Latvijas kultūrvēstures ainavā vērojama gan veiksme, gan pamestība

2021. gada 23. aprīlis 00:00

324

Latvijas kultūrvēstures ainavā vērojama gan veiksme, gan pamestība

Dosimies dabā! Suntažu un Mālpils apskatē – gan takas gar upītēm, gan pilis

Nedēļas nogalē, kas bija īsti pavasarīga, zilo sniegpulkstenīšu krāšņums sauca ārā no mājām, divi seniori no Bauskas novada devās izbraukumā ar galamērķi Mālpilī.

Dažādi likteņi
Izvēlētais maršruts veda caur Suntažiem. Tur interesi raisīja 1909. gadā būvētais pareizticīgo dievnams jeb, pareizāk sakot, tā drupas. Uzlūkojot nama paliekas, nebija šaubu, ka no sarkaniem ķieģeļiem ar sīpolveidīgajiem kupoliem būvētais dievnams savulaik bijis Suntažu rota. Diemžēl baznīcai liktenis nav bijis labvēlīgs – zaudējusi jumtu un lielos kupolus, laikazoba nežēlota un cilvēku apgānīta, tā izskatās skumji. Viens no lielajiem kupoliem, kas nogāzies mūru iekštelpā, guļ bojāejas pozā un neglābjami pārvēršas rūsā… Arī dievnama apkārtne neliecina, ka vieta kādam īpaši rūpētu. Ēkas fasādes lielākoties vēl ir saglabājušās sākotnējā apjomā, caur logu ailām var ieskatīties iekšpusē. Katram arhitektūras vēstures «gardēdim» ir vērts nepabraukt šim objektam garām. Pēc atgriešanās ceļotāji interneta dzīlēs izlasījuši Latvijas Kristīgā radio vēsti par to, ka pērn sākušās sarunas par iespējamu dievnama atdzimšanu.

Savukārt Suntažu vēsturisko muižas kungu māju var pieskaitīt pie veiksminiecēm. Tā laiku lokos nav gājusi postā, izskatās – ārējais veidols nav būtiski izmainīts. Visticamāk, ka muižas ēku no bojāejas paglābis tas, ka tajā jau 100 gadus ir izvietota skola, tagad tur atrodas Suntažu vidusskola. Taču dažas citas redzamās kompleksa ēkas tik labi vis nav saglabājušās. Arī apkārtējā vidē pamanāmas nedzīstošas rētas, ko atstājis padomju laiks.

Parkā aiz pils acis priecēja zilo sniegpulkstenīšu ziedu paklājs, un pārsteigusi kāda neredzēti novietota stārķu ligzda. Parasti svēteļi ligzdu vij virsotnēs, kuras neapēno blakus esoši koki, savukārt tur stārķi mitekli iekārtojuši lielā kokā uz nozāģēta zara vietas, un to no virspuses lielā mērā nosedz zaru vainags.

Atdzimusi krāšņumā
Šķērsojot Sudas upi un iebraucot Mālpilī, nevar nepamanīt labajā pusē norādi uz Mālpils muižu. Kopējā ainava – savā sākotnējā arhitektoniskajā krāšņumā atjaunotā kungu māja, labi saglabājušās vēl vairākas citas kompleksa ēkas un nepārredzami plašais simtgadu parks ar pils atspoguļojumu uz dīķa virsmas – patiesi apbūra, to visu pirmoreiz ieraugot.

Pilī tagad iekārtota luksusa klases dizaina viesnīca un restorāns. Ceļotāji iepriekš noskaidrojuši, ka pašlaik Mālpilī sestdienās ēdienu iegādāties piedāvā tikai pils restorānā. Tas vairākkārt iekļuvis Latvijas labāko sarakstā, un pirmā doma, kas ienākusi prātā, – cenas. Pārsteidzoši, bet arī cenas pielāgojušās situācijai, un bija gluži pieņemamas. Turklāt ēdienkarte aplūkojama stendā pils ārpusē, kas apmeklētājam ļauj izvērtēt savas vēlmes un iespējas, telpās neieejot. Kad restorānā pie ēdienu pasūtījuma letes patīkamais viesmīlis bija pieņēmis pusdienu pasūtījumu un uzslavējis ceļotājus par līdzi paņemtajiem traukiem, gaidīšanas laiku varēja izmantot pastaigām muižas kompleksa teritorijā.

Pie oranžērijas, kā darbos ejot, ar rasējumu ruļļiem un zemes mēru rokā «satiekams» baltvācu arhitekts Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs. Pēc viņa projekta muižas kungu nams ticis atjaunots 1911. gadā.

Pastaigas parkā un gards ēdiens
Bijusī muižas oranžērijas ēka gan vēl savu atjaunotni tikai gaida, bet arī pašlaik tā piesaistījusi uzmanību, jo tāda tipa 19. gs. būve šķita iepriekš neredzēta. Pāris desmitu hektāru lielais muižas parks ar simtgadīgajiem kokiem, sazarotu taku tīklu un ozolu alejām ir ļoti pievilcīga un mierpilna pastaigu vieta. Varējis vērot, ka vietējie ļaudis parka takas izmanto arī ikdienas gaitām. Parkā saglabājies smilšakmenī darināts obelisks no 18. gadsimta beigām. Tas veltīts muižas īpašniekam, kungu mājas cēlājam G. V. fon Taubem. Nostāsts vēsta, ka šajā vietā muižkungu nāvīgi sadzēlusi čūska.

Kad ceļotāji bija paguvuši aplūkot tikai tuvējo pils apkārtni, viesmīļa telefona zvans aicināja saņemt pusdienas. Redzot, cik plašas iespējas pils ārtelpā būtu organizēt cilvēku pusdienošanu pie galdiņiem, nodrošinot epidemioloģisko drošību, raisījās pārdomas – vai meklēt vietu maltītes notiesāšanai jebkur, kur var piesēst, ir drošāk? Gan piekrītot viesmīļa izteikumam, ka grūti pieņemt lēmumus, kas nav pamatoti, nācās tomēr «piknikot» automašīnā. Taču ēdiens patiesi bija gards un muižas restorāna cienīgs.

Ar ūdens čalu fonā
Dabas baudīšanai, pastaigājoties un ūdens skaņās klausoties, ceļotāji izgājuši daļu no Mālpilī izveidotās dabas takas, kas vijas gar Mergupīti. Norādītais takas kopējais garums ir 6,5 km. Tā ir lineāra un apmeklētājus neatved sākumpunktā, līdz ar to jāizvērtē spēki atpakaļceļam.

Tīmekļa kartēs iezīmētais takas sākums pie Mergupītes tiltiņa var maldināt, jo tas nav ne takas viens gals, ne otrs, bet ērti piebraucama vieta, no kuras var doties pa taku uz vienu vai otru pusi. Tāpēc ieteikums – pirms doties dabas takā, rūpīgi iepazīties ar maršruta plānu informācijas stendā.

Pastaigai saulainajā pēcpusdienā burvību piešķīra upes plūduma raisītā, mainīgā ūdens čalošana tuvu līdzās. Bet, kāpjot pa koka kāpnītēm, modrību neļauj zaudēt ne visai drošās kāpņu margas. Takā izvietotajos informācijas stendos var uzzināt par tur sastopamiem augiem un mītošiem dzīvniekiem. Pie gājēju tiltiņa pār upīti ierīkots atpūtas laukums, kur nācēji var atvilkt elpu un apēst līdzi paņemtas uzkodas.

UZZIŅAI

No Mālpils muižas kompleksa vēstures
- Mālpils muiža ir izcils 19. gadsimta klasicisma arhitektūras piemineklis gleznainā dabas ainavā ar plašu baroka stila parku.

- 1905. gadā muižas kungu māju nodedzināja, palika tikai nama mūra sienas. Pēc nemieru apspiešanas pils atjaunošana pabeigta 1911. gadā.

- Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas ēkās atradās sešu klašu pamatskola, bet 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, kas nolēma bijušajās muižas ēkās ierīkot sanatoriju.

- Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā muižā atradās Mājturības tehnikums. 1949. gadā atvēra Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumu, kas tur pastāvēja līdz 1965. gadam. Dārza māja tika pārbūvēta, un ierīkotas audzēkņu guļamistabas. Kādreizējās oranžērijas vietā ierīkotas mazgātavas un tualetes. Muižas kompleksa ēkas tika pārveidotas par dzīvokļiem un darbnīcām, pakāpeniski tās nopostot. 1965. gadā bijušajās muižas ēkās izvietojās Mālpils sovhoza administrācija, bet 1966. gadā iekārtoja Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzeju. 1992. gadā Mālpils muižu atdeva mantiniekam.

- 2003. gadā Mālpils muižu iegādājās tagadējais īpašnieks Aldis Plaudis. Muižas kungu mājas restaurācija sākās 2006. gadā un noslēdzās 2008. gadā.

Avots: malpilsmuiza.lv.

Suntažu pils
- Suntažu muižas kungu māja-pils celta 1780. – 1782. g., 19. gs. vidū modernizēta, piešķirot tai neogotisku veidolu.

- Pils vairākkārt postīta un atjaunota. Pēc tam, kad 1905. gadā tika daļēji nodedzināta, pili atjaunoja.

- Kopš 1920. gada pilī darbojas skola. Muižas apbūves kompleksā ietilpst saimniecības ēkas un parks. Suntažu pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Avots: visitogre.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas kultūrvēstures ainavā vērojama gan veiksme, gan pamestība

Kategorijas