Pastaiga pa pilsētas agrāko dārzu apvidu

Ilva Stautzele, Bauskas muzeja galvenā krājuma glabātāja

2021. gada 20. aprīlis 00:00

2584

Pastaiga pa pilsētas agrāko dārzu apvidu

Gadu gaitā Bauskā atzars no kādreizējā Lietuvas ceļa pārtop par ielu

Katru gadu aprīļa beigās un maija sākumā Bauskas piepilsētā un arī privātmājās sākas dārzu sezona, bet Bauskā pat ir iela, kam dots dārza nosaukums, jo iela veidojusies tur, kur kādreiz atradās dārzi, pļavas un lauki.

Ceļš uz laukiem
Dārza iela Bauskā veidojusies kā ceļa atzars no kādreizējā Lietuvas ceļa (tagadējās Zaļās ielas) jeb no pilsētas uz latviešu luterāņu draudzes mācītājmuižu, kuras lauki savulaik pletās virzienā aiz Salātu ielas, kur tagad atrodas Dārza, Akāciju, Ceriņu, Bērzu un Biržu ielas tālākais gals. Savukārt Dārza ielas sākumposmā – aiz krustojuma ar Zaļo ielu un aiz tagadējā krustojuma ar Slimnīcas ielu, kas 19. – 20. gadsimta sākumā nemaz nebija izbūvēta līdz Dārza ielai, – bija privātpersonu dārzi, lauki un pļavas, caur ko gāja minētais ceļš, kas vēlāk pārtapa par pilsētas ielu.

Ārstniecības un izglītības iestādes
Dārza ielā, iespējams, meklējami Bauskas slimnīcas pirmsākumi, jo jau 1835. gadā informatīvajos materiālos par pilsētu ir pieminēta slimnīca, kuras atrašanās vieta gan nav norādīta, taču vēlākajos laikos, piemēram, 20. gs. sākumā, mediķu pakalpojumi bija pieejami vairākās ēkās Dārza ielas malā, iepretim pašreizējai slimnīcas ēkai, kuras celtniecība tika sākta 1938. gada oktobrī un pabeigta 1942. gada novembrī. Pirms jaunās slimnīcas uzcelšanas pilsētas slimnīcas galvenais korpuss bija 1933. gada 2. decembrī atklātā ēkā Dārza un Slimnīcas ielas krustojumā, kur pēc kapitālas pārbūves vēlāk, padomju okupācijas laikā, bija infekcijas nodaļa, bet mūsdienās – pansionāta «Derpele» pilsētas nodaļa.

Blakus slimnīcai 1972. gada decembrī durvis apmeklētājiem vēra jaunuzceltā Bauskas poliklīnika, bet 1974. gada sākumā – aptieka, kas tolaik bija vienīgā Bauskā.

1961. gada 19. oktobrī Dārza ielā no jauna uzceltā ēkā tika atvērts Bauskas pilsētas 1. bērnudārzs, kam vēlāk tika dots nosaukums «Sprīdītis». Bērnudārza teritorijā bija plaši bērnu rotaļu laukumi. Vēlāk, deviņdesmitajos gados, kādu laiku ēka stāvēja tukša, bet pēc tam nodota Mākslas skolas vajadzībām. Jaunās tūkstošgades pirmajā gadu desmitā, kad pilsētā bija izjūtams vietu trūkums bērnudārzos, ēkā pēc kapitālā remonta 2010. gada 18. oktobrī no jauna tika atvērta pilsētas bērnudārza «Pasaulīte» filiāle ar nosaukumu «Sprīdītis».

1963. gada 22. augustā Dārza ielā ekspluatācijā tika nodota jaunuzceltā Bauskas 2. vidusskola, kam 1989. gadā tika uzcelta jauna piebūve ar sporta zāli, bet 2008. gada 20. jūnijā atklāts vēl viens jaunuzceltais korpuss, kur mūsdienās atrodas arī Bauskas mūzikas un mākslas skolas struktūrvienība un vairāki dzīvokļi.

Pilsētas «guļamrajons»
Pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā Dārza ielā divās vietās veidojās trīsstāvu daudzdzīvokļu ēku kvartāls – starp Dārza un Zaļo ielu un kvartāls aiz Salātu un Dārza ielas krustojuma, bet 1960. gadu otrajā pusē un 1970. gadu sākumā Dārza ielā vietā, kur kādreiz gar vecu vītolu gatvi un vairākiem dīķiem (paralēli tag. Dārza ielas 18. namam) pilsētas nomales iedzīvotāji dzina govis uz ganībām, tapa pirmās piecstāvu dzīvojamās ēkas. Daudzdzīvokļu māju būvniecība vairākās citās vietās Dārza ielā norisinājās arī 1970. – 80. gados, un mūsdienās šo daudzstāvu māju rajonu, kas paplašinājies virzienā uz Zaļo ielu, dēvē par pilsētas «guļamrajonu», kur dzīvo liela daļa pilsētnieku.

Iepretī Bauskas 2. vidusskolai 1973. gada 21. jūnijā Dārza ielā durvis apmeklētājiem vēra tolaik moderns pārtikas preču veikals ar plašu un ērtu tirdzniecības zāli, ko oficiāli sauca – Bauskas patērētāju biedrības pārtikas veikals Nr. 19. Vēlāk pēc pārbūves 2002. gada 13. novembrī ēkā tika atvērts lielveikals ar nosaukumu «T-Market». Pēc tam veikala nosaukums kādu laiku bija «Saulīte», tad – «Maxima», bet kopš 2020. gada 17. marta – «Mego». Turpat blakus šim veikalam 1975. gada 24. jūlijā tika atklāta pilsētā tolaik modernākā Sadzīves pakalpojumu kombināta salonfrizētava «Sakta» un sadzīves pakalpojumu punkts, kur mazgāšanai un ķīmiskajai tīrīšanai varēja nodot veļu un apģērbu. Tur atradās arī sadzīves elektrotehnikas labošanas darbnīca.

Dārza ielai piekļaujas Korfa dārzs, ko pareizāk laikam būtu saukt par Karpa dārzu, kaut arī turpat netālu, spriežot pēc 1882. gada pilsētas plāna, atradās arī Korfu dzimtas piederīgo zemes īpašumi. Nosaukums «Korfa dārzs» Bauskā vēsturiski iegājies pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā Strautnieku ielas nosaukums vecpilsētā, kaut arī Mazā Baznīcas iela pēc Otrā pasaules kara tika pārdēvēta bijušā Bauskas pagasta pamatskolas pārziņa Voldemāra Strautnieka vārdā.

Aiz krustojuma ar Biržu ielu Dārza iela turpinās kā ceļš uz putnu fabriku «Lielzeltiņi», šķērsojot pilsētnieku mazdārziņu kompleksu «Mēmele», un turpat ir arī Bauskas jaunie kapi, kas kā Bauskas latviešu draudzes kapsēta veidojās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, kad Krievijai pievienotajā Kurzemē un Zemgalē stājās spēkā likums, kas aizliedza pilsētās veikt apbedījumus apkārt baznīcām. Tolaik kapsēta dēvēta par Bļodnieku kapiem, un tā redzama 19. gadsimta Bauskas plānos. Mūsdienās par šīs kapsētas kādreizējo piederību liecina kapos esošā vecākā pieminekļa paliekas – uz nolauzta krusta var lasīt, ka tas atradies Bauskas latviešu draudzes mācītāja Vilhelma Tīlinga (1798–1834) atdusas vietā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pastaiga pa pilsētas agrāko dārzu apvidu

Kategorijas