BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas novads – trešajā vietā kūlas dedzināšanā

Sandra Giptere-Ivanova

2021. gada 20. aprīlis 00:00

2
Bauskas novads – trešajā vietā kūlas dedzināšanā

Reģistrēts šogad Zemgalē lielākais pērnās zāles ugunsgrēku skaits; degusi meža zemsedze, dārza mājiņa


Trijās diennaktīs, no 16. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, reģistrēts šogad Zemgalē lielākais kūlas ugunsgrēku skaits. Pērnās zāles dedzināšanas dēļ cietušas arī ēkas, meži un transportlīdzeklis, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.

Nereti kūlas dedzinātāji ir pārliecināti, ka viņi spēj kontrolēt uguns liesmas, tomēr dažādu apstākļu ietekmē tas nav iespējams, kūlas ugunsgrēkā nodeg arī ēkas un transportlīdzekļi.

Liesmo lauki
Biržu ielā Bauskā 16. aprīļa vakarā dega kūla ar krūmājiem 400 m2 platībā, un tā rezultātā aizdegās arī dārza mājiņa, kas dega 9 m2 platībā.

Nedēļas nogalē Zemgalē dzēsti arī divi meža ugunsgrēki, tostarp 18. aprīlī pusdienlaikā Iecavas novadā dega meža zemsedze 2000 m2 un kūla 1,8 hektāros.

Trijās diennaktīs Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji dzēsa vēl 58 ugunsgrēkus, kuros dega tikai kūla, no tiem piektdien – 15, sestdien – 16 un svētdien 27 kūlas ugunsgrēkus, tostarp astoņu hektāru platībā Rundāles novada Viesturu pagastā, trīs hektāros Rundāles pagastā, 2500 m2 platībā Bauskas novada Mežotnes pagastā, 505 m2 platībā kūla un zaru kaudze liesmoja Bauskas novada Ceraukstes pagastā, 300 m2 platībā Mēmeles ielā Bauskā, 200 m2 platībā Pļavu ielā Bauskā, 100 m2 platībā Imantas ielā Bauskā.

Sadeguši kukaiņi, putni, dzīvnieki, līdz pamalei izdeguši melni lauki, ēku krāsmatas un automašīnu vraki – skarbā realitāte, ar kuru ik dienu saskaras ugunsdzēsēji glābēji, dzēšot kūlas ugunsgrēkus. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama, jo apdraud apkārtējo vidi, cilvēku dzīvību, veselību un īpašumus.

Mūsējie – «melnajā trijniekā»
Šogad līdz 19. aprīlim VUGD Zemgalē reģistrējis jau 201 kūlas ugunsgrēku. Kūlas dedzināšanas dēļ nodegušas sešas ēkas, viens transportlīdzeklis, un piecos gadījumos arī aizdedzies mežs un jaunaudze.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 46 līdz šim dzēsti Jēkabpils pilsētā. Tur arī reģistrēti Zemgalē platības ziņā lielākie ugunsgrēki – 40 un 35 hektāru platībā. Otrs lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Jelgavas novadā – 24. Trešajā vietā ierindojas Bauskas novads ar 20 kūlas ugunsgrēkiem, no kuriem deviņi dzēsti Bauskas pilsētā, un pa četriem – Mežotnes un Ceraukstes pagastā, informē Viktorija Gribuste.

Sākot no 22. marta katru nedēļu Zemgalē vērojams kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums, aizvadītajā nedēļā reģistrējot 93 pērnās zāles degšanas. Saulainākajās dienās īpaši Jēkabpils un Bauskas pusē bija brīži, kad visi pieejamie ugunsdzēsēju resursi bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā. VUGD aicina cilvēkus aizdomāties, ka tajā laikā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji dzēš degošo kūlu, kādam, iespējams, ir nepieciešama palīdzība, bet to nevar operatīvi sniegt, ja visi tuvākie dienesta resursi ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā.


UZZIŅAI
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā bija iespējama kūlas degšana, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 6 līdz 56 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Avots: VUGD informācija.