Kad neiznāk parādīt pēdējo godu

Bērēs Vecumniekos piedzīvoti brīdim nepiemēroti dramatiski notikumi
Vissmagākie brīži dzīvē ir tie, kad zaudējam tuviniekus, sev dārgos cilvēkus. It īpaši tas satricina, ja notiek negaidīti un pēkšņi. Tad ir jo īpaši svarīgi, lai raiti, mierīgi un cieņpilni izdotos pēdējā ceļā izvadīt mīļo cilvēku. Tā šāda nelaime aprīļa sākumā piemeklēja kādu ģimeni Vecumniekos, kad negaidīti gājiens uz veikalu kādam 63 gadus vecam vīrietim izrādījās pēdējais.
Aizgājēju izgāž no zārka
Par notikušo ar laikrakstu dalās aizgājēja māsas meita Inga: «Uz notikuma vietu atbrauca Valsts policijai piesaistīti apbedīšanas biroja «Kalve» darbinieki, kuri aizveda mirušo. 12. aprīlī devāmies uz Bausku noslēgt līgumu ar šo apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas firmu. Bēres notika 13. aprīlī. Brīdī, kad sāka nest zārku, mēs sapratām, ka nesēji atrodas alkohola reibumā. Zārks tika nests šķībi, mēs visi klusībā lūdzāmies, lai tik godam cilvēks tiktu aiznests līdz kapa vietai. Laižot zārku kapā, aizgājušais tika izgāzts no zārka. Nav iespējams aprakstīt, ko mums nācās piedzīvot, bijām spiesti pat izsaukt ātro palīdzību. Izvadītājs centās, cik spēja, pabeigt ceremoniju, un tuvinieks tika apglabāts. Šis ir gadījums, par kuru ir jāzina līdzcilvēkiem. Novēlu nevienam nepiedzīvot ko līdzīgu.»
Mirušā dēla Andra «Bauskas Dzīvei» teiktais: «Negribam, lai citi kam tādam iet cauri. Šādu pavērsienu dēļ bērēs tēva draugam pat tika izsaukta ātrā palīdzība. Jau sākumā vīri zārku nesa šķībi, bet pie kapa vispār vienam kāja paspruka... Darbinieki kāpa kapā iekšā, labi, ka mirušā māsa – astoņdesmitgadīgā tante – izturēja. Savā mūžā viņa ko tādu nebija redzējusi. Kā var apbedīšanas birojs ņemt darbā dzērājus?! Vajadzētu taču cilvēkus pārbaudīt pirms darba. Par notikušo esam uzrakstījuši iesniegumu Valsts policijā.»
Inga uzsver, cik tas bijis traģiski un negaidīti. Turklāt būtu izvēlējušies citu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, bet, tā kā atbrauca Valsts policijai piesaistītais, nācies vērsties pie tā. Notikuma vietā bija Vecumnieku novada sabiedriskās kārtības nodaļas vīri, Valsts policija tā arī neesot atbraukusi. Viss noticis haotiski, nebija policijas izraksta, nejautājuši ne mirušā vārdu, ne uzvārdu. Inga paprasījusi firmas vizītkarti, lai zinātu, kur vērsties.
Satraucoši un haotiski
Tad arī pirmdienā devušies uz Bausku, uz SIA «Kalve Kandavā» biroju. «Par pakalpojumiem nebija iespējas samaksāt ar bankas karti. Nebija cenrāža, nekā. Otrā dienā no biroja zvanīja, lai pieprasītu vēl 140 eiro, jo katafalks neesot pieskaitīts,» atminas radiniece.
Bēres jau pašā sākumā raisījušas nelāgas izjūtas – zārks netika nests taisni, nesēji bijuši dažāda auguma – cits garš, cits īss. Turklāt bijis redzams, ka divi no viņiem streipuļo... Kaut kā tikuši līdz kapam. Tuvinieki bija vēlējušies vēl pēdējo reizi atvadīties no aizgājēja, gribēja, lai atver zārku. Tas netika izdarīts. Bet tieši pie kapa vienam no streipuļojošajiem nesējiem slīdēja kāja, un... zārks iekrita kapā, mirušajam kājas bija gaisā... Tajā brīdī arī vienam no bēriniekiem kļuva slikti, tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kurā pēc tam visu bēru laiku cilvēks atradās, tā arī neatvadoties no aizgājēja.
Arī kapavietu firmas pārstāvji nepratuši sakārtot, kā ierasts, arīdzan zariņus sprauduši «kā ugunskurā». Tuvinieki par visu sacījuši: «Mēs to tā neatstāsim. Mēs vērsīsimies policijā.» Uz to saņēmuši atbildi: «Bet mēs taču atvainojāmies. Jūs paši esat piedzērušies.»
Naudas atlīdzība
Vecumniekos ieradies atbildīgais no firmas Gvido, viņš apgalvojis, ka izbraucot vīri neesot bijuši piedzērušies, un atvainojies, solīja daļēju izdevumu atmaksu pret apliecinājumu, ka nav pretenziju. «To noraidījām. Kā policijai var būt līgums ar šādu firmu?! Maina tikai nosaukumus, pirmoreiz redzu šādu «brīnumu»,» sacīja Inga, izpētot iedoto vizītkarti, uz kuras bija gan SIA «Kalve Kandavā», gan SIA «ElBaro» vārds.
Pēc dienām viņa informēja, ka arī mamma – mirušā māsa – aizvesta uz slimnīcu, jo pēc visa pārdzīvotā veselība sašķobījusies.
Aizgājēja dēls sameklējis SIA «Kalve Kandavā» īpašnieka Aināra Vilkauša telefona numuru un sazinājies, jo gribējis noskaidrot viņa nostāju pret notikušo. Saruna sākusies ar agresīvu jautājumu: «Kas, jūsuprāt, man būtu jādara?» Pēc tuvinieku vārdiem, īpašnieks savu vainu nav atzinis. Dēls juties pārsteigts, kā cilvēks, kurš apgalvo, ka «biznesā ir 29 gadus», nezina, kā šādā situācijā rīkoties, bet jautā klientam, uzsverot, ka «nevienam nevar klāt izstāvēt un uz katrām bērēm nevar ierasties». Tuviniekiem piedāvāta daļējā naudas atmaksa salīdzinājumā ar pārdzīvoto nav šķitusi pieņemama, vēl jo vairāk pret apliecinājumu, ka nav pretenziju. Saruna nav izdevusies.
Apakšuzņēmēju pārdzīvojumi
Tā kā par notikušo Inga bija vēstījusi arī sociālajos tīklos un bija minēti firmu nosaukumi, savu neapmierinātību izteica arī SIA «ElBaro» izpilddirektore Inga Jermakoviča, jo uzņēmumam neesot saistības ar notikušo.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» baušķeniece I. Jermakoviča sacīja: «Gadu īrējām telpas no SIA «Kalve» un sniedzām apbedīšanas pakalpojumu, jau oktobrī uzteicām līgumu un februārī sadarbību pārtraucām. Ļoti sarežģīts darbs, mūs te neviens negaidīja... Ļoti centāmies pucēt spalviņas, kas iepriekšējo īrnieku dēļ bija netīras... Tomēr nācās secināt, ka neatmaksājas lieki tērēt laiku un uzturēt cita uzņēmuma vārdu. Kas bija pie mums saņēmuši pakalpojumu, visi palika apmierināti.»
Pēc I. Jermakovičas teiktā, acīmredzot uz vizītkartēm palicis viņu firmas vārds un numurs. Arī uz pakalpojumu veidlapām esot bijuši vairāki kantori virsū, proti, apakšuzņēmēji. «Biju «Kalves» birojā, lai noskaidrotu notikušo. Uz klientiem izsniegtā čeka ir «Kalves Kandavā» vārds. Mums nav nekāda sakara ar notikušo Vecumniekos. Pašlaik abi ar vīru apbedīšanas darbus esam pametuši, darbojamies savās jomās,» apliecināja I. Jermakoviča.
29 gadi apbedīšanas jomā
Ainārs Vilkaušs, SIA «Kalve Kandavā» īpašnieks, kuram arī Bauskā, Biržu ielā 13e, ir apbedīšanas uzņēmums, mēroja 150 kilometrus no Kandavas, lai ar «Bauskas Dzīvi» runātu klātienē. Kopā ar viņu bija Gvido Pipirs, pašnodarbināta persona, kura īrē telpu uzņēmējdarbības veikšanai un nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu, transportēšanu, kapu rakšanu, zārka nešanu u. tml.
Apbedīšanas jomā uzņēmējs darbojas jau 29 gadus. Pašlaik A. Vilkaušam apbedīšanas uzņēmumi ir Bauskā un Skrundā. Kandavas, Tukuma un Kuldīgas objektus nopirkuši konkurenti. Savukārt ar Gvido sadarbojas mēnesi kopš iepriekšējā apakšuzņēmēja SIA «ElBaro» aiziešanas februārī. Arī Gvido piesaista pašnodarbinātas personas, kas par pakalpojumu piestāda rēķinu. Pastāvīgu darbinieku vēl neesot. Savukārt SIA «Kalve Kandavā» pastāvīgie darbinieki esot tie, «kas strādā ar naudu, birojā». «Neļauju pakalpojumu sniegt, ja cilvēks nav reģistrējies kā pašnodarbināta persona, ja nevar pats par sevi atbildēt, tad nepieņemu uz sadarbību,» teic A. Vilkaušs.
SIA «Kalve Kandavā» Bauskā vienīgajai pieder morgs, to izmantojot arī tiesu medicīnas eksperti, Bauskas slimnīca. Morgs ir celts 2000. gadā, izmantojot kredīta līdzekļus. Tiek piedāvāta mirušā uzglabāšana aukstumkamerā, zāles noma, notiek bēru priekšmetu tirdzniecība. Morga pakalpojumi gan pašlaik nesot zaudējumus, jo no valsts iestādēm naudu par iztērētajiem līdzekļiem komunālo pakalpojumu ziņā nesaņemot, tikai par mirušā uzglabāšanu saldētavā. Tādējādi morgs pašlaik esot mīnuss, jo «tā darbība pat elektrības izdevumus nesedz». Savukārt privātpersonas maksājot arī par ūdens, atkritumu, apkures un elektrības izdevumiem, kas veido 12,10 eiro ar PVN. Tā kā apbedīšanas pakalpojumu jomā ir konkurence, tajā neesi nodarbināts ik dienu, tālab tiek piedāvāti arī celtniecības pakalpojumi, labiekārtošanas darbi, ko izmantojot cilvēki no visas Latvijas, labiekārtošanas jomā darbojušies arī Ventspilī. Savukārt apbedīšanas piederumi tiek ražoti Kandavā.
«Celtniecības pakalpojumu piedāvājam, lai cilvēkus varētu visu laiku nodarbināt. Turklāt jāņem tie, kas vai nu strādā maiņās, vai ir pašnodarbinātas personas,» stāsta vīri.
«90. gadu sākumā sāku Bauskā darboties, jo neviens to šeit nedarīja, bija brīva niša. Kamēr Ausma Saulinska bija biroja vadītāja, nebija nekādu problēmu. Kā sāka mainīties cilvēki, jauni sadarbības partneri, tā bija citādāk. Tā ir cilvēku atbildība,» analizē īpašnieks.
Klātbūtne katrās bērēs – neiespējama
Par notikušo bērēs Vecumniekos A. Vilkaušs teic: «Neuzticēties cilvēkiem nevar. Dzīvoju Kandavā, pats nevaru ierasties uz katrām bērēm un visu izkontrolēt. Vismaz reizi nedēļā ierodos Bauskā pārraudzīt darbu.
Ar Arni – vienu no zārka nesējiem – sadarbojamies ap trim gadiem, savukārt otrs – Raimonds – bija tikai otro reizi. Par Arni nepatīkamas aizdomas jau bija iepriekš, kad viņu redzēju ar nevērīgi atstātu apkakli vaļā, arī runasveids nebija patīkams, bet vulgārs.»
Šīs bēres bijušas sasteigtas, arī tādēļ nebija izvēles iespēju darbinieku ziņā. Kad nebija tāda steiga, divreiz nesēji, racēji vesti arī no Kandavas. Gvido mēneša laikā vēl neesot izveidota pastāvīga brigāde. Gvido viņus pārbaudījis Bauskā pirms izbraukšanas, viss bijis kārtībā. Izsniegts vienots apģērbs, visi instruēti. Šāds A. Vilkauša pieredzē esot trešais gadījums uzņēmumā 29 gadu laikā. No rīta darbinieki neesot bijuši lietojuši alkoholu. Īpašnieks rādīja čeku, kas bijis Arņa kabatā, kurā parādās, ka pirms bērēm Vecumnieku veikalā nopirkta «Fanta», alkoholiskais kokteilis «Ķirsis» un degvīns.
Tā kā ar Arni jau iepriekš bijusi nesaprašanās par nevērīgo attieksmi pret apģērbu un runasveidu, iespējams, šādi viņš rīkojies tīši, kā ieriebdams uzņēmumam, pirms bērēm viņš esot teicis, ka «vajadzētu uztaisīt kādu «action» (kādu pārsteidzošu izdarību – red.), stāsta vīri. Pēc tam lietainajā dienā tieši pie kapa viņam it kā slīdējusi kāja, un viņš ar zārku pakrita...
Valsts policijas nebija
Dažādo augumu garumu īpašnieks neuzskata par īpašu problēmu, jo «var garos aizmugurē, zārkam priekšā – īsākos». Skaidrojot to, kāpēc nevar norēķināties ar karti, īpašnieks teic, ka «nav tāds apgrozījums, tāpēc nav termināļa». Savukārt cenrādis esot pie sienas. Pasūtītājs saņem lapu – oriģināls ir klientam, paškopējošā lapa paliek uzņēmumā. Arī šajā gadījumā tā bija. A. Vilkaušs to rādīja arī žurnālistei.
«Kļūda, pārkāpums no mūsu puses ir tas, ka dokumentā nebija nosvītrots SIA «ElBaro», tās vietā bija jāraksta Gvido,» atzīst īpašnieks. Arī kases čeks esot iedots.
Otrā dienā par papildu naudu darbiniece zvanījusi tādēļ, ka klientiem par transportu visu laiku mainījušās domas, tādēļ beigās par vienu transporta vienību – katafalku – izdevumi nebijuši pierēķināti. Arī darbiniece nav ilggadēja, tāpēc nav spējusi to uzreiz pamanīt. Viņa sajaukusi arī izdevumus par ģērbšanu, 38 eiro vietā pierēķinot tikai desmit eiro.
Telefona zvanus par izsaukumiem īpašnieks pieņemot pats (arī sarunas laikā ar «Bauskas Dzīvi» zvanīja potenciālā kliente no Vecsaules). Arī 9. aprīļa plkst. 23.30 saņēmis zvanu no policijas dežuranta par izsaukumu uz Vecumniekiem. Ar Valsts policiju līgums ir SIA «Ozir», savukārt SIA «Kalve Kandavā» ir tā apakšuzņēmēja. Jāierodas 1,5 stundu laikā, bet jau plkst. 23.45 saņemts atkārtots zvans no policijas, jautājot, kur palikuši. Pusstundu pēc pusnakts ieradušies. Uz vietas bija tikai Vecumnieku sabiedriskās kārtības nodaļas vīri, Valsts policijas nebija, tādējādi nebija, kas paraksta aktu par izsaukumu. «Gan kaut ko izdomāsit!» ar tādiem vārdiem nodots aizgājējs.
Naktī uz sestdienu piebraukuši pie Valsts policijas iecirkņa durvīm un lūguši rakstisku apliecinājumu, lai vēlāk varētu saņemt samaksu par pakalpojumu. Policija atmaksājot transporta izdevumus līdz morgam. Pēc divu stundu gaidīšanas aiz durvīm saņēmuši uzdrukātus dažus teikumus uz A4 baltas lapas, nevis oficiālas veidlapas. Uz «parastās» lapas, kā pārliecinājās «Bauskas Dzīve», bija arī inspektora zīmogs un paraksts.
Sadarbība ar vaininiekiem izbeigta
Pirmdienas pusdienlaikā piezvanījuši mirušā tuvinieki, ka bēres gribot otrā dienā. Gvido sarunājis tikties Vecumniekos, lai ierādītu kapavietu. Tuvinieki ieradušies ar stundas kavēšanos. Viss noticis steigā.
«Tagad pēc bērēm abi vainīgie zārka nesēji staigā ar zilām acīm,» teic A. Vilkaušs, «kapos un pie auto viņi divreiz dabūja no tuviniekiem.» Vienam esot lauzts deguns, abiem «zilas acis». «Izskatās, ka tuvinieki vēlas piesegt paši sevi par to, ka piekāvuši,» uzskata īpašnieks.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par iespējamo dzērušo nesēju piekaušanu radiniece Inga atbildēja: «Kā var tā izdomāt?! Roku liekot uz sirds – mēs taču nevaram nolaisties līdz viņu līmenim! Mēs par visu vērsīsimies tiesā.»
Gvido bijis aizbraucis pie tuviniekiem ar piedāvājumu atdot daļu naudas, proti, par pakalpojumu, nevis par bēru piederumiem, pretī saņemot apliecinājumu, ka viņiem nav pretenziju. Tas noraidīts.
Mirušā radinieks sameklējis arī īpašnieku un viņam zvanījis. «Es ierosināju: «Sakiet priekšlikumu, ko jūs vēlaties!» stāsta A. Vilkaušs, bet konstruktīva saruna neesot sanākusi. ««Jūs maksāsiet, bet mēs neatteiksimies no pretenzijām,» tā sapratu,» teic īpašnieks, «man visās bērēs esot jābūt klāt, par visu jāuzņemas atbildība.»
«Man jāuzņemas, bet te ir arī robeža – arī katram iesaistītajam jāatbild par savu rīcību,» pauž A. Vilkaušs.
Vērtējot turpmāko sadarbību ar konkrētajiem zārka nesējiem, īpašnieks un Gvido teic, ka tā ir izbeigta. Būšot jāvedot darbinieki kaut no Kandavas. Par darbu Vecumniekos minētie vīri neesot piestādījuši rēķinu.
Vēlme pamest bērēšanu
Kādu tālāko darbību plāno īpašnieks? «Bauskas biroju gribēju pirmo pārdot. Tie, kas gribētu pirkt, vēlētos lielu peļņu. Par patieso situāciju nemeloju. Īstenībā var labi pelnīt, ja pats visur darbojas līdzi vai ir uzticams cilvēks. No tālajām filiālēm būtu jāatsakās. Vispār gribu aiziet prom no apbedīšanas pakalpojumiem, arī Skrundā pārdot. Kuldīgā, Tukumā, Kandavā pats biju uz vietas, tur man piedāvāja pirkt, un bija grēks atteikties. Pašlaik jāturpina darboties, kamēr radīsies kāds nopietns pircējs vai nomnieks,» atklāj A. Vilkaušs.
Viņam esot, ko darīt, piederot firma, kas ražo suvenīrus no dabiskiem materiāliem, tos pārdod Tērvetes dabas parkā, Pokaiņos, Ventspilī. Ir veļas mazgātava un ķīmiskā tīrītava. Apbedīšanas piederumu ražošanu vairumtirdzniecībai un kapu kopšanu, labiekārtošanu atstāšot, jo vēloties pārtraukt darboties tieši ar pakalpojumiem, kas saistīti ar bērēm.
Jāskatās atsauksmes par firmām
Laikraksts sazinājās arī ar izvadītāju (nevēlējās minēt vārdu, «Bauskas Dzīvei» tas ir zināms), kas piedalījās minētajās bērēs kā izvadītājs un muzikants. Viņa pieredze šajā jomā tuvojas 20 gadiem. Notikušo viņš vērtē šādi: «Nav labi, ka nesēji nav samēroti augumos, tā ir kantora vaina. Tajā brīdī vairs nesmidzināja lietus, tomēr vienam nesējam pie kapa paslīdēja kāja. To, ka divi, iespējams, diezgan dzēruši, īsti nevarēju manīt. Manuprāt, cilvēkiem ļoti rūpīgi jāizvērtē, ar ko sadarbojas, jāpaskatās atsauksmes. Arī šajā gadījumā klienti vēl varēja mainīt firmu. Visu laiku stresā notika bērēšana. Visi bija sastresojušies, tādējādi arī kapa kopiņa nesanāca kvalitatīva.»
Ar kāju – pa seju
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar vienu no zārka nesējiem. Lūk, viņa stāsts: «Bauskā vēl visi bija normāli, nedzēruši. 30 – 45 minūtes pirms bērēm divi pazuda, gāju meklēt, skatos – nāk no veikala. Jau izskatījās iereibuši, turklāt viens vēl bravūrīgi uzvedās, sakot, ka nav dzēris, ka paši tuvinieki reibumā. Jau iepriekš, ar viņiem kopā darbojoties, bija slikta pieredze, bet pat nevarēju iedomāties, ka var šitā pirms bērēm... Bet ko es varu darīt, tūlīt jāiet nest zārks! Formas mums bija vienotas, bet augumi atšķirīgi.
Pie kapa viņam paslīdēja kāja, viņš iekrita kapā, uz zārka virsū. Es izvilku ārā. Pēc tam pieskrēja viens no tuviniekiem un ar kāju iespēra viņam pa seju. Tādējādi sistais nokrita augšpēdus uz muguras. Padevu roku un sūtīju prom uz mašīnu. Ar zilām acīm viņš aizgāja. Es kolēģa vārdā atvainojos tuviniekiem un mēģināju ko vērst par labu. Trijatā iekāpām kapā, sakārtojām mirušo zārkā atpakaļ.
Noslēgumā arī otrs dzērušais pie mašīnas dabūja. Viņam bija zilumi uz sejas, abi mašīnā sēdēja un sūdzējās... Viss bija ļoti nelāgi tajās bērēs. Divas dienas pēc visa šī bija grūti atiet, viss kā filmā, pirmoreiz ko tādu redzu. Domāju, beigas arī tam birojam...»
Laikraksts atrada arī nesēju Arni, kam pie kapa paslīdēja kāja. Necenzētiem vārdiem viņš telefoniski apstiprināja, ka vienam no viņiem ir lauzts deguns, lamājās un draudēja, pēc mēles mežģīšanās radās iespaids, ka, iespējams, viņš ir alkohola reibumā…
Sākti četri administratīvā pārkāpuma procesi
Policijā par minēto notikumu ir saņemts iesniegums un sākti četri administratīvā pārkāpuma procesi. Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantam par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro, informē Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.
Savukārt policijas rīcībā nav informācijas, ka Vecumnieku kapos vai pie kapiem būtu piekauta kāda persona, šādi iesniegumi neesot saņemti.
Valsts policijas Galvenā administratīvā pārvalde ir noslēgusi līgumus ar uzņēmumiem, kas nodrošina mirušu personu transportēšanu no notikumu vietām visā Latvijā. Savukārt apbedīšanas pakalpojumu firmu izmantošana ir katra cilvēka personīga izvēle.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»