Personu apliecinošu dokumentu aktualitāte pieaug

2021. gada 20. aprīlis 00:00

30 gadu visi ceļi ved uz... Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu

Neviens iedzīvotājs nevar iztikt bez personu apliecinošiem dokumentiem, tālab ik pa laikam mēro ceļu uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Vakar, 19. aprīlī, Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) apritēja 30 gadu, savukārt PMLP Bauskas nodaļa dibināta 1992. gada 1. aprīlī – toreiz tā bija Pilsonības un imigrācijas departamenta Bauskas rajona nodaļa.

Jubilejas reizē «Bauskas Dzīves» saruna ar PMLP Bauskas nodaļas vadītāju Ilonu Ķepali.

Cik darbinieku ir Bauskas PMLP nodaļā?
– Nodaļā strādā sešas darbinieces: Indra Hiršfelde – vadītājas vietniece, Daiga Kužuma, Inese Alapa, Inguna Bebre, Rūta Kuzika – klientu apkalpošanas speciālistes – un es.

Pirmā Bauskas nodaļas vadītāja ir Ilze Mičāne. Viņa nodaļu izveidoja 1992. gada 1. aprīlī un strādāja līdz 2000. gadam. Viņa bija izcila personība ar nekļūdīgu nākotnes redzējumu. Ilzes nopelns iestādes dibināšanā, klientu zāles principa ieviešanā visā pārvaldē, jaunu pakalpojumu piedāvāšanā ir nenovērtējams.

Es kopā ar Daigu Kužumu un Lolitu Upenieci, nedaudz vēlāk arī ar Indru Hiršfeldi darbu sāku 1992. gadā – bijām inspektores. Pēc pasu izdošanas funkcijas pārņemšanas no policijas 1994. gadā sāku darbu par vadītājas vietnieci pasu jautājumos, pēc Ilzes darbavietas maiņas 2000. gadā pieņēmu izaicinājumu un kļuvu par vadītāju. Man kopā ar kolēģēm šie gadi ir bijuši nemitīgs kaut kā jauna apgūšanas process – nereti, pat atgriežoties no atvaļinājuma, kaut kas ir kardināli mainījies un steidzami jāapgūst. Man prieks, ka manas kolēģes ir ļoti apzinīgas un darbīgas, katra ar savām izteiktām dabas dotām prasmēm un ieinteresētību jaunumu apguvē.

Kā strādājāt un strādājat «Covid» apstākļos? Vai nodaļu apmeklē daudz ļaužu no citām Latvijas vietām?
– Sākot ar 2020. gada martu, saistībā ar «Covid-19» izplatības ierobežošanas pasākumiem pārvalde ir pārtraukusi daudzu pakalpojumu sniegšanu klātienē, vienīgais izņēmums – personu apliecinošu dokumentu noformēšana, un tikai ar iepriekšējo pierakstu. Apmeklējumu var rezervēt elektroniski un pa tālruni.

Pārvalde jau ļoti sen piedāvā savus pakalpojumus neatkarīgi no personas dzīvesvietas, tādēļ uz Bausku brauc gan rīdzinieki, gan Pierīgas iedzīvotāji, jo nereti pie mums rinda uz pakalpojumu ir īsāka, gan personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir, piemēram, Krāslava, bet faktiskā – Bauska.

Pārējos pakalpojumus pašlaik sniedzam attālināti – dokumentus nosūtot elektroniski, ar drošu elektronisko parakstu parakstītus, vai pa pastu, vai arī izmantojot attiecīgo portāla latvija.lv pakalpojumu, piemēram, «Iesniegums iestādei». Tas, protams, ietaupa klienta laiku, jo nav jādodas uz nodaļu, bet ne vienmēr dokumenti ir noformēti atbilstoši prasībām un pietiekami pakalpojuma sniegšanai.

Kas ir tie pakalpojumi, ko nodaļa piedāvā? Pases un ID kartes izsniegšana un maiņa, uzturēšanās atļaujas kartes? Pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā? Kas vēl?
– Neliela retrospekcija: mūsu nodaļas pirmais un pamatuzdevums bija iedzīvotāju reģistrācija, piešķirot katram savu individuālu personas kodu. Mūsu vienīgais darbarīks bija pildspalva, arī kodus piešķīrām manuāli no lielām kodu grāmatām, kas tagad šķiet neiedomājami. Tikai vēlāk parādījās datori un atkal liels darba apjoms – datus no pirmuzskaites veidlapām, kā arī papildinājumus/izmaiņas vajadzēja aktualizēt informācijas sistēmā jeb Iedzīvotāju reģistrā. Klāt nāca arvien jauni pakalpojumi, pārņēmām no policijas pasu noformēšanas funkciju, kopā ar muitas un Robežsardzes darbiniekiem Grenctāles robežkontroles punktā darbojās mūsu vīzu inspektori, sākām izsniegt uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, noformēt ielūgumus ieceļošanai Latvijas Republikā, piešķirt politiski represētās personas statusu, izsniegt izziņas no Iedzīvotāju reģistra, pārņēmām no Naturalizācijas pārvaldes pilsonības iegūšanas funkciju, pārraugām Iedzīvotāju reģistra datu kvalitāti, sākām otra personu apliecinoša dokumenta personas apliecības jeb eID ar droša elektroniskā paraksta funkciju izsniegšanu, piešķiram Otrā pasaules kara dalībnieka statusu.

Mainījušās arī pakalpojumu piedāvājuma formas. Vieni no pirmajiem valstī piedāvājām klientu zāles apkalpošanas principu un pakalpojuma saņemšanu jebkurā nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas, aktīvi iesaistāmies klientu izglītošanā – lietot elektroniskos pakalpojumus, mūsu personu apliecinošie dokumenti ir vieni no modernākajiem Eiropā, ņemot vērā drošības aspektus.

Vēl ir arī iesniegums par audiem un orgāniem, dzīvesvietas deklarēšana ārzemniekiem, vēstules nosūtīšana personai, ja nav tiesiska pamata izsniegt ziņas no Iedzīvotāju reģistra, un citi. Ivars Godmanis, kad bija iekšlietu ministrs, teica, ka mūsu iestādes spožums un posts ir tik daudzie pakalpojumi.

Kas pašām darbiniecēm sagādā prieku ikdienā? Vai nodaļas darbā ir kādi nerakstīti «rituāli»?
– Mūsu darbs aptver ļoti dažādas nozares, un tas ir interesanti, jo nav monotoni, bet reizē liels izaicinājums, jo ir jāpārzina daudzi normatīvie akti, jābalstās uz kolēģu pieredzi un juristu ieteikumiem.

Ja klients saņēmis pakalpojumu un aiziet no mums apmierināts, tad arī mums uzlabojas oma. Kolēģes man ir stāstījušas, ka klients pateicies: «Nākamreiz atkal braukšu pie jums, jo jūs tik laipni apkalpojāt.»

Prieks, ja varam palīdzēt kritiskās situācijās – pase nozaudēta, bet parīt biļete uz Londonu – vai arī spējam dot labu padomu situācijās, kas tikai netieši saistītas ar mūsu darbu.

Nākas saspringt pirmdienās un pēcsvētku dienās, jo tad vairāk personu apliecinošu dokumentu nozaudētāju un paaugstināta aktivitāte pēc citiem pakalpojumiem (personu apliecinoši dokumenti pazūd tik dažādi – no krekla krūšu kabatiņas iekrīt asfalta masā, makšķerējot pazūd dzelmē, balles laikā noklīst pilskalna parkā, bērni sadedzina krāsnī, pazūd no aizslēgtas atvilktnes).

Kā mainījusies sabiedrība? Kā tas atspoguļojas nodaļas ikdienā, bērnu vārdos, laulību un to šķiršanas biežumā un tai sekojošā dokumentu maiņā?
– Sabiedrība, tāpat kā mēs, darbinieki, kļūst izglītotāka elektroniskās vides lietošanā un dokumentu parakstīšanā ar drošu elektronisko parakstu. To neapšaubāmi paātrināja «Covid-19» infekcijas izplatība.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ekonomikas straujākas attīstības iedzīvotāji vairāk ceļo, meklē darba un mācību iespējas ārvalstīs, tādējādi palielinās personu apliecinošu dokumentu aktualitāte. Tagad pusei bērnu ir personu apliecinošs dokuments.

Pašlaik nākas izglītot ikvienu klientu, kas maina personu apliecinošu dokumentu, – ir sācies pārejas posms uz to, ka eID būs obligāts dokuments personai no 15 gadu vecuma, bet pase – nē. Pārejas posms beigsies 2023. gada 1. janvārī.

Ārzemēs dzimušiem bērniem nereti tiek izvēlēti citu tautību personvārdi. Nākas saskarties ar vecāku nevēlēšanos piekrist bērna vārda atveidei atbilstoši latviešu valodas gramatikas pamatprincipiem. Tad vecākus lūdzam saņemt Latviešu valodas aģentūras atzinumu, un tas tad ir izšķirošs.

Daudzkārt ir palielinājies ārzemniekiem noformēto uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā daudzums. Jauns izaicinājums ir cittautu personvārdu atveide latviešu valodā. Pašlaik pierodam pie vjetnamiešu, filipīniešu un ķīniešu personvārdiem.

Bauskas nodaļa dibināta Joku dienā – 1. aprīlī. Kādi kuriozi, smieklīgi atgadījumi darbā notikuši?
– Bauskas rajona iedzīvotāju reģistrācija notika pašvaldības administrācijas zālē, piesaistot aptuveni desmit līguma darbiniekus. Darba vienmēr daudz, apmeklētāji stāv garā rindā foajē un gaida savu kārtu, jo veidlapas aizpildīšana, kā zināms, ir diezgan laikietilpīga. Kādā brīdī zālē palikusi tikai viena apmeklētāja. Kā tad tā? Ir dienas vidus – visaktīvākais apmeklētāju laiks! Izrādās, pēdējā kliente ieradusies ar lielu suni un, lai suns nebūtu jāved zālē, to piesējusi pie zāles durvīm no ārpuses. Visi pārējie apmeklētāji stāv drošā attālumā un neriskē tuvoties, lai vērtu durvis, kur pie roktura piesiets lielais suns.

Apmeklētājs neapmierināts ar sava uzvārda atveidi jaunajā dokumentā. Nākamajā apmeklējuma laikā viņš ierodas ar vectēva kapa plāksni padusē un lepni rāda – lūk, mana vectēva uzvārds, un tādam tam būs būt manā dokumentā!

Un arī dažas valodas pērles: «iespiediet, lūdzu, bērnu pasē»; «miroņus noliec apakšējā plauktā»; «vai jūsu laulība ir aktīva»; «vai tur pasu galds».

Pie darbinieces vēršas apmeklētāja ar lūgumu: «Vai nevarētu paskatīties datorā, vai pie īpašuma, kuru viņa vēlas pirkt, ir arī ābeļdārzs?»

Kādas ieceres, jubilejas 30. gadu izdzīvojot?
– Gandrīz simboliski, ka 2021. gada vasarā Iedzīvotāju reģistra likums zaudēs spēku un vietā nāks Fizisko personu reģistra likums, tādējādi Iedzīvotāju reģistru nomainīs Fizisko personu reģistrs. Tur būs daudz jaunu lietu, piemēram, dokuments ārzemniekiem, kuri šeit negrasās uzturēties, bet radīs iespēju lietot Latvijā pieejamos elektroniskos pakalpojumus. Būs iespēja norādīt ārvalsts adresi kā otro adresi vienlaikus ar Latvijā deklarēto adresi.

Gaidām pārcelšanos uz citām telpām, process ir ieildzis, cerams, ka pārcelšanās notiks drīz, jo atrodamies otrajā stāvā, tas sagādā neērtības klientiem ar kustību traucējumiem.

Tūlīt sāksim apgūt dokumentu digitālā arhīva veidošanu, kas krietni atvieglos darbu un atrisinās ātrāku piekļuvi dokumentiem. Tuvāko mēnešu laikā pārvalde piedāvās vēl vienu ērtu iepriekšējā pieraksta veidu – mobilo aplikāciju, ar kuru būs iespējams pieteikt vizīti nodaļā, kurā rinda ir visīsākā.

UZZIŅAI

Ieskats vēsturē
- Latvijas Republikas Ministru Padomes Migrācijas lietu departaments tika izveidots 1991. gada 19. aprīlī. Šis datums uzskatāms par Latvijas migrācijas dienesta dibināšanas dienu.

- Savukārt 1992. gada 14. janvārī Migrācijas lietu departaments tika likvidēts un tā vietā izveidots Pilsonības un imigrācijas departaments.

- 1996. gadā Pilsonības un imigrācijas departaments tika pārdēvēts par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Vienlaikus tika izveidotas vairākas nodaļas. Pārvaldei pašlaik ir 30 teritoriālās nodaļas.

Darbs skaitļos
- 2020. gadā Bauskas nodaļa izsniegusi: 1399 pases, 4705 personas apliecības jeb eID kartes.

- Vidēji mēnesī Bauskas nodaļa izsniedz 151 pasi un 364 personu apliecības.

- Kopumā Latvijā (visās nodaļās) vidēji mēnesī tiek piešķirtas:
10 094 pases, 17 924 personas apliecības.

Avots: Madaras Puķes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājas, informācija.

Joki no PMLP ikdienas
- «Lūdzu izskatīt manu pieteikumu uz uzturēšanās atļauju Gulbenes PMLP nodaļā tāpēc, ka šeit ir atsaucīgākie un skaistākie darbinieki un šeit dzīvo mana sieva.»
- «Iesniegt dokumentus laikā es nevarēju, jo pase bija seifā un atslēga bija pazaudēta.»
- «Lūdzu piedošanu par uzrakstīto murgu, bet diemžēl tie ir reāli notikumi.»
- «Es, jauns, vesels, enerģisks vīrietis, gribu nest pabalstu Latvijai.»
- «Es piekrītu patvaļīgi un pilnā samaņā precēties ar [...].»
- «Mans vecvectēvs tika arestēts 1938. gadā par «counter» – revolucionāru uzbūdinājumu.»
- «Vēlos saņemt vīzu uz gadu, lai pagarinātu rīcību iespējas un lai sakārtotu domas.»
- «Meksikā dzīvot nevēlos, jo patīk Eiropas daba un ne vienkārši tāpat pa jokam esmu dzimis tieši Eiropā.»
- «Ieceļošanas mērķis ir koncertu gastroles 2006. gada decembrī.»
- «Esmu labs un mierīgs students.»
- «Neatvienojiet jaunu ģimeni vienu no otra.»
- «Zīdaiņa un vecākā dēla kopšana atņēma gan spēkus, gan smadzenes.»
- «Man nekad nav bijušas problēmas ar likumu (pat ne ar e-taloniem).»
- «Vai tiešām valsts, kurā valsts līmenī lemj par humānu kurmju iznīcināšanu privātajos zemesgabalos, nebūs tik humāna, lai atļautu vecam cilvēkam savas dzīves pēdējās dienas pavadīt ar sev tuvajiem cilvēkiem?»
- «Man ir nepieciešama pastāvīga pieskate no radu puses.»
- «Draudzene, pazīstami gadu, iepazināmies prāmī jūras vidū starp Krievijas un Somijas ūdeņiem.»
- «Iesniedzējam ir divi nepilngadīgi bērni un top trešais.»
- Nevar aizbraukt prom, jo «garāžā ir palikusi arī mana tēva automašīna ķiršu krāsā».

Avots: https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/pasmaidam-1-aprili-jeb-interesanto-iesniegumu-arhivs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Personu apliecinošu dokumentu aktualitāte pieaug

Kategorijas