BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Top reformējamo novadu attīstības stratēģija: sociālās jomas eksperti aicina uz sadarbību un kopējo resursu auditu

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2021. gada 21. aprīlis 07:29

632
Top reformējamo novadu attīstības stratēģija: sociālās jomas eksperti aicina uz sadarbību un kopējo resursu auditu

Jaunveidojamā Bauskas novada, pašlaik Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada,   ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē aizvadīta pirmā diskusiju grupas tikšanās, kur sprieda par labklājības jomu topošajā novadā.

Kopā stratēģijas izveidei paredzētas astoņas diskusijas. Pirmā, kas notika 14. aprīlī, bija par labklājību – bērnu un ģimenes politika, sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, vienlīdzīgas iespējas, nodarbinātība un sociālā iekļaušana, atstumto ekonomiskā integrācija.

Diskutē grupās
Kopā diskusijā piedalījās 46 dalībnieki no visiem četriem novadiem. Jāatzīst gan, ka visplašāk bija pārstāvēts Bauskas novads, īpaši attiecībā uz ļaudīm, kas nav pašvaldību darbinieki. Tikšanos organizēja SIA «Baltkonsult» speciālistes Jolanta Guža, Jana Priede, Indra Murziņa un Liene Krauja. Viņas arī noteica diskusijas formātu – pēc īsas sākuma informācijas dalībniekus sadalīja divās grupās, kas apsprieda sociālās jomas izaicinājumus, tad kopā runāja par vīzijām, kā vajadzētu šai jomai izskatīties pēc desmit gadiem. Beigās atkal sadalījās divās grupās, kuras apsprieda pašreizējos šķēršļus, kas traucē ieviest efektīvākus pakalpojumus un potenciālus risinājumus.
Tikšanos atklāja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone: «Lielākais izaicinājums ir līdzsvaroti īstenot pakalpojumus – veidojot teritorijas un teritoriju līmeņus, kur jānodrošina pakalpojumi. Jāredz, kur pakalpojumi iztrūkst, kur ir būtiskas atšķirības, nodrošinot, lai visā lielajā novadā pakalpojumi būtu līdzvērtīgi.»

Jāizvērtē transporta struktūra
Pirmā tēma, pie kuras strādāja divas grupas, bija izaicinājumi – kas jāizdara, lai varētu strādāt labāk.
 
Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale uzreiz runāja par visu sociālo dienestu sāpi – vienotas datu bāzes trūkumu. «Būtu ideāli, ja datu bāzes būtu savienotas ar komunālajām saimniecībām un citām institūcijām. Tas samazinātu pabalstu izvērtēšanas laiku,» norādīja S. Strautmale. I. Tijone atzina, ka šādas problēmas ir daudzviet un lielākajā daļā gadījumu tas ir jārisina visas valsts mērogā.

Aktualizēja arī jautājumu par to, lai pakalpojumus nodrošinātu reģionos. S. Strautmale uzsvēra, ka aktuāls būs transporta nodrošinājums, jo teritorija novadam kļūst aizvien lielāka. «Attālumi starp novada centru un attālajām apdzīvotajām vietām būs izaicinājums,» piekrita Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja Ina Jankevica. Sanākušie atzina, ka ļoti nopietni ir jāizvērtē topošā novada transporta struktūra – centralizēta vai ar transporta līdzekļiem iestādēm, jeb arī hibrīda modelis ar abiem elementiem.

Gailīšu pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis norādīja, ka nepieciešams definēt minimālo pakalpojumu grozu, kas jānodrošina pagastos un ciemos. Viņam piekrita Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības nodaļas sociālo jautājumu speciāliste Dace Strautkalne. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams padomāt arī par jauno speciālistu atbalstu, piesaistot viņus sociālajam dienestam.

Kā izaicinājumu minēja arī preventīvo darbu – informācijas apriti un problēmu risināšanu laikus. «Preventīvais darbs, kas palīdzētu atrisināt problēmu, pirms tā samilzusi, samazinātu sociālo darbinieku slodzi,» vērtēja I. Jankevica.

Iesaka stipendijas
Diskusija bija arī  par šķēršļiem dažādu pakalpojumu un palīdzības ieviešanai un kā tos pārvarēt. Pirmais, kas nāca prātā, bija ierobežotais finansējums.

Idejas papildus iespējām bija ļoti dažādas – ne tikai nauda, bet arī brīvprātīgais darbs, Eiropas fondu piesaiste, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Šeit aktualizējās arī jautājums, kurš izskanēja diskusijā, kuru rīkoja «Bauskas Dzīve» un biedrība «Laiks jauniešiem» – par nepieciešamību kopīgi tikties biedrībām un pašvaldības iestādēm un pārstāvjiem, lai varētu veikt gan tehnisko iespēju auditu, gan izprast problēmas un vienoties par sadarbību, kas ļautu ietaupīt dažās jomās un reizē atrast iespējas jauniem pakalpojumiem. Par to runāja arī pansionāta «Derpele» vadītāja Ineta Savicka, norādot, ka pansionātam ir auto, kas var pārvadāt cilvēkus ratiņkrēslos, vienkārši jāatrod sistēma, kā sadarboties ar pārējiem.

«Nekad nebūs pietiekami liels finansējums publiskajam sektoram – sociālajiem mājokļiem, aprūpes pakalpojumiem un citiem. Palīdzētu sociālie uzņēmumi, bet šajā jomā pašlaik pietrūkst iniciatīvas no iedzīvotāju puses,» atzina I. Tijone.

Jauno speciālistu piesaistīšanai varētu maksāt stipendijas jau studējošajiem jauniešiem ar nosacījumu, ka viņi nostrādātu noteiktu gadu skaitu savā novadā. «Atbalstam vajadzētu būt lielākam jebkurā gadījumā. Tai skaitā arī dzīvojamo platību piesaiste. Iecavā pieejamu dzīvokļu vienkārši nav,» norādīja S. Strautmale. Viņai piekrita Iecavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Pārsla Dredžele.

Nākamā diskusija notiks 20. aprīlī un būs veltīta veselības aprūpei.



VIEDOKĻI

Olga Černišova-Stūriška, Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrības «Saulgrieze» pārstāve:

«Pagaidām viss izklausās ļoti «zaļi». Ir jāapzina labas iestrādes citos, lielākos novados. Strādāju sociālajā jomā un man ir, ko salīdzināt. Pašlaik ir jāraugās uz to, kas ir labs un uz tā bāzes jābūvē nākamie soļi. Piemēram, bija norāde par to, ka vajag sociālajā dienestā savu juristu. Ķekavas sociālajā dienestā ir jurists, un uzskatu, ka šādu amatu obligāti vajag.

Gribu vairāk zināt par to, kas plānots nomaļākās vietās – Kurmenes, Valles, Skaistkalnes pagastā, Rundāles novada Svitenē un Viesturos? Kāda būs pakalpojumu pieejamība šajās vietās?  

Runāja par to, ka vajag novadā savu krīzes centru. Savulaik Vecumnieku novadā bija iespēja tādu ierīkot vai nu Misā, vai Kurmenē. Ar atbalstu no malas, bet Vecumnieku novads nepiekrita algot speciālistu, kas šajā centrā strādātu. Bija iespējas veidot invalīdu darbnīcas, arī ar Eiropas fondu atbalstu, bet arī tādu nav.

Piekrītu, ka vairāk jāinformē par sociālo pakalpojumu pieejamību. Caur ģimenes ārstiem, ar avīzēm un citu avotu palīdzību.

Kopumā gribu redzēt normālu plānu – sakārtotu un apspriežamu. Ar uzsvaru, ka vispirms ir pakalpojumi un tikai tad pabalsti. Un par pakalpojumu pieejamību ir ļoti jādomā. Vajadzīgs lielāks atbalsts sociālajā jomā strādājošajām organizācijām. Lai nav tā, ka pašvaldība pat neuzklausa, bet pēc tam citās sapulcēs runā, ka pakalpojums būtu jādeleģē kādai biedrībai, bet tādu biedrību nemaz neesot.»  

Inga Ūbele, biedrība «Ābulis»:
«Ar šo biedrību aizpildām mazu sociālo nišu, un tas arī viss. Pašlaik nevalstiskās organizācijas mums nav augstā līmenī. Piemēram, ir Siguldā biedrība «Cerību spārni» – tas, kādā apjomā viņi tur strādā, pašlaik mums ir neaizsniedzams sapnis. Viņiem ir invalīdu darbnīcas, nodarbinātība, savs veikaliņš, speciāli dzīvokļi. Pavisam cits līmenis.

Mums pašlaik aktuālais būtu minētais audits – gan no biedrību, gan sociālo dienestu puses, kā arī pilnveidot informācijas saņemšanas iespējas. Svarīga ir sadarbība, lai gan biedrības, gan pašvaldību darbinieki saprastu, ko kurš var un kā papildināt.»


UZZIŅAI

- Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada domes ir uzsākušas kopīgu attīstības plānošanas darbu un izstrādā jaunveidojamā Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu.

- Jaunveidojamā Bauskas novada attīstības programma 2021. – 2027. gadam būs plānošanas dokuments, kurā noteiks vidēja termiņa attīstības prioritātes un pasākumu kopumu ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai, lai kopīgi attīstītu jaunveidojamā Bauskas novada teritoriju un racionāli ieguldītu pašvaldību budžeta līdzekļus.

- Abu plānošanas dokumentu pirmās redakcijas plānots izstrādāt līdz 2021. gada septembrim, bet apspriest tās varēs šogad oktobrī – novembrī. Savukārt dokumentu gala redakcijas plānots apstiprināt 2022. gada pavasarī.


Kategorijas

Kategorijas