Pie Mēmeles gājēju tilta Bauskā plāno izvietot skulptūru «Melnais gailis bumbā»

Noslēgusies iedzīvotāju
aptauja par skulptūras «Melnais gailis bumbā» uzstādīšanu Bauskā, Rīgas
ielā pretī gājēju tiltam pār Mēmeli, vietā, kur reiz atradās plostnieku
iecienīts krogs, kuru rotāja izkārtne ar melnu gaili uz melnas bumbas.
Bauskas muzeja vēsturnieki skaidro, ka plostnieku krogi bijuši abās
Mēmeles pusēs. Krogs «Melnais gailis» jeb «Melnā bumba» atradās pilsētas
pusē, Mēmeles kreisajā krastā, netālu no tagadējā trošu tiltiņa. No šīs
ēkas nekas nav palicis pāri. Pārbūvēta par dzīvojamo namu ir bijusī
kroga ēka Mēmeles labajā krastā trošu tiltiņa galā. Bauskas muzejā ir
abu kādreizējo krogu vēsturiskie attēli.
Aptaujā gūts pozitīvs atbalsts
Bauskas
novada pašvaldība aptauju organizēja sociālā tīkla «Facebook»
platformā. Kopumā publiskoto ideju ar zīmi «patīk» apliecinājuši 364
sociālā tīkla lietotāji. Baušķeniece Ina Drozdova komentārā norādījusi,
ka Bauskā dzīvojusi un augusi, viņas vecāmāte pludinājusi baļķus un
bieži iegriezusies plostnieku krodziņā, ko dēvēja par «Melno bumbu». I.
Drozdova priecātos par šādu skaistu vēstures skulptūru Bauskā. «Skaista,
apsveicama ideja, lai top!» «Facebook» vēstījuši vairāki baušķenieki.
Bauskas
novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna norādīja, ka sabiedrības pozitīvā
attieksme aptaujas laikā apstiprinot šī vides objekta izveides un
uzstādīšanas nepieciešamību Bauskā. Cita veida viedokļu izzināšana
netiekot plānota. Biedrība «Meistars Gothards» ir uzrunājusi
izstrādātāju, lai sagatavo tāmi, pašlaik tiekot gaidītas provizoriskās
izmaksas. «Ja skulptūrai tas būs pašvaldības finansējums, tad par to
dome lems nākamā gada budžeta ietvaros,» paskaidroja D. Putna.
Iepazīšanās – rakstot referātus ģeogrāfijā
Skulptūras
«Melnais gailis bumbā» autors ir tēlnieks Dāvis Valbaks. Mākslinieks
neslēpj prieku, ka viņa ideja izvēlēta realizēšanai, šis esot pirmais
konkurss, kurā viņš guvis panākumus. «Gandarījumam gan neskrienu pa
priekšu, tas noteikti augs augumā līdz ar «Melnā gaiļa bumbā» tapšanu,»
akcentē D. Valbaks.
Paša dzimtā puse ir Kaltene, iepriekš Bauskā
bijis vien dažas reizes, kad pamatskolas laikā bijušas basketbola
sacensības jaunatnes līgā, bet tolaik pašai pilsētai neatlicis daudz
laika veltīt. Dāvim īsti neizskaidrojumu iemeslu dēļ ar Bauskas
izzināšanu ceļi krustojušies, rakstot referātus skolā ģeogrāfijas
priekšmetā. «Nezinu, kādēļ tieši Bausku izvēlējos no visām Latvijas
pilsētām, par kurām visiem bija jāsagatavo izvērsti darbi. Otrs referāts
bija par Mūsu vai Mēmeli, īsti neatminos, kuru no šīm ūdenskrātuvēm
izvēlējos, bet darbā bija jāapraksta arī apdzīvotās vietas, kas upes
krastos, tādējādi es atkal nokļuvu līdz Bauskai,» stāsta D. Valbaks.
Klātienē
šeit nokļuvis pērnajā vasarā, kad Bauskā norisinājusies radoša izpētes
darbnīca, kuru rīkoja biedrība «Meistars Gothards» un kurā piedalījās vairāki studenti un jaunie mākslinieki, kas
pēdējos gados ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības
katedru. Jauno mākslinieku uzdevums bija pētīt Bauskas pilsētas vēsturi,
pilsētas leģendas, mitoloģiju kontekstā ar pilsētas publiskās vides
estētiskajiem aspektiem. Notika tikšanās ar pilsētas kultūras
darbiniekiem, vēstures speciālistiem un pilsētvides plānošanas
ekspertiem. Jaunie mākslinieki, reflektējot par izpētes rezultātiem,
piedāvāja radošus un ambiciozus risinājumus objektiem Bauskas
pilsētvidē.
1,8 metru augstajai skulptūrai top tāme
Dāvim
Valbakam ideja par Melno gaili bumbā tapusi gana ātri. Gida ekskursijā
pa Bausku dzirdējis par plostnieku krogu, ko rotājusi izkārtne ar melnu
gaili uz melnas bumbas, kuru dēvēja vienā vai otrā vārdā – «par melno
gaili vai melno bumbu». D. Valbaks gan nav redzējis nevienu vēsturisku
attēlu ar šo izkārtni, bet, kā pats atzīst, – māksliniekam jau parasti
negribas pilnībā atkārtot jau ko iepriekš radītu, tādēļ abus divus
apvienojis vienā. Jaunā tēlnieka izpildījumā mazliet vairāk uzsvars ir
uz gaili nekā bumbu.
Bijušas arī citas ierosmes, bet bijušā
krodziņa ideja šķitusi spēcīgākā. «Vēlējos tēlniecības darbu saistīt ar
kādu vietu vai notikumu Bauskas vēsturē, par kura esamību tajā vietā
vairs nekas neliecina. Turklāt man patika doma izvilināt gan tūristus un
ceļotājus, gan vietējos iedzīvotājus tālāk no ierastiem apskates
objektiem vecpilsētā. Vieta pretim gājēju tiltiņam bija vilinoši brīva
idejām,» teic D. Valbaks.
Skulptūras augstums paredzēts 1,8
metri. Veidojot maketu, Dāvim prātā bijušas vien aptuvenas izmaksas
dažādiem variantiem, jo plānotais budžets nav bijis zināms. Viņš atklāj,
ka ideju iespējams variēt, kādā materiālā un lielumā realizēt.
Visdārgāko – melni patinēto bronzu – gan nav piedāvājis. Tur izmaksas
lēšamas ap 30 tūkstošiem eiro. Viņš piedāvājis gana lētāku variantu –
minerālu un akrila sveķu kompozītmateriālu ar stiklšķiedras armējumu un
izturīgu pārklājumu. Šādā izpildījumā skulptūra varētu izmaksāt ap 5000
eiro, lēš jaunais mākslinieks.
Paredzēts, ka skulptūras galveno –
tēlniecisko daļu – izgatavos pats jaunais tēlnieks, bet par pārklājumu
un krāsošanu vēl skaidrības neesot – esot daži varianti, uzņēmumi, kas
ir piedalījušies līdzīga tipa projektos.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»