Mežotnes dievnama torņa atjaunošana tuvojas nobeigumam

2021. gada 27. aprīlis 00:00

Zemgales līdzenuma ainavā žilbina spoža baznīcas smaile

Mežotnes baznīcas tornis pēc 77 gadiem atguvis savu smaili. Ar celtņa palīdzību 19. aprīlī spice novietota uz februārī liktā dievnama kupola. Zemgales līdzenuma ainavā tagad ir vēl viens pieturas punkts, viena no sakrālās celtnes galvenajām daļām šajā mirklī burtiski mirdz pa gabalu.

«Man kā projekta vadītājai bija ļoti saviļņojoši skatīties, kā torņa smaile virzījās saulainajās debesīs. No projekta pirmsākumiem, kamēr tika nonākts līdz tehniskajai daļai, pagāja pieci gadi. Tehniskais projekts tapa 2016. gadā, pēc tam gaidījām, kurā iniciatīvā ar to varēsim iekļauties. Priecājāmies, ka tikām atbalstīti Latvijas-Krievijas pārrobežu programmā. Tik ilgi esam strādājuši, un beidzot tam ir rezultāts! Šis ir milzīgs ieguldījums Rundālei kā tūrisma galamērķim, «Covid-19» situācija parādīja, ka mums intensīvi ir jādomā par papildu piesaistes punktiem, lai tūristus te noturētu ilgāk,» teic Rundāles novada domes attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente.

Skatu laukums – 27 metru augstumā
Mežotnes dievnams Latvijas laikā bija kārtīgas, turīgas draudzes simbols. Pēc Pirmā pasaules kara bombardēšanas vietējā draudze bija tik bagāta, ka varēja atļauties slavenā arhitekta Kārļa Bikšes projektu. Viņš ir arī baznīcas barokālā torņa autors, kuru var uzskatīt par lepnās Mežotnes draudzes simbolu, stāsta L. Ārente.

Pašlaik Mežotnes baznīcas torņa atjaunošanas darbi tuvojas nobeigumam. Līgums, kas noslēgts ar vietējo būvnieci SIA «Kvintets-M», ir spēkā līdz šī gada 18. jūnijam. Rundāles novada pašvaldības būvinženieris Ralfs Simanovičs pastāstīja, ka dievnama torņa fasāde ir pilnībā gatava, uzlikts kupols un pie tā piemetināta spice, turpinās galerijas apdares darbi ar titāncinku, starpstāvos ieklāta koka grīda, patlaban tiek uzstādītas kāpņu margas. Būtisku aizrādījumu celtniekiem no pašvaldības puses neesot.

Trīspadsmit metru augstā torņa spice tapināta SIA «Kvintets-M» ražotnē. «Būvniekam tā ir laba priekšrocība, ja ir iespēja pašiem izgatavot individuālu metāla konstrukciju,» vērtē R. Simanovičs. Viņš piezīmē, ka vienlaikus ar smailes novietošanu bija plānots uzstādīt arī vēja rādītāju ar baznīcas torņa atjaunošanas gadskaitli, taču tas nav izdarīts, bet tuvākajā laikā šis trūkums tiks novērsts.

Rekonstruētais tornis ļaus interesentiem apkārtni raudzīt teju no putna lidojuma. Skatu laukums iekārtots 27 metru augstumā.
«Skats patiešām fantastisks! Mūsu Zemgale nenoliedzami ir ļoti skaista! Lielupes rāmie loki, Viesturu ceļa mestie līkloči, Mežotnes pilskalna aprises, lauku ainavas – tas viss baudāms dažādos gadalaikos. Līdz šim visbiežāk gadījies skatīt ar dronu uzņemtos attēlus, tagad to visu varēs lūkot pašu acīm. Ja jau mums Zemgales plānošanas reģions ir noteicis, ka Zemgales ainava ir ļoti spēcīga vērtība, tad šis ir ieguldījums, lai mēs šo reģiona ainavu uzturētu. Baznīca noteikti ir kā Zemgales ainavas dominante,» pārliecināta ir L. Ārente.

Ekspozīcija tornī
Ļaudis gan grib zināt, kas īsti atjaunotajā celtnē atradīsies, kādam mērķim tā kalpos. L. Ārente paskaidro, ka tornī būs izvietota informācija gan par pašu dievnamu, gan materiāli būs par Mežotnes pilskalnu. Projektā tapusi lielizmēra vizualizācija, kuru sagatavojis vjetnamiešu mākslinieks Kao Vjets. Vizualizācijā varēs lūkot, kāds ir bijis senais Mežotnes pilskalns ar visu senpilsētu. Tāda izmēra vizualizācijas materiāli pašlaik neesot nekur pieejami. L. Ārente ir droša, ka apmeklētājiem tā uzburs reālistisku ainu par to, kāda ir bijusi dzīve šeit 13. gadsimtā.

Vienlaikus Mežotnes baznīcas tornī ekspozīcijā būs pieejami apskatei zemgaļu arheoloģiskie tērpi ar autentiskām rotām, kas nākuši no Mežotnes pilskalna, gan tuvākās apkārtnes. Tos darinājuši ceraukstieši Elīna Kūla-Braže un Māris Braže. Brīvpiekļuvei būs noliktas tērpu detaļas, cilvēki, kuri vēlēsies, varēs ietērpties apmetnī, svārkos vai virssvārkā ar seģenīti un iejusties senlaiku zemgalieša ādā. L. Ārente pieļauj, ka «Covid» ierobežojumi būs mazinājušies un tāda aktivitāte būs pieļaujama.

Tūristu plūsmu analizējot
Rundāles novada domes attīstības nodaļas vadītāja norādīja, ka katrā projektā tiek analizēta tūrisma plūsma. Biznesa forumi vietvarā norisinoties jau desmit gadu. Katru reizi Rundāles pils muzeja pārstāvji norādot, ka pilij ir tik daudz apmeklētāju, tālab jāmeklējot iespējas, kā viņus piesaistīt, kā noturēt šaipusē. Labajos laikos Rundāles pils muzejā ierodas ap 250 tūkstoši tūristu gadā, no tiem aptuveni puse ir individuālie ceļotāji.

«Tas ir 100 līdz 150 tūkstoši personu, tas ir milzīgs daudzums, kas var palikt šeit ilgāk, nakšņot, apmeklēt kafejnīcas, izmantot citu uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus, nevis vienkārši tranzītā iebraukt un izbraukt. Piesaistes punkti ir nozīmīgi gan apmeklētājam, gan uzņēmējam. Ja atbrauks uz Mežotnes pilskalnu un pavadīs divas stundas tur un vienu atjaunotajā tornī, arī tas jau dod papildu ieguldījumu. Tūrists izvēlēsies kaut kur šeit vai tuvējā apkārtnē nakšņot. Es ceru, jo vairāk šos punktus attīstīsim, jo kļūsim arī uzņēmējiem interesantāki. Varbūt kāds uzdrošināsies investēt arī aktīvās atpūtas piedāvājumos. Lauksaimniecība ir mūspuses uzņēmēju galvenā nodarbošanās, un nav tādu, kuri uzdrošinātos investēt sezonāla rakstura nodarbēm,» situāciju ieskicē L. Ārente.

Tiesa, šogad aktīvajā tūrisma sezonā atjaunotais dievnama tornis apmeklētājus gan nevarēs uzņemt. Ceturtdien, 22. aprīlī, Rundāles novada pašvaldība saņēmusi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildi, ka Mežotnes baznīcas atjaunošanas otrās kārtas būvdarbiem valsts aizņēmumam ir sniegts pozitīvs atzinums.

Līgums ar būvnieku – SIA «Kaskāde-19» ir noslēgts, un pēc nepieciešamo formalitāšu sagatavošanas darbi objektā varētu tikt sākti paralēli jau esošajiem, kurus veic SIA «Kvintets-M». «Te praktiski būs būvlaukums, un nepiederošiem ieeja tajā būs liegta. Nākamgad gan pilnā apjomā varēs iepazīt vēsturisko celtni. Tikmēr aicinu baudīt Mežotnes pilskalna takas, dabu un priecāties par paveikto no ārpuses. Skats jau pašlaik ir iespaidīgs,» tā L. Ārente.

UZZIŅAI
Mežotnes baznīcas torņa atjaunošana tiek veikta, Rundāles novada pašvaldībai īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» («RunRaRo»).

Baznīcas torņa rekonstrukcijas kopējās izmaksas: būvdarbi 349 954,09 eiro (tai skaitā PVN), kur 165 690 eiro ir Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums, 9205 eiro valsts budžeta līdzekļi Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa «Eiropas teritoriālā sadarbība» programmas projektiem un 175 059,09 eiro ir Rundāles novada domes līdzfinansējums.

Rundāles novada dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības prioritārā investīciju projekta «Mežotnes baznīcas ēkas pārbūve, II kārta» īstenošanu; projekts ir saskaņots apvienojamo pašvaldību (Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku) finanšu komisijā. Valsts aizņēmuma saņemšanai Rundāles novada dome pašlaik ir iesniegusi lūgumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumam par prioritārā investīciju projekta atbilstību teritoriālajai reformai, un ir saņemta pozitīva atbilde.

Būvdarbus paredzēts veikt par 662 498,91 eiro, t. sk. PVN.

VIEDOKĻI
Par Mežotnes baznīcas atjaunošanu ir dažādi iedzīvotāju viedokļi, galvenokārt ir prieks par vēl vienu sakoptu vietu novadā. Striktākais uzskats ir par to, ka senā ēka zaudējusi vēsturisko «garšu». «Atjaunot celtni tā, lai tā saglabātu vēsturisko «garšu» un arī apjumta un iestiklota neizskatītos pēc vakar celtas tankštelles,» raksta komentētājs portālā bauskasdzive.lv.

Laura Ikerte, kas dzīvo netālu no Mežotnes baznīcas, priecājas, ka, izejot no mājas, var redzēt torņa smaili, kas iedvesmo. Viņa simbolisku jēgu saskata pat tajā, ka pirmo sāka atjaunot tieši torni – vertikāli, kas aicina tiekties uz augšu Zemgales plašajās debesīs. Viņasprāt, tieši mūspusē debesjums esot tik liels kā nekur citur Latvijā, un nu šis atjaunojamais objekts it kā aicina mūs skatīties un saredzēt augstāk par zemi.

«Mana meita un daži citi zināmie jaunieši gan uzskata, ka ar atjaunošanu baznīca zaudējusi tās senatnīgo šarmu, pašreizējais torņa izskats viņiem nepatīk. Jauniešiem šķita drupas romantiskas, tagad romantika esot zudusi,» atklāj Laura.

L. Ikerte uzskata, ka Latvijā diemžēl neesot prakses pirms dažādu projektu īstenošanas rīkot apspriedes ar iedzīvotājiem un nozares ekspertiem, kas ieteiktu, ko un kā darīt. Varbūt rezultāts būtu vēl labāks, baznīcai pārinodarījums būtu mazāks, ja arī pirms šī projekta sākšanas būtu plašāk diskutēts ar mākslas zinātniekiem, ekspertiem. Iespējams, būtu rasts cits risinājums materiālu izvēlē, kas vairāk atbilstu vēsturiskajai celtnei, jo pašlaik krāsa izskatās par daudz sintētiska.

Tomēr to pozitīvo ieguvumu ir daudz. Te top sakārtots pastaigu un ekskursiju galapunkts, un katra sakopta vieta «velk» sev līdzi aizvien vairāk sakoptības. Mums reģionā ir daudz radošu cilvēku, kas atjaunoto baznīcu spēs piepildīt ar saturu – ar izstādēm, ekspozīcijām, koncertiem, teic. L. Ikerte.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežotnes dievnama torņa atjaunošana tuvojas nobeigumam

Kategorijas