Devītklasnieki diagnosticējošos darbus pilda attālināti

2021. gada 30. aprīlis 07:37

786

Devītklasnieki diagnosticējošos darbus pilda attālināti

Līdzīgi kā pagājušajā mācību gadā, arī šogad tika mainīta kārtība, kādā 9. klašu skolēni pabeigs pamatskolu. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, tika atcelta eksāmenu norise, tā vietā skolēni šonedēļ veikuši obligātos diagnosticējošos darbus latviešu valodā un matemātikā.

Atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem 2020./2021. mācību gadā 9. klases skolēniem obligāti jāveic diagnosticējošie darbi latviešu valodā un matemātikā. Diagnosticējošajam darbam latviešu valodā rakstu daļa notika 27. aprīlī, mutvārdu daļa risinājās ilgākā laikposmā – no 13. līdz 29. aprīlim. Diagnosticējošais darbs matemātikā (rakstiski) notika šajā ceturtdienā – 29. aprīlī.

Pēc izglītības iestādes izvēles bija iespēja organizēt arī citu diagnosticējošo darbu norisi un, piemēram, Iecavas vidusskolā 9. klases papildus kārtoja darbus arī angļu valodā, Latvijas vēsturē. Diagnosticējošie darbi paredzēti ar mērķi pārbaudīt skolēnu zināšanas un pamatprasmes, lai pēc tam tās varētu līdz mācību gada beigām pilnveidot, tā «Bauskas Dzīvei» skaidro Valsts izglītības satura centra pārstāvji.

«Bauskas Dzīve» uzrunāja par mācību procesu atbildīgās speciālistes Rundāles un Iecavas novada skolās, lai gūtu ieskatu par diagnosticējošo darbu norisi vietējās izglītības iestādēs.

Šogad diagnosticējošos darbus pildīja Pilsrundāles vidusskolas 22 devītklasnieki, informēja Pilsrundāles vidusskolas direktore Antra Žukovska. Viņa sacīja, ka jaunieši veikuši šos pārbaudes darbus divos mācību priekšmetos – gan latviešu valodā, gan matemātikā. Latviešu valodas mutvārdu daļā skolēns no mājām risināja dialogu ar skolotāju platformā «Zoom». «Protams, mēs no «špikošanas» neesam pasargāti, bet zinu, ka diagnosticējošā darba dokumentā kopētu tekstu ievietot nevarēja,» atklāja A. Žukovska, «šis darbs netiek vērtēts ar atzīmi, to 9. klases audzēkņi pilda, lai saprastu klases līmeni noteiktajā priekšmetā. Domāju, ka rezultāti nebūs slikti, neskatoties uz to, ka lielākais mācību gada posms pavadīts attālināti.»

Inga Čipena, Iecavas pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, skaidro, kā notikusi diagnosticējošo darbu kārtošana organizatoriski un tehniski: «Skolēni pārbaudes darbus kārto attālināti, katrs ir saņēmis darba plānu, kurā noteikti veicamie pasākumi. Noteiktā laikā bija pieslēgšanās tiešsaistes darba vadības grupām, kurās pedagogi koordinē notiekošo procesu. Grupām uz laiku pieslēdzas arī skolas administrācijas pārstāvis, lai pārliecinātos, ka skolēni var atvērt nosūtītos darbus, ka tehniski spēj aizpildīt vajadzīgās sadaļas un nodrošina vajadzīgo pārraudzību un konsultatīvo atbalstu, kā arī atrisina radušās problēmsituācijas.»

Uzdevumi valsts diagnosticējošā darbā latviešu valodā ir līdzvērtīgi eksāmenu darbiem. Tāpat kā katru gadu, audzēkņi esot īpaši gatavojušies – gan attālināti, gan konsultācijās klātienē. Kā būs veicies darba izpildē, to redzēs pēc tam, kad būs izlaboti skolēnu darbi.

Valsts diagnosticējošos darbus kārto visi audzēkņi, kuriem nav noteikts atbrīvojums no tiem. Iecavas pamatskolā šogad 18 skolēnu no 9. klases kārto šos pārbaudes darbus, informē I. Čipena.

Savukārt Iecavas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Solveiga Lineja komentē: «Diagnosticējošie darbi bija lieliska iespēja devīto klašu skolēniem pārbaudīt savas zināšanas un saprast, ko vēl varētu maijā uzlabot. Arī skolotāji varēja izvērtēt paveikto un saprast, kuras tēmas audzēkņiem nepieciešams nostiprināt līdz mācību gada beigām.»

Iecavas vidusskolā visi devīto klašu skolēni piedalījās visos valsts piedāvātajos diagnosticējošos pārbaudes darbos – arī papildus ieteiktajos, ne tikai divos obligātajos. Visi strādāja «Zoom» platformā ar ieslēgtām videokamerām skolotāju uzraudzībā. Audzēkņi jau ilgāku laiku strādā attālināti, ir pieraduši pie pašvadītām mācībām, un skola cenšoties jauniešiem uzticēties.

Pārbaudes darbos angļu valodā skolēniem nav bijis problēmu. Rezultāti atbilstoši ikdienas zināšanu vērtējumiem. «Latvijas vēstures darba pirmajā daļā nekādu pārsteigumu nebija. Daļai skolēnu bija grūti konstatēt konkrētā notikuma cēloņus un sekas, tā tas ir arī ikdienas darbos. Secinājums – ir jāpilnveido kritiskās domāšanas prasmes. Problēmas sagādāja uzdevumi, kas prasa izpratni, analītisko domāšanu, viedokļa pamatojumu. Skolēni, kas atbilstoši ieteikumiem un eksāmenu programmai bija gatavojušies, otro daļu veica ar labākiem rezultātiem. Izvērtējot kopējos monitoringa darba rezultātus, var secināt, ka skolēniem jāmācās pašiem lasīt, pašiem meklēt, pašiem domāt,» skaidro S. Lineja.

Pēc pedagogu domām, attālināto mācību procesā nav iespējams skolēniem iemācīt pašiem iedziļināties, kritiski vērtēt, analizēt, ņemot vērā to, ka pētnieciskā darba soļus pamatskolā tikai sāk apgūt un to apgūšanai noteikti nepieciešamas klātienes nodarbības.

Latviešu valodā diagnosticējošā darba rakstu daļas tēma bija mūsdienīga, viegli lasāma, interesanta un saprotama pusaudžiem. S. Lineja raksturo: «Domraksta tēmas arī bija veiksmīgas. Katrs varēja izvēlēties sev interesējošo un izteikt viedokli. Valodas izpratnes uzdevumi bija pietiekami sarežģīti, ņemot vērā to, ka skolēni mācījās attālināti. Pusaudžiem, kuri pašlaik maz lasa, bija diezgan grūti izteikties par grāmatām. Taču parādās daudz audzēkņu, kuri ļoti daudz lasa angļu valodā. Mutvārdos bija izvēlēts plašs tēmu klāsts, un skolēni ļoti labprāt runāja, ieklausījās cits citā un bija ieinteresēti uzdot jautājumus. Darbi vēl tiek vērtēti.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Devītklasnieki diagnosticējošos darbus pilda attālināti

Kategorijas