Eksperti un politiķi iesaka jaunajā Bauskas novada pašvaldībā veidot veselības nodaļu

Turpinās
apvienotā Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un
attīstības programmas izveide un attiecīgi diskusijas ar iedzīvotājiem
un speciālistiem par dažādām tēmām. Veselības tēmas apspriešanā lielākā
uzmanība bija veltīta jaunajiem speciālistiem un veselības pasākumiem.
Diskusija notika 20. aprīlī, to vadīja Jolanta Gūža un Indra Murziņa
no SIA «Baltkonsults», kā arī Jana Briede no SIA «JB Consulting».
Piedalījās arī virkne speciālistu, tai skaitā Bauskas slimnīcas valdes
locekle Mirdza Brazovska un Iecavas veselības centra direktors Sandris
Kaidaks.
Skolēnu izglītošana un veselība
Viena no
galvenajām problēmām, kas izskanēja diskusijā, – resursu, finansējuma un
speciālistu trūkums, bet šeit daudzās jomās nācās atzīt, ka tā ir
valstiska problēma. Tāpēc lielāku uzmanību pievērsa jomām, kuras varētu
ietekmēt apvienotā novada pašvaldība, uzsverot, ka ļoti svarīga ir
kopēja sadarbība.
Bauskas novada veselības koordinatore Marta
Augucēviča pauda, ka svarīga ir sadarbība ar izglītības iestādēm
veselības mācības jomā. «Pirms pandēmijas kopā ar ginekoloģēm braucām uz
skolām un runājām ar audzēknēm,» stāstīja M. Augucēviča. Ritēja arī
sarunas par to, ka varētu īstenot veselīgas ēšanas programmas, kurās
piedāvātu maltītes ar piedevām, kas uzlabo veselību, tai skaitā minot
pienu un ābolus, ko jau dod bērniem.
«Nopietni jādomā par bērnu veselību, bērnu stāju. Skolēniem vairāk
skolās jāorganizē fiziskās aktivitātes,» pauda Rundāles novada domes
priekšsēdētāja vietniece Inta Klīve.
Jāmeklē finansējums
Kā
svarīgu jomu uzsvēra izglītību pieaugušajiem. «Būtiski ir iemācīt
sniegt pirmo palīdzību. Mirst cilvēki, jo neviens no tiem, kas stāvējuši
blakus, nemāk reaģēt,» stāstīja M. Brazovska. «Problēma ir bērnu
aptaukošanās un atkarība no tehnoloģijām. Tāpat noslīkušo statistikas
dati ir graujoši visā Latvijā. Vajadzētu paredzēt peldētapmācību visiem
iedzīvotājiem, ne tikai bērniem,» sacīja Sintija Kalēja, Iecavas novada
projektu vadītāja un veselības koordinatore. Tas gan nozīmē vismaz vēl
viena baseina celtniecību, bet to diskusijas laikā nepieminēja.
S.
Kalēja arī uzsvēra, ka pašreizējais finansējums veselības veicināšanas
projektos nav tik lielā apmērā, lai to visu varētu nodrošināt.
Pašvaldībai esot jādomā par stratēģiju un finansējumu informēšanai un
veselības veicināšanai.
Aktuālais jautājums bija par bērnu un
skolēnu zobārstniecības pakalpojumu līdzfinansēšanu – Bauskas novadā ir
šāda kārtība, bet tā neskar visus novadus. Tomēr diskusijā neminēja
konkrētus risinājumus.
Atkal dzīvokļi
Visus uztrauc
jauno speciālistu trūkums. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora
vietniece Ineta Ruhocka teica, ka jāturpina jauno speciālistu piesaiste
ar stipendijām. «Jāņem vērā ģimenes ārstu vecums mūsu novados un tas, ar
ko tas draud. Mēs esam pētījuši – ģimenes ārstu vidējais vecums ir
«meitenes» manos gados. Optimālā slodze būtu 1500 iedzīvotāju uz ģimenes
ārstu, bet jau slēgtas divas ārstu prakses. Tāpēc cenšamies piesaistīt
jaunus ārstus. Vajadzētu veidot veselības nodaļu, kas palīdzētu arī
ģimenes ārstiem,» pauda M. Brazovska.
I. Ruhocka informēja, ka
par ģimenes ārstiem un veselības nodaļu runāts arī sadarbības grupās.
Kārtējo reizi kļuvis aktuāls jautājums par dzīvojamās platības trūkumu –
ja vēlas piesaistīt speciālistus, kas paliek Bauskā, tad vajag, kur
viņiem dzīvot. Bet Bauskā pašlaik ir izteikts dzīvojamās platības
trūkums.
Diskusijas par apvienotā novada attīstības programmu turpināsies nākamnedēļ, kad skatīs sporta, izglītības un kultūras jomu.
Deputātiem jārāda piemērs, bet atsevišķi domnieki ir emocionāli vardarbīgi
Uzmanību
diskusijā par veselību pievērsa emocionālajai vardarbībai. «Domei kā
darba devējai jārāda piemērs un jānodrošina nekaitīga darba vide. Ir
deputāts, kas ir emocionāli vardarbīgs pret speciālistiem, pret
kolēģiem. Ir bijušas valsts inspekcijas darba pārbaudes, un ir
konstatēta deputāta emocionāla vardarbība. Speciālisti atsakās
piedalīties domes sēdēs,» pauda Ineta Ruhocka, Bauskas novada
pašvaldības izpilddirektora vietniece.
«Bauskas Dzīve» aizsūtīja
elektroniskās vēstules visu to partiju, kas pašlaik kandidē uz apvienotā
novada domi, pārstāvjiem ar lūgumu novērtēt šādu atzinumu. Atbildēja
septiņas partijas.
«Jaunā konservatīvā partija», Inita Nagņibeda:
«Tas
nav normāls politisks process. Viedokļu atšķirību, argumentus un faktus
var paust korekti, konstruktīvi, lietišķi, pat asi, tomēr saglabājot
cieņpilnu attieksmi pret diskusijas dalībniekiem. Deputāti ir publiskas
personas, tātad arī novada «sejas». Jāorganizē deputātiem izglītojošas
lekcijas par komunikāciju.»
Deputāta kandidāte no politiskās partijas «KPV LV» Aivija Kursīte:
«Bauskas novadā izveidojusies kārtība, ka lēmumus «de facto» pašvaldībā pieņem šaurā administrācijas darbinieku pulkā.
Man
ir teikuši, ka esmu pieklājīga, diplomātiska, bet vai jūs zināt, cik
grūti ir būt «līdz riebumam pieklājīgai»?! Būt pieklājīgai brīžos, kad
administrācijas darbinieki «piemeklē» atbilstošo likuma pantu, lai
deputātiem neļautu iesniegt savus priekšlikumus. Redzot visatļautību un
nesodāmības izjūtu, gribas kliegt, bet «kā sapnī ar sapītām kājām», tu
nevari parunāt, jo grūti aptvert melus un cinismu.
Sūdzēšanās par nevēlēšanos nākt uz sēdēm vairāk atgādina nesekmīga bērna centienus panākt, ka nav jāapmeklē skola.»
Deputāta kandidāte no partijas «Jaunā Vienotība» Dina Romanovska:
«Domes
sēžu darba kārtību nosaka Bauskas novada pašvaldības nolikums. Nolikuma
71. punkts skan šādi: «Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību,
runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos
debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek
dots vārds.» Arī nolikuma 85. punkts: «Domes sēdē drīkst runāt tikai
tad, kad vārdu ir devis domes priekšsēdētājs.»
Kolēģiem būtu regulāri jāvēršas ētikas komisijā ar lūgumu izskatīt tādu konkrēta deputāta rīcību un attieksmi.»
Deputāta kandidāts no sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Andris Arcimovičs:
«Ir
nācies pieredzēt dažu kolēģu pārlieku emocionālu attieksmi pret
atsevišķiem novada domes administrācijas darbiniekiem. Nav pieļaujams
darba procesā pāriet uz personīgiem apvainojumiem. Novadam svarīgu
jautājumu izlemšanas vieta nedrīkst pārvērsties par personīgo rēķinu
kārtošanas arēnu.
Šādu situāciju nepieļaušanai un novēršanai
izšķiroša loma jāuzņemas domes sēdes vadītājam. Jājūt smalkā robeža, kad
diskusija pārvēršas par savstarpēju apvainojumu izteikšanu, un runātāji
jāpārtrauc. Stingri jāievēro domes darba reglaments. Svarīgs jautājums
ir kvalitatīvu dokumentu sagatavošana uz domes sēdēm. Tas mazinātu
nevajadzīgas diskusijas, strīdus un sevis izrādīšanu.
Iesaku
novada iedzīvotājiem vairāk uzmanības veltīt tam, kā katrs no deputātiem
balsojis, nevis kurš prot skaļāk un agresīvāk izteikt savu viedokli.»
Deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Arnolds Jātnieks:
«Domes
darbā gadās asumi. Atsevišķi deputāti izsaka savu pozīciju domes
darbiniekiem tādā formā, ko nevar saukt par veselīgu kritiku. Tomēr
negribētu to saukt par šīs domes darba stilu. Kā vadītājs esmu reaģējis
šādos gadījumos ar aizrādījumiem – piezīmēm un nosodījumu.
Deputāta
mandāts nav visatļautības mandāts. Tas vispirms ir cieņa un atbildība
par līdzcilvēkiem. Domes sēdēm var sekot līdzi un vērtēt, kā šo
uzticības mandātu katrs lieto.»
Deputāta kandidāts no partijas «Latvijas attīstībai» Jānis Dūmiņš:
««Latvijas
attīstībai» komanda vienprātīgi uzskata, ka šāds darba stils ir
absolūti nepieņemams un nav vērtējams kā normāls politisks process.
Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprinātas cilvēka pamattiesības:
«Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga
vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.»
Dažu
Bauskas novada domes opozīcijas deputātu attieksme, izsakot tiešus un
slēptus apvainojumus un pazemojumus darbiniekiem, viennozīmīgi vērtējama
kā emocionālā vardarbība – pazemo darbiniekus, bremzē normālu procesu
un attīstības virzību.
Jāmainās domes vadības stilam. Domes
priekšsēdētājam ir jāpārtrauc domes sēde, ja notiek cilvēku cieņu
aizskarošas darbības. Jāievēro pašvaldības nolikums, ka runātājam ir
dotas piecas minūtes. Diskusijām par izskatāmajiem lēmumprojektiem ir
jānotiek pirms domes sēdes.
Domes deputāti pārstāv sabiedrību, viņu uzvedībai un rīcībai būtu jākalpo par piemēru.»
Deputāta kandidāts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Atis Avots:
«Savstarpējas
antipātijas privātā līmenī nevajag iejaukt darbā un politikā. Tomēr
pieļauju, ka sava vaina bija arī administrācijas pusē.
Cik esmu
dzirdējis par Bausku, tad tur administrācija diktē savu politiku –
noliek dokumentus deputātiem priekšā un smaida. Ar Bauskas novada
administrācijas pārstāvjiem iznāca tikties jautājumā par pilsētas
paplašināšanu. Manuprāt, viņi atnāca nesagatavoti uz tikšanos ar
iedzīvotājiem. Kad slēdzām Dzimtmisas pamatskolu, tur bija novada
vadība, nodaļu vadītāji, runājām par visu. Salīdzinot ar apspriešanu
Bauskā – kā diena pret nakti. Šādas situācijas pieļauj vājš deputātu
sastāvs.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»