Pastiprinātas drošības apstākļos klātienē atsākuši darboties mazie veikali Bauskā

Līdz ar ārkārtējās situācijas beigšanos ielās un veikalos atgriežas
dzīvība, jo valdība lēmusi, ka drīkst atvērt visus veikalus, kas
neatrodas lielajos tirdzniecības centros.
Bauskas veikala
«Pastaiga» vadītāja Marika Tovkina priecājas par iespēju atkal uzņemt
klientus tirgotavas telpās, taču pašreizējo situāciju viņa vairāk raksturo
kā nervus kutinošu. «Pārdevējas ir satrauktas, jo nezina, cik ilgi
pastāvēs iespēja strādāt klātienē.»
Marika atzīst, ka domas visu
laiku ir ap to, lai klienti ievērotu epidemioloģiskās drošības
pasākumus: «Visu laiku ir jāvēro, lai klientam būtu uzvilkta sejas maska
un paņemts groziņš.» Atļautais apmeklētāju skaits tirdzniecības vietā
Kareivju ielā ir divi cilvēki, bet Rīgas ielas veikala telpās vienlaikus
atļauts ienākt pieciem. Tas, kas sarūgtina veikala vadītāju, ir lielais
informācijas daudzums, kam ir jābūt pieejamam veikala telpās, kā arī
tas, ka klientam, ienākot veikalā, atvēlētais laiks nav visai liels.
«Mūsu veikalos nav tas pats, kas piecu minūšu laikā ieiet pārtikas
veikalā un nopirkt pienu vai maizi, jo klientam pirms apģērba iegādes
tas vienmēr ir jāpielaiko,» stāsta M. Tovkina.
Pie SIA
«R.D.A» veikala veidojas garas iedzīvotāju rindas. Veikala vadītāja
Iveta Eikena situāciju skaidro kā jauku un patīkamu. «Pirmajās dienās
cilvēku pieplūdums tirdzniecības vietās gan Kalna, gan Dārza ielā ir
ļoti labs. Ir acīmredzams, ka cilvēki pēc iepirkšanās šeit bija ļoti
sailgojušies.»
Epidemioloģiskie noteikumi, kas attiecas uz masku
nēsāšanu, groziņu piešķiršanu, dokumentētu iekšējās kontroles sistēmu
un citām prasībām, neizpaliek arī šajā veikalā. Tās ievēro, un atļautais
apmeklētāju skaits veikalā ir 13 cilvēku. «Pircēji un darbinieki ir
ļoti priecīgi, ka atkal var iepirkties,» teic I. Eikena.
Sociāli atbildīgi
SIA
«Kvēle» īpašnieks Ģirts Karpovičs kopā ar savu komandu ir pozitīvi
noskaņoti par iespēju atkal strādāt. Pēc preču iegādes virtuālajā vidē
cilvēki var atkal nākt un iepirkties veikala telpās, tādējādi īpašnieks
cer, ka darba process klātienē vairs netiks pārtraukts.
Uzņēmums
turpina izturēties sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, ievērojot
noteiktās prasības drošam iepirkšanās procesam. «Veikalā Plūdoņa ielā
Bauskā atļauts ienākt divpadsmit cilvēkiem. Pie durvīm ir divpadsmit
groziņi, ar kuriem mēs regulējam plūsmu. Paralēli ir nozīmēts personāls,
kas uzrauga situāciju, lai nebūtu drūzmēšanās. Ja cilvēks ienāk un nav
groziņa, tad palūdzam uzgaidīt ārā,» skaidro Ģ. Karpovičs.
Garas rindas, bet disciplinēti
Tirdzniecības
centrā «Rimi Bauska» darbu atsācis zemo cenu apģērbu un mājsaimniecības
preču zīmola veikals «Pepco». Veikala vadītāja Diāna Brazovska kopā ar
saviem kolēģiem ir pozitīvi noskaņota un situāciju veikalā raksturo kā
mierīgu un nesteidzīgu. Lai arī veikala atvēršana ir sekmējusi garas
rindas, klienti ir paklausīgi un pacietīgi gaida savu kārtu.
«Tirgošanās
veikalā norit izcili. No klientu puses netiek paustas negatīvas
emocijas. Gan apmeklētāji, gan arī mēs paši esam ļoti priecīgi satikt un
apkalpot savus sen neredzētos klientus», stāsta D. Brazovska. Kā citos
veikalos, tāpat arī šajā veikalā ievēro visus standartus, kas attiecas
uz drošu iepirkšanos. «Atļautais apmeklētāju skaits veikalā ir 18
cilvēki. Plūsmu kontrolē arī pie galvenās «Rimi» ieejas un, protams,
veikalā nodrošina kārtību ar groziņiem,» pauž vadītāja D. Brazovska.
Baušķeniece
Inese uzskata, ka bērnu apģērbs arī būtu pieskaitāms pie pirmās
nepieciešamības precēm. «Bērni ātri aug, un «Pepco» cenas ir ļoti
pieņemamas, turklāt pašlaik tirgotava piedāvā arī atlaides. Bauskā jau
arī lielas izvēles šajā segmentā nemaz nav,» teic Inese, kura arī bija
devusies iepirkties jau trešdien.
Skaitu kontrolē ar numuriņiem
Uzņēmuma
SIA «Enzik» īpašniece Aiga Kizne kopā ar kolēģēm ir patiesi priecīga
sastapt savus klientus. Veikala «Apavu namiņš» telpās nav saskatāms
īpaši liels cilvēku pieplūdums, jo veikalu apmeklē tie cilvēki, kuriem
patiešām ir vajadzība. Atļautais apmeklētāju skaits uz 250
kvadrātmetriem veikala telpās ir desmit cilvēku.
Īpašniece A.
Kizne uzsver, ka gan darbinieki, gan klienti izturas atbildīgi un spēj
ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. «Mums ir lielas un plašas
telpas, tādējādi mūsu veikalā nav, kur drūzmēties. Groziņu vietā
klientiem tiek izsniegti numuriņi, ar kuru palīdzību tiek kontrolēts
cilvēku skaits veikalā.» Gan īpašniece, gan arī kolēģes jūtas pacilātas,
vajadzīgas un patiesi priecīgas, atgriežoties veikala telpās, taču
viņas būtu vēl priecīgākas, ja tas tā noritētu arī turpmāk.
Piesardzīgas prognozes ekonomiskajai situācijai
Bauskā,
Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā, durvis vēris pavisam jauns veikals,
kurš pirms ārkārtējās situācijas paspēja strādāt tikai četras dienas –
dzijas un apģērbu veikals «Fiifa».
Ārkārtas stāvokļa laikā dziju
centās tirgot internetā, un tas arī izdevās. Citas izvēles jau nebija –
dīkstāves pabalstu saņemt nevarēja, jo veikals tikko bija sācis
strādāt. Dzijas un apģērbu veikals «Fiifa» ir uzņēmuma SIA «Fifo»
struktūrvienība. SIA «Fifo» valdes locekle Rita Pažemecka nodrošina arī
grāmatvedības pakalpojumus, tagad kopā ar meitu Elīnu Pažemecku atvērts
arī veikals.
Telpas Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā esot bijis
labākais, ko var atrast, – lai būtu vietas gan veikalam, gan arī
grāmatvedības telpas.
«Izjūtas ir divējādas. Tomēr var just, ka
vecpilsētas teritorija pamazām atdzīvojas. Sākumā likās, ka te nebūs
klientiem, kur apstāties, bet mašīnu var nolikt gan Plūdoņa ielā, gan
arī Rātslaukuma stāvlaukumā. Jau ir pastāvīgie pircēji,» tā E.
Pažemecka.
Liela pozitīvisma gan pagaidām nav – pamazām mēģina
izprast, kādu sortimentu vairāk pieprasa Bauskas iedzīvotāji un uz kādām
cenu kategorijām jāorientējas. Tomēr atzīst, ka pavisam zemas cenas
nedz apģērbiem, nedz dzijai nebūs, jo lielākā daļa klāsta ir no
dabiskajiem, nevis sintētiskajiem materiāliem. Apzināti tirgo vairāk X+
izmēra apģērbus, orientējoties uz pieaugušu sieviešu pieprasījumu.
Kopumā
vērtējot ekonomisko situāciju, R. Pažemeckai ir padrūmas prognozes.
«Vasarā visiem uzņēmumiem būs jāmaksā darbiniekiem minimālā alga, bet ne
visi to spēs. Tas nozīmē, ka virkne uzņēmumu būs jāslēdz. Uzņēmējiem
arī tālāk būs ļoti grūti laiki. Pēc idejas jaunajām nodokļu izmaiņām
būtu jācīnās pret ēnu ekonomiku, bet ka tik nesanāk otrādi,» atzīst
grāmatvede. Tāpēc viņa pašlaik pozitīvismam iemeslu neredz – lai arī
plašākam skaitam tirgotāju ir atļauts darboties, nav teikts, ka tas ļaus
ekonomikai uzreiz atgūties.
UZZIŅAI
No trešdienas,
7. aprīļa, var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem,
kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros
esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas
nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana.
Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta
internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus
tirdzniecības centriem.
Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu
tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros,
kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par
7000
kvadrātmetriem, kā tas ir, piemēram, «Rimi Bauska». Ielu tirdzniecība
aizvadītajā nedēļas nogalē tirdziņā pie «Rimi Bauska» jau tika sarīkota.
Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs
7000
kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas,
dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām,
grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»