Nomnieka ieguldījums Mežotnes pils attīstībā nav konstatēts

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 23. aprīlis 00:00

Nomnieka ieguldījums Mežotnes pils attīstībā nav konstatēts

Pārbaudīts pieminekļa saglabātības stāvoklis, kas atzīts par apmierinošu. Rit sarunas par objekta izmantošanu nākotnē.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova un valsts inspektore Mārīte Putniņa trešdien, 21. aprīlī, apsekoja valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Mežotnes pili.

Kā jau «Bauskas Dzīve» vēstījusi iepriekš, Mežotnes pili, kas ir valsts akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īpašumā, VNĪ bija nodevuši apsaimniekošanā komercnomniecei SIA «CV-R». Taču martā līgums tika lauzts, jo nomnieces parādi sasnieguši 43,35 tūkstošus eiro, gan norēķinos ar VNĪ, gan citiem pakalpojumu sniedzējiem. Tālab, lai lemtu, ko tālāk iesākt ar pili, 8. aprīlī bija sarīkota videokonference, kurā arī izskanēja nepieciešamība apsekot pili un tajā esošo aprīkojumu, interjera priekšmetus.

Viss saglabājies, telpas iztīrītas
E. Mantrova informē, ka apsekošanā piedalījās Pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ruka, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, mākslas zinātnieks Dainis Bruģis, valsts akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes loceklis An-dris Vārna, VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Inta Plūmiņa, VNĪ namu pārvaldniece Ilona Kaļasa, LTV raidījuma «Kultūršoks» filmēšanas grupa.

Mērķis šai pārbaudei bija pieminekļa saglabātības stāvokļa pārbaude sakarā ar VNĪ līguma laušanu ar nomnieku un sarunas par turpmākās izmantošanas vīziju, skaidro E. Mantrova.

Pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja rezumē: «Apsekošanā konstatēts, ka telpas nav demolētas, iztīrītas, aprīkojums, mēbeles un citas detaļas atrodas pilī, un, ņemot vērā nolietojumu, viss saglabājies apmierinošā stāvoklī. Nomnieka ieguldījums pils attīstībā nav konstatēts.»

Atbilstoši VNĪ sniegtajai informācijai, pilī nomnieka mantu nav, pēc līguma ar nomnieku laušanu telpas tika sakoptas, periodā, kamēr pils netiek izmantota, tai ir pieslēgta signalizācija un videonovērošana, pieslēgtas komunikācijas un gada aukstajā periodā pils apkurināta. Periodiski notiek teritorijas un telpu sakopšana.

Secinājumi un turpmākais saturs
Medijiem izplatītajā paziņojumā VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro: «Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj attiecīgās nozares lietotāji. Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. Lai izskatītu iespēju šo īpašumu valstij saglabāt arī turpmāk, esam aicinājuši Kultūras ministriju un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam. Pirmā kopējā darba grupas sēde notiks maija sākumā. Kopējā diskusijā tiktu izskatīti vairāki attīstības scenāriji: īpašuma nodošana pašvaldībai, īpašuma saglabāšana valstij muzeja statusā, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kopā ar Kultūras ministriju rod risinājumu par Mežotnes pils pielietojumu kultūras nozares vajadzībām, vai īpašuma pārdošana likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.»

Pēc Mežotnes pils apsekošanas Pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova atklāj izdarītos secinājumus: «Mežotnes pils, interjera dekoratīvā apdare un telpu iekārtojums saglabājies apmierinošā stāvoklī. Telpās vērojamas nolietojuma pazīmes. Jāņem vērā, ka pils un pārējā teritorija (parks un divas pagalma apbūves ēkas) netiek izmantota. Nepieciešams risinājums un koncepcija pils un visa kompleksa tālākajai apsaimniekošanai, izmantošanai un attīstībai. Turpmākajai jautājuma risināšanai, kā jau Bauskas novadā videokonferencē bija nolemts, nepieciešams izveidot darba grupu, kurā tiktu pārstāvētas iesaistītās valsts institūcijas – Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, VAS «Valsts nekustamie īpašumi». Tāpat diskusijās izgaismojās, ka būtu lietderīgi darba grupā iesaistīt Rundāles un Bauskas novada pašvaldības, nozares eks-pertus, kas strādājuši šajā objektā un to labi pazīst, piemēram, Imants Lancmanis, Laura Lūse, M. Skanis, D. Bruģis, Ina Līne. Bet darba grupas izveidošana vēl tikai procesā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nomnieka ieguldījums Mežotnes pils attīstībā nav konstatēts

Kategorijas