Mazāk ar vārdiem, vairāk ar darbu

2021. gada 23. aprīlis 00:00

197

Viktors Krūza Gailīšu pagastā atzīmējis 55. dzimšanas dienu

Stāstu par Viktoru kā pārsteigumu viņam jubilejas reizē sagādājusi dzīvesbiedre Gunita.

Uzaudzis kuplā ģimenē
Jubilārs dzimis un uzaudzis tagadējā Svitenes pagastā Rundāles novadā, bija otrais bērns 12 atvašu ģimenē. Kuplā pulkā dzimta sanāk kopā vecāku jubilejās. «Pirms dažiem gadiem lielajā saietā pulcējās ap 70 cilvēku kultūras nama zālē, tā bija balle ar dejām,» stāsta Gunita.

Kopš skolas laika aizrāvies ar sportu. Brālis Jānis stāstījis par kādām futbola sacensībām Kuibiševā (tagad Samāra – red.) Krievijā, kur Viktors piedalījies kopā ar skolas komandu. Tajā reizē zaudējuši visās spēlēs, taču vienība saņēmusi diplomu par pieklājīgu uzvedību un saliedētību. Brālis zinājis stāstīt, ka Viktors bērnībā bijis diezgan prātīgs. Bet kā daudzi puikas pusaudža gados bijis arī delverīgs – reiz bez atļaujas paņēmis vecāku «moskviču» un aizbraucis izklaidēties. Taču viņam bijusi liela cieņa un pietāte pret vecākiem. Kad bijis jau pilngadīgs un dienējis PSRS bruņotajos spēkos Užgorodā Ukrainā, neuzdrošinājies smēķēt vecāku klātbūtnē, kad viņi atbraukuši apciemot dēlu dienesta vietā, darījis to paslepus.

Ar tehniku uz «tu»
Viktora interese un profesionālā darbība vienmēr bijusi saistīta ar tehniku. Bijusī kolēģe Ināra, ar kuru strādājis kopā «Agroservisā-A» Īslīces pagastā, par viņu atceras: «Kolektīvā Viktors bija draudzīgs, izpalīdzīgs un sportisks puisis. Strādājot – gudrs un azartisks, prata rīkoties ar jebkuru tehniku – vai tas traktors, kombains vai automašīna.»

Tagad jau 17 gadus jubilāra darbavieta ir SIA «Iecavnieks&Co». Arī tur Viktoram ir mehanizatora darbs, atbildība saistīta ar dažādas lauksaimniecības tehnikas izmantošanu un uzturēšanu. Vada lauksaimniecības spēkratus pats, un viņa ziņā arī organizēt vīrus darbiem ar tehniku. Līdz ar sveicieniem Viktoram jubilejā tagadējie kolēģi viņu raksturo: «Ilggadējs un čakls darbinieks. Atsaucīgs un izpalīdzīgs, ir apveltīts ar labu humora izjūtu.» Gunita novērojusi, ka vīram ir ļoti liela atbildība pret pienākumiem darbā. Ja sezonas laikā ražošanā rodas vajadzība, viņš atsakās no brīvdienām un dodas strādāt.

Svarīga – ģimenes māja
Pirms 22 gadiem Viktoru dzīve saveda kopā ar otro sievu Gunitu, kopā veidojuši ģimeni un audzinājuši trīs bērnus – Amandu, Kristeru un Elviju. Tagad abi priecājas par četrgadīgo mazmeitiņu Melāniju. Vecākās atvases jau pieaugušas un aizgājušas savā dzīvē. Viktoru ģimenē visi mīļi uzrunā par papiņu.

Sieva stāsta: «Nav runātīgs, audzināšanu bērniem viņš vairāk pauž ar rīcību, ne vārdiem. Vēlas, lai bērni vairāk paši izvērtē savu rīcību.» Vecāku ģimenes ligzdā tagad dzīvo vien jaunākais Elvijs, kuram 17 gadu. Gunita atklāj, ka Viktors bijis gādīgs un labs tētis visiem bērniem, bet Elvijam ir īpaši pieķēries. «Reizēm šķiet, ka viņš dēlu par daudz lutina. Bet, kad ir runa par darbu un pienākumu, prot pateikt arī stingrāk,» sacīja mamma. Tēva mudināts, puisis izvēlējies apgūt vīrišķīgu profesiju – Saldus tehnikumā mācās par ugunsdzēsēju-glābēju.

«Viktoram ļoti svarīga ir ģimenes māja, tā ir vīra lolojums,» pauž Gunita. Viņa atklāja, ka reiz viņš dzīvē bijis atteicies no mājas. Pamēģinājis dzīvot dzīvoklī, bet pēcāk kopā ar Gunitu atgriezies savā sētā. Jubilārs prot visus darbus, kas mājās darāmi, – remontē, kopj teritoriju, zāģē augļu kokiem zarus, vasarās kartupeļu ravēšanu arī ņēmis savā ziņā. Viņam allaž rodas jaunas idejas, ko vajadzētu ierīkot vai uzlabot.

«Brīvdienās no rīta līdz vakaram rosās mājas darbos. Lai piedabūtu viņu atpūsties, ir jāizrauj no mājām – kaut kur jāizbrauc,» stāsta sieva.

Ūdeņi ļoti pievelk
Jubilāram allaž bijis sportisks gars – spēlējis komandu spēles, arī mājas pagalmā netrūkst volejbola laukuma. Vienmēr interesējies par autosportu, ar abiem puišiem Kristeru un Elviju daudzkārt apmeklējuši autosacīkstes Mūsas trasē. Viktors bijis mednieks, un joprojām ir kaislīgs makšķernieks. Ūdeņi ļoti pievelk un sniedz atpūtu, visbiežāk makšķerē sev labi zināmās vietās Mūsā un Lielupē. Bet par tradicionālu ģimenes izbraukumu vasarās kļuvusi došanās uz Jūrkalni makšķerēt butes. Vairāku dienu ceļojumā uz jūru parasti brauc kopā ar brāļa Valda ģimeni, tur apmetas iecienīta kempinga mājiņās. «Meitenes atpūšas pie jūras dienā sauļojoties, bet vīri pošas uz zveju līdz ar saullēktu, vēlreiz pēc loma dodas vakarpusē,» stāstīja Gunita.

Viktors labprāt arī pats gatavo zivju ēdienus un kūpinājumus. Viņa iecienītākās receptes ir līnis vai līdaka karija mērcē, arī zivju zupa. «Papiņš kulinārijā īpaši cenšas, kad ciemos gaidāma Amanda ar draugu Egilu, jo viņi ir zivju gardēži,» atklāj Gunita. Viņš iemēģinājis roku arī mājas vīna darīšanā no pašu dārza jāņogām, ķiršiem un avenēm. Bet jubilārs pats esot saldummīlis, vakaros mēdz piekopt tējas un cepumu baudīšanas rituālu kopā ar šuneli Puiku. Mazais sunītis nav vienīgais Viktora četrkājainais draugs. Kaķene Pūka ir viņa mīlule un līdzgaitniece jau pāris desmitu gadu, bet uzticams sabiedrotais ir lielais kaukāzietis Rondo.

Viktors pie televizora daudz nesēž, tomēr seko līdzi jaunumiem un notikumiem pasaulē. «Viņš ir vērotājs, spriedumus par notiekošo sabiedrībā parasti atstāj pie sevis. Padomus citiem mēdz dot tikai jomās, kurās pats nodarbojas, nemēdz runāt par lietām, ko nepārzina,» pauž dzīvesbiedre.

Gunita novērojusi, ka vīru visvairāk iepriecina patīkami pārsteigumi, arī pats mēdz sagādāt pretī to pašu. «Sākums kopdzīvei nebija tikai gluds ceļš, daudz grūtību kopā esam pārvarējuši. Bet tagad, esot vīra pastāvīgā atbalsta aizsegā un rūpēs par mani, jūtos kā princese pasakā. Kad redz manu nogurumu, viņš mēdz teikt: «Pumpuriņ, atpūties, nedari šodien neko!» Lai gan ne vienmēr viņam dzīvē tas pilnībā izdevies, Viktors uzskata, ka svarīgi nenodarīt otram to, ko pats nevēlies saņemt,» atklāj Gunita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazāk ar vārdiem, vairāk ar darbu

Kategorijas