām Bauskā.»

Raitis Ignatjevs, projektu vadītājs:
«Mērķtiecība un sistemātiskums rīcībā ir Bauskas pilsētas attīstības atslēga. Pašlaik iniciatīvas «Apvedceļu Bauskai» atbalstam ir parak-stījušies tikai 2153 iedzīvotāji.»

Māra Kalvāne, SIA «Metrum» teritorijas attīstības plānošanas daļas vadītāja, studentu grupu darbu vadītāju pārstāve:
«Uzslava studentiem par ļoti labu aizstāvību, redzu, ka esat gatavi reālai dzīvei. Zinām, ka visām pašvaldībām ir priekšā lielais darbs izstrādāt stratēģijas, kas saistītas ar teritoriālo reformu, tāpēc studentiem bija uzdevums paskatīties ar savām zināšanām uz lielo Bauskas novadu.

Bauskas novada grupā redzējām, kā studenti nonāca pie trešā scenārija, kas ir reālāks dzīvē un no telpiskās attīstības plānošanas viedokļa pareizāks, virzīts uz policentrisko attīstību kā labāku attīstības veidu. Jaunieši pozitīvi spēj paskatīties uz «Rail Baltica» attīstību. Tas būs, un tas atstās ietekmi, par to nedrīkst aizmirst.

Man ir iekšējas bažas, vai Bauska noturēs sevi kā novada centru, jo Iecava parādās kā centrs un aktīvs spēlētājs. Aicinājām, lai studenti paskatās šo virzienu, – par to ir jādomā. Kā Bauska sevi varēs pozicionēt kā novada centrs, kā pilsēta? Centra dzīvināšana ir ne tikai Bauskas pilsētas centra dzīvināšana, bet arī Bauskas kā novada centra dzīvināšana.

No visiem scenārijiem kaut kas ir paņemams. Studenti deva konkrētus priekšlikumus, kas var noderēt reālajā darbā. Esmu par vecpilsētām un vēsturiskajiem centriem – sargājiet savu vecpilsētu, sargājiet kultūras mantojumu!»

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļš, kas 40 gadus «mērdēts badā»

Kategorijas