Apzināties skolēna nozīmi izglītības procesā

2021. gada 16. aprīlis 00:00

370

Apzināties skolēna nozīmi izglītības procesā

Diskusija: svarīgs ir gan audzēknis, gan mācību iestādei pieejamie resursi

Ja ir doma skolu reorganizēt, to nepieciešams vērtēt individuāli un saprast, ka galvenā loma izglītības procesā ir skolēnam – tā atzina diskusijas eksperti sarunā par izglītības pārvaldi topošajā Bauskas novadā.

Tuvojoties administratīvi teritoriālajai reformai, kad topošajā Bauskas novadā ietilps līdzšinējie Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadi, laikraksts «Bauskas Dzīve» un biedrība «Laiks jauniešiem» turpina un noslēdz ekspertu diskusiju ciklu par dažādu dzīves jomu nākotni pēc reformas. Pirmdien norisinājās diskusija «Jauna reforma – jauna izglītības pārvalde?».

Uz diskusiju tika aicināta Iecavas novada izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja, Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja, «eTwinning» programmas vēstniece Līga Bajāre, Bauskas 2. vidusskolas direktores vietniece un skolotāja Natālija Matulēviča, kā arī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības pedagogs Ivars Straņķis. Diskusijas ieraksts skatāms laikraksta «Bauskas Dzīve» sociālo tīklu kontos – «Facebook» un «YouTube».

Funkcijas paliek nemainīgas
Pirmā diskusijas tēma tika veltīta jaunveidojamajai pārvaldei laikā, kad taps vienots Bauskas novads. Iecavas novada izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja sacīja, ka, viņasprāt, šai iestādei vajadzētu būt izglītības pārvaldei. «Mums kopīgi neviena šīs nozares sanāksme vēl nav bijusi. Neatkarīgi no novada lieluma, funkcijas, kas uzdotas pašvaldībai, paliek nemainīgas. Mums nav jāuztver radikāli pārmaiņas. Tās nesīs teritoriālais lielums, skolu skaits un specializētās lietas, piemēram, ja vienam novadam pašlaik nav programmas speciālās izglītības apguvei, bet citam tomēr ir. Tagad katra līdzšinējā novada izglītības modelis nonāks vienotā sistēmā,» sacīja V. Ieleja, «pārvaldei nav jābūt tikai uzraudzības funkcijām, es to redzu, ka tai ir jābūt atbalstītājai un padomdevējai. Kopā sadarbojoties, var nonākt pie pozitīva pienesuma skolotājiem, jauniešiem un vecākiem. Mana pārliecība, ka skolēniem pietuvinātais modelis ir labāks, jo mēs novadā visi esam kopā. Šis modelis jaunveidojamajā novadā varētu būt līdzīgs.»

V. Ieleja atklāja, ka Iecavas novada pašvaldībai ar Vecumnieku novada pašvaldību ir izveidota sadarbība, kur daudzi pasākumi tiek īstenoti kopīgi, arī ar Bauskas novadu ir izveidots šāds sadarbības līgums, jo ir atsevišķi pasākumi, kur Iecavas novads vēlas iesaistīties kopā ar citiem novadiem.

Sadarbībai bez robežām
Skolotāja Natālija Matulēviča skaidroja, ka sadarbība starp izglītības iestādēm ir tagad un arī pēc novadu apvienošanas nav problēmu to realizēt. «Katrai skolai ir jāmēģina reklamēt savu izglītības iestādi, jāpiesaista ar programmām, kuras piedāvā vidusskolas. Sadarbība starp iestādēm nevarētu būt problēma,» teic N. Matulēviča.

Bauskas novadā ir izveidots metodiskais centrs, tas atrodas Bauskas Valsts ģimnāzijā. Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Līga Bajāre skaidro, ka metodiskais centrs darbojas jau vairākus gadus un aicina uz dažādiem pasākumiem un kursiem. «Šī ir labās prakses programma, kur pedagogi dalās savos metodiskajos darbos. «eTwinning» turpretī ir platforma, kā šo sadarbību turpināt ar dažādu projektu starpniecību starp novadu skolām un arī plašākā mērogā.»

Saulaines skolai būt!
Ivars Straņķis pastāstīja, ka Bauskas un Rundāles novada pašvaldības jau pašreiz iesaistās skolas infrastruktūras attīstībā, neskatoties uz to, ka Kandavas lauksaimniecības tehnikums ir Saulaines skolas galvenais pārvaldnieks. «Paši saviem spēkiem mēģinām ieguldīt resursus, lai uzlabotu skolas infrastruktūru, materiāltehnisko bāzi. Mēs savu pastāvēšanu turpināsim, papildināsim mācību programmas, būs pieejams arī mūžizglītības piedāvājums. Saulaines skola bija, ir un pastāvēs, par to nav šaubu. Arī Bauskas un Rundāles pašvaldības atbalsta skolas esamību,» pārliecināts I. Straņķis.

Svarīgs ir skolēnu skaits un infrastruktūra
Tika aktualizēts temats par lauku skolu pastāvēšanu. Līga Bajāre pēc savas pieredzes stāstīja, ka viņa pati ir strādājusi lauku skolā, viņa akcentēja: «Lauku skola ir lieliska vieta, kur īstenot kompetencēs balstīto mācību procesu, jo skola atrodas blakus, piemēram, parkam vai upei un ir neliels skolēnu skaits klasē. Ir lieliski realizēt prasmes, kuras ikdienā pilnveidojas un attīstās. Viss ir labs lauku skolās līdz laikam, kad ir pietiekams skolēnu skaits klasē. Ja vienā klasē mācības apgūst pieci vai septiņi bērni, tas tomēr nav pietiekami un ir jādomā par reorganizāciju. Arī neatbalstītu, ja veidojas apvienotās klases. Tad labāk sliektos uz reorganizāciju. Ņemot vērā turpmākos plānus saistībā ar pedagogu atalgojuma modeli, ka klasēs varēs būt 20 bērnu, es uzskatu šo par pozitīvu tendenci, lai veiksmīgāk varētu organizēt mācību procesu.»

Vija Ieleja atklāja, ka Iecavas novadā skolēnu skaits sešu gadu laikā vidusskolā ir pieaudzis aptuveni par 100 izglītojamajiem. «Veidojot novada stratēģiju, mēģinājām rast skaidrību, kā racionāli optimizēt skolu tīklu. Dzimtmisas pamatskolu mēs reorganizējām ne bērnu skaita dēļ, bet ēku stāvokļa un nepieciešamo izmaksu dēļ. Skola bija netālu no Iecavas centra, kur skolēni var zināšanas gūt piemērotā vidē,» teic V. Ieleja, «atbalstu jebkuru izglītības iestādi, bet katram gadījumam ir jābūt saprāta robežai. Bērnam ir jābūt maksimāli nodrošinātai materiālajai bāzei, atbalstam. Ja mums pie skolas nebija sporta zāles, tad mums ir jādomā, kā pie tādas tikt, nevis bērniem tas ir jāpacieš. Lauku skolas, kur visi materiāli ir nodrošināti, skolēnu skaits ir atbilstošs, nevajadzētu reorganizēt.» Viņa arī piekrita Līgai Bajārei, ka apvienotās klases nebūtu racionālākais variants. Katra skola ir jāizvērtē pēc attiecīgajiem kritērijiem. «Ja pašvaldība ir izšķīrusies par skolas reorganizāciju, tad jebkurā gadījumā tai ir jārunā skaidrā valodā un jāpasaka, kāds skolu tīkls ir plānots pašvaldībām. Nedrīkst «mētāties» ar intrigām un komentāriem. Pašvaldībai visām skolām ir jābūt vienlīdz svarīgām. Nevar būt tā, ka pilsētas skolām resursu ir vairāk nekā lauku skolām, jo lauku skolas «cīnās» par katru skolēnu,» sacīja V. Ieleja.

Arī Natālija Matulēviča piekrīt tam, ka skolas varētu reorganizēt, ja ir nepietiekams audzēkņu skaits, apvienotās klases, viņasprāt, nav pieņemamas. «Ir svarīgi izglītības iestādes noturēt, kamēr tas ir iespējams. Galvenais pamats šeit ir izglītība un bērni. Kamēr to var atļauties, tikmēr skolai ir jāpastāv,» sacīja N. Matulēviča.

Tehniku īrēs
«Runājot par Saulaines skolu, izglītības iestādes reorganizācija sākta 2013. gadā, kad uz esošā angāra bāzes tika uzcelts jauns angārs tehnikai. Telpas ir ļoti labas un siltas. Lauksaimniecības un autotransporta programmās problēmu nav. Kopmītnes pārņēma Rundāles novads, kas sāk to pārveidi. Mums ļoti plaši ir pārstāvēts skolēnu skaits no Jelgavas novada un citām Zemgales vietām. Esam sākuši sadarbību ar tuvākajiem tehnikas izplatītājiem. Lai tehnika nebūtu jāiegādājas par lielu naudas summu, tad tā tiks īrēta uz konkrētu laiku. Veco tehniku varēs atdot, īrējot jaunu. Materiāltehniskā bāze nav jāpapildina,» par skolas situāciju stāsta Ivars Straņķis.

Jāapzina skolēna intereses
Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības skolotājs Ivars Straņķis sacīja, ka drīzumā tiks sākta reklāmas kampaņa izglītības iestādei, jo uz profesionālo skolu nāk tie audzēkņi, kas sevi redz noteiktajā profesijā. «Gatavojamies arī programmu maiņai. Lauksaimniecība, protams, nemainās, bet šī nozare ietver daudz modulāro programmu. Ja viena programma studentiem nepatīk, mums ir jācenšas skolā ieviest vairāk programmu un skatīties, kas studentiem vairāk interesē. Mums ir jābūt gataviem visām lauksaimniecības programmām,» teic I. Straņķis.

Natālija Matulēviča skaidroja Bauskas 2. vidusskolas piemēru: «Skola regulāri domā, kā piesaistīt skolēnus, mums darbojas karjeras konsultanti, tādējādi mēs zinām audzēkņu un vecāku vēlmes. Izglītības iestāde piedāvā dažādas mācību programmas, skolēnu skaits ir ļoti pietiekams.»

Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Līga Bajāre piekrīt, ka skola ar izglītības programmām cenšas aicināt skolēnus mācīties. «Bauskas Valsts ģimnāzijā nākamajā mācību gadā plānots, ka būs četras pirmās klases. Skolai ir jāpiedāvā sadarbība ar skolu un vecākiem, skolēniem. Komunikācija ir ļoti svarīga. Nepieciešams rādīt piemēru ar savu darbu. Skolēni var piedāvāt mācīšanās prieku un iesaistīšanos,» par skolām diskusijā pauda L. Bajāre.

«Jebkurai skolai ir jāpiedāvā kvalitatīva, mūsdienīga izglītība. Pēc tam izglītības iestādēm ir jāizvērtē, kāda ir materiālā bāze, kāds ir metodiskais atbalsts. Tas veido kopīgo skolas vidi, un ir jādara tā, lai skolēns, skolotājs un vecāki jūtas labi,» teic Vija Ieleja, Iecavas novada izglītības nodaļas vadītāja, «skolēnam ir jābūt atbildīgam par savu laiku, kas skolā ir pavadīts.»

Vajadzīgs vadītājs
Diskusijā tika jautāts, vai ir vērts skolā izveidot citas skolas struktūrvienību, nevis to likvidēt.

Vija Ieleja sacīja, ka Bauskas novadā ir šāda situācija, bet Iecavas novads šādu modeli neatbalsta: «Mēģinām iestādi attīstīt katru par sevi. Jebkurā vietā mēs varam ietaupīt uz vadītāja algu, bet visa centrā ir jābūt bērnam, vecākiem, kas šeit iesaistās. Ja iestādei ir vadītājs, tad katrs, ienākot skolā, ir gaidīts, sagaidīts un katra iestāde ir ar savu seju. Ja mēs apvienojam iestādes, tad šis ir ekonomisks, formāls modelis.»

Struktūrvienības modelis jau ir izveidots Saulaines skolai. Ivars Straņķis sacīja, ka sadarbības ziņā problēmu nav. «Dokumentu sagatavošana birokrātiski aizņem daudz laika. Piemēram, ja vēlamies ko iegādāties, mums tas ir jāsaskaņo ar Kandavas lauksaimniecības tehnikumu, un, tikai gūstot apstiprinājumu, mēs kaut ko varam pirkt. Ir gadījumi, kad kādu preci vajag iegādāties steidzami, bet birokrātisku iemeslu dēļ mēs to nevaram izdarīt. Ir labi, ka skola ir patstāvīga un nav no neviena atkarīga,» teic I. Straņķis, «attīstības plāns ir balstīts uz sadarbību ar Kandavas lauksaimniecības tehnikumu, bet ir vīzija, ka Saulaines skola atkal varētu būt patstāvīga iestāde.»

Arī Līga Bajāre atzina, ka ir labi, ja katrai izglītības iestādei ir savs vadītājs. Natālija Matulēviča piekrita katras iestādes patstāvībai, taču viņa arī atzina – ja nav neviens cits variants kā tikai šī reorganizācija, tad pamats ir izglītība un bērns.

Vai reforma veicinās kvalitāti?
Diskusijā tika aktualizēts jautājums, vai izglītības pārvalde un kopējs novads uzlabos izglītības kvalitāti. Vija Ieleja sacīja, ka šī ir divējāda situācija. «Ja paskatāmies uz kopējām problēmām plašākā skatpunktā, tad varam arī situāciju uzlabot. Reizēm mazā novadā ir lietas, kuras ir grūtāk realizēt. Jebkura reforma uz kādu brīdi noteiktu attīstību apstādina, jo, kamēr pielāgojas, pārkārtojas, tas ir apstāšanās moments. Viennozīmīgi to nevar teikt,» uzskata V. Ieleja.

Natālija Matulēviča domā, ka, veidojot jaunu izglītības pārvaldi, būtu ieteicams iepriekšējo novadu teritorijās darboties vienam cilvēkam, piemēram, izglītības metodiķim, kurš pārzinātu vietējo situāciju. «Ir skaidrs, ka vienam vadības cilvēkam plašajā novadā būtu sarežģīts uzdevums, jo darba lauks ir ļoti plašs.»

Ivars Straņķis piekrita Natālijai Matulēvičai par cilvēku iepriekšējo novadu teritorijās. «Iepriekšējā teritoriālā reforma pierādīja, ka ir ļoti grūti vienam cilvēkam pārvaldīt plašu administratīvo laukumu. To varētu attiecināt arī uz skolām. Domāju, ka kopējo kvalitāti tas varētu ietekmēt uz negatīvo pusi ar niansi, ka varētu būt cilvēks, kas organizē un pārrauga vietējo kopienu,» uzskata I. Straņķis.

Neviens no diskusijā klātesošajiem ekspertiem neatbalstīja ideju par internātiem pie vidusskolām. «Vidusskolēni ir pieauguši, un transports uz skolu ir daudz pieejamāks,» uzskata N. Matulēviča. Viņai piekrita arī I. Straņķis un L. Bajāre. «Skatoties aptaujas, nonācām pie secinājuma, ka skolēniem pēc internāta bijušajā Iecavas internātpamatskolā nav pieprasījuma. Pārvērtējām maršrutu plūsmu. Ir atvērti papildu maršruti uz Misu, jo tagad tur ir izveidota pamatskola. Tagad Iecavas vidusskolā mācās arī daļa bērnu no Misas,» teic V. Ieleja.

***
«Bauskas Dzīve» un biedrība «Laiks jauniešiem» ekspertu diskusiju ciklu noslēdz, bet turpmāk tiks aicināti partiju pārstāvji diskusijās par piedāvātajām partiju programmām.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apzināties skolēna nozīmi izglītības procesā

Kategorijas