«Dzīvnieku brīvība»: Par ūdeļu saslimšanu atbildība jāuzņemas Zemkopības ministrijai

Par ūdeļu saslimšanu ar Covid-19 SIA "Baltic Devon Mink" fermā
atbildība jāuzņemas Zemkopības ministrijai (ZM), aģentūrai LETA sacīja
biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere.
"Par ūdeļu saslimšanu atbildība jāuzņemas ZM, kas, neskatoties uz
atkārtotiem aicinājumiem, izlēma nekādi neierobežot zvēraudzētavu
darbību Latvijā, kā to darīja, piemēram, Zviedrija, Dānija, Beļģija,
Itālija un Nīderlande," uzsvēra Krīgere, norādot, ka tā vietā
nekontrolētas Covid-19 izplatības apstākļos ministrija izvēlējās riskēt
ar sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un nodokļu maksātāju naudu.
Vienlaikus biedrības valdes priekšsēdētāja pauda viedokli, ka ūdeļu inficēšanās bija viegli paredzama, jo ZM izstrādātie drošības noteikumi ir vāji. Turklāt ZM nespēja atbildēt arī uz jautājumu, kā nepieļaut dzīvnieku inficēšanos, ja darbinieki kļūst lipīgi vēl pirms jebkādu simptomu iestāšanās.
Kā norādīja Krīgere, epidemioloģiskās drošības noteikumi tika izstrādāti teju slepus, mērķtiecīgi izslēdzot no procesa pilsonisko sabiedrību. Pēc viņas paustā, biedrība "Dzīvnieku brīvība" jau kopš 2020.gada decembra daudzkārt ministrijā pauda bažas par Covid-19 riskiem zvēraudzētavās, aicināja rīkoties un iesniedza zinātniskus pamatojumus. Tomēr, lai arī ZM sākumā solīja, bet vēlāk atcēla ekspertu darba grupas izveidi, nesteidzīgi un birokrātiski "atrakstoties" un nemaz nepieminot paralēli notiekošo noteikumu izstrādi.
Vaicāta par to, kā biedrība raugās uz iespējamību, ka Covid-19 konstatēšanas dēļ būtu jālikvidē novietnēs esošie dzīvnieki, Krīgere norādīja, ka zvēraudzētavās pavairoto dzīvnieku liktenis ir izlemts jau pavairošanas brīdī. "Nav jau tā, ka dzīvnieki dzīvotu ilgi un labi, ja tos neskartu Covid-19. Zvēraudzētāji ūdeles ir ieplānojuši nosmacēt gāzes kamerā ziemas sākumā," uzsvēra valdes priekšsēdētāja.
Viņa arī pauda, ka ūdeļu dzīvi zvēraudzētavās nav iespējams apzīmēt kā "dzīvošanas vērtu", tādēļ, rūpējoties par dzīvniekiem, zvēraudzēšana Latvijā būtu jāizbeidz pilnībā, kā to paveikušas jau 15 Eiropas valstis.
"Pat bez Covid-19 "Baltic Devon Mink" jau gadiem strādā ar lieliem zaudējumiem. Pēdējos gados ir bankrotējušas vairākas citas zvēraudzētavas un kažokādu industrija sarukusi nerentabilitātes dēļ," skaidroja Krīgere, komentējot Covid-19 iespējamās sekas uz kažokzvēru audzēšanas nozari Latvijā.
Viņa norādīja, ka biedrības rīcībā ir informācija, ka zvēraudzētavā netika ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi, par ko biedrība ir vērsusies Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un Valsts policijā. "Dzīvnieku brīvība" vadītāja uzsvēra, ka situācijā, kurā nav ievērots likums, finansiālā atbildība par dzīvnieku inficēšanos ir jāuzņemas pašam uzņēmumam, un būtu netaisnīgi izšķērdēt sabiedrības naudu kompensācijās uzņēmuma nolaidības seku likvidēšanai.
Vienlaikus Krīgere atgādināja, ka, pēc šī gada janvāra SKDS aptaujas pārliecinošs sabiedrības vairākums ar 61,2% neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, iepretim 26,7% atbalstītāju. "Ir īstais brīdis izbeigt Latvijā šo cietsirdīgo, neekoloģisko un zoonotiski bīstamo industriju, kas ir tautsaimnieciski maznozīmīga un asā pretrunā ar sabiedrības vērtībām," piebilda Krīgere.
PVD aģentūrai LETA apstiprināja, ka "Dzīvnieku brīvība" vērsa dienesta uzmanību uz iespējamiem biodrošības pārkāpumiem "Baltic Devon Mink" kažokzvēru audzētavā. PVD, lai skaidrotu situāciju un atgādinātu par biodrošības nozīmi, nekavējoties sazinājās ar zvēraudzētavu.
Tāpat PVD norādīja, ka situācija SIA "Baltic Devon Mink" tiek pastāvīgi uzraudzīta. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs turpina epidemioloģisko izmeklēšanu darbinieku vidū.
Pēc dienestā paustā, pirmdien, kad PVD veica pārbaudi uzņēmumā, laboratoriskajai izmeklēšanai uz Covid-19 tika nosūtīti seši miruši dzīvnieki un četriem no tiem arī konstatēts Covid-19. Novērtējot dzīvnieku veselības stāvokli novietnē, konstatēts, ka dzīvnieki ir klīniski veseli un jūtas labi.
Vienlaikus pārbaudes laikā biodrošības pārkāpumi netika konstatēti, tomēr šim jautājumam PVD pievērsa pastiprinātu uzmanību un, sarunā ar novietnes vadību, atkārtoti uzsvēra epidemioloģiskās drošības pasākumu nozīmi slimību izplatīšanās ierobežošanā.
Kopš pirmdienas dzīvnieku mirstība novietnē nav palielinājusies, taču PVD turpina arī dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu, lai iegūtu vairāk informācijas par slimības izplatību novietnē un slimības attīstības gaitu.
Savukārt "Baltic Devon Mink" patlaban komentārus aģentūrai LETA nesniedza.
Jau ziņots, ka 10.aprīlī "Baltic Devon Mink" kažokzvēru audzētavā Iecavas novadā deviņām mirušām ūdelēm konstatēta Covid-19 infekcija.
Tāpat vēstīts, ka PVD "pēc ilgākas epidemioloģiskās izmeklēšanas un pilnākas informācijas apkopošanas" lems, kādu rīcību nepieciešams izvēlēties SIA "Baltic Devon Mink" kažokzvēru audzētavai, kur atklātas ar Covid-19 inficētas ūdeles, tostarp - vai ūdeles nepieciešams likvidēt.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis norādīja, ka patlaban Covid-19 izmeklēšana "Baltic Devon Mink" kažokzvēru audzētavā ir pašā sākuma stadijā, attiecīgi par iespējamiem scenārijiem, ko darīt ar ūdeļu fermu, tiks lemts vēlāk.
Pēc viņa sacītā, PVD attiecībā uz citām slimībām, piemēram, uz putnu grupu vai cūku mēri, ir skaidri protokoli, kā speciālistiem jārīkojas, savukārt attiecībā uz Covid-19 infekciju nav nekādu normatīvu par turpmāko rīcību infekcijas apkarošanai, jo tā ir cilvēku slimība, kas nonākusi pie ūdelēm.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Baltic Devon Mink" pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Van Ansem Participaties B.V." un kā tā patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass van Ansemi. Uzņēmums 2019.gadā strādājis ar 6,4 miljonu eiro apgrozījumu un 3 miljonu eiro zaudējumiem, turklāt miljonos mērāmi zaudējumi uzņēmumam tiek uzrādīti jau kopš 2015.gada. Uzņēmuma pagājušā gada pārskats vēl nav pieejams.
Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada 4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.
Ārvalstu mediji iepriekš vēstīja, ka ūdeles ir vienīgie dzīvnieki, par kuriem pierādīts, ka tās var gan inficēties ar jauno koroanvīrusu no cilvēka, gan inficēt cilvēku. Epidemiologi pauda bažas, ka koronavīrusa izplatīšanās kažokzvēru audzētavās var veicināt jaunas tā mutācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt potenciālo vakcīnu efektivitāti.
Vienlaikus vīruss var apdraudēt arī visu ūdeļu audzēšanas nozari, piemēram, Dānija pērn izkāva aptuveni divas trešdaļas no valstī turētajām ūdelēm.
Biedrība "Dzīvnieku brīvība" reģistrēta 2012.gadā. Biedrības mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»