Bauskas novads – trešajā vietā kūlas dedzināšanā Zemgalē

2021. gada 20. aprīlis 07:49

285

Bauskas novads – trešajā vietā kūlas dedzināšanā Zemgalē

Šogad līdz 19. aprīlim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Zemgalē reģistrējis jau 201 kūlas ugunsgrēku. Kūlas dedzināšanas dēļ nodegušas sešas ēkas, viens transportlīdzeklis, un piecos gadījumos arī aizdedzies mežs un jaunaudze.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 46 līdz šim dzēsti Jēkabpils pilsētā. Tur arī reģistrēti Zemgalē platības ziņā lielākie ugunsgrēki – 40 un 35 hektāru platībā. Otrs lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Jelgavas novadā – 24. Trešajā vietā ierindojas Bauskas novads ar 20 kūlas ugunsgrēkiem, no kuriem deviņi dzēsti Bauskas pilsētā, un pa četriem – Mežotnes un Ceraukstes pagastā, informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.

Sākot no 22. marta katru nedēļu Zemgalē vērojams kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums, aizvadītajā nedēļā reģistrējot 93 kūlas ugunsgrēkus. Saulainākajās dienās īpaši Jēkabpils un Bauskas pusē bija brīži, kad visi pieejamie ugunsdzēsēju resursi bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā. VUGD aicina cilvēkus aizdomāties, ka tajā laikā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji dzēš degošo kūlu, kādam, iespējams, ir nepieciešama palīdzība, bet to nevar operatīvi sniegt, ja visi tuvākie dienesta resursi ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Tādējādi tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība! Lai gan daudzi kūlas dedzinātāji domā, ka viņi uguns liesmas spēs kontrolēt, diemžēl ikgadējā skarbā statistika liecina par pretējo – nodedzinātas ēkas un automašīnas, cietuši cilvēki un izdeguši vairāki desmiti hektāru teritorijas liecina par to, ka uguni un ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt! Tā ir bīstama un nesaudzē neko, ko savā ceļā sastop.
Zemes īpašnieka pienākums ir sakopt savu īpašumu, tajā skaitā pļaujot zāli, lai neveidotos kūla, kā arī desmit metru platu joslu ap ēkām attīrīt no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai fiziskajai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Papildus vairākas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir definējušas teritorijas sakopšanas prasības, piemēram, pieļaujamo zāles augstumu, tās pļaušanas biežumu utt. VUGD aicina iedzīvotājus iepazīties ar saviem pienākumiem teritorijas sakopšanas jomā un tos pildīt, lai novērstu kūlas degšanu.

Savukārt par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.

Aizvadītajā gadā VUGD Zemgales reģiona brigādes amatpersonas par teritorijas nesakopšanu, kuras rezultātā ir degusi kūla, ir sastādījušas 25 administratīvā pārkāpuma protokolus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas novads – trešajā vietā kūlas dedzināšanā Zemgalē

Kategorijas